Kristiāns Dāvids Lencs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (14); Sastādītājs (1); Redaktors (2); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsKristiāns Dāvids Lencs
Dzimtais vārdsChristian David Lenz
KopsavilkumsKristiāns Dāvids LENCS (Lenz, 1720 - 1798) ir vācu teologs un literāts, ienācējs Vidzemē. Viņš ir dzimis Pomerānijā, toreizējās Prūsijas, tagad - Polijas teritorijā varkaļa ģimenē. Lencs pirmās zināšanas ir ieguvis savā dzimtajā pilsētā Keslinā jeb Košalinā, par to konkrētākas ziņas nav saglabājušās, pēc tam studējis teoloģiju Halles universitātē (1737-1740), kur iepazinies ar piētisma idejām un simpatizējis tām visu turpmāko mūžu. 1740. gadā viņš ir ieradies Vidzemē un strādājis par mājskolotāju, pēc tam kalpojis Dzērbenes draudzē (1742-1749) un Cesvainē (1749-1758). 1757./58. gadā viņš ir bijis arī Cēsu apriņķa otrā iecirkņa prāvests, bet 1759. gadā norīkots darbā Tērbatas Jāņa baznīcas vācu draudzē kā virsmācītājs, kur palicis līdz 1779. gadam, bijis arī konsistorijas piesēdētājs. 1779. gadā Lencs ir iecelts par Vidzemes baznīcas galvu jeb superintendentu un virskonsistorijas priekšsēdētāju, abus amatus saglabājis līdz mūža pēdējam gadam.
Lencam ir samērā daudz publikāciju vācu valodā, galvenokārt reliģiska satura, starp tām daudz sprediķu. Uzskatos pārliecināts piētists, viņš simpatizēja brāļu draudzes kustībai, t.s. klusā gājiena jeb kustības aizlieguma laikā, no tās šķietami novērsās jeb atsala atbilstoši Vidzemes luteriskās baznīcas konjunktūrai, pēc lieguma atcelšanas - atkal savas simpātijas uzturēja. Lenca tekstos rodamas piētistu idejas un hernhūtiešu pasaules uzskatam raksturīgā tēlainība, kristocentrisms, ciešanu aktualizācija un saldsērīgi sentimentāls Jēzus sāna brūces apraksts. Kultūrvēsturiski interesants ir Lenca sprediķis, veltīts cēsiniekiem pēc Cēsu lielā ugunsgrēka 1748. gadā, tā tapšanas konteksti un recepcija. Latviešu valodā Lencam ir divi svarīgi darbi. Viņš ir pārstrādājis Vidzemes luterāņu baznīcas rokasgrāmatu un sagatavojis tās 13. izdevumu (1784), kā arī publicējis pirmo Vidzemes sprediķu grāmatu latviešu valodā (2 sēj. 1764-1767). Tā joprojām ir interesants avots studijām par latviešu 18. gadsimta vidus sadzīvi, paradumiem un ierašām. Lenca mūža beigās Vidzemes baznīcā ienāca racionālisma idejas, tām viņš palika tāls un svešs. Sācis strādāt Cesvaines draudzē, Lencs veica plašu draudzes revīziju, acīmredzot tās laikā pieredzētais viņu satrieca līdz sirds dziļumiem. Visu turpmāko mūžu Lencs līdzās mācītāja darbam rūpējās par zemnieku izglītošanu, izstrādāja plānus muižas skolu dibināšanai, ābeču un katehismu publicēšanai skolu vajadzībām, kā arī bērnu regulārai pārklaušināšanai vasaras laikā. Diemžēl viņa idejas parasti, kaut baznīcas aprindās akceptētas, Vidzemes landtāga atbalstu neguva.
Personiska informācijaKristiāna Dāvida Lenca (Lenz, 1720-1798) tēvs ir varkalis Johans Jakobs Lencs, māte - Marija, dzimusi Cikele (Zickel), ģimene samērā trūcīga.

