Maija Augstkalna

2 bildes

04.01.1932 – 29.11.2007

Maija Augstkalna (1932–2007) – teātra un kino kritiķe, tulkotāja, žurnāliste. Strādājusi par literāro līdzstrādnieci laikrakstā "Padomju Jaunatne" un žurnālā "Dadzis", par teātra un kino nodaļas vecāko redaktori žurnālā "Māksla". Bijusi literārās daļas vadītāja Jaunatnes teātrī, vadījusi televīzijas raidījumu ciklu "Multiplikācijas tēlu pasaulē". Rakstījusi teātra un kino kritikas presē, tulkojusi lugas no krievu, vācu un angļu valodas. Sarakstījusi vairākas biogrāfiska rakstura grāmatas par Latvijas teātra aktieriem, īpaši novērtēta grāmata par režisoru Arnoldu Burovu.

Dzimšanas laiks/vieta

04.01.1932
Rīga

Miršanas laiks/vieta

29.11.2007
Rīgas Pirmie Meža kapi

Personiska informācija

Dzimusi feldšera un medicīnas māsas ģimenē, bet uzaugusi bez tēva. Paralēli darbam laikrakstu redakcijās un teātrī, rakstījusi apceres un kritikas par teātri, lasījusi lekcijas teātra zinātnē un vadījusi televīzijas raidījumu ciklu "Multiplikācijas tēlu pasaulē". Interese par teātri, īpaši dramaturģiju, veidojusies skolas laikā, nozīmīga persona – Rīgas 2. visusskolas literatūras skolotājs un rakstnieks Jūlijs Sīlis, kas raisījis un veicinājis interesi par dramaturģiju. Visa mūža garumā cieša draudzība ar teātra zinātnieci Liliju Dzeni.

Profesionālā darbība



Pirmā kritikas publikācija
1951: ""Aizsprosts" jauna čehoslovaku mākslas filma" (Padomu Jaunatne, Nr. 25, 06.02.1951).

Biogrāfiski darbi
1962: "Vija Artmane" (LPSR Kinematogrāfistu darbinieku savienība).
1969: "Uldis Pūcītis".
1986: "Arnolds Burovs un viņa lelles" (Liesma).
1990: "Edgars Liepiņš" (Liesma), sarakstīta kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu.

Citātu galerija



Par Maiju Augstkalni kā teātra un kino kritiķi
"Kā kino, tā teātra mākslā Maija Augstkalna iestājusies par dzīves un daiļrades patiesību jau ilgi pirms tonizējošiem lēmumiem. Kritiķe runā par neizdevīgām tēmām, par kurām mēdz klusēt vai izteikties «nepievienojušos» līmenī. Tāpat par neparocīgiem režisoriem un ak tieriem, piemēram, šoruden par Jāni Streiču, par kuru «neko skaidri nevar zināt» — varbūt viņš atkal kaut ko pavisam savu un savdabīgi gribēs mums pateikt no ekrāna? Un vēl materiāla «aptaustīšana», kas rada īpašu uzticību — mēs jūtam, ka viss, par ko Maija Augstkalna raksta, ir pašas redzēts, dzirdēts, līdzdzīvots un līdzdomāts."

Štosa, Aija. Darbs un vērtējums. Māksla. 15.10.1986.

Par grāmatu "Arnolds Burovs un viņa lelles"
"Kā katrs ar sirdsdegsmi iznēsāts darbs, arī šis apliecina autores kaislību gan uz leļļu (teātra un) kino mākslu, gan vēl jo vairāk — uz šīs mākslas lielmeistara A. Burova neparasto personību. Kompaktajā grāmatas apjomā pausts vērienīgs uzziņas materiāls, parādot, kā un kādos apstākļos veidojusies A. Burova individualitāte, kā caur viņa darba sparu pie mums attīstījās delikātā leļļu māksla. lepriecina, ka autore savai grāmatai radusi saistoša stāstījuma formu, kurā analītiskie secinājumi un vispārinājumi izriet no intriģējošiem un zīmīgiem sadzīviskiem tuvplāniem."

Borgs, Jānis. Bibliogrāfija. Māksla. 15.10.1986.

Saiknes

Emīls Mačs - Domubiedrs
Jūlijs Sīlis - Skolotājs
Lilija Dzene - Draudzene
Oļģerts Kroders - Bijušais vīrs
Roberts Kroders - Vīratēvs

Pseidonīms

M. Kalna

Darbavieta

1950–1953
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Literārā līdzstrādniece.

1958–1959
Žurnāls "Dadzis" (1912)
Literārā līdzstrādniece.

1959–1996
Žurnāls "Māksla"
Teātra un kino nodaļas vecākā redaktore.

1963–1986
Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris
Literārās daļas vadītāja.

1997
Žurnāls "Māksla Plus"
Galvenā redaktore.

Dalība organizācijās

1966–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–2007
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedre

Ceļojums

12.1981
Kanāda

06.1982
Dienvidslāvija
Brauciens kinodarbinieku delegācijas sastāvā.

Apbalvojumi

Annas Brigaderes prēmija
Prēmija piešķirta par kinomākslas problēmu sistemātisku un prasmīgu atklāsmi žurnālā "Māksla".
1986

Nacionālā filmu festivāla ''Lielais Kristaps'' balva
Kinokritiķis
1987