Gunars Janovskis

3 bildes

08.02.1916 – 27.04.2000

Gunars Janovskis (1916–2000) – rakstnieks. Tieši dzīvodams trimdā, kļuva par vienu no ražīgākajiem un lasītāju iemīļotākiem autoriem. Darbiem raksturīga koncentrēta izteiksme, poētisks cilvēku un vides tēlojums, smeldzīgi skaudrs mīlestības un dzimtenes tēmu risinājums. Rakstījis arī īsprozu, feļetonus un dzeju. Latvijā izdoti Kopoti raksti (1997–2003), grāmata "Mans dzīvesstāsts un 33 dzejoļi" (1997). Vairāki darbi dramatizēti un iestudēti Valmieras teātrī un Latvijas Televīzijā.

Dzimšanas laiks/vieta

08.02.1916
Helsinki

Miršanas laiks/vieta

27.04.2000
Lielbritānija

Personiska informācija

Dzimis tālbraucēja kapteiņa ģimenē.
1919: ģimene pārcēlās uz Liepāju.
1922: ģimene pārcēlās uz Rīgu.

1944: rudenī mobilizēts, kā leģionārs nonāca Vācijā.

1947: izceļoja uz Angliju.

Par Gunaru Janovski skat.: Gunars Janovskis - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv)

Dziļu ieskatu Gunara Janovska mākslā un domāšanā ir devis profesors E. Grīslis grāmatā "Dievs Kungs ir latvju stipra pils" (1982). Grīslis ieskata, ka Gunars Janovskis savos darbos mēģina risināt trīs svarīgas tēmas: 1) vai cilvēkam var ticēt?, 2) dzīvē aizlauztais cilvēks un 3) labestība.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

1938: pirmā publikācija – tēlojums "Piezīmes ceļojot", publicēta ar pseidonīmu Gunars Salna – laikrakstā "Studentu Dzīve" 28. septembrī.
Uz jautājumu, ko uzskata par saviem literārajiem skolotājiem, atzinis: Blaumanis un Hamsuns, mazliet arī
Hemingvejs.

Literārie darbi
1963: romāns "Sola"
1965: laikmeta impresija "Bez ceļa".
1966: romāns "Pie Tornas".
1966: romāns "Pār Trentu kāpj migla".
1966: noveļu krājums "Svešumā".
1967: pastāstu un feļetonu krājums "Smiekliņam".
1968: romāns "Pēc pastardienas".
1969: romāns "Ēnu menuets".
1969: romāns "Dziesma mežam".
1970: īsprozas krājums "Nelūgtos ciemos".
1971: romāns "Rolands".
1972: romāns "Balsis aiz tumsas".
1973: romāns "Uz neatgriešanos".
1974: romāns "Kur gaiļi nedzied".
1975: stāstu krājums "Ieklausies naktī".
1977: romāns "Kaijas kliedz vētru".
1978: romāns "Un kas par to".
1978: stāstu krājums "Kur sunim vieta".
1980: romāns "Novakare".
1981: romāns "Purvā" (I daļa)
1982: romāns "Ines".
1985: īsprozas krājums "Gunars Janovskis stāsta".
1987: romāns "Cilvēks, kas gribēja vairāk" kopā ar Laimu Kalniņu.
1987: noveles "Ļaudis pie jūras".
1988: romāns "Helmī".
1989: romāns "Pilsēta pie upes".
1997: romāns "Nams Slokas ielā".
2012: romāns "Purvā" (I un II daļa).

Divi dzejoļu krājumi kopā ar Indru Gubiņu
1974: dzejas krājums "Paskaties kļavā".
1989: dzejas krājums "Vai ilgi vēl?".

viencēlienu "Liftā" (teātrī 1971, Notingemā).

1997–2003: Latvijā izdoti Kopoti raksti.
1997: grāmata "Mans dzīvesstāsts un 33 dzejoļi".

Darbu tulkojumi
1994: romāns "Sōla" un "Pār Trentu kāpj migla" igauņu valodā – "Saar; Udu Trenti jõel".
1999: romāns "Uz neatgriešanos" vācu valodā – "Auf Nimmerwiedersehn!"
2017: romāns "Pēc pastardienas" angļu valodā – "After Doomesday".

1991: uzņemta dokumentāla portretfilma "Gunars Janovskis", režisore Dz. Geka.
1992:“Saruna ar rakstnieku Gunaru Janovski” (ar G. Janovski sarunājas Zigmunds Skujiņš un Karīna Geikina).
2001: “Saruna ar Gunaru Janovski”, režisore Maruta Jurjāne (2001).

