Juris Kunnoss

3 bildes
Lomas: dzejnieks

04.12.1948 – 18.07.1999

Juris Kunnoss (1948–1999) – dzejnieks. Strādājis Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā par zinātnisko līdzstrādnieku (1975-1999). Izdoti dzejoļu krājumi "Drellis" (1981), "Pieci septiņi" (1987), "Slengs pilsētas ielās" (1991), "Ar jaunu mirdzumu acīs" (1999), Kunnosa dzejoļu izlase "Kontrabanda" krievu valodā (2000, ar dzejoļu pirmpublicējumiem latviešu valodā). Kopš 1995. gada tapušie dzejoļi apkopoti krājumā "Juris Kunnoss. Dzejoļi 1995–1999 un par Juri Kunnosu" (2007). 2008. gadā Amandas Aizpurietes un Sergeja Moreino sastādījumā iznākusi bilingvāla dzejas izlase latviešu un krievu valodā "Jura Kunnosa X".

Dzimšanas laiks/vieta

04.12.1948
Rīga

Miršanas laiks/vieta

18.07.1999
Rīga

Personiska informācija

Dzimis zinātnieka ģimenē.

Beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1966). Mācījies RPI Celtniecības fakultātē (1966-67), beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1977).

Profesionālā darbība



Literārā darbība
1977: pirmā publikācija – dzejoļi "Nes visu savu pāri bezdibenim...", "Paraksties ar lietus švīku, paraksties ar vēju..." laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1977.25.III.

Izdoti dzejoļu krājumi "Drellis" (1981), "Pieci septiņi" (1987), "Slengs pilsētas ielās" (1991).
Kunnosa dzejā atveidots vēsturiski nepārtrūkstošs un vienots tautas garīgās dzīvošanas process. Dzejoļiem raksturīgs episkums, objektivitāte un polifonisms, pagātnes, tagadnes un nākotnes laiku kompaktums, valodā izmantoti arhaismi, historismi, dialektismi.
Krājums "Ar jaunu mirdzumu acīs" (1999) bija pavērsiens Kunnosa daiļradē; to raksturo jūtu tiešamība, lirisms, arī metafizisks pasaules, cilvēka un mākslas skatījums, sirreālisma elementi.


Dzejas tulkojumi
2000: Kunnosa dzejoļu izlase "Kontrabanda" krievu valodā (sakārtojis un atdzejojis Sergejs Moreino), kurā atsevišķā nodaļā ievietoti dzejoļu pirmpublicējumi latviešu valodā
2008: bilingvāla dzejas izlase latviešu un krievu valodā "Jura Kunnosa X" (sastādītāji Amanda Aizpuriete, Sergejs Moreino)

(šķirklis tiek papildināts)

Citātu galerija

"Ir cilvēki, kuri var, spēj un prot savu pastāvēšanu veltīt tikai mākslai. Juris Kunnoss dzīvoja tikai dzejai, visu pārējo, tostarp savu personisko dzīvi, rēķinu nomaksu un pat pusdienu sviestmaizi atstājot otrajā, maznozīmīgajā plānā. Reizumis nesaprasts, bet vienmēr apkārtējiem atvērtu sirdi un domām. Tērpies nedaudz apnēsātā žaketītē, spožu kaklasaiti aplicies, labi pamanāmu dzejoļu žūksni kabatā vai portfelītī un netālu noplūktu puķi rokās – tāds viņš ienāk savā darbavietā Brīvdabas muzejā, kādā dzejas pasākumā vai literāri orientēta laikraksta redakcijā. "Ahoi! mandeles uzziedēs aprīlī!"

Austra Gaigala

"Pārsvarā tie ir sava laika "nepareizie" mākslinieki, alternatīvu vērtību radītāji, kas par savu citādumu dabūjuši maksāt, "bāreņi pasaules ģimenē" [..]. Tāds ir loks, kurā J. Kunnoss ietilpina sevi un izjūt kā savējos. [..] svarīgākais ir tēla oreols un dzīves stāja: klejotāji, cilvēki, kas atteikušies no drošas vietas sociālajā hierarhijā par labu personīgajai brīvībai un ar to saistītām dzīves nedienām."

Inta Čaklā

Nodarbes

Pseidonīms

Juris Benedikts Lox, Alexandrs Krems, Džonijs Ikss

Izglītība

–1966
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Beidzis Rīgas 2. vidusskolu.

1966–1967
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Studējis RPI Celtniecības fakultātē.

1977
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
1977. gadā beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu.

Dalība organizācijās

Latvijas PEN klubs
Latvijas PEN kluba biedrs

1986
Latvijas Rakstnieku savienība
RS biedrs

Dienests

1968
Padomju Armija
Čehoslovākija
Līdzdalība Prāgas pavasara apspiešanā armijas rindās. Par to sīkāk: Juris Kunnoss. 1968. Avots, 1988, nr. 12, 18.-19. lpp.

Darbavieta

1975–1999
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Brīvdabas iela 21, Rīga
Strādājis Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā par zinātnisko līdzstrādnieku.

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi
Apglabāts Meža kapos.

Apbalvojumi

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Pieci septiņi".
Dzeja
1987