Atis Kronvalds

8 bildes

15.04.1837 – 16.02.1875

Atis Kronvalds (arī Kronvalda Atis; 1837 – 1875) – pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks.
Dzimis drēbnieka, vēlāk pusmuižas rentnieka un modernieka, ģimenē. Mācījies pie Krotes ķestera, tad Mazlāņu pagastskolā. Tālāk izglītojies Špringera privātskolā Durbē, Liepājas augstākajā apriņķa skolā. Papildinājies Berlīnē, Tērbatā. Strādājis par mājskolotāju Lietuvā, kur aizsākusies Kronvalda interese par lietuviešu un latviešu tautu vēsturi, pasniedzis arī Durbes apkaimē, Tērbatā, Vecpiebalgā. Sarakstījis vācu valodas un vēstures mācību grāmatas. Tomēr galvenokārt ievērojams ar savu profesionālo darbību jaunlatviešu kustības ietvaros, dažkārt publicējot rakstus un apceres ar pseidonīmu Kalnu Cīrulis laikrakstos ''Latviešu Avīzes'', ''Baltijas Vēstnesis'', ''Austrums'', ''Draugs un Biedris'', kā arī sociālkritiskas brošūras, kurās aicināja kopt latviešu pašapziņu, valodu, vēsturi, kultūru un kļūt gan pedagoģiski, gan saimnieciski neatkarīgiem no baltvācu muižniecības. Līdzās tiem neiztrūkst arī rakstu par poētikas un valodniecības jautājumiem, sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzību, sieviešu garīgo atmodu un individuālo brīvību. Kronvalds rakstījis arī grāmatas, kurās paudis nepieciešamību skolēnos audzināt mīlestību un izpratni par tēvzemi, tās vēsturi, sabiedrību un dabu. Bija Latviešu literārās biedrības biedrs, piedalījās Vidzemes skolotāju konferencēs, Krišjāņa Valdemāra aizsāktajos Tērbatas latviešu vakaros, kuros referēja par literatūru. 1873. gadā, turpinot Jura Alunāna darbu, Kronvalds izdeva rakstu krājumu "Sēta, daba, pasaule" 4. sējumu. Pretodamies ģermanismiem, Kronvalds darinājis daudz jaunvārdu, to vidū saistītus ar literatūrzinātni: dzeja, dzejolis, luga, tēlot u.c. Ar savu darbību Kronvalds aktivizēja latviešu inteliģenci, pamatoja latviešu nacionālo ideju un piešķīra reālu attīstības perspektīvu tautas kustībai.

Dzimšanas laiks/vieta

15.04.1837
Krotes pagasts
Dzimis Krotes pagasta ''Lejasmiķos''.

Miršanas laiks/vieta

16.02.1875
Vecpiebalga

Personiska informācija

1837. gada 15. aprīlis: Krotes pagasta Lejasmiķos, drēbnieka, vēlāk pusmuižas rentnieka un modernieka, ģimenē dzimst Atis Kronvalds.
1860. gada novembris: kopā ar savu audzēkni Kronvalds dodas uz Berlīni, kur pusgadu studē medicīnu universitātē. Berlīnē valodnieks iepazīstas ar Eiropas tautu nacionālās atbrīvošanās centieniem, te aizsākās viņa draudzība ar latviešu publicistu un skolotāju Andreju Spāģi.
1861: pēc atgriešanās Kurzemē Kronvalds strādā par mājskolotāju Durbes ziemeļu (vācu) draudzes mācītāja E. Proktora ģimenē. Šajā laikā viņš padziļina savas zināšanas latviešu valodā, pedagoģijā, pulcē ap sevi apkārtnes skolotājus, rosinot tos darboties latviešu tautas izglītības laukā.
1862: Kronvalds laikrakstam ''Latviešu avīzes'' iesūta savus pirmos rakstus – tie netiek publicēti. Savukārt rakstu priekšlasījumi Latviešu literārās (draugu) biedrības sanāksmē izraisa plašu rezonansi. Ar Rūdola Šulca atbalstu Kronvalds kļūst par organizācijas biedru un, saasinoties baltvācu kritikai pret ''Pēterburgas Avīzēm'', pārtrauc saistības ar laikraksta ''Latviešu Avīzes'' aprindām.
1863: vācu valodas mācību grāmatas "Mazā vācieša pirmais solis" ievadā Kronvalds norāda uz vācu valodas lielo nozīmi izglītībā, uzsvērdams, ka grāmata domāta latviešiem, kas labi apguvuši savu mātes valodu. Iepazinies ar jaunlatviešu idejām, Kronvalds tām simpatizē, taču savas darbības sākumposmā atzīst, ka latviešu tautas problēmas var atrisināt ar baltvācu palīdzību.
1865–1868: līdzās mācībām Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos Kronvalda Atis saraksta grāmatu "Der Unterricht in der Heimatskunde", kurā pamato nepieciešamību veidot skolēnos priekšstatu par tēvzemi, sniegt zināšanas par tās dabu un iedzīvotājiem.
1868: Atis Kronvalds apprecas ar Karolīni Rolofu (1836–1913), ar kuras vārdu laikrakstā ''Baltijas Vēstnesis'' tiek publicēts raksts "Cienīgam "Garam"" – viena no pirmajām publikācijām par sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzību, sieviešu garīgo atmodu un individuālo brīvību.
No 1869: publikācijās laikrakstam "Baltijas Vēstnesis" atklājas valodnieka uzskati par nacionālo jautājumu, tautiskās pašapziņas modināšanu, skolotāju konferencēm, jaunās paaudzes audzināšanu mājās un skolā. Rakstos aizstāvētas latviešu valodas tiesības, jaunu pedagoģisko pārkārtojumu ieviešana audzināšanā, vēršanās pret pārvācošanas tendencēm.
1869 un 1870: Kronvalds piedalās Vidzemes skolotāju konferencēs Turaidā.
1870–1873: Kronvalda vadībā tiek atjaunota Valdemāra aizsāktā Tērbatas latviešu vakaru tradīcija. Būdams šo sapulču vadītājs, viņš referē par valodniecību un literatūru, mudina izkopt latviešu valodu un modināt latviešu pašapziņu.
1872: Atbildot uz rakstu laikrakstā "Zeitung fur Stadt und Land", Kronvalds saraksta brošūru "Nationale Bestrebungen", tajā atspēkodams vācu laikrakstā izteikto apgalvojumu, ka nav pamata, uz kura varētu attīstīties latviešu kultūra – nav latviešu izglītības un mācītu latviešu. Par nacionālās kultūras pamatu Kronvalds izvirza valodu un latviešu skolas, to attīstīšanu un veicināšanu uzskata par galveno uzdevumu.
1873: paralēli skolotāja darbam Vecpiebalgas draudzes skolā Kronvalds piedalās pagasta sabiedriskajā dzīvē, kopā ar Reini Kaudzīti raksta vēstures mācību grāmatu, nodarbojas ar valodniecību; turpina jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un bagātināšanas darbu, cīnās pret ģermānismiem un darina jaunus vārdus, to vidū daudzus, kas attiecas uz literatūrzinātni: dzeja, dzejolis, luga, tēlot u.c.Savās runās 1. vispārējo dziesmu svētku laikā, oponējot Jānim Cimzem un Augustam Bīlenšteinam, Kronvalds pauž, ka latviešu kultūras uzplaukuma pamatā nav vācu skolas un muižnieku labvēlība, bet pašas latviešu tautas garīgie spēki, kas pēc 600 gadu apspiestības izlauzušies brīvībā.
1873–1874: vada 1. un 2. vispārējo skolotāju konferenci Rīgā. Piedalās Cēsu apriņķa 2. un 3. skolotāju sapulcē. Cēsu dziesmu svētku laikā (1874) notur skolotājiem kursus mācību metodikā.
1874–1875: Ata Kronvalda neatlaidīgais darbs latviešu valodas aktualizēšanā veicina latviešu valodas kā mācību valodas ieviešanu tautskolās. Ap šo laiku aktīvi iesaistās Vecpiebalgas sabiedriskajā dzīvē – Vecpiebalgas teātra izrādēs, kā arī Labdarības biedrības teātra komisijas darbā.

Profesionālā darbība

Mācību grāmatas un apceres

1863: ''Grāmata, kas māca latviešiem viegli un ātri vāciski lasīt, rakstīt un runāt'' (Liepāja, G.L. Zimmermann)
1863: ''Mazā vācieša pirmais solis'' (Liepāja, G. D. Meyer)
1867: "Der Unterricht in der Heimatskunde". Latviešu tulkojumā "Dzimtenes mācība", 1922.
1873: ''Solons: sengrieķu reformators un likuma devējs''. Sākotnēji iekļauts ''Sēta, daba, pasaule'' 4. sējumā, bet patstāvīgi izdots 1925. gadā Latvijas Kultūrveicināšanas biedrības apgādībā.

