Darbi: Darba autors (186); Tulkotājs (1); Līdzautors (1); Recepcijas persona (64)
Attēli: Persona attēlā(13)
| Vārds | Jānis Akuraters |
|---|---|
| Pseidonīms | Ezops, J. Aa, J. Aks, J.Sisenis, J vilks, Polluks |
| Kopsavilkums | Jānis Akuraters (1876–1937) – rakstnieks un dzejnieks. Dzimis Dignājas pagasta "Jaunzemju" (tagadējie "Jaunzemi") mājās. Strādājis par tulkotāju, skolotāju un aktīvi darbojies kā sabiedriskais darbinieks. Aktīvi darbojies publicistikā, sarakstīdams daudzus desmitus rakstu par politikas un kultūras dzīves jautājumiem. Bijis pirmais Tēvzemes balvas laureāts rakstniecībā (1937). |
| Personiska informācija | Jānis Akuraters dzimis mežsarga ģimenē. Ap 1883. gadu Akurateru ģimene pārcēlās uz Dignājas "Beitānu" mājām. Akuraters mācijes Biržu pagastskolā un Jēkapils pils skolā. 1894. gadā devies uz Krieviju (Tulas guberņu) mācīties mežkopību. Nolicis skolotāju eksāmenus, pēc tam strādājis Elkšņos (1898), Iršos (1899), Jumurdā (1899-1901) un Rīgā (1901-1903). 1903: Maskavas Universitātes Juridiskās fakultātes brīvklausītājs, māca vācu valodu un studē Frīdriha Nīčes, Imanuela Kanta, Artūra Šopenhauera, Maksa Štirnera u.c. austriešu filozofu darbus. 1904: dzīvo Koknesē. 1905: sacer 13. janvāra notikumiem veltīto dzejoli "Ar kaujas saucieniem uz lūpām". Akuratera uzskatos nozīmīgu vietu gūst nacionālās valsts ideja. 1905: izstājas no sociāldemokrātiskās partijas un kļūst par Latviešu sociāldemokrātu savienības biedru. 1906: žurnāla "Pret Sauli" redaktors. Parakstījis "dekadentu manifestu" žurnālā "Dzelme". 1907: vairākkārt apcietināts un izraidīts uz Pleskavas guberņu, no kurienes bēdzis uz Somiju, tālāk uz Zviedriju un Norvēģiju. 1908: no augusta mēneša dzīvo Pleskavā, vēlāk sievas mājās Seces pag. Birzniekos. 1913–14: dzīvo Parīzē, kur Sorbonnas universitātē klausās lekcijas par franču literatūru. 1915: dzīvo Maskavā 1916: iestājas latviešu strēlnieku pulkos 1917: laikraksta "Laika Vēstis" un žurnāla "Laiks" red. loceklis. 1917: ievēlēts par Latviešu Nacionālās padomes valdes locekli. 1918: ievēlēts par Tautas padomes locekli. 1919: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors. 1920: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direkora vietnieks. 1922–36: ar pārtraukumiem bijis laikraksta "Jaunākās ziņas" red. loceklis. 1930–34: Radiofona direktors. 1932–37: Latvijas PEN kluba valdes priekšsēdētājs. 1937: kļūst par pirmo Tēvzemes balvas laureātu rakstniecībā. |
| Profesionālā darbība | 1895: pirmā publikācija - dzejolis "Ziemā" žurnālā "Austrums" (Nr. 1.) zem pseidonīma Pollukss. 1899: publicēts pirmais stāsts "Ceļā uz patiesību" laikraksta "Dienas lapa" literārajā pielikumā (2./14.I). 1902: pirmā luga "Taisnības meklētāji" (bērniem). 1917: laikraksta "Laika Vēstis" un žurnāla "Laiks" red. loceklis. 1917: ievēlēts par Latviešu Nacionālās padomes valdes loekli. 1918: ievēlēts par Tautas padomes locekli. 1919: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors. 1920: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direkora vietnieks. 1922–36: ar pārtraukumiem bijis laikraksta "Jaunākās ziņas" red. loceklis. 1930–34: Radiofona direktors. 1932–37: Latvijas PEN kluba valdes priekšsēdētājs. Dzeja1905: "Zvaigžņu nakts"1906: "Ziemeļos" 1907: "Bez svētnīcas" 1909: "Astras" 1911: "Sirds varā" 1919: "Dienu prieks" 1922: "Latvijas balādes" 1922: "Rožains vējš" 1925: "Elēģiski momenti" 1932: "Neatrastā 1938: "Dzejas un balādes" Proza1908: "Kalpa zēna vasara"1914: "Puķes ziemeļos" 1919: "Sapņi un likteņi" 1920: "Draugu sejas" 1921: "Klusums un gaisma" 1921: "Pēters Danga" 1923: "Erosa ciltis" 1924: "Dzīvības sākumi" 1924: "Dienu atspīdumi" 1925: "Ugunīgi ziedi" (romāna "Pēters Danga" turpinājums) Lugas1902: "Taisnības meklētāji"1910: "Lāču bērni" 1910: "Ķēniņa meita" 1911: "Saules gredzens" 1913: "Kaupo, līvu virsaitis" (teātrī) 1914: "Kurzemē" 1920: "Šis un tas Itnekas" 1920: "Viesturs" (teātrī) 1922: "Pieci vēji" 1924: "Tautas darbinieki" 1924: "Sidraba birze" 1926: "Apvienosimies" 1934: "Bezdarbnieki" 1934: "Vecie un