Darbi: Darba autors (251); Tulkotājs (1); Sastādītājs (1); Līdzautors (1); Recepcijas persona (124)
Attēli: Persona attēlā(20)
Vārds | Kārlis Skalbe |
---|---|
Pseidonīms | Austris, Vakargailis, Kalēju Kārlis |
Saite | https://enciklopedija.lv/skirklis/97180-Kārlis-Skalbe |
Kopsavilkums | Kārlis Skalbe (1879–1945) – dzejnieks, rakstnieks, politiķis un žurnālists. Latviešu literatūras vēsturē īpaši nozīmīgas viņa literārās pasakas. Šī iemesla dēļ dēvēts par "pasaku ķēniņu". Kārlis Skalbe savās pasakās cildina garīgo spēku, kā arī noliedz vardarbību un naidu. Pasaku krājums "Ziemas pasakas" iekļauts Latvijas kultūras kanonā, savukārt 2014. gadā Latvijas televīzijas šovā "Lielā lasīšana" par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū atzīta pasaka "Kaķīša dzirnavas". Kārļa Skalbes dzejai raksturīgais jūtu dziļums, spilgtā tēlainība un muzikalitāte. Aktīvi piedalījies Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Bijis 1905. gada revolūcijas dalībnieks, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis un viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem, ar saviem literārajiem darbiem un sabiedrisko darbību rosinājis Latvijas valsts proklamēšanu. Nozīmīga viņa grāmata "Mazās piezīmes", kurā izteicis savus apsvērumus par valsts politikas un tikumības modeli. Bijis arī Satversmes sapulces loceklis un divu Latvijas republikas Saeimu deputāts. |
Personiska informācija | Dzimis kā jaunākais bērns kalēja Jāņa Skalbes (1833–1888) un Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta Incēnos. Pieci no bērniem miruši jau agrā bērnībā, pārējie četri – brāļi Jēkabs un Augusts, māsas Līze (precējusies Medne) un Ede (precējusies Undule). Sieva Lizete (dzimusi Erdmane) Skalbe (1886–1972). Laulībā dzimuši divi bērni – dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910–1986) un Ilze Marta Skalbe-Legzdiņa (1912–1996). |
Profesionālā darbība | Literārā darbība1896: pirmā publikācija – dzejoļi "Sapnis" un "Kādai sirdij" (ar pseidonīmu Austris) laikrakstā "Balss".Dzejoļu krājumi1898: "Mazas aina" (Pie jūras).1902: "Cietumnieka sapņi". 1904: "Kad ābeles zied". 1906: "Zemes dūmos". 1907: "Veļu laikā". 1909: "Emigranta dziesmas". 1911: "Sirds un saule". 1912: "Sapņi un teikas". 1918: "Daugavas viļņi". 1923: "Pēclaikā". 1927: "Vakara ugunis". 1931: "Zāles dvaša". 1938: "Izmeklētas dzejas" (izlase). 1941: "Klusuma meldijas". Literāro pasaku krājumi1904: "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties".1907: "Ezerieša meita". 1911: "Pazemīgās dvēseles". 191?: "Sarkangalvīte". 1913: "Ziemas pasakas". 1920: "Kurzemē" (pasaku un zīmēju (tēlojumu) krājums). 1924: "Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas". 1926: "Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas". 1928: "Mātes leģendas". 1932: "Muļķa laime". 1937: "Garā pupa". Stāsti un stāstu krājumi1905: "Skaņas iz tālumiem".1920: "Pa dzimtenes ceļiem". Publicistika1914: "Kara gleznas".1920: "Mazās piezīme". 1924: "Sarkanās lapas". Sabiedriskā darbībaPiedalījās nelegālā pulciņa "Trubadūri Vidzemē" darbā.1904: kā politiski neuzticams tika atlaists no skolotāja vietas un rudenī kopā ar Antonu Austriņu devās uz Ģipku Kurzemes jūrmalā. 1905: piedalījās Latvijas skolotāju kongresā Rīgā, bija skolotāju biroja loceklis. 