Darbi: Darba autors (46); Tulkotājs (13); Atdzejotājs (26); Sastādītājs (19); Redaktors (6); Komentāra autors (10); Recepcijas persona (34)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Guntars Godiņš |
|---|---|
| Kopsavilkums | Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Dzejā ienācis 70. gadu otrajā pusē, pieder pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes (arī Māris Melgalvs, Pēters Brūveris, Egils Zirnis), kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 40 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā. |
| Personiska informācija | Dzimis skolotājas Ģertrūdes Godiņas un mākslinieka–noformētāja, metālkalēja Alfrēda Godiņa ģimenē. Dvīņubrālis Aigars Godiņš ir beidzis Latvijas Valsts konservatoriju, mūziķis, komponists, pedagogs; Jēkabpils Tautas nama vadītājs (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstast...). 1988: aktīvi piedalījies projekta rakstīšanā par nepieciešamību izveidot Latvijas Tautas demokrātisko fronti, kas vadītu visas tautas kustību par Latvijas pašnoteikšanās tiesībām. Projekts tika iesniegts Rakstnieku savienības paplašinātājā plēnumā 1.–2. jūnijā. 2015: piešķirts Viesītes goda pilsoņa nosaukums par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts un savas dzimtās pilsētas Viesītes identitātes stiprināšanā, par kultūras vērtību popularizēšanu un par Viesītes vārda nešanu pasaulē |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1978: pirmā publikācija – dzejoļi "Saule riet...", "Paņem lūpās..." laikrakstā "Padomju Students" 7. decembrī.Dzejoļu krājumi 1985: Tas nepasacītais 1989: Ar atpakaļejošu datumu 1990: Man atņēma visu (kopā ar Uldi Bērziņu, Jāni Baltvilku, Pēteru Brūveri, Egīlu Zirni, Andri Žeberu) 1993: Ēnu nesēji 2000: Nakts saule 2008: CV 2004: kopā ar Belu Javorski sastādījis latviešu literatūras numuru ungāru literārajā žurnālā Magyar Naplo. 2005: kopā ar Maimu Grīnbergu sastādījis un tulkojis igauņu literatūras numuru žurnālā “Karogs” (Nr. 5). 2006: sastādījis un tulkojis latviešu literatūras numuru igauņu žurnālā Looming (Nr. 9). 2006: kopā ar Somijas institūtu Igaunijā izveidojis ikgadēju dzejas festivālu “Dzejas brauciens”, kurā piedalās pa diviem dzejniekiem no Latvijas, Igaunijas un Somijas; dzejnieku uzstāšanās notiek visu triju valstu pilsētās. 2006: libreta autors mūziklam–mistērijai "Līdzi balsij" (lkomponists Aigars Godiņš, izpildītāji Uģis Roze un Zane Gudrā), kas izpildīts XI Latvijas amatierteātru salidojumā Jēkabpilī. 2007: kopā ar Maimu Grīnbergu sastādījis un tulkojis somu literatūras numuru žurnālā “Karogs” (Nr. 7). 2009: Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā nolasījis lekciju kursu par latviešu kultūru un literatūru. 2009–2011: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē bakalauru un maģistru programmas studentiem docējis lekciju kursu par mūsdienu igauņu un somu literatūru. 2011–2012: vadījis latviešu valodas kursus Igauņu valodas institūtā Tallinā. 2013: 22.–25. janvārī organizējis somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas tūri pa Latvijas pilsētām (Salacgrīva, Madona, Jēkabpils, Rīga, Ventspils), kur dzeja no viņas krājuma "Kad gos smei" tika lasīta gan somiski, gan latviski. 