Darbi: Darba autors (8); Tulkotājs (5); Sastādītājs (10); Redaktors (2)
Attēli: Persona attēlā(3)
Vārds | Augusts Dēbners |
---|---|
Papildu vārdi | Kristiāns Karls |
Pseidonīms | A.D., 4. ; .ö..d.j. ; ***** ; .....r. . |
Dzimtais vārds | Döbner, Christian August Karl |
Saite | http://lgdb.lnb.lv/index/person/232/ ; https://www.geni.com/people/Christian-August-Karl-D%C3%B6bner/6000000025593542923 ; https://bbld.de/GND119356591X |
Kopsavilkums | Augusts DĒBNERS (Döbner, Doebner, 1800-1873) ir luterāņu mācītājs un literāts, galvenokārt reliģiski didaktisku darbu autors. Viņš ir publicējis Bībeles stāstu izlasi (1841) un katehismu (1838), kopā ar kolēģi mācītāju J.T. Bērentu tulkojis Vidzemes agrārlikumus (1850), piedalījies Augusta Bīlenšteina pārraudzītajā latviešu Bībeles jaunās redakcijas darbā, kā arī pārskatījis latviešu literāro procesu un publicējis rakstus par latviešu literatūru un latviešu avīžniecības vēsturi vācu valodā. Latviešu literatūrā paliekamu vietu Dēbners izpelnījies kā bibliogrāfs, apkopodams latviešu valodā publicētos darbus no 1856. līdz 1868. gadam, turpinot Karla Napjerska aizsākto darbu - hronoloģiska latviešu literatūras rādītāja veidošanu. Mācītājs Emils Kēlbrants savu kolēģi Augustu Dēbneru nekrologā raksturo kā personību kas attīstījusies sākotnēji teoloģiskā racionālisma, tad hernhūtisma un visbeidzot stingrā luterānisma garā, uzsverot sistēmiskuma trūkumu Dēbnera uzskatos, kuru veidošanā galveno lomu spēlējusi paša pieredze un pārdzīvojumi. Latviešu rakstniecībā Augusts Dēbners ienāk 1832. gadā ar vairākām populārzinātniskām publikācijām Hermaņa Treija vadītajā avīzē "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", tādējādi turpinot G.F.Stendera aizsākto latviešu tautas apgaismošanas ceļu. Tomēr 40.tajos gados, pēc Treija avīzes slēgšanas, kā arī uzsākot pastorālo darbu lauku draudzē, viņa uzskati acīmredzot piedzīvo lūzumu. Dēbnera turpmākajā darbībā latviešu rakstniecībā virsroku gūst reliģiski didaktiskās tēmas - atskati un pārskati par kristīgās ticības un pašmāju baznīcas vēsturi, statistiskas ziņas par draudzes dzīvi un tamlīdzīgi. Ja arī viņš "Latviešu Avīzēs" pārcilā kādu populārzinātnisku tēmu, tad arvien arī tā tiek skatīta kristīgā ietvarā, piemēram, 1866. gadā, aprakstot zvaigžņu lietu, Dēbners liek virsraksu "Tā Kunga darbi lieli ir". Nelielu vietu Dēbnera publicistikā latviešu valodā ieņem arī saimniekošanas jautājumi - viņš mudina lasītājus saimnniekot taupīgi un pārdomāti, krāt un nebaidīties naudu ieguldīt kredītsabiedrībās. Rakstot par latviešu literatūras jautājumiem Baltijas vācu izdevumos, Dēbners uzsver, ka latvieši audzināmi kristīgā un pazemīgā garā ar cieņu pret valdniekiem un sabiedrības virsslāni, arvien raugoties, lai reliģiskie motīvi būtu pārsvarā laicīgajiem. Dēbners iekļaujams konservatīvi noskaņoto 19. gadsimta Baltijas vācu mācītāju lokā, kuriem rūp latviešu izglītošana un saimniekošanas iemaņu attīstīšana šaurās zemnieku kārtas robežās. Visai simptomātiski, ka dzīves galā latviešu prese viņa nāvi tikpat kā nepamana - pasausa replika publicēta "Mājas Viesī" un fakts konstatēts arī "Baltijas Vēstnesī". Dēbners mirst dažus mēnešus pirms latviešu pirmajiem vispārējiem dziesmu svētkiem. |
Personiska informācija | Augusts DĒBNERS (Doebner, Döbner Karl Christian August, 1800-1873) ir Baltijas vācu garīdznieks, literāts un bibliogrāfs. Viņš ir dzimis mācītāja Augusta Frīdriha Ādolfa Dēbnera (Doebner, 1767-1851) un viņa sievas Juliānes, dzimušas Dubuā (Dubois, 1771-1849) ģimenē. Augusts Dēbners 1834.gada 12. janvārī apprecas ar Luīzi Karolīni Amendu (Amenda, 1811-1869), Talsu mācītāja, Mocarta bērnu skolotāja un Bēthovena drauga Karla Ferdinanda Amendas (Amenda, 1771-1836) meitu. Augusta Dēbnera dēls ir vēlākais Kalsnavas mācītājs un literāts Karls Rūdolfs Teodors Dēbners (Döbner, 1835-1919). |