1917–1918: Latviešu pagaidu nacionālā padomes loceklis. Kārlis Skalbe bija viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem. Grāmatā "Mazās piezīmes" (1920) viņš izteicis savus apsvērumus par valsts politikas un tikumības modeli. Līdz 1934: aktīvi piedalījās Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. 1945: publicējis dzejoļus un mazās piezīmes laikrakstā "Latvju Ziņas" un "Latvju Vārds". Ievēlēts jaundibinātās Latviešu apvienības padomē. PagodinājumiLatvijas kultūras kanonā iekļauts Kārļa Skalbes pasaku krājums "Ziemas pasakas"2014: televīzijas šovā "Lielā lasīšana" par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū atzīta Kārļa Skalbes pasaka "Kaķīša dzirnavas". |
Citātu galerija | "Šī
perioda [1902–1905] darbos Skalbes romantismam raksturīgs krass ilgu, sapņu un realitātes
pretnostatījums, protests pret merkantilismu un despotiju. [..] Dzejoļu krājums "Emigranta dziesmas" (1909) spēcīgi izteikta trimdas izjūta, kas ir viens no emocionāli skarbākajiem Skalbes krājumiem. [..] Ar
dzejoļu krājumu "Sirds un saule" (1911) Skalbes strofikā par noteicošo kļuva
četrrinde. Šajā krājumā jau pilnībā izpaužas Skalbes dzejai raksturīgais jūtu dziļums,
spilgtā tēlainība un muzikalitāte. Cilvēka dvēseles izjūtas un daba ir galvenie
Skalbes lirikas ierosmes avoti. Skalbes emocionalitāte apvaldīta, taču tās iekšējā,
slēptā enerģija ar suģestīvu spēku piepilda dzejas tēlus, caur tiem lakoniski,
bet precīzi pārraidot noskaņu. Mākslinieciski pārliecinoši Skalbes talants atklājas dzejoļu
krājumā "Sapņi un teikas" (1912) un pasaku krājumā "Ziemas
pasakas" (1913). Skalbes prozas nozīmīga daļa ir pasakas; tajās uzsvērta cilvēka
garīgā spēka loma pasaules pārveidē, naida un vardarbības noliegums
(konceptuāla šajā ziņā ir pasaka "Kaķīša dzirnavas", 1913). Latviešu
folklorai tuvs Skalbes pasaules uztveres sinkrētisms. Skalbes pasaku centrā nav spraigu
notikumu, galvenā uzmanība pievērsta cilvēka tikumiskai attīstībai ("Pasaka par
vērdiņu", "Milzis", "Jūras vārava", "Bendes
meitiņa", "Karaļa krāsnkuris" u. c.). [..] Šā laika [1914–1919] dzejā un tēlojumos ("Kara gleznas", 1914, "Kurzemē", 1919, u. c.) spilgts izpostītās dzimtenes tēls, aicinājums saglabāt cilvēcību. [..] Latvijas Brīvības cīņu motīvi variējas dzejoļu krājumā "Daugavas viļņi" (1918), ko ievada liroepiskais, metrikā perfekti izstrādātais tāda paša nosaukuma cikls." Treimane, Inese. Kārlis Skalbe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. "Kas mums vairāk vajadzīgs no Skalbes – "Mazās piezīmes", pasakas vai dzeja? Nē, tas nav stiprākais, ka viņš ir dzejnieks vai politiķis. K. Skalbe ir latviskā gara pārstāvis pats par sevi un pats ar sevi. Ļoti latviska personība. Ja Rainis būtu rakstījis sadzīviskāk, viņa drāmu, arī "Spēlēju, dancoju", varonis varētu būt Skalbe. Ja Skalbe būtu skatījies Gunāra Priedes lugas, viņš gan būtu varējis dot tām visprecīzāko novērtējumu. Runa ir par izmirstošām brīnišķīgām kategorijām – par maigumu un par pazemību. [..] Un beidzot – tur, viņa dārza vidū, zied patiesības koks. Tās nav rindiņas, kas speciāli meklētas. Tās ātri atrodamas vai katrā dzejolī. Var sacīt: nu jau no laika tāluma redzams, ka Skalbe nāk reizē ar tautasdziesmām. Taču ne jau kā filologs viņš tās