Kristāns Dāvids Lencs ir precējies I laulībā 1744. gada 11. oktobrī Tērbatā ar Valtaiķu mācītāja meitu Doroteju Neoknapu (Neoknapp, 1721-1778); II laulībā 1779. gada 4. janvārī ar Margarētu Kristīni Eihleri ( dzim. Eichler, 1718-1796), mācītāja atraitni.

Lencam ir astoņi bērni, to vidū: Frīdrihs Dāvids Lencs (Lenz, 1745-1809), mācītājs igauņu daļā, igauņu un somu valodas lektors Tērbatas Universitātē (1803-1809); Jakobs Mihaels Reinholds Lencs (Lenz, 1751-1792), Vētras un dziņu laikmeta dzejnieks, dramaturgs un teorētiķis.
Profesionālā darbība

Sprediķi un citas publikācijas par reliģiskiem jautājumiem vācu valodā

1748: Die überschwängliche Erkenntniss der Herrlichkeit Jesu Christi ... in einem Predigt ... vorgestellet. [sprediķis]. Königsberg.
1748: Eine Abbildung eines wahren Christen, nach dem Muster des alten Simeons ... über das ordentl. Evangelium Luc. 2. 22-23 der christlichen _ zu Serben ... vorgestellet. [Sprediķis]. Königsberg.
1750: Christian David Lenz, Predigers zu Seßwegen in Liefland, Gedanken über die Worte Pauli I Cor.I.V.18. von der Ungleichen Aufnahme des Worts vom Kreutz [Sprediķis]. Riga: Frölich.
1751: Das schreckliche Gericht Gottes über das unglückselige Wenden an dem Bilde des ehemals zerstörten Jerusalems Wurde nachdem die Stadt Wenden (..) im Jahr Christi 1748. den 3. Augusti st.v.durch eine grausame Feuersbrunst gänzlich eingeäschert worden. [Sprediķis pēc Cēsu ugunsgrēka]. Riga: Frölich.
1756: Evangelische Buß- und Gnadenstimme in dreyzehen erwecklichen Buß-Predigten deren zehn über wichtige und zum Teil schwere prophetische Texte drey aber über die liebliche Geschichte von Zachäo Luc. 19.v.1-10. gehalten. [13 sprediķu izdevums]. Königsberg: Hartung.
1761: Der Grund zur wahren, dauerhaften und unvergänglichen Wolfart eines Menschen, wenn Christus sein Leben ist, und Sterben sein Gewinn wird, in einer Leichen-Predigt in der St.Johannis-Kirche bey dem Jahr Christi 1761. den 28. Octobr [Bēru sprediķis]. gehalten. Riga: Frölich.
1764: Umständliche Nachricht der Allerhöchsten Reise.. Catharina der Zweyten, Kayserin und Selbstherrscherin aller Reussen etc.etc.etc. von Petersburg durch Liefland bis Riga und auch Wiederum zurück. Zweiter Theil. [Uzruna sakarā ar Katrīnas II ierašanos Rīgā]. Riga: Frölich.
1780: Christian David Lenz.. Sendschreiben an die sämptlichen evangelischen Lehrer und Hirten des Herzogtums Livland, so seiner Oberaufsicht anvertrauet sind, bey Gelegenheit der zu feyrenden vier Bußtage des itzlaufenden 1780sten Jahrs. [Norādījums Vidzemes mācītājiem un reliģijas skolotājiem]. Riga: Keil.
1780: Die Stärke des Schrift-Beweises für die in unsern Tagen angefochtne Lehre von der Genugtuhung JEsu Chrsti überhaupt kürzlich gezeiget und auf Verlangen besonders herausgegeben von Christian David Lenz. [Raksts par kristīgās ticības jautājumiem reliģisko polemiku laikmetā: starp piētismu un neoloģiju]. Riga: Keil.
1781: Beiträge zur Liefländischen Pädagogik: Erste Sammlung, welche ein Programm und drey bey einer feyerlichen Gelegenheit gehaltene Reden enthält [Uzruna jeb raksts par ticības mācības jautājumiem]. Riga: Hartknoch.
1781: Festbüchlein für Kinder und junge Leute Jünglinge und Jungfrauen auf besondere Veranlassung herausgegeben (..) Erstes Stück worin die vorangesetzte Vorrede nicht muß überschlagen, sondern zuerst gelesen werden [Svētku grāmatiņa bērniem un jauniem ļaudīm puišiem, jaunskungiem un jaunkundzēm, pēc īpaša pamudinājuma izdota: pirmā daļa, kuras priekšvārds nav pāršķirams, bet gan vispirms izlasāms - saturā sprediķis, Bībeles citāti un garīgu dziesmu fragmenti].
1785: Nordische Kasualbibliothek oder Sammlung heiliger Reden bey Taufen, Copulationen, Begräbnissen etc.etc.: Erster Band: Nebst einem Anhange welcher die wichtigsten, bey Einrichtung der Rigischen und Revalschen Stadthalterschaft gehaltenen Reden enthält. [Svētruna]. Riga: Hartknoch.
1793: Christian David Lenz, Sen.livländ.Generalsuperintendenten u.s.w. Antwortsschreiben an einen der Theologie Beflissenen, seine Gesinnungen dey dem itzigen neuen für Aufklärung gehaltenen in der Theologie und Religions-Lehre eingerissenen Meinungen [Lenza atbildes raksts H.F.Tībem (Tiebe)]. Riga: Keil.