2013: ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. Kopš 2015: Latvijas Radio 1 veido raidījumu "Dialogi. Guntars Godiņš", kurā risina sarunas par filozofiju, valodu, literatūru, mūziku, mākslu (http://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/dialogi/). 2019: saņēmis Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu par igauņu eposa "Kalevdēls" tulkojumu latviešu valodā. Guntara Godiņa dzeja svešvalodās Angļu valodā 1999: Baltic Poets. Swedish Institute (atdzejojušas Māra Rozīte un Rita Laima Krieviņa). 2005: Flying blind. Cork, Ireland: Southword Editions, 2005 (atdzejojis Eižens O'Konels (Eugene O’Connell), Māras Rozītes parindeņu tulkojumi). Bulgāru valodā 2008: Антология на съвременната латвийска поезия. Sofia: Foundation of Bulgarian Literature (atdzejojusi Aksinija Mihailova). Čehu valodā 2001: Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století. Praha: Bohemika (atdzejojis Radegasts Paroleks). Franču valodā 2002: Pieds nus dans l'herbe. Amay: Maison de la poésie (atdzejojusi Roze Marija Fransuā). Igauņu valodā 1997: Läti uuema luule valimik (antoloģija). Tallinn: Eesti Raamat (atdzejojuši Guntars Godiņš un Ita Saksa). 2000: Öö päike. Tallina: Huma (atdzejojis Guntars Godiņš). Somu valodā 1997: Älä juo vesijohtovettä. Helsinki: Pohjonen (atdzejojuši Helēna Johansone (Helena Johansson) un Jirki Kīskinens (Jyrki Kiiskinen). Taju valodā 1999: eseja un dzejoļi taju valodā, izdoti Bangkokā, Taizemē. Zviedru valodā 1997: Nära röster över vatten (latviešu dzejas antoloģija). Stockholm: En bok för Alla (atdzejojis Juris Kronbergs). 2007: Lettisk Litteratur. Rīga: Latvijas Literatūras centrs (atdzejojis Juris Kronbergs). 2008: Mörkret har ingen färg. Torsby: Heidruns Förlag (atdzejojis Juris Kronbergs). Guntara Godiņa atdzejojumi no igauņu valodas 1998: Alliksārs, Arturs. Nebūtība varētu arī nebūt. Rīga: Minerva. 1998: Ennepalu, Tenu. Saules vergi. (Rīga: Minerva. 1998: Kareva, Dorisa. Fraktālija. Rīga: Minerva. 1998: Rummo, Pauls Ēriks. Nosūtītāja adrese. Rīga: Minerva. 1998: Runnels, Hando. Sarkano vakaru purpurs. Rīga: Minerva. 2001: Kaplinskis, Jāns. No putekļiem un krāsām. Rīga: Daugava. 2002: Ozols auga debesīs: igauņu tautasdziesmas. Rīga: Nordik. 2003: Lābans, Ilmars. Putnu mistiskais mugurkauls. Rīga: Neputns. 2005: Trāts, Matss. Harala dzīvesstāsti. Rīga: Nordik. 2008: Contra. Kaunis gorjačij igaunis. Rīga: Jāņa Rozes apgāds. 2009: FS. Skumju vairs nav. Rīga: Mansards. 2009: Jeerīts, Jāks. CD. Rīga: Mansards. 2009: Luika, Vīvi. No smaga prieka. Rīga: Mansards. 2010: Ehins, Andress. Pakārtais ievārījums. Rīga: Mansards. 2014: Kaplinskis, Jāns. Balts papīrs un laiks. Rīga: Mansards. 2014: Tungala, Lēlo. Daudzpusīgais ronis. Rīga: Liels un mazs. 2017: Krulls, Haso. Kad akmeņi vēl bija mīksti. Rīga: Mansards. 2019: Contra. Tik grūti ir būt latvietim. Rīga: Pētergailis. Guntara Godiņa tulkojumi no igauņu valodas 1993: Kaplinskis, Jāns. Kas ko ēd, kurš kuru apēd (kopā Rūtu Karmu). Rīga: Egmont Latvia. 