mācījis. Tautasdziesmas viņš teica sev. Viņš pats bija cilvēks, piedzimis no tām. 1917. gadā politisko juku laikā, kad pie viņa pulcējās mākslinieki, dzejnieki, Skalbe dzied tautasdziesmas. Kāpēc? Ar tām vēl labu. 1918. gadā vācu okupācijas laikā Rīgā atkal ar daudziem viņš dzied šīs dziesmas. Tie ir mūsu mītiskie cilvēki, mītiskā dzīvība, kas laiku pa laikam piedzimst un neļauj izsīkt tautas vitālismam. Skalbe mums jāsargā kā mūsu dzīvība. Skalbiskums, šī smalkjūtība. Tieši tā." Ziedonis, Imants. Skalbiskums. Mūža raksti. 1. sējums. Sast. Ilgonis Bērsons. Rīga, Elpa, 2001, 7. lpp. "Kārlis Skalbe prot klausītāju suģestēt. Ar savu lēno, muzikālo valodu un plastiskajām roku kustībām viņš iepin klausītāju kā tādā neredzamā, saldā un tīkamā tīklā, no kura nav varas ārā tikt. Gribas tur slīgt tikai arvien tālāk un dziļāk. Kad Kārlis Skalbe grib ko mīļu un draudzīgu teikt, viņš pienāk klausītājam gluži tuvu un raugās viņā savām lēnajām acīm..." Čaks, Aleksandrs. Kārlis Skalbe stāsta. Kārlis Skalbe – raksti un atmiņas. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 9. lpp. "K. Skalbes smiekli ir tas, kas sakausē viņa dzejnieka un cilvēka veidolus. Tā pati stiprā skaidrība, reizē maigums, sirsnība un atklātība, kas viņa dzejā un pasakās, izskan arī viņa smieklos. K. Skalbem piemīt kāda valdzinātāja īpašība – smalkjūtība. Un taisni šī smalkjūtība ir tā, kas iezīmē viņas latviskās personības stiprumu, tā ir pret katru familiaritāti, pret glaimiem un pliekanību." Plaudis, Jānis. Latviskā personība. Kārlis Skalbe – raksti un atmiņas. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 15. lpp. "Arī tas, ko esam no Skalbes saņēmuši, dzīvo un dzīvos joprojām. Skalbes latviskais gars dara viņu tik tuvu un mīļu katram latvietim. Skalbe nepieder pie tiem dzejniekiem, kas daudz mācās no lielu tautu lieliem dzejas meistariem, ļaudamies to ietekmei formas meklējumos un idejās. Skalbe ir dzimis pats ar savu dziesmu un dziedājis to visu mūžu kā putns zarā. Tā apbuŗ ar patiesa izjutuma vienkāršību, ar vārdu gleznu un krāsu, svaiguma un vienreizīguma spēku, ar rituma melodiskumu. Pēdējos dzejoļu krājumos – Zāles dvaša, Vakara ugunis, Klusuma meldijas un Zelta lāpa – ir dzejoļi, kas dzejnieka dabiskas attīstības un garīga nobrieduma gaitā ir sasnieguši visaugstāko izteiksmes meistarību. Taisni mākslas darba mazajā formātā izpaužas Skalbes dzejas lielākais spēks. Kā teikts, Skalbe ir gleznas, krāsas, melodijas meistars, bet viņš nav plašākas kompozīcijas meistars. Kur viņa izjūta koncentrējas uz mirkļa pārdzīvojumu, viņš rada brīnumdarbus; ne tā episkajās formās. Viņš arī nav pieskāries nevienai lielākai episkai formai, un ari viņa īsais stāstiņš vai tēlojums dzīvs tikai ar labu domu vai skalbisku valodas gleznu. Pat viņa romantiķa dabas iemīļotajā izteiksmes formā pasakā stāstījumam ne vienmēr ir stingrs kompozīcijas pavediens. Novelei un drāmai, visstingrākajām kompozīcijas formām rakstniecībā, Skalbe nemaz nav pieskāries. Bet kam viņš ir pieskāries, to viņš apdvesis ar nemirstīgu dzeju un latvisku garu." Jēgere-Freimane, Paula. Kārli Skalbi pieminot. Latvija, Nr. 106, 1949, 5. nov., 5. lpp. |
Saiknes | Mirdza Ersa (1924–2008) - Krustmeita Mudīte Austriņa (1924–1991) - Krustmeita Lizete Skalbe (1886–1972) - Sieva Jānis Skalbe (1910–1986) - Dēls Ilze Marta Skalbe-Legzdiņa (1912–1996) - Meita |
Nodarbes | dzejnieks politiķis rakstnieks |
Dzimšanas laiks/vieta | 07.11.1879 Incēni "Incēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 Dzimis Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta "Incēnos". 20.07.1922 Saulrieti "Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 |
Dzīvesvieta | 1904 Ģipka Ģipka, Rojas pagasts, Talsu novads 1905 Koknese Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads 1905 Ērgļi Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads 1905 Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads 1905 Leukādijas Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads 00.06.1906 – 00.08.1906 (Datums nav precīzs) Leukādijas Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads Pāris vasaras mēnešus viņš uzturējies pie Edvarda Treimaņa-Zvārguļa. 00.08.1906 – 00.09.1906 (Datums nav precīzs) Trikāta Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads Uzturējies pie māsas vīra Medņa Abula skolā, kur drīz vien kāds viņu denuncējis, līdz ar to nākas atkal emigrēt. 1909 – 1914 Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015 Dzīvojis mecenāta Augusta Dombrovska Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. 00.10.1909 – 00.12.1909 (Datums nav precīzs) Torņakalns Ozolkalni, Rīga 00.05.1914 Ķemeri Ķemeri, Jūrmala Ārstē reimatismu Ķemeros. 00.06.1914 – 00.08.1914 (Datums nav precīzs) Smārde Smārde, Smārdes pagasts, Tukuma novads Ar ģimeni vasaru pavada Smārdē. 1915 Valka Valka, Valkas novads 00.06.1916 – 00.08.1916 Valmiera Valmiera Dzīvo pie J. Lapiņa. 00.10.1916 Ģertrūdes iela 69/71, Rīga Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011 00.09.1917 – 00.11.1918 Valka Valka, Valkas novads 00.11.1918 (Datums nav precīzs) Ģertrūdes iela 69/71, Rīga Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011 1919 – 1935 Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga, LV-1011 1926 – 1944 Saulrieti "Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 "Saulrieti" ir Skalbju ģimenes vasaras atpūtas māja. 1935 – 1941 Mātera iela 9, Rīga Mātera iela 9, Rīga, LV-1014 1941 Antonijas iela 10, Rīga Antonijas iela 10, Rīga, LV-1010 Dzīvoklī Skalbes mitinās kopā ar Justīni Čaksti un Zemgaļu ģimeni. 1945 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
Izglītība | 1887 – 1890 Veļķu pagasta skola Jaunpiebalgas pagasts Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads 1890 – 1895 (Datums nav precīzs) Vecpiebalgas draudzes skola Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads 1901 Pašmācības ceļā sagatavojies un nolicis
eksāmenus, ieguvis tautskolotāja tiesības. |
Darbavieta | 1895 – 1897 (Datums nav precīzs) Bija laukstrādnieks, vēršu dzinējs. 1895 – 1899 Kolportieris pie grāmattirgotāja Jāņa Ozola. 1896 – 1898 Rauna Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads Strādājis par pagasta rakstveža Eglīša palīgu. 1898 – 1900 Ērgļi Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads Strādājis par rakstveža palīgu pie Pētera Blaua. 1901 – 1904 Ērgļu pagastskola Ērgļi Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads Strādājis par otro skolotāju Ērgļu pagastskolā, kuru vadījis Rūdolfa Blaumaņa brālis Arvīds.
Kā politiski neuzticams tika atlaists no skolotāja vietas un 1904. gada rudenī kopā ar Antonu Austriņu devās uz Ģipku Kurzemes jūrmalā. 00.04.1902 – 00.06.1903 Raunas draudzes skola Rauna Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads Strādājis par otro skolotāju pie Augusta Brača 1902. gadā no aprīļa līdz Jāņiem, tāpat arī 1903. gadā. 1904 Laikraksts "Dienas Lapa" Rīga Rīga 1905 Žurnāls "Kāvi" (1906) Rīga Rīga Žurnāla dibinātājs un redaktors. 1910 Laikraksts "Rīta Vēstnesis" Rīga Rīga Redaktors 24.10.1914 – 00.12.1914 (Datums nav precīzs) Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917) Polija Poland Laikraksta korespondents Polijā. 1915 Laikraksts "Līdums" Valka Valka, Valkas novads Žurnālists 1915 Žurnāls "Varavīksne" Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Rediģējis žurnālu "Varavīksne". Kādu laiku tā paplašinājušos literāro daļu vadījis Kārlis Skalbe. 00.12.1915 (Datums nav precīzs) Maskava Moscow, Russia Vadīja
Latviešu kultūras biroja mākslas nodaļu. 1916 Laikraksts "Līdums" Valka Valka, Valkas novads 1916 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940) Rīga Rīga 1917 Žurnāls "Laiks" (1917) Rīga Rīga Redaktors un izdevējs 00.09.1917 – 00.11.1918 (Datums nav precīzs) Mēnešraksts "Jaunā Latvija" Valka Valka, Valkas novads Žurnāla "Jaunā Latvija" vadītājs un redaktors kopā ar Arturu Kroderu. 1920 Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" Rīga Rīga 1920 – 1940 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940) Rīga Rīga Literārās nodaļas vadītājs 1922 – 1925 Latvijas Republikas Saeima Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 Deputāts 1928 – 1935 Žurnāls "Piesaule" Rīga Rīga Redaktors 1931 – 1934 Latvijas Republikas Saeima Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 Deputāts 1942 – 1944 Latvju Mēnešraksts Rīga Rīga Žurnāla redaktors un vadītājs |
Dalība organizācijās | Latvijas Preses biedrība Rīga Rīga Biedrs 1904 Iesaistījies nelegālajā pulciņā "Trubadūri Vidzemē". 1917 Latviešu nacionāldemokrātu partija Bija partijas Centrālajā padomē. 1917 – 1918 Latviešu pagaidu nacionālā padome Valka Valka, Valkas novads Padomes loceklis, sekretāra biedrs, ievēlēts no Latviešu nacionāldemokrātu partijas. 1921 – 1934 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Rīga Rīga No 1930. gada priekšsēdētājs. 1937 Latvijas PEN klubs Biedrs 1940 – 13.06.1942 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010 Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā). |
Dienests | 00.12.1916 Gada beigās iestājās latviešu strēlnieku bataljonā, kur veica galvenokārt kancelejas darbu. |
Emigrē | nezināms – 00.10.1944 Vārve Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads 1906 Cīrihe Zürich, Switzerland Cīrihē dzīve kļuva nepanesama gan emocionālā, gan finansiālā ziņā, un jau maija sākumā – viņš caur Vīni, Ungāriju, Poliju – ierodas atpakaļ Rīgā. 1906 Kopenhāgena Copenhagen, Denmark 1906 Berlīne Berlin, Germany 00.01.1906 (Datums nav precīzs) Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 00.02.1906 (Datums nav precīzs) Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden 00.09.1906 – 24.12.1907 (Datums nav precīzs) Helsinki Helsinki, Finland Ziemu nodzīvojis Helsinkos, tad 1907. gada vasaru Ekenasas pilsētā, dažas nedēļas Vallinkoskā pie Imatras, pēc tam atkal Helsinkos. 1907 Vallinkoska Vallinkoski, 55100 Imatra, Finland Dzīvojis dažas nedēļas. 00.06.1907 – 00.08.1907 Ekenasa Ekenäs, Finland Ziemu nodzīvojis Helsinkos, tad 1907. gada vasaru Ekenasas pilsētā, dažas nedēļas Vallinkoskā pie Imatras, pēc tam atkal Helsinkos. 24.12.1907 – 00.10.1909 Oslo, Norvēģija Oslo, Norway 12.11.1944 – 00.11.1944 (Datums nav precīzs) Visbija Visby, Gotland, Sweden 00.12.1944 – 00.01.1945 Valla Valla, Södermanland, Sweden 00.01.1945 – 00.02.1945 (Datums nav precīzs) Visingsö Visingsö, 560 34 Visingsö, Sweden 23.03.1945 – 10.04.1945 (Datums nav precīzs) Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
Ceļojums | 00.03.1921 – 00.04.1921 (Datums nav precīzs) Neapole Naples, Campania, Italy 00.03.1921 – 00.04.1921 (Datums nav precīzs) Sorento Sorrento, Metropolitan City of Naples, Italy 25.03.1921 Berlīne Berlin, Germany 26.03.1921 – 27.03.1921 (Datums nav precīzs) Milāna Milan, Lombardy, Italy 00.04.1921 (Datums nav precīzs) Roma Rome, Metropolitan City of Rome, Italy 00.04.1921 Bāzele Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland 27.04.1921 Kapri Capri, Campania, Italy |