Reliģiskā literatūra latviešu valodā

1764-1767: Sprediķu grāmata pār tiem svētdienu un svētku evaņģeliumiem tām latviešu kristītām draudzībām par labu iztaisīta. Rīga: G.K.Frēlihs.
1784: Latviska baznīcas, skolas un sētas grāmata, no jauna pārraudzīta, vainīgās vietās pārtaisīta un ar jaunas ļoti vajadzīgas priekšvalodas (kas latviešiem daudzkārt it apdomīgi jālasa) vairota [redaktors un priekšvārda autors; Vidzemes rokasgrāmatas 13.izdevums; 1786-1787 iznāk arī 14. un 15. izdevums; 1789 - 16. izdevums; 1794. gadā arī 15. izdevuma papildmetiens.] . Rīga: J.F.Hartknohs .
Citātu galerijaDziļākajā būtībā Lencs visu apzinīgo mūžu bija piētists, pārstāvot tiklab tā pozitīvos aspektus, kā nereti sastopamās negatīvās pavadparādības (svētulīgu paštaisnību). (..) Racionālistiskā neoloģija Lencam likās svešāda un kaitīga, un viņš atzina, ka brāļu draudzes jāatbalsta, lai baznīcas dzīve līdzsvarotos. Jau kopš 45. mūža gada sūdzējies par atmiņas zudumu, viņš kā ģenerālsuperintendents nespēja baznīcai dot svarīgākas ierosmes ne idejiskā, ne administratīvā joslā un labprāt vēlējās, lai viss "paliktu pa vecam". Rezultātā viņam gan neliedza cieņu tieša kontakta gadījumos, taču dievkalpojumos viņš sprediķoja tukšiem soliem.
Andrejs Johansons. Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800. Stokholma: Daugava, 1975, 259.-260. lpp.

Soweit für die livländische Zeit dokumentiert, hat Lenz' Zuneigung zunächst Halle und Herrnhut, August Hermann, mit Einschränkungen auch dessen Sohn Gotthilf August Francke und Zinzendorf gehört. Er hat sich dann in einen heiligen Eifer und Zorn gegen Zinzendorf wie überhaupt gegen die Herrnhuter, vor allem während der Sichtungszeit, gesteigert, um sich schließlich, nach dem Tod Zinzendorfs und der auf den Synoden von 1764 und 1775 initiierten Reform der Brüdergemeine durch Spangenberg, noch einmal in Tenor und Ausrichtung umzuorienteren.
[Tiktāl, cik atklāj Vidzemes laikmeta dokumenti, vispirms Lencs simpatizēja Hallei un Hernhūtei, Augstam Hermanim, kura šaurākajam lokam piederēja arī viņa dēls Gothilfs Augusts Franke un Cincendorfs. Pēc tam viņš svētās dusmās un steigā nostājās pret Cincendorfu un vispār pret hernhūtiešiem, jo īpaši kāpinātā formā "klusā gājiena" laikā, lai beidzot pēc Cincendorfa nāves un pēc 1764. un 1775. gada sinodēs Špangenberga iniciētajām Brāļu draudzes reformām, vēl vienreiz mainītos pēc būtības un virziena].
No: Christian Soboth. Zwischen dem "hallischen Pflanzgarten" und der "lieben Kreuzgemeine". Anmerkungen zur Biographie einer Kippfigur: Christian David Lenz (1720-1802) in Livland. Unitas Fratrum. Zeitschrift für Geschichte und Gegenwartsfragen der Brüdergemeine. Heft 65/66. Herrnhut, 2011, S. 50.