1995: Tode, Emīls. Robežvalsts. Rīga: Preses nams. 2010: Kivirehks, Andruss. Lote no Izgudrotāju ciema. Rīga: Zvaigzne ABC. 2011: Grosfelde, Urvi. Maija ielas peles. Rīga: Zvaigzne ABC. 2012: Jeerīts, Jāks. Mainīgais. Rīga: Mansards. 2012: Kaplinskis, Jāns. Tā pati upe. Rīga: Mansards. 2012: Kivirehks, Andruss. Kaka un pavasaris. Rīga: Liels un mazs. 2013: Kivirehks, Andruss. Lotes ceļojums uz dienvidiem. Rīga: Zvaigzne ABC. 2014: Ernits, Heiki. Lotes un viņas draugu rotaļas. Rīga: Zvaigzne ABC. 2014: Peldmā, Janno. Lote un mēnessakmens noslēpums. Rīga: Zvaigzne ABC. 2014: Mihkelsone, Ene. Mēra kaps. Rīga: Mansards. 2015: Ludzas igauņu pasakas. Rīga: Mansards. 2016: Kaugvers, Raimonds. Četrdesmit sveces. Rīga: Mansards. 2016: Kivirehks, Andruss. Karnevāls un kartupeļu salāti. Rīga: Liels un mazs. 2018: Tungala, Lēlo. Biedrs bērns un lielie cilvēki: vēl viens stāsts par laimīgu bērnību. Rīga: Liels un mazs. 2018: Kalevdēls. Rīga: Neputns. Guntara Godiņa atdzejojumi no somu valodas 1993: Kanteletara jeb somu senās dziesmas un balādes (kopā ar Knutu Skujenieku). Rīga: Nordik. 1997: Tā mainās gadalaiki: somu dzejas izlase. Rīga: Nordik. 2012: Lāksonena, Heli. Kad gos smei. (Atkārtoti izdevumi 2013. un 2015. gadā.) Rīga: Mansards. 2015: Lāksonena, Heli. Piec ait kalns, Rīga: Liels un mazs. Guntara Godiņa atdzejojumi no zviedru valodas 2011: Transtremers, Tomass. Dzeja (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards. 2012: Andersons, Klāss. Laimīgs cilvēks (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards. 2012: Eriksons, Ulfs. Saules valstībā (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards. 2012: Junsons, Arne. Reidž (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards. 2012: Lundkviste, Marī. Mirušo grāmata (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards. 2013: Bergrēns, Tobiass. Intifada (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards. 2013: Frostensone, Katarīna. Plūdu laiks (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards. 2013: Sonnevi, Jorans. Mazas skaņas, viena balss (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards. Guntara Godiņa tulkojums no angļu valodas 1996: Freižers, Deivids V. Zilie putni (kopā ar Jāni Zīderu). Rīga: Tapals. Guntara Godiņa atdzejotie darbi igauņu valodā 2000: Guntars Godiņš. Öö päike ("Melnā saule"). Tallinn: Huma (atdzejojis Guntars Godiņš). 2007: Juris Kronbergs. Maa-alune luule. Tallinn: Kultuurileht (kopā ar Līviju Vītolu). 2016: Inese Zandere. Annaliisa Analüüs ja teisi värsse lohutuseks haiglas olijale ("Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti"). Tallinn: Tammerraamat. Guntara Godiņa dzeja mūzikā Dziesmas ar Guntara Godiņa tekstiem komponējuši Alvils Altmanis, Aigars Godiņš, Roberts Liede, A. Mariševs, Uģis Prauliņš, Uldis Stabulnieks, Ainārs Virga. Guntara Godiņa dzeja teātrī 1991: dzejas kompozīcija "Mūs tie vēji neatbrīvos", Valmieras teātrī; komponists – A. Mariševs. 1993: rokbalāde "Pilsēta" Latvijas Televīzija; vārdi – Guntars Godiņš, mūzika – Uģis Prauliņš. 1994: rokbalāde "Pilsēta" Dailes teātrī; vārdi – Guntars Godiņš, mūzika – Uģis Prauliņš. |