Citātu galerija

Par Gunara Janovska daiļradi

"1963. g. Grāmatu Drauga apgādā iznāca kāda jauna rakstnieka grāmata Sōla. Tā pārsteidza un sajūsmināja latviešu literāro pasauli. Likās, ka mūsu vārdu mākslai pievienojies ļoti īpatnējs un apdāvināts rakstnieks. Kritika teica – šī grāmata uzrakstīta Kn. Hamsuna garā. Autors bija Gunārs Janovskis, kas dzīvoja Anglijā. "Jau pašā sākumā, Solu lasot, romāns mani ieinteresēja. Kur tā pēkšņi bija radies rakstnieks ar tik izkoptu stilu un lielisku cilvēku notēlojumu?" i rakstīja Irma Grebzde Laika slejās. "Pēc romāna satura spriežot, autors nevarēja būt jauns: ar tik nobrieduša vīra skatu un izkoptu valodu pirmo reizi klajā nenāk neviens. Sola nebija negatavības pazīmju." [..] Lasot G. J. darbus, jūtam autora viedo, garīgi dziļo personību. Viņš agri izveidoja savu literāro darbu īpatnību. "Tā dibinās uz emocionālo gaisotni, kas iegremdēta pagātnes ūdeņos, tāpēc neatsaucama, smeldzīga" (Latvju enciklopēdija: 1962–1982). To raksturo silta, sirsnīga zemdega, ko vārdos neaprakstīt, kas lasot jāizjūt. G.J. darbi, domāju, jālasa vairāk ar jūtām nekā ar prātu. Tie ir "grāmatas ar sirdi," kā teikusi Grebzde."
Bluķis, Lūcija. Gunara Janovska pasaulē. Universitas, Nr.61 (01.04.1988)

"Viņa grāmatās dzīvo nepieredzētai varonībai un tikpat lieliem pazemojumiem cauri gājušais latviešu karavīrs, tur garajā svešuma jūdzē kustas trimdinieks, tur šīs dienas apvāršņos parādās latvietis ar savu spēku un vājumu, gudrību un maldiem, labestību un sīkmanību. Bet aiz visa tā vienmēr klātu jūtams pats galvenais atbilžu meklētājs un izšķirīgais lielums – tauta tēvzemē, kas reiz lasīs Gunāra Janovska grāmatas kā labākas pasaules apsolījumu.”
Andrups, Jānis. Redzīgums laikmeta krēslā. Londonas Avīze, Nr.2008 (14.03.1986)

"Kādā vēstulē Gunārs Janovskis raksta, ka, lai gan lielākā daļa viņa darbu tapuši “es” formā, būtu velti meklēt tajos tiešas biogrāfiskas atbilsmes. Un tomēr tādas ir. G. Janovskis ir viens no tiem autoriem, kuru daiļradi varbūt vistiešāk var dēvēt par viņu garīgo biogrāfiju. Turklāt tādu, kurā ne tikai satek likteņu ceļi, bet pateiktas arī pašam rakstniekam būtiskākās, svarīgākās atskārsmes. [..] dziļākajā būtībā Gunārs Janovskis ir ticētājs. Cilvēks, kurš nekad nezaudēja ticību vismaz divām lietām – dzimtenei un jaunībai. Viņa smeldzīgāko un skaistāko pārdzīvojumu vidū ir jaunības pieredzējumi Rīgā, Pārdaugavas ieliņās, Daugavgrīvā un Bolderājā, saules, ūdeņu, brīvā gaisa un vēl arī mīlestības un zināšanu romantika. Viss pāriet, bet it nekas nezūd – un citi varoņi atkal un atkal atkārto šķietami jau bijušus likteņu soļus, netieši liecinot, ka agrāk vai vēlāk jaunā lokā citi ies paša rakstnieka reiz mītās takas. [..] Sola, Pār Trentu kāpj migla, Ēnu menuets, Uz neatgriešanos, vēl citas Janovska grāmatas pieder labākajām, kas latviešu prozā uzrakstītas. Sāpīgs skaistums ir viena no sajūtām, kas pavadījusi Gunārā Janovska jaunības atmiņu
romānus."
Kalnačs, Benedikts. Gunars Janovskis. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.18 (04.05.2000)

