Jānis Kadilis

5 bildes

16.01.1903 – 14.04.1994

Jānis Kadilis (1903–1994) – literatūrkritiķis, grāmatizdevējs un pedagogs. Dzimis Stāmerienas pagastā. Ieguvis maģistra grādu LU Tautsaimniecības un tiesību zinātnes fakultātē, kā arī bibliotēkzinātnes maģistra grādu Kolumbijas universitātē. Darbojies dažādās nozarēs: bijis skrīvera palīgs, skolotājs, skolas darbvedis, redaktors, grāmatu izdevējs, naktssargs, bibliotekārs. Ap 1930. gadu sācis rakstīt recenzijas par daiļliteratūru. Pirmās publikācijas bijušas žurnālos "Burtnieks", "Latvju Grāmata", "Piesaule" un "Daugava". Visvairāk rakstījis par 20. gadsimta 30. gadu jaunākās paaudzes dzejniekiem (Pēteri Aigaru, Zinaīdu Lazdu, Veroniku Strēlerti un citiem), aizstāvējis domas un izteiksmes skaidrību un samērību, analīzē apvienojis intuitīvi māksliniecisko un formālo metodi. Rakstījis plašākas apceres par latviešu un cittautu rakstniekiem, īpaši pārzinājis franču literatūru. 1942. gadā nodibinājis savu grāmatu apgādu un izdevis ap 50 daiļliteratūras un mākslas grāmatu Latvijā un Vācijā. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk izceļojis uz  Amerikas Savienotajām Valstīm. Viens no Amerikas Latviešu apvienības dibinātājiem un locekļiem.

Dzimšanas laiks/vieta

16.01.1903
Stāmeriena
Stāmerienas pagasta Kraukļi.

Miršanas laiks/vieta

14.04.1994
Vašingtona

Personiska informācija

Dzimis laukstrādnieka ģimenē. Tēvs Oto Kadilis, māte Emīlija Kadile (dzimusi Kļaviņa).
Bērnību lielāko tiesu pavadījis Stāmerienes pagasta mājā, kur tēvs kalpoja par ziņnesi.
1934: apprecējies ar Latvijas konservatorijas studenti, dziedātāju Aleksandru Tomsoni, dēls Jānis Kadilis un meita Andra Kadile.

Profesionālā darbība

Jānis Kadilis darbojies dažādās nozarēs: bijis skrīvera palīgs, skolotājs, skolas darbvedis, redaktors, grāmatu izdevējs, naktssargs, bibliotekārs.
Interese par rakstniecību radusies jau vidusskolā, tās pēdējos trijos gados, kad krietni iepazinis nevien latviešu, bet arī krievu klasisko literatūru, daudz lasījis. Pirmie literārie mēģinājumi jau skolas gados Cesvainē, kad izdots hektografēts žurnāls "Meklējot".



Literārā un profesionālā darbība
1923: pirmais iespiestais literārais darbs publicēts 20 gadu vecumā žurnālā "Jaunatnes Dzīve", kad Jānis Kadilis bija uzsācis skolotāja gaitas Vecgulbenes otrās pakāpes pamatskolā.
Studiju laikā mēģinājis arī dzejot, un kāds ducis dzejoļu iespiesti periodikā.

Ap 1930. gadu sācis rakstīt recenzijas par grāmatām; tās publicētas regulāri, Kārlis Egle uzaicinājis rakstīt žurnālam "Latvju Grāmata". Pirmās recenzijas publicētas žurnālos "Burtnieks", "Latvju Grāmata", "Piesaule" un "Daugava". Visvairāk rakstījis par 20. gadsimta 30. gadu jaunākās paaudzes dzejniekiem (Pēteri Aigaru, Zinaīdu Lazdu, Veroniku Strēlerti un citiem), aizstāvējis domas un izteiksmes skaidrību un samērību, analīzē apvienojis intuitīvi māksliniecisko un formālo metodi. Rakstījis plašākas apceres par latviešu un cittautu rakstniekiem, īpaši pārzinājis franču literatūru.