| Citātu galerija | "Prieku sagādā starpnieka funkcija starp valodām un domāšanas veidiem, mitoloģijām un mentalitātēm, starp atšķirīgo un kopīgo."(Guntars Godiņš: Vara baidās no gudrības / Ar dzejnieku sarunājas Undīne Adamaite. Kultūras Diena, 2015, 17. jūnijs)Par dzejoļu krājumu "CV" (2008)"Vairāki 80. gados rakstītie dzejoļi (daļa no tiem šeit [krājumā "CV"] publicēti pirmoreiz) pieder pie labākā, kas mums ir politiskā dzejā. Emocionālā, poētiskā amplitūda visai plaša – no dzēlīga sarkasma līdz nopietnai sāpju apjausmai un atklāsmei, no gandrīz lietišķām pārdomām līdz sirreālām vīzijām. [..]Pēdējos gados [2000–2008] rakstītie dzejoļi stilistiski (un saturiski) atškiras no iepriekšējiem. Tie ir lakoniski, koncentrēti, poētisko paņēmienu ziņā skopi. Lielākā daļa rakstīti brīvajā pantā, pamatā bez atskaņām, reti izmantoti valodas formas elementi. Dzejā valda vārdi – nevisplašākā, pārnestā nozīmē, bet vārdi kā leksikas vienības. Poētiskais blīvums un emocionālais dziļums kā tā sekas slēpjas jaunatrastajās vārdu sakarībās, to neparastās attiecībās. [..] Godiņš metaforas izmanto bieži. nebūtu liela kļūda, ja teiktu, ka viņš domā metaforās, kuru uzdevums ir "iekrāsot bezkrāsaino domu"." Veidemane, Ruta. Curriculum vitae jeb Es turu tiltu. Kultūras Forums, 2008, Nr. 24, 27. jūnijs–4. jūlijs) |
| Saiknes | Aigars Godiņš - Brālis Sandra Godiņa - Sieva Jorens Godiņš - Dēls |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs redaktors atdzejotājs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 26.04.1958 Viesīte Viesīte, Viesītes novads |
| Izglītība | 1966–1977 Viesītes vidusskola Vaļņu iela 7, Viesīte Vaļņu iela 7, Viesīte, Viesītes novads, LV-5237 Beidzis Viesītes vidusskolu. 1969–1974 Jēkabpils Jēkabpils Jēkabpils Bērnu mūzikas skola, pūšamo instrumentu klase 1978–1981 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Studējis LVU Filoloģijas fakultātē. 1983 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Beidzis LVU Filoloģijas fakultāti. 1994 Helsinku universitāte Yliopistonkatu 4, Helsinki Yliopistonkatu 4, Helsinki, Finland Beidzis Helsinku universitātes somu valodas un kultūras augstāko kursu. |
| Darbavieta | 1984–1987 Latvijas Radio Bērnu, jaunatnes un literāro raidījumu redakcija, redaktors 1987–1992 Žurnāls "Avots" Nodaļas redaktors 1992–1996 Latvijas Rakstnieku savienība Priekšsēdētāja vietnieks 1998–2009 Latvijas vēstniecība Igaunijā, kultūras atašejs 2010–2015 Latvju Teksti Redaktors |
| Apbalvojumi | Ojāra Vācieša prēmija Ēnu nesēji Prēmija piešķirta par krājumu "Ēnu nesēji". 1993 Igaunijas literārā balva "Via Estica" Balva piešķirta par piecu igauņu dzejnieku (Pauls Ēriks Rummo, Artura Alliksārs, Hando Runnels, Dorisa Kareva, Tenu Ennepalu) grāmatu tulkojumiem. 1999 Ziemeļvalstu balva "Ar sirdi ziemeļos" 2000 Igaunijas literārā balva "Via Estica" Balva piešķirta par igauņu dzejnieka Jāna Kaplinska dzejoļu krājuma "No putekļiem un krāsām" atdzejojumu. 