" Ar apbrīnojamu iejūtību Gunārs Janovskis attēloja dažādu tautību cilvēkus, un vairāki viņa darbi skar, politisko situāciju un netaisnību dažādos laikos. Savu tēvzemi viņš mīlēja no sirds un dažkārt izteica vēlēšanos, kaut būtu piedzimis Latvijā. [..] Relatīvi vēlu savā dzīvē sācis rakstīt, Gunārs Janovskis to darīja regulāri un cītīgi. Viņa darbiem raksturīga ļoti koncentrēta izteiksme, teikumi neizplūst, bet dažos vārdos pateikts neticami daudz. Arī viņa dialogi ir ļoti īsi, bet liekas, ka vai aiz katra vārda var nojaust vēl pāris teikumu. Pats viņš reiz teica: ja es uzrakstu piecus teikumus, tad vēlāk mēģinu tos savilkt vienā. Viņa rādītie tēli grāmatās ir dziļi cilvēcīgi, tāpat kā autors pats savā dzīvē."
Gubiņa, Indra. Gunaram Janovskim aizejot. Latvija Amerikā, Nr.19 (06.05.2000)

Saiknes

Sarmīte Janovska - Sieva

Nodarbes

Pseidonīms

Gunars Salna, Mintauts Mežmīlis, Arturs Skuja

Dzīvesvieta

1919–1922
Liepāja

1922–1941
Rīga

1941–1944
Jēkabpils

1947–2000
Anglija

Dalība organizācijās

Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

Latviešu preses biedrība
Anglija
Latviešu preses biedrības Anglijas kopa.

1932
Konkordija "Valdemārija"
Rīga

1994
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Goda loceklis.

Izglītība

1922
Rīgas 4. pamatskola
Lavīzes iela 2a, Rīga

1926–1933
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Rīga

1933–1938
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: klasiskā filoloģija.

1946–1947
Bonnas Universitāte
Bonna

1964
Heidelberga
Īslaicīgi studēja Heidelbergas Universitātē (Ruprecht-Karls-Universität Heidelberg).

1967
Heidelberga
Īslaicīgi studēja Heidelbergas Universitātē (Ruprecht-Karls-Universität Heidelberg).

Darbavieta

1935–1938
Valstspapīru spiestuve
Maskavas iela 11, Rīga
Korektors.

1941–1942
Jēkabpils
Tulks Jēkabpils apriņķa pārvaldē.

Ceļojums

1964
Hamburga
Hamburgā Eiropas Latviešu dziesmu svētkos, pabraukāja arī pa Vāciju.

1965
Paderborna
Ārstējies Paderbornas pilsētā.

03.1966
Vācija
Ārstniecības nolūkos.

03.1966
Mozeles ieleja Francijā

08.07.1966–08.1966
Vācija

07.1966–08.1966
Nīderlande

07.1966–08.1966
Francija

07.1966–08.1966
Parīze

07.1967–08.1967
Heidelberga
6 nedēļas vasaras kursos

1968
Norfolka
Pabeidzis "Ēnu menuetu".

02.1968–03.1968
Heidelberga
Noskaņas gūšana romāna "Ēnu menuets" radīšanai.

02.1968
Austrija
Devies slēpošanas nolūkos.

05.1968
Vācija
Divas nedēļas slimnīcā.

02.1969–03.1969
Maļorka, Spānija

09.1969
Beļģija
Vācija (pie ārsta) (nedēļas). Brauca caur Beļģiju uz Ķelni, Bonnu, Koblencu, Heidelbergu, Švarcvaldi un Minheni, pa ceļam apskatīja Minsteres Latviešu ģimnāziju.

09.1969
Ķelne
Vācija (pie ārsta) (nedēļas). Brauca caur Beļģiju uz Ķelni, Bonnu, Koblencu, Heidelbergu, Švarcvaldi un Minheni, pa ceļam apskatīja Minsteres Latviešu ģimnāziju.

09.1969
Bonna
Vācija (pie ārsta) (nedēļas). Brauca caur Beļģiju uz Ķelni, Bonnu, Koblencu, Heidelbergu, Švarcvaldi un Minheni, pa ceļam apskatīja Minsteres Latviešu ģimnāziju.

09.1969
Koblenca
Vācija (pie ārsta) (nedēļas). Brauca caur Beļģiju uz Ķelni, Bonnu, Koblencu, Heidelbergu, Švarcvaldi un Minheni, pa ceļam apskatīja Minsteres Latviešu ģimnāziju.