Apcietinājums | 15.12.1911 – 00.02.1913 Rīgas Termiņcietums Laktas iela 2/4, Rīga Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia Apcietināts un kā bijušais žurnāla "Kāvi" redaktors notiesāts. |
Miršanas laiks/vieta | 15.04.1945 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Miris Serafima slimnīcā Stokholmā. |
Apglabāts | 1945 Hogalidzkyrkan Stockholm, 117 30 Stockholm, Sweden Urna novietota Augstās kraujas baznīcas (Hogalidzkyrkan) kolumbārijā. |
Muzeji | 1987 Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti" Saulrieti "Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 |
Pārapbedīts | 20.06.1992 Saulrieti "Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 Pārapbedīts 1992. gadā Vecpiebalgas Saulrietos. |
Apbalvojumi | Rīgas Latviešu biedrības prēmija 1913 Rīgas Latviešu biedrības prēmija 1914 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1926 Kultūras fonda prēmija Vakara ugunis Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vakara ugunis". Literatūra 1927 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par stāstu "Burvja sirds". Literatūra 1936 Annas Brigaderes prēmija Klusuma meldijas Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Klusuma meldijas". 1943 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Incēni ("Incēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122) | 07.11.1879 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
2 | Saulrieti ("Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122) | 20.07.1922 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
3 | Ģipka (Ģipka, Rojas pagasts, Talsu novads) | 1904 | Dzīvesvieta | Ciems |
4 | Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga (Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015) | 1909 - 1914 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
5 | Saulrieti ("Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122) | 1926 - 1944 | Dzīvesvieta | Viensēta |
6 | Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga (Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga, LV-1011) | 1919 - 1935 | Dzīvesvieta | Dzīvoklis |
7 | Mātera iela 9, Rīga (Mātera iela 9, Rīga, LV-1014) | 1935 - 1941 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
8 | Antonijas iela 10, Rīga (Antonijas iela 10, Rīga, LV-1010) | 1941 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
9 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1945 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
10 | Leukādijas (Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads) | 01.06.1906 - 01.08.1906 | Dzīvesvieta | Ciems |
11 | Trikāta (Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads) | 01.08.1906 - 01.09.1906 | Dzīvesvieta | Ciems |
12 | Torņakalns (Ozolkalni, Rīga) | 01.10.1909 - 01.12.1909 | Dzīvesvieta | Pilsētas daļa |
13 | Ķemeri (Ķemeri, Jūrmala) | 01.05.1914 | Dzīvesvieta | Pilsētas daļa |
14 | Smārde (Smārde, Smārdes pagasts, Tukuma novads) | 01.06.1914 - 01.08.1914 | Dzīvesvieta | Ciems |
15 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1915 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
16 | Valka (Valka, Valkas novads) | 01.09.1917 - 01.11.1918 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
17 | Ģertrūdes iela 69/71, Rīga (Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011) | 01.10.1916 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
18 | Ģertrūdes iela 69/71, Rīga (Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011) | 01.11.1918 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
19 | Koknese (Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads) | 1905 | Dzīvesvieta | Ciems |
20 | Ērgļi (Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads) | 1905 | Dzīvesvieta | Ciems |
21 | Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 1905 | Dzīvesvieta | Ciems |
22 | Leukādijas (Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads) | 1905 | Dzīvesvieta | Ciems |
23 | Valmiera (Valmiera) | 01.06.1916 - 01.08.1916 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
24 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 15.04.1945 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
25 | Cīrihe (Zürich, Switzerland) | 1906 | Emigrē | Pilsēta |
26 | Helsinki (Helsinki, Finland) | 01.09.1906 - 24.12.1907 | Emigrē | Pilsēta |