jaunie" Tulkojumi1911: Henriks Ibsens "Brands"1912: Oskars Vailds "Salome" 1913: Henriks Ibsens "Pērs Gints" 1924: Henriks Ibsens "Troņa tīkotāji" u.c. Pirmajos dzejoļu krājumos pausta indivīda pašapziņas mošanās (nemiers, ilgas, protests). Akuratera dzejā dzīve tverta kontrastējošos, tipiski romantiskos tēlos. Vērojami garīgās un materiālās pasaules pretstati, spēcīgi saasināta mirkļa izjūta, dzīves traģisma apjauta. Akuraters bija viens no 20.gs. sākuma latviešu dzejas reformatoriem (polimetrikas, brīvās strofikas lietojums). Rakstnieka prozas darbu centrā ir merkantilajā pasaulē neiederīgs īpatnis (stāsti "Kalēja dēls" (1907), "Noklīdis krīvs" (1908), "Degoša sala" (1912) u.c. Atveidotajām personībām raksturīgs duālisms, kura pamatu veido modernās kult. slāpes un tieksme pēc dabiskas, vienkāršas harmonijas, nespēja samierināties ar realitāti, izlīdzināt plaisu starp sapni un dzīvi. |
| Saiknes | Laima Akuratere (1910–1969) - Meita Pēteris Dardzāns (1889–1985) - Radinieks |
| Nodarbes | dzejnieks rakstnieks sabiedriskais darbinieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 13.01.1876 Jaunzemi "Jaunzemi", Dignājas pagasts, Jēkabpils novads, LV-5215 "Augšējā Zemgalē, uz Daugavas krasta, tur, kur tagad Dignājas mežkunga muižas drupas, silā, kas pastāv vai vienīgi no skaistām priežu kolonnām, ir mana dzimtene Dignājas Jaunzemju (Jaudzumu) mājās. Daugava, lielais skaistais sils, ķiršu dārzs, pakalns, no kura vizinājāmies, man vienmēr atmiņā no tiem laikiem. Un daudz dziesmu, jo mani vecāki, sevišķi māte, daudz dziedāja un mīlēja viesu pulkā būt jautri." Akuraters, Jānis. Dienu atspīdumi. Atziņas. 2. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes apgāds, 1924. 167. lpp. |
| Dzīvesvieta | Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga, LV-1004 1883 (Datums nav precīzs) Dignāja Dignāja , Dignājas pagasts, Jēkabpils novads "Beitāni" "Man varēja būt septiņi vai seši gadi, kad tēvs tika pārcelts kā valsts mežsargs uz citām mājām – uz Dignājas Beitāniem, kur arī aizlidoja mana jaunība, bet no kurām pēc kara [pēc Pirmā pasaules kara] ir palikušas tikai drupas. Akuraters, Jānis. Dienu atspīdumi. Atziņas. 2. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes apgāds, 1924. 167. lpp. |
| Izglītība | citi izglītības veidi nolicis skolotāja eksāmenus mācījies Biržu pagastskolā mācījies Jēkabpils pilsētas skolā 1894 mācījies 1894 devies uz Krieviju (Tulas gub.) mācīties mežkopību 1903 citi izglītības veidi bijis Maskavas universitātes Juridiskās fakultātes brīvklausītājs |
| Miršanas laiks/vieta | 25.07.1937 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Piemiņas vietas | 19.05.1989 Jaunzemi "Jaunzemi", Dignājas pagasts, Jēkabpils novads, LV-5215 1989. gadā ar Jēkabpils Vēstures muzeja direktora Valentīna Cirša iniciatīvu tapa piemineklis Jānim Akurateram viņa dzimtajās mājās "Jaunzemjos". Pieminekli atklāja 1989. gada 19. maijā. |
| Muzeji | Jāņa Akuratera muzejs Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga, LV-1004 |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. No ordeņa atteicies. III šķira 1926 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Sapņotāji". Literatūra 1928 Tēvzemes balva 1937 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jaunzemi ("Jaunzemi", Dignājas pagasts, Jēkabpils novads, LV-5215) | 13.01.1876 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga (Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga, LV-1004) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Dignāja (Dignāja , Dignājas pagasts, Jēkabpils novads) | 1883 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 4 | Rīga (Rīga) | 25.07.1937 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 5 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 6 | Jaunzemi ("Jaunzemi", Dignājas pagasts, Jēkabpils novads, LV-5215) | 19.05.1989 | Piemiņas vietas | Viensēta |
| 7 | Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga (Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga, LV-1004) | (Nav norādīts) | Muzeji | Ēka, māja |