Luda Bērziņa rediģētās "Latviešu literatūras vēstures" līdzautors (3, 5–6, 1935–1937).
1938: "Dzejas prieks" (skolu un jaunatnes dzejas krājums, sakārtojuši Jānis Kadilis un Niklavs Kleģers).

1942: nodibināja savu grāmatu apgādu un izdeva ap 50 daiļliteratūras un mākslas grāmatu (Latvijā 1942–1944 un Vācijā 1947–1950); tostarp bēgļu gados Vācijā izdeva Pētera Šmita pasaku, Krišjāņa Barona dainu izlases, "Latviešu noveļu izlasi" (1–2, 1947, arī sakārtojis un sarakstījis ievadu).


Jāņa Kadiļa apgādā izdotās daiļliteratūras grāmatas:

1943: Dāle, Karola. Skurbais apinis.
1943: Veselis, Jānis. Dzīves vainagi. 1915–1942.
1943: Liepsala, Irma. Burvestība: noveles.
1943: Poruks, Jānis. Stāsti.
1943
: Brigadere, Anna. Pasaku lugas.
1944
: Vecozols, Jūlijs. Atspīdes.
1947: Latviešu noveļu izlase.
1948: Lesiņš, Knuts. Mīlestības zīmogs.
1948: Lesiņš, Knuts. Mūžības vīns.
1949: Dziļums, Alfreds. Rīta cēliens.

1947–1950: "Latviešu gadagrāmata" (sastādītājs un redaktors).

1948: "Nenozīmīga pašsaruna" (miniatūru krājums, kurā iekļauta daļa no rakstītajiem dzejoļiem un stāstiem).

1949: "Rakstnieki un grāmatas" (esejas un apceres par Raini, Kārli Skalbi, Jāni Veseli, Anšlavu Eglīti un franču literatūru – Šarlu Bodlēru, Polu Valerī un citiem).

1965: "Mana saskare ar literatūru un mākslām vispār" (autobiogrāfiska apcere, "Pašportreti").

Tulkojumi
No vācu valodas
1953: Plivjē, Teodors "Maskava". (Ņujorka: Grāmatu Draugs; atkārtoti 1995).

Citātu galerija



Par Jāņa Kadiļa personību un profesionālo darbību
".. ir kādreiz jābrīnās par tām plašajām literatūras un filozofijas zināšanām, ko Kadilis savā galvā uzkrājis. Nerunājot nemaz par latviešu literatūru, arī citu Eiropas kultūras tautu rakstniecībā viņš jūtas kā mājās. Šeit labs palīgs viņam ir krievu, vācu, franču un pa daļai arī angļu valodas pārvaldīšana. Kritiķis, redaktors un dzejnieks tādā kārtībā pēc lieluma un pieredzes gribētos sakārtot Jāņa Kadiļa dotības. [..] Vesela rinda lielāku un mazāku recenziju, kritisku apcerējumu, kuru skaits jau droši pārsniedz simtu, pieder Jāņa Kadiļa spalvai. Jāatzīst, ka pēdējos gados Kadilis bijis vai viens no ražīgākiem kritikas nozarē un varbūt arī viens no vissmalkākiem. [..] tomēr Kadilis nepazīst kompromisa. Lietas pašas par sevi viņu neinteresē, viņam būtiskais ir tikai forma, veids un parādība. Viņu interesē radīšanas pamati, attīstība, bet ne iespaids, resp. rezultāts."

Liepsala, Irma. J. Kadiļa 45 gadi un pirmā grāmata. Tēvzeme, 1948, 27. okt.