Cesvaines mācītāja un Vidzemes superintendenta Lenca personība un uzskati nenoliedzami atstājuši zināmu ietekmi latviskajā kultūrtelpā (..) bez Kristiāna Dāvida Lenca rūpīgajiem un no sava skatpunkta izsmeļošajiem ziņojumiem par Cesvaines draudzi mums pavērtos mazāk pilnīga Vidzemes tautas dzīves aina 18. gadsimtā.
No: Zigrīda Frīde. Kristiāns Dāvids Lencs latviešu literatūrā. Gēte un Baltija. Goethe und die baltischen Länder. Red. G.Grīnuma. Rīga: nordik, 2002, 181.lpp.

Recepcija [ārpus datubāzes literatura.lv]

Ch. Soboth. Von den "Tölpel-Jahren" zur "Männlichkeit": Christian David Lenz und Herrnhut unter Zinzendorf und Spangenberg. Unitas Fratrum, Bd. 61/62 (2009), S. 109-125.
I.Jürjo. Ein Archivfund in St.Petersburg: Briefe von Christian David Lenz an Gerhard Friedrich Müller (1781-1782). Lenz-Jahrbuch, Bd. 13/14 (2004/07), S.163-181.
Ch. Soboth. Christian David Lenz und Jakob Michael Reinhold Lenz zwischen Halle und Herrnut. Pietismus und Neuzeit. Bd. 29 (2003), S. 100-133.
I.Jürjo. Die theologischen Ansichten des Christian David Lenz im Lichte des Brandes von Wenden im Jahre 1748. Die Bibelübersetzung und ihr Einfluß auf die estnische Kulturgeschichte (1996), S. 80-93.
I.Jürjo. Die aufgeklärte Pastor und die livländsiche Kirche. Aufklärung in den baltischen Provinzen Russlands, Ideologie und soziale Wirklichkeit. Hrsg. O.H.Elias. Köln, Weimar, Wien, 1996.
I.Jürjo. Die Weltanschauung des Lenz - Vaters. "Unaufhörlich Lenz gelesen..." Studien zu Leben und Werk von J.M.R.Lenz. Hrsg. I.Stephan, H.-G. Winter. Stuttgart, Weimar, 1994.
O.von Petersen. Lenz, Vater und Sohn. Dankesgabe für Albert Leitzmann. Hrsg. von F.Braun, K.Stegmann von Pritzwald. Jena, 1927: S.91-103.
J. Kirschfeldt. Das Tagebuch eines unbekannten Pietisten. Theologische Studien und Kritiken. Gotha, 1933, S. 337-345.
J.Kirschfeldt. Der Pietismus des Christian David Lenz. Baltische Blätter für allgemein-kulturelle Fragen. Th.2 (1925), S. 99-105.
K.D.Lenca rokrasti, dokmenti u.c.: Rīgā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā; LVVA [dienasgrāmata: 4038. fonds; 2. apr.; 1330.lieta]; Frankes fondā Hallē [sarakste ar G.A.Franki]; Hernhūtē, Brāļu draudzes arhīvā [sarakste ar Špangenbergu].
Nodarbesliterāts
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta26.12.1720
Košalina, Polija
Koszalin, województwo zachodniopomorskie, Polska
Dzimis Pomerānijā, toreiz - Prūsijas teritorijā, tagad pilsēta atrodas Polijā.

