Ādažu evanģēliski luteriskā draudze
Ādažu draudzes vēsture sākās jau 13. gadsimtā. No 1772. līdz 1775. gadam dievnamu cēla arhitekts Bernhards Joahims. Pēc vēsturnieka un teologa Roberta Feldmaņa liecības Baltezera baznīca bija pirmā Latvijā, kuras tā laika mācītājs Jānis Baumanis nezināmu apstākļu mudināts labprātīgi atdeva baznīcas atslēgas padomju izpildvarai... Kā daudzviet Latvijā sākās baznīcas sistemātiska postīšana. Līdz ar Latvijas okupāciju dievnamu sāka graut. Tika nopostīts viss interjers – iznīcināts altāris, ērģeles (cilvēki stāsta, ka ērģeļu stabules esot mētājušās uzkalniņā ap baznīcu), kancele, apgānīts mācītāja kaps un 1958. gada ar traktora palīdzību pilnībā sagrauts dievnama tornis, lai apkārtējo skatieniem noslēptu dievnama patieso sūtību. Padomju varas gados pēc neveiksmīga mēģinājuma baznīcu pārvērst par deju zāli, ēku izmantoja kā kinoteātri, kāpostu skābētavu, tukšās taras noliktavu, minerālmēslu noliktavu, tikai 1997. gadā no baznīcas altāra telpas izvācās Lattelekom centrāle. Ādažu luterāņu draudze dievkalpojumus baznīcā atsāka 1994. gadā, kad dievkalpojumiem varēja izmantot tikai nelielu un tumšu telpu, kas pirms tam tika lietota kā metālmākslinieku darbnīca. Baznīca bija katastrofālā stāvoklī, nokvēpušām sienām, altārdaļā bija ierīkots neliels dzīvoklītis...