Par lirisko miniatūru krājumu "Nenozīmīga pašsaruna" (1948)
".. ir tīkama atpūta šķirt lapu pēc lapas Kadiļa liriskajās piezīmēs. Nevajag daudz laika, lai to izlasītu, bet izlasījis tu jūti, ka ieguvis esi daudz. Lēnām tu ieslīdi savās aizgājušajās dienās, un tas tevi nomierina tāpat kā dzejnieku; pāri drupām un savam personiskajam postam tu redzi mūžīgo dabas likumību un neapturamo laika plūsmu; vēlreiz tu esi bijis kopā ar saviešiem visās gadskārtu svinībās, un dzejnieks tev tur rādījis dažu būtisku sīkumu, ko tu agrāk nebiji apjautis. Bet visvairāk tevi valdzina dzejnieka tēlošanas māksla. Te tu ieraugi to Kadili, kas noliecies pie romāņu kultūras avotiem un cīnījies par latvisku skaidrību. Ik doma asociējas ar citu dzejnieku radītiem tēliem, tā ka tieši un netieši citētas vārsmas nemāksloti un draudzīgi iekļaujas piezīmju valodas ritmā. Ar tevi vienmēr runā cilvēks, kas ar visu savu būtību dzīvo daiļo formu pasaulē, un dzejas tēli ik brīdi solo viņam blakus."

Rudzītis, Jānis. Piezīmes par Jāņa Kadiļa liriskajām piezīmēm. Latviešu Ziņas, 1948, 6. okt.

Saiknes

Andra Kadile - Meita
Augusts Saulietis - Skolotājs
Dagnija Šleiere - Skolniece
Pēteris Norvilis - Skolas biedrs
Viktors Eglītis - Skolotājs

Pseidonīms

Atvars J.

Darbavieta

Vašingtona
ASV Kongresa bibliotēka.

Eslingenas latviešu tautskola
Eslingene pie Nekāras
Skolotājs.

1921–1923
Vecgulbenes draudzes skola
Vecgulbenes pagasts
Latviešu valodas un literatūras skolotājs. Precīzāk Vecgulbenes II pakāpes pamatskola.

1923–1937
Rīgas Franču licejs
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
Latviešu valodas un literatūras skolotājs. Bijis dramaturga Pētera Pētersona, grāmatizdevējas Dagnijas Šleieres skolotājs.

1938–1940
Žurnāls "Daugava"
Rīga
Redaktors.

1938–1940
Valters un Rapa
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Direktora vietnieks.

1940–1941
Rīgas Franču licejs
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
Direktors.

1945
Vircburgas Tautas augstskola
Vircburga
Lasīja lekcijas.

1945–1948
Mēnešraksts "Ceļš" (1945–1948)
Vircburga
Līdzredaktors. Iesaistījās mēnešraksta redakcijas darbā, publicēja rakstus, apceres, recenzijas.

1945
Eslingenas latviešu teātris
Eslingene pie Nekāras
Dramaturgs, kritiķis.

01.04.1951
Sirakjūsa
Krievu valodas pasniedzējs Sirakjūsas universitātē Ņujorkā.

1954
Kolumbijas universitāte
Ņujorka
Bibliotekārs.

Dalība organizācijās

Latvijas preses biedrība
Rīga

1952–1963
Amerikas Latviešu apvienība
Referents un valdes loceklis Kultūras fondā.

1956–1959
Amerikas Latviešu apvienība
Centrālās valdes loceklis, Kultūras biroja vadītājs un Kultūras fonda priekšsēdētāja vietnieks.

Izglītība

1911–1916
Stāmeriena
Stāmerienes pagastskola.

1916–1919
Alūksne
Alūksnes tautskola un reālskola.

1916–1919
mācījies Alūksnes augstākajā tautskolā un reālskolā

1919–1921
Cesvaines ģimnāzija
Cesvaine

1933
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātes Tautsaimniecības nodaļu. Ieguvis maģistra grādu (Mg. oec.).

1950
Sirakjūsa
Studējis bibliotēkzinātni Sirakjūsas universitātē.

1956
Kolumbijas universitāte
Ņujorka
Ieguvis maģistra grādu bibliotēkzinātnē.

Ceļojums

23.04.1938
Parīze
Uzstājies ar priekšlasījumu par ievērojamākajām paradībām latviešu literatūrