Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti" (1987–)

13 bildes

Vēsture

1926. gadā ēka tika celta kā rakstnieka Kārļa Skalbes vasarnīca. No ēkas uzcelšanas brīža līdz 1944. gadam tajā ik vasaru atpūtās Skalbju ģimene. Tā bija vieta, kur rast atelpu no trauksmainās Rīgas dzīves, kā arī smelties iedvesmu literārajai darbībai.

1944. gadā K. Skalbe ar ģimeni pameta "Saulrietus" un devās trimdā uz Zviedriju. Pēc kara "Saulrieti" ilgus gadus bija bez saimnieka.

1965. gadā māju savā īpašumā ieguva Latvijas Mākslas fonds, un līdz 1987. gadam tajā vasarās atpūtās mākslinieki.

1987. gadā ēkā sāka darboties Kārļa Skalbes memoriālais muzejs. Tā iekārtošanu ierosināja Rakstnieku savienība, savukārt atbalstu deva Kārļa Skalbes tuvinieki Latvijā un Zviedrijā, Cēsu rajona kultūras darbinieki u.c. Ēku atjaunoja arhitekte Ausma Skujiņa, savukārt muzeju iekārtoja Teātra muzeja zinātniskā līdzstrādniece Māra Eņģele.

1992. gadā arhitektes A. Skujiņas veidotajā kapavietā Vaktskalnā tika pārapbedītas K. Skalbes un viņa sievas L. Skalbes pelnu urnas.

1997. gadā Vaktskalnā tika apbedīta Skalbju meita Ilze Skalbe-Legzdiņa.

Darbība mūsdienās

"Saulrietu" muzeja telpās saglabājies Skalbju dzīves laika iekārtojums, ko papildina ģimenes piemiņas lietas un fotoattēli. Muzeja teritorijā rodama Kārļa Skalbes dzimtā "Incēnu" māja. Iepretim "Saulrietiem" – Vaktskalnā – atrodas Skalbju ģimenes kapi, kur apbedītas K. Skalbes, viņa sievas un meitas pelnu urnas. Vēl muzeja teritorijā apskatāma pasaku taka “Ienāc pasakā!” un pirtiņas ekspozīcija.

Citātu galerija

"Mēs stāvam uz pasaku ķēniņa pils sliekšņa. Rāmi apkārtnē ieklausās Alauksts un ar norietošās saules staru māj sveicienu Incēnu kalna "Saulrietiem". Ceļinieks ir atgriezies. Mājās un savā tautā. Lēni un noteikti. Pils durvis ir vaļā. Kārlis Skalbe tepat jau arī ir, tūlīt, tūlīt viņš pacels cepuri un atnācējam teiks: "Sveiks, draugs, ko jaunu tu esi pārdomājis?"
Mēs ieejam tik pazīstamajā ķēniņa pasaku pilī. Te, kur dzimušas "Kaķīša dzirnavas", "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties"…
Kamīnā sprakšķ alkšņa malka. Krājas ieraksti jaunajā viesu grāmatā. Tautas kora "Mūza" izpildījumā skan Šūberta "Liepa"… Veltījumus piebaldzēnam Kārlim Skalbem lasa Māra Zālīte, Inese Zandere, Imants Auziņš, Knuts Skujenieks, Lija Brīdaka…
"Saulrietu" iekārtotāja Māra Eņģele pateicas visiem, kuri ziedojuši Kārļa Skalbes personīgās lietas, grāmatas no savām bibliotēkām, dzejnieka dāvinājumus.
Tepat, simtu un simtu vidū ir arī dzejnieka un pasaku teicēja mazbērni Margrieta un Jānis. Sveicienus no Stokholmas atsūtījuši rakstnieka meita Ilze un viņas dzīvesbiedrs Roberts Legzdiņš. Viņi arī turpmāk piedalīsies muzeja ekspozīcijas veidošanā un bagātināšanā.
Kārlis Skalbe ir atgriezies savos "Saulrietos". Un atkal ir ceļā. Ceļā uz mūsu sirdīm, uz mūsu sapratni."
Dzejas dienās. Padomju Druva, Nr. 120. 10.10.1987.

"Kārļa Skalbes garīgā patvēruma vieta ir dzimtās Vecpiebalgas "Saulrieti", šī nepraktiskā māja kalna galā. Dzejniekam bija sapnis ieiet jaunā, pēc sveķiem smaržojošā mājā, kurā vēl nav iedzīvotas iepriekšējo paaudžu bēdas. Skalbes laikā tās arī neiedzīvojās un arī atjaunotie "Saulrieti" vieš mieru un gaišumu Piebalgā un visā Latvijā."
Lilija Dzene. Ar sveicienu no "Saulrietiem", Skalbes garīgā patvēruma vietas. Latvijas Vēstnesis, Nr. 370-371, 10.11.1999.

Informācija

piebalgasmuzeji.lv