Roberts Kroders

4 bildes

09.04.1892 – 28.08.1956

Roberts Kroders (1892–1956) – teātra kritiķis, tulkotājs. 1910. gadā devies uz Maskavu, kur beidzis vidusskolu (1911). Bijis brīvklausītājs Maskavas un Pēterburgas universitātē, studējis vēsturi un filozofiju. 1918. gadā devies līdzi Pagaidu valdībai uz Liepāju, kopā ar brāli nodibināja laikrakstu "Latvijas Sargs" un bijis tā redakcijas loceklis (1919-20).Atgriezies Rīgā, strādājis laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (1922-25), "Rīgas Ziņas" (1925), "Pirmdiena" (1925-27), bijis "Ilustrēts Žurnāls" redakcijas kolēģijas loceklis (1927-28). No 1931. gada strādājis par Izglītības ministrijas mākslas un kultūras lietu konsultantu un referentu, biis izdevniecības "Grāmatu zieds" redaktors (1939-40). 1941.14.VI izsūtīts uz Sibīriju, 1954. gadā atgriezies Latvijā. Daudz rakstījis presē par teātra jautājumiem, izdevis vairākas monogrāfijas. Autors apcerei "Somu rakstniecības likteņi un meistari" (1940), Sarakstījis lugas "Pēdējais tilts" (1933), kur risinātas dažādu tautību attiecības 1. pasaules kara notikumos Latvijā, "Atdzimšanas dziesma" (grāmatā un brīvdabas lielinscenējumā Esplanādē 1934. gadā), kur patriotiskās masu ainās tēlota Latvijas vēsture līdz 1934.15.V. Tulkojis zinātniska satura darbus, "Tūkstoš un vienas nakts pasakas", K. Hamsuna, R. Rolāna, H. Senkeviča, A. Strindberga, G. de Mopasāna, A. Šniclera, G. D\'Annuncio, O. Vailda prozu, Dž. B. Šova, J. L. Tīka, L. Pirandello, F. Bruknera, K. Goldoni lugas.

Dzimšanas laiks/vieta

09.04.1892
Taurupe
Dzimis Aderkašu, vēlākajā Taurupes pagastā.

Miršanas laiks/vieta

28.08.1956
Saulkalne

Personiska informācija

Brāļi Arturs Kroders un žurnālists Pauls Kroders, māsa redaktore Milda Krodere. Precējies ar aktrisi Hertu Vulfu, rakstnieka E. Vulfa atraitni. Dēli – režisors Oļģerts Kroders un Ēriks Kroders.

Profesionālā darbība

Pirmā publikācija: B. Heiera tēlojuma "Elēģija" tulkojums žurnālā "Rota" 1909 (1. nr.).

Rakstījis presē par teātra jautājumiem, īpaši akcentējot formas problēmas, nepieciešamību teātrī veidot suverēnu, scēniskām prasībām atbilstošu mākslu. Sarakstījis apceres - "Alfreds Amtmanis-Briedītis" (1928), "Rihards Vāgners" (1930, kopā ar Jēkabu Vītoliņu), "Jānis Šāberts" (1936), "Teātra vēsture" (1-5, 1934-39, kopā ar J. Munci un J. Vecozolu, nepabeigta), sastādījis krājumu "Latvju skaņu mākslinieku portrejas" (1930, kopā ar Jēkabu Vītoliņu), sastādījis un tulkojis rakstu krājumu "Teātra māksla" (1934).

Saiknes

Alise Jureviča - Svaine
Arturs Kroders - Brālis
Herta Krodere - Sieva
Jānis Bankavs - Darbabiedrs
Maija Augstkalna - Vedekla
Milda Krodere - Māsa
Oļģerts Kroders - Dēls
Pauls Jurevičs - Radinieks
Rita Krodere - Vedekla
Valdemārs Kroders - Brāļadēls
Zelma Krodere - Svaine

Izglītība

Madlienas draudzes skola
Madliena

1911
Maskava
Beidzis vidusskolu Maskavā

1911–1913
Maskavas Universitāte
Maskava
Brīvklausītājs Maskavas universitātē, studējis vēsturi un filozofiju

1911–1913
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Brīvklausītājs, studējis vēsturi un filozofiju.

Emigrē

1910–1913
Maskava

Dienests

1914–1918
Krievija
Sākoties 1. pas. karam, mobilizēts Krievijas armijā un Austrumprūsijā kritis gūstā.

Darbavieta

1918
Latvijas Pagaidu valdība
Liepāja

1919–1920
Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
Pasta iela 1, Liepāja

1922–1925
Laikraksts "Latvijas Vēstnesis"
Bruņinieku iela 41, Rīga
Redaktors

1925
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga

1925–1927
Laikraksts "Pirmdiena"
Rīga

1927–1928
Žurnāls "Ilustrēts Žurnāls"
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis

1931
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Mākslas un kultūras lietu konsultantus un referents

1939–1940
Apgāds "Grāmatu Zieds" (1936–1940)
Rīga
Redaktors

Dzīvesvieta

1921–1941
Rīga

Dalība organizācijās

Deportācija

14.06.1941–23.03.1945
Jeņiseiska
Nometināts Krasnojarskas novada Jeņisejskas rajona Podtjosovas ciemā (Подтёсово Енисейского районa) kā noliktavas strādnieks.

Apcietinājums

23.03.1945–1954
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1931. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1931

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1935. gada 11. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1935