IzglītībaKošalina, Polija
Koszalin, województwo zachodniopomorskie, Polska

mācījies vietējā skolā, par šo posmu Lenca dzīvē ziņu trūkst.


17.06.1737 – 1740
Halles Universitāte
Halle
Halle, Saxony-Anhalt, Germany

studējis teoloģiju, bauda brīvpusdienas, daļu studiju laika dzīvo Gothilfa Augusta Frankes namā, kopš 1739. gada decembra strādā kā meiteņu skolas (Mägdeleinschule) informators

Darbavieta1740 – 1742
Upesmuiža
Upesmuiža, Kalētu pagasts, Dienvidkurzemes novads

Mājskolotājs fon atraitnes Beates Helēnas fon Etingenes (Öttingen) ģimenē, izglīto viņas trīs dēlus Oto, Karlu un Gustavu. Atbilstoši viņa dienasgrāmatas ierakstiem - pilnīgi pieņēmis brāļu draudzes idejas un leksiku, to nostiprina tikšanās ar M.fon Hallarti, mācītāju un kādreizējo Frankes audzēkni Albertu Antoniju Fīrortu (Vierorth) un mācītāju Frīdrihu Bernhardu Blaufūsu (Blaufuß).

Pēc citām ziņām bijis mājskolotājs Taurenē Nēķina muižā.


15.07.1742 – 1749
Dzērbenes evaņģēliski luteriskā draudze
Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
"Evanģēliski luteriskā baznīca", Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Cēsu novads, LV-4118
Draudzes mācītājs, ordinēts 24.06.1742 un ievests amatā Rīgā.

1749 – 1758
Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze
Cesvaines luterāņu baznīca
Baznīcas iela 4, Cesvaine, Madonas novads, LV-4871

Draudzes mācītājs. 1757/1758 arī Cēsu apriņķa 2. iecirkņa prāvests.


01.03.1759 – 1779
Tartu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze
Tartu sv. Jāņa luterāņu baznīca
Jaani kirik, 5, Jaani, Kesklinn, Tartu linn, Tartu maakond, 53007, Eesti
Virsmācītājs, pilsētas konsistorijas asesors un skolas pārraugs.

1779 – 1798
Vidzemes evaņģēliskā baznīca
Ģenerālsuperintendents un virskonsistorijas priekšsēdētājs.
Miršanas laiks/vieta14.08.1798
Rīga
Rīga
Bēru runā ģenerālsuperintendents Karls Gotlobs Zontāgs atzīst: "Ak! (..) tieši šādam vīram ir desmitreiz sāpīgāk dzīvot ilgāk par savu laiku, kurā un kuram viņš sevi izglītoja; redzēt, kā izmainās formas un valoda, mācības un pamatlikumi un (..) visi cilvēku dzimuma uzskati; ak! un beigās - pārdzīvot pašam sevi!"

Citēts pēc: Zigrīda Frīde. Kristiāns Dāvids Lencs latviešu literatūrā. Gēte un Baltija. Goethe und die baltischen Länder. Red. G.Grīnuma. Rīga: nordik, 2002, 180.lpp.

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Košalina, Polija
(Koszalin, województwo zachodniopomorskie, Polska)
26.12.1720Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
14.08.1798Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Košalina, Polija
(Koszalin, województwo zachodniopomorskie, Polska)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
4Halle
(Halle, Saxony-Anhalt, Germany)
17.06.1737 - 1740IzglītībaPilsēta
5Upesmuiža
(Upesmuiža, Kalētu pagasts, Dienvidkurzemes novads)
1740 - 1742DarbavietaCiems
6Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
("Evanģēliski luteriskā baznīca", Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Cēsu novads, LV-4118)
15.07.1742 - 1749DarbavietaBaznīca
7Cesvaines luterāņu baznīca
(Baznīcas iela 4, Cesvaine, Madonas novads, LV-4871)
1749 - 1758DarbavietaBaznīca
8Tartu sv. Jāņa luterāņu baznīca
(Jaani kirik, 5, Jaani, Kesklinn, Tartu linn, Tartu maakond, 53007, Eesti)
01.03.1759 - 1779DarbavietaBaznīca

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.