Brošūras un raksti presē

1872: ''Nationale Bestrebungen'' (Tartu, Druck von Mattiesen; latviski – ''Tautiskie centieni'', žurnāls ''Austrums'', 1887)

Rakstu krājumi

1873: ''Sēta, daba, pasaule'', 4. sējums. Turpinot Jura Alunāna darbu, Kronvalds sastāda jaunu sējumu un sacer tā priekšvārdu.

Autora kopotie raksti un izlases

1925: ''Kronvalda Atta kopoti raksti un runas'' (Līgotņu Jēkaba sakārtojums; Latvijas Kultūrveicināšanas biedrība)
1934: ''Kronvalda Ata vēstules'' (Latvijas Kultūrveicināšanas biedrība)
1936–1937:
''Kopoti raksti, 1. sējums'' (Alfrēda Gobas sakārtojums; Valters un Rapa)
''Kopoti raksti'', 2. sējums (Valters un Rapa)
1939: ''Kronvaldu Atis: dzīve, darbu izlase'' (Artura Baumaņa sakārtojums; Zemnieka Domas)
1984: ''Rītausmas raksti: latviešu literatūras darbinieki 19.gs. 40.–70. gados'' (Zvaigzne ABC)
1987: ''Tagadnei'''(Liesma)1988: valodnieka piemiņai tiek nodibināta Ata Kronvalda balva, ko ik gadu pasniedz Latvijas izcilākajiem skolotājiem, zinātniekiem, speciālistiem, pedagogiem un studentiem par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.
1993: tiek nodibināts Ata Kronvalda fonds – sabiedriska organizācija ar uzdevumu celt sabiedrībā cieņu pret zināšanām, sekmēt jauniešu radošo spēju attīstību un veicināt skolotāju, zinātnieku un speciālistu iesaistīšanos Latvijas talantīgāko jauniešu izglītošanā.

Citātu galerija

Par Ata Kronvalda jaundarināto leksiku

Jaunlatviešu laiks nāca ar jaunām atziņām un skaidri apzinātiem principiem vārdu krājuma bagātināšanā. To savos rakstos vairākkārt uzsvēris arī Atis Kronvalds. Latviešu valoda nav nabaga. Tā gan ir maz kopta, tomēr tā līdzīga "treknai auglīgai zemei, kas palaista un bez kopšanas būdama, ušņas un dadžus izaudzina, bet kas, ar prātu kopta, svarīgus zelta kviešus simtkārtīgos augļos atmet". Kaut arī valoda ir bagāta, tomēr jaunām lietām, protams, ne vienmēr ir jau gatavi vārdi. Galvenais leksikas bagātināšanas avots – jaunu vārdu darināšana un veco vārdu lietošana jaunā nozīmē, ieskaitot arī apvidvārdus un lietuviešu kā tuvākās radu valodas vārdus, bet sava vieta ir arī svešo vārdu "pieņemšanai", t.i., aizgūšanai. Piemēram, lai nosauktu dažādās skolas, var izmantot jau ierasto vārdu ''skola'', pieliekot tam vajadzīgo raksturotāju: ''pagasta skola'', ''draudzes skola'', var darināt jaunu vārdu: ''augstskola'', bet var arī pieņemt svešu vārdu: ''seminārija'' ('kur mācītājus māca'), ''universitiete'' ('kur gariniekus, dakterus, tiesas vīrus u.c. māca'). Atzīstot svešu vārdu aizgūšanu kā vienu no valodas bagātināšanas paņēmieniem, A.Kronvalds vairākkārt brīdina: "bet mums tik jāsargās, ka mēs tādā aplamībā nekrītam, kā citur noticis, ka svešiniekus sāka vairāk cienīt, godāt un mīlēt nekā paša bērnus".
Atzīstot, ka vispusīgi izglītotam kultūras darbiniekam nedrīkst būt sveša valodniecības teorija, Atis Kronvalds mudina latviešu inteliģenci runāt un rakstīt latviski. Viņš arī pats daudz raksta un darina jaunus latviskus vārdus. Ata Kronvalda pūrā ir vairāki simti jaunu latvisku vārdu. Daļa no tiem ir apvidvārdi, piemēram, ''apvārsnis'', ''balva'', ''jauda'', ''nolūks''; ''īpats'', ''tvirts'', ''vijīgs''; ''kautrēties'', ''sacerēt''. Kronvalda ieteikumos mainīta nozīme vārdiem ''arods'', ''josla'', ''loma'', ''luga'', ''māksla'', ''oma'', ''spraislis'', ''veids''.

Valentīna Skujiņa. Par jaunvārdu modeļiem pirms gadsimta un mūsdienās. Rīga, Latvijas Vēstnesis, nr. 93, 10.04.1997.

Par Ata Kronvalda rakstu ''Karš miera laikos'' (1870)

Zīmīgs un arī patlaban mums ļoti aktuāls ir kāds Kronvalda raksts (1870) "Karš miera laikos", kurā apcerēta dažādu tautu vēsture un saskatīts, ka tajās ir bijušas ''kalpināšanas partija'' un ''brīvības'' jeb ''vaļības partija'', starp kurām tad notiek šis “karš miera laikā". Te secināts, ka "Vaļības partijas cīnīšanās un sekmes liecina, ka viņas virsrocība no seniem laikiem līdz mūsu dienām augtin augusi un pēc gadu simteņiem arvien pilnīgākos spēkos pieņēmusies." Atsaucoties uz A.Bīlenšteina izteikumu, ka latviešu tauta tagad ceļas mantā pēc klausības laikiem un brīvībā pēc dzimtbūšanas laikiem, Atis Kronvalds saka: "Bet ja nu mūsu tauta patiesi ceļas mantā un vaļībā (brīvībā - AB.), gaismā un tautībā, tad saprotams, ka arī latviešiem jāuzņem miera laiku cīnīšanās; jo nedz mantas un vaļības, nedz gaismas un tautības novēlēšana un atļaušana vien iespēj tautu augstākā godā pacelt. Nu mums vajag pašiem ar sviedriem vaigā visas vaļības laiku dārgās rotas sev izkaroties, izpelnīties, jo tās mums nespēj neviens cilvēks kā tādu miesīgu mantu dāvināt."
Ar milzīgu patriotisku kaismi Kronvalds metas šajā "miera laiku karā", turpinot un izvēršot Jura Alunāna, Krišjāņa Valdemāra, Friča Brīvzemnieka un citu jaunlatviešu programmu. Viņš izraugās sev par devīzi spēcīgos vārdus “Mosties, celies, strādā!" un ceļas pats un modina citus. Latviešu dziedāšanas svētkus apcerot, viņš raksta: "...laika gars, kas arī mūs modinājis, paģēr, lai cilvēks cilvēku, draudze draudzi, tauta tautu cieņā godā turēdamas, cits no cita to mācās un pieņem, kas labs un paturams. Bet viņi arī liecinās, ka tagadējo laiku gars prasa, lai ikkatrs cilvēks, ikkatra draudze, ikkatra tauta izrāda savas pašas īpatību. Jo tagadējo laiku, gaismas laiku, likums ir šis: vispārīgas kultūras derīgiem elementiem pa valstu valstīm izplatoties, pieaug un spēcinājas katra cilvēka, katras tautas īpatnība sev un citam par svētību un laimību." Te redzam arī Kronvalda plašo redzesloku, neiegrimšanu lokālā šaurībā, un tas vēlāk izpaužas arī viņa valodnieciskajā darbībā.

Aina Blinkena. Par pienākumu pret savu tēvu valodu. Rīga, Latvijas Vēstnesis, nr. 93., 10.04.1997.

Saiknes

Hermanis Katerfelds - Audžutēvs
Jānis Klāviņš - Domubiedrs
Karolīne Lizete Kronvalde - Sieva
Milda Katrīne Sliede - Meita
Reinis Ebelis - Skolnieks

Pseidonīms

Kalna Cīrulis

Izglītība

Krote
Mācās pie Krotes ķestera.

Mazlāņu pagastskola
Mazlāņi

Špringera privātskola
Durbe
Mācās pie Kēnigsbergas skolotāju semināra absolventa Kārļa Heinriha Špringera (1811–1899).

1854–1857
Liepājas apriņķa skola
Liepāja
Mācās Liepājas Augstākajā apriņķa skolā, vēlākajā Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Kronvalds mācības pārtrauc finanšu trūkuma dēļ.

1858
Nokārto pārbaudījumus, iegūstot tiesības strādāt par privātskolotāju un pasniegt reliģijas tiesības, rēķināšanu, latīņu, vācu, kā arī krievu valodu.

1860
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīne
Pusgadu studē medicīnu Berlīnes Universitātē (1828. gadā iestāde tiek pārdēvēta par Berlīnes Humboltu universitāti).

1865–1868
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Absolvē Tērbatas Universitātes pedagoģiskos kursus. Pēc pārbaudījumiem latīņu, vācu, krievu valodā, matemātikā, vēsturē, ģeogrāfijā, fizikā un reliģijā iegūst apriņķa skolotāja tiesības.

Piemiņas vietas

Krotes pagasts
Vietā, kur atradušās Ata Kronvalda dzimtās mājas ''Lejasmiķi'', novietota piemiņas plāksne ar paša valodnieka, publicista vārdiem: “Katram tā vieta svēta, kur piedzimis, audzis.” Pie mājas aug bērzu birzs ar 167 bērziem, ko 2004. gadā stādīja Krotes un Durbes skolas skolēni, kuru skolas nes Ata Kronvalda vārdu.

1893
Vecpiebalgas Vidus kapi
Kronvalda atdusas vietā, blakus skolotāja Jēkaba Pilsātnieka (1838–1879) kapam, atrodas Augusta Franca Folca projektēts kapa piemineklis, ko 1893. gadā uzstādījusi Rīgas Latviešu biedrība. Piemineklī iecirsti vārdi: ''Tēvzeme un brīvība – vissvētākie dārgumi virs zemes,'' kurus Kārlis Skalbe izraugās par pamatu uzrakstam, kas pēc 40 gadiem rotās Brīvības pieminekli: ''Tēvzemei un brīvībai''.

1938
Siguldas Jaunā pils
Siguldas Jaunās pils laukumu rotā Teodora Zaļkalna projektētais Ata Kronvalda piemiņas piemineklis. Tas ticis uzstādīts par godu valodniekam un viņa referātam par valodas tiesībām Vidzemes skolotāju konferencē Turaidas ''Šveices mājā'' 1869. gadā. Sākotnēji piemineklis atradies Baltās pils, toreizējās Siguldas ģimnāzijas, tuvumā.

1987
Durbes luterāņu baznīca
Atzīmējot Ata Kronvalda 150. gadadienu, Durbes luterāņu baznīcas priekšā, pretī tagadējai Durbes pilsētas domei, tiek atklāts valodniekam veltīts piemineklis, pēc tēlnieces Ilgas Zandbergas meta.

Darbavieta

1858–1860
Darbēnu muiža
Strādā par mājskolotāju vācu ārsta Fefera ģimenē Darbēnu muižā Kauņas guberņā.

1861–1865
Durbe
Atgriezies no Vācijas, Kronvalds strāda par mājskolotāju Durbes ziemeļu (vācu) draudzes mācītāja Edmunda Proktora ģimenē.

1867–1873
Tērbatas apriņķa skola
Tartu
Strādā par palīgskolotāju un vācu valodas skolotāju Tērbatas apriņķa skolā.

1867–1873
Tērbatas skolotāju seminārs
Tartu
Strādā par pastāvīgu skolotāju Tērbatas skolotāju seminārā.

1868–1869
Mēnešraksts "Draugs un Biedris"
Rīga
Ir laikraksta līdzstrādnieks, publicē dažus dzejoļus, rakstus, kas veltīti poētikas jautājumiem un aicinājumus iesūtīt tautasdziesmas.

1869
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
No 1869. gada laikrakstā publicē rakstus par nacionālajiem jautājumiem, tautiskās pašapziņas modināšanu, skolotāju konferencēm, jaunās paaudzes audzināšanu mājās un skolā.

1873–1875
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Līdz mūža beigām strādā par draudzes skolas augstākās klases skolotāju, mācīdams latviešu, vācu, latīņu valodu, vēsturi, ģeometriju un dabaszinātnes.

Dalība organizācijās

1862
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Biedrībā uzņemts ar baltvācu žurnālista, literāta Rūdolfa Šulca atbalstu.

Dzīvesvieta

21.06.1873
Vecpiebalga
Ar ģimeni pārceļas uz Vecpiebalgu.

Apglabāts

Vecpiebalgas Vidus kapi
Apglabāts Vecpiebalgas Vidus kapos.