27 | Oslo, Norvēģija (Oslo, Norway) | 24.12.1907 - 01.10.1909 | Emigrē | Pilsēta |
28 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 01.01.1906 | Emigrē | Pilsēta |
29 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 01.02.1906 | Emigrē | Pilsēta |
30 | Kopenhāgena (Copenhagen, Denmark) | 1906 | Emigrē | Pilsēta |
31 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1906 | Emigrē | Pilsēta |
32 | Ekenasa (Ekenäs, Finland) | 01.06.1907 - 01.08.1907 | Emigrē | Pilsēta |
33 | Vallinkoska (Vallinkoski, 55100 Imatra, Finland) | 1907 | Emigrē | Pilsēta |
34 | Vārve (Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads) | 01.10.1944 | Emigrē | Ciems |
35 | Visbija (Visby, Gotland, Sweden) | 12.11.1944 - 01.11.1944 | Emigrē | Pilsēta |
36 | Visingsö (Visingsö, 560 34 Visingsö, Sweden) | 01.01.1945 - 01.02.1945 | Emigrē | Sala |
37 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 23.03.1945 - 10.04.1945 | Emigrē | Pilsēta |
38 | Valla (Valla, Södermanland, Sweden) | 01.12.1944 - 01.01.1945 | Emigrē | Ciems |
39 | Hogalidzkyrkan (Stockholm, 117 30 Stockholm, Sweden) | 1945 | Apglabāts | Baznīca |
40 | Jaunpiebalgas pagasts (Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 1887 - 1890 | Izglītība | Pagasts |
41 | Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 1890 - 1895 | Izglītība | Ciems |
42 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads) | 1896 - 1898 | Darbavieta | Ciems |
43 | Ērgļi (Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads) | 1898 - 1900 | Darbavieta | Ciems |
44 | Ērgļi (Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads) | 1901 - 1904 | Darbavieta | Ciems |
45 | Rīga (Rīga) | 1905 | Darbavieta | Pilsēta |
46 | Rīga (Rīga) | 1910 | Darbavieta | Pilsēta |
47 | Polija (Poland) | 24.10.1914 - 01.12.1914 | Darbavieta | Valsts |
48 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1915 | Darbavieta | Pilsēta |
49 | Maskava (Moscow, Russia) | 01.12.1915 | Darbavieta | Pilsēta |
50 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1915 | Darbavieta | Pilsēta |
51 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1916 | Darbavieta | Pilsēta |
52 | Rīga (Rīga) | 1916 | Darbavieta | Pilsēta |
53 | Rīga (Rīga) | 1917 | Darbavieta | Pilsēta |
54 | Valka (Valka, Valkas novads) | 01.09.1917 - 01.11.1918 | Darbavieta | Pilsēta |
55 | Jēkaba iela 11, Rīga (Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050) | 1922 - 1925 | Darbavieta | Ēka, māja |
56 | Jēkaba iela 11, Rīga (Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050) | 1931 - 1934 | Darbavieta | Ēka, māja |
57 | Rīga (Rīga) | 1928 - 1935 | Darbavieta | Pilsēta |
58 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
59 | Rīga (Rīga) | 1942 - 1944 | Darbavieta | Pilsēta |
60 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads) | 01.04.1902 - 01.06.1903 | Darbavieta | Ciems |
61 | Rīga (Rīga) | 1904 | Darbavieta | Pilsēta |
62 | Rīga (Rīga) | 1920 | Darbavieta | Pilsēta |
63 | Kapri (Capri, Campania, Italy) | 27.04.1921 | Ceļojums | Sala |
64 | Roma (Rome, Metropolitan City of Rome, Italy) | 01.04.1921 | Ceļojums | Pilsēta |
65 | Neapole (Naples, Campania, Italy) | 01.03.1921 - 01.04.1921 | Ceļojums | Pilsēta |
66 | Sorento (Sorrento, Metropolitan City of Naples, Italy) | 01.03.1921 - 01.04.1921 | Ceļojums | Pilsēta |
67 | Milāna (Milan, Lombardy, Italy) | 26.03.1921 - 27.03.1921 | Ceļojums | Pilsēta |
68 | Berlīne (Berlin, Germany) | 25.03.1921 | Ceļojums | Pilsēta |
69 | Bāzele (Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland) | 01.04.1921 | Ceļojums | Pilsēta |
70 | Laktas iela 2/4, Rīga (Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia) | 15.12.1911 - 01.02.1913 | Apcietinājums | Iela |
71 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1917 - 1918 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
72 | Rīga (Rīga) | 1921 - 1934 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
73 | Ģertrūdes iela 6, Rīga (Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010) | 1940 - 13.06.1942 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
74 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
75 | Saulrieti ("Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122) | 1987 | Muzeji | Viensēta |
76 | Saulrieti ("Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122) | 20.06.1992 | Pārapbedīts | Viensēta |