Profesionālā darbība | Augusts Dēbners kalpojis luterāņu baznīcā:1833-1844: mācītājs Ādažu draudzē1841-1845: Vidzemes konsistorijas piesēdētājs jeb asesors 1844-1870: mācītājs Kalsnavas un Vietalvas draudzē, t.sk. 1844-52 : palīgmācītājs 1859-1867: Cēsu apriņķa prāvests 1865: Bībeles emendācijas komisijas loceklis Atbilstoši Krievijas likumdošanai par ilgu un godīgu kalpošanu amatā Dēbners apbalvots ar zelta krustu, tas redzams arī viņa fotoportretā. Augusta Dēbnera sabiedriskie pienākumi un amati:kopš 1827: Latviešu literārās (draugu) biedrības biedrs [LLDB]1841-1844: LLDB Vidzemes nodaļas direktors kopš 1870: LLDB goda loceklis Augusts Dēbners ir arī Latviešu Lasīšanas biedrības dibinātājs Augusts Dēbners publicējies:latviešu presē - izdevumā "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" (1832-1836, 1838-1843, 1844, nr.2), tā pielikumā ""Latviešu Drauga" Pavadons" (1840-1843 un 1846, nr.1, 2), kā arī dažādos vācu izdevumos - "Mittheilungen und Nachrichten", avīzēs "Das Inland" un "Rigische Stadtblätter":Dēbnera oriģināldarbi, tulkojumi, publikācijas presē un grāmatās (izlase):1832
1836
1837
1838
1839
1842
1845
1847
1848Svēti Dieva vārdi jeb kristīgas ticības un dzīvošanas mācības no Bībeles.1849
1850
1853
1857
1864
1865
1866
1869
1872
|
Citātu galerija | [Latviešu] tauta steidzas ātriem soļiem savai pilngadībai pretim,ka ārējie spaidi te maz ko varētu grozīt, pavisam otrādi, tie viegli vien varētu apsisties atklātā naidā, kas jau daudzas paaudzes kvēlo apslēpts pelnos. (..) Bet gan kaitīgi iespaidi paralizējami ar garīgu līdzekļu palīdzību. Šī svira stāv mūsu rokās, un laiks prasa cieši, to cītīgi un ar saprātu kustināt. Jo brīvāks latvietis kļūst, jo vairāk viņš prasa intelektuālas izglītības, un tikai ar to, ka mēs izpildām savu pienākumu, mēs varēsim uzturēt savu stāvokli viņam pretim. Augusts Dēbners 1841. gadā. Citēts pēc Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā. Rīga, 1929, 14. lpp. Vecais tēvs, arī pie latviešu draugu biedrības par biedri būdams, daudz ir rūpējies par latviešu tautas prāta gaismu un dažus teicamus rakstus latviešu valodā sagādājis un driķēs izlaidis. Anon. No Cēsu apr. [Nekrologs] . Mājas Viesis, 1873, nr.9. .. mēs mācāmies A.Döbnera mācītāju pazīt kā sevišķi izcilu personu, kas ar ļoti gaišu un labvēlīgu skatu raudzījās uz latviešu tautas vajadzībām un viņas labklājības jautājumiem. Viņam jau arī pieder sekojošs aforisms, ko viņš bija ieņēmies par savas dzīves paroli: "Bez nodošanās mīlestībā tautai mūsu amata darbība būs kā tukši ziedi, kas augļus nenes". Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā. Rīga, 1929, 16. lpp. RecepcijaPlašas ziņas par Augusta Dēbnera uzskatiem, darbību Latviešu literārajā (draugu) biedrībā un attiecībām ar latviešu sabiedrību lasāmas Āronu Matīsa monogrāfijā "Latviešu Literārā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā" (1929). Augusta Dēbnera autobiogrāfijas fragmentus publicējis un viņa personību apcerējis nekrologā Emīls Kēlbrants izdevumā "Mittheilungen und die Nachrichten für die evangelische Kirche in Rußland" (1872, 30.sēj., 7.nr. , 57.-74. lpp.). |
Nodarbes | literāts rakstnieks bibliogrāfs |
Organizācijas | Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība |
Dzimšanas laiks/vieta | 19.01.1800 Kalsnavas mācītājmuiža Kalsnava parish, LV-4860, Latvia Augusts Dēbners dzimis Kalsnavas mācītājmuižā. |
Izglītība | 1815 – 1816 Rēveles ģimnāzija Suur-Kloostri 16, 10133 Tallinn Suur-Kloostri 16, Tallinn, Estonia 1816 – 1817 Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija Tērbatas guberņas ģimnāzija (1829-1881) Rüütli 3, 51005 Tartu, Estonia Mācās toreizējā Tērbatas guberņas ģimnāzijā. Augustam Dēbneram īpašu prieku sagādā seno valodu apguve un iepazīšanās ar vācu literatūru, tai skaitā J.G.Herdera rakstiem, un Vinkelmaņa mākslas vēsturi. 1818 – 1821 Tartu universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005 Augusts Dēbners, kaut gan tēvs vēlējies, lai dēls kļūtu par ārstu, tomēr studē teoloģiju. Pēdējā studiju gadā Augusts Dēbners dzīvo barona fon Štakelberga (Stackelberg)namā, kura hernhūtiskie uzskati un aritokrātiskais dzīves veids dziļi ietekmē topošā teologa personību. 1823 – 1824 Halles Universitāte Halle Halle, Saxony-Anhalt, Germany Divus semestrus papildina zināšanas teoloģijā. |
Darbavieta | 00.08.1821 – 1827 Lielvārdes mācītājmuiža Lielvārde, Ogres novads Kopš 1821. gada augusta strādā par mājskolotāju Madlienā pie Karla Krona (Croon, 1806-1894) bērniem, tad - pēc atgriešanās no Vācijas - atkal mājskolotājs Madlienā, pēc tam - Lielvārdes mācītājmuižā, sekojot mācītāja Krona darba vietas maiņai. 1828 – 1831 Ropaži Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu novads Strādā par mājskolotāju kolēģijas asesora fon Berga ģimenē, iepazīstas ar Ropažu un citiem apkaimes mācītājiem, t.sk. Ferdinandu Valteru, un pastorālo darbu. 1833 – 1844 Ādažu evanģēliski luteriskā draudze Baltezera baznīca Baltezers, Ādažu novads, LV-2164, Latvia Kalpo par mācītāju un 1834. gada janvārī apprecas. 1844 – 1870 Kalsnavas un Vietalvas draudze Veckalsnavas baznīca Veckalsnava, Kalsnava parish, LV-4860, Latvia 1844-1852 palīgmācītājs jeb adjunkts, 1852-1870 mācītājs 1859-1867 Cēsu iecirkņa prāvests. |
Ceļojums | 1827 Šveice Switzerland Kopā ar savu audzēkni galma padomnieka advokāta fon Lenca dēlu, velāko Krievijas valsts padomnieku un mūzikas kritiķi Vilhelmu fon Lencu (von Lenz, 1808-1883) ceļo pa Vāciju, Šveici un Ziemeļitāliju un iekārto fon Lencu mūzikas teorijas studijām Ženēvā. |
Miršanas laiks/vieta | 09.03.1873 Kalsnavas mācītājmuiža Kalsnava parish, LV-4860, Latvia Apbedīts Veckalsnavas kapos 7./ 20. martā. |
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Kalsnavas mācītājmuiža (Kalsnava parish, LV-4860, Latvia) | 19.01.1800 | Dzimšanas laiks/vieta | Muiža |
2 | Kalsnavas mācītājmuiža (Kalsnava parish, LV-4860, Latvia) | 09.03.1873 | Miršanas laiks/vieta | Muiža |
3 | Suur-Kloostri 16, 10133 Tallinn (Suur-Kloostri 16, Tallinn, Estonia) | 1815 - 1816 | Izglītība | Ēka, māja |
4 | Tērbatas guberņas ģimnāzija (1829-1881) (Rüütli 3, 51005 Tartu, Estonia) | 1816 - 1817 | Izglītība | Ēka, māja |
5 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | 1818 - 1821 | Izglītība | Ēka, māja |
6 | Halle (Halle, Saxony-Anhalt, Germany) | 1823 - 1824 | Izglītība | Pilsēta |
7 | Lielvārdes mācītājmuiža (Lielvārde, Ogres novads) | 01.08.1821 - 1827 | Darbavieta | Muiža |
8 | Veckalsnavas baznīca (Veckalsnava, Kalsnava parish, LV-4860, Latvia) | 1844 - 1870 | Darbavieta | Baznīca |
9 | Ropaži (Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu novads) | 1828 - 1831 | Darbavieta | Ciems |
10 | Baltezera baznīca (Baltezers, Ādažu novads, LV-2164, Latvia) | 1833 - 1844 | Darbavieta | Baznīca |
11 | Šveice (Switzerland) | 1827 | Ceļojums | Valsts |