09.1969
Švarcvalde
Vācija (pie ārsta) (nedēļas). Brauca caur Beļģiju uz Ķelni, Bonnu, Koblencu, Heidelbergu, Švarcvaldi un Minheni, pa ceļam apskatīja Minsteres Latviešu ģimnāziju.

09.1969
Heidelberga
Vācija (pie ārsta) (nedēļas). Brauca caur Beļģiju uz Ķelni, Bonnu, Koblencu, Heidelbergu, Švarcvaldi un Minheni, pa ceļam apskatīja Minsteres Latviešu ģimnāziju.

09.1969
Minhene
Vācija (pie ārsta) (nedēļas). Brauca caur Beļģiju uz Ķelni, Bonnu, Koblencu, Heidelbergu, Švarcvaldi un Minheni, pa ceļam apskatīja Minsteres Latviešu ģimnāziju.

09.1969
Minstere
Vācija (pie ārsta) (nedēļas). Brauca caur Beļģiju uz Ķelni, Bonnu, Koblencu, Heidelbergu, Švarcvaldi un Minheni, pa ceļam apskatīja Minsteres Latviešu ģimnāziju.

11.1969
Reinzeme-Pfalca

11.1969
Nekāra
Nekāras ieleja.

11.1969
Bavārija
Bavārijas Alpi.

02.1970–03.1970
Maļorka, Spānija

03.1970
Heidelberga

03.1970
Parīze

05.1970
Nīderlande

05.1970
Orkneju salas

09.1970
Šēnbrunna

09.1970
Insbruka

09.1970
Zalcburga

09.1970
Tirole
Tiroles Alpi.

10.1970
Vācija

03.1971
Ķelne

04.1971
Havra

04.1971
Marseļa

04.1971
Florence

04.1971
Venēcija

04.1971
Insbruka

04.1971
Koblenca

04.1971
Luksemburga

04.1971
Brisele

05.1971
Ķelne
Nedēļa Ķelnē.

09.1971
Šveice

04.1972
Gēteborga

05.1972
Venēcija

05.1972
Legnano

09.1972–10.1972
Aviņona

09.1972–10.1972
Marseļa

09.1972–10.1972
Nica

09.1972–10.1972
Monako

09.1972–10.1972
Šveice

09.1972–10.1972
Alpi

09.1972–10.1972
Beļģija

01.1973
Austrija
Divas nedēļas Austrijā.

02.1973
Ķelne

06.1973
Ķelne
Dziesmu svētki

08.1973–09.1973
Austrija
Četras nedēļas Austrijā.

10.1973
Stokholma

10.1973
Upsala

03.1974
Vācija

03.1974
Austrija

09.1974
Austrija

09.1975–10.1975
Austrija
Četras nedēļas uz "labajiem avotiem".

10.1976
Vācija

10.1979
Brēmene, Vācija

08.1980
Amsterdama
Austrija (12 dienas; brauc ar autobusu, pa vienai dienai – Amsterdama, Brisele, Māstrihta, Heidelberga, Fillaha u. c.); paliek ciematiņā St. Anton Tirolē).

08.1980
Brisele
Austrija (12 dienas; brauc ar autobusu, pa vienai dienai – Amsterdama, Brisele, Māstrihta, Heidelberga, Fillaha u. c.); paliek ciematiņā St. Anton Tirolē).

08.1980
Māstrihta
Austrija (12 dienas; brauc ar autobusu, pa vienai dienai – Amsterdama, Brisele, Māstrihta, Heidelberga, Fillaha u. c.); paliek ciematiņā St. Anton Tirolē).

08.1980
Heidelberga
Austrija (12 dienas; brauc ar autobusu, pa vienai dienai – Amsterdama, Brisele, Māstrihta, Heidelberga, Fillaha u. c.); paliek ciematiņā St. Anton Tirolē).

08.1980
Fillaha

08.1980
St. Anton Tirolē

10.1981
Austrija
Divas nedēļas sēdējis viesnīcā un rakstījis.

09.1982
Vācija

10.1982
Austrija

06.1987–08.1987
Minstere

08.1989
Velsa

1992
Latvija

1993
Latvija

1994
Latvija

1996
Latvija

18.08.1997–09.09.1997
Latvija

1998
Latvija

1999
Latvija

Apglabāts

Raiņa kapi
Kremēts, pelni apbedīti Rīgas Raiņa kapos.

Apbalvojumi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romāniem "Pie Tornas" un "Pār Trentu kāpj migla".
1966

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par romānu "Uz neatgriešanos".
1974

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1996. gada 9. oktobra lēmumu.
IV šķira
1996