2002 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par igauņu tautasdziesmu izlases "Ozols auga debesīs" atdzejojumu. Tulkojumi 2003 Latvijas Kultūrkapitāla fonda gada balva Balva piešķirta par igauņu tautasdziesmu krājuma "Ozols auga debesīs" tulkojumu. Literatūra 2003 Dzejas dienu balva Balva piešķirta par atdzejoto Ilmāra Lābana krājumu "Putnu mistiskais mugurkauls". Atdzeja 2003 Igaunijas Baltās Zvaigznes ordenis IV šķira 2005 Dzejas dienu balva Balva piešķirta par atdzejoto Matsa Trāta krājumu "Haralas dzīvesstāsti". Atdzeja 2005 Igaunijas-Latvijas tulkotāju balva Balva piešķirta par triju igauņu autoru grāmatu tulkojumu latviešu valodā 2010. gadā – Jāna Kaplinska romānu "Acs", dzejnieka Andresa Ehina grāmatu "Pakārtais ievārījums" un Andrusa Kivirehka bērnu grāmatu "Lote no izgudrotāju ciema". 2011 Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva Balva piešķirta par igauņu rakstnieka Andrusa Kivirekha grāmatas "Lote no Izgudrotāju ciema" tulkojumu. Tulkojums 2011 Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordenis Ordenis piešķirts par ieguldījumu kultūras sakaru veicināšanā starp Latviju un Somiju. 2013 Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva Balva piešķirta par igauņu rakstnieka Andrusa Kivirekha stāstu krājuma "Kaka un pavasaris" tulkojumu. Tulkojums 2013 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par Heli Lāksonenas darba "Kad gos smei" tulkojumu. Tulkojums 2013 Igaunijas-Latvijas tulkotāju balva Igaunijas-Latvijas tulkotāju balva 2013 piešķirta par par igauņu dzejnieka Artura Alliksāra darbu tulkojumu latviešu valodā. 2014 Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks" Balva piešķirta par grāmatas "Ludzas igauņu pasakas" tulkojumu. Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē 2015 Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva Balva piešķirta par somu dzejnieces Heli Lāksonenas grāmatas "Piec ait kalns" augstā profesionālā līmenī veiktu atdzejojumu, somu valodas dienvidrietumu dialektā atjautīgi tēlotās situācijas un dialogus atveidojot ar latviešu valodas lībiskā dialekta Vidzemes izloksnes palīdzību. Tulkojums 2016 Kultūras ministrijas Atzinības raksts 2018 Dzintara Soduma balva Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā piešķirta igauņu dzejniekam Contram (Margum Konnulam) un tulkotājam Guntaram Godiņam par grāmatu "Tik grūti ir būt latvietim" ("Pētergailis"). 2019 Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva Balva piešķirta par igauņu eposa "Kalevdēls" tulkojumu latviešu valodā. 2019 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par igauņu eposa "Kalevdēls" atdzejojumu. Labākais ārvalstu literatūras tulkojums 2019 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Viesīte (Viesīte, Viesītes novads) | 26.04.1958 | Pilsēta | |
| 2 | Vaļņu iela 7, Viesīte (Vaļņu iela 7, Viesīte, Viesītes novads, LV-5237) | 1966 - 1977 | Ēka, māja | |
| 3 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | 1978 - 1981 | Ēka, māja | |
| 4 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | 1983 | Ēka, māja | |
| 5 | Yliopistonkatu 4, Helsinki (Yliopistonkatu 4, Helsinki, Finland) | 1994 | Ēka, māja | |
| 6 | Jēkabpils (Jēkabpils) | 1969 - 1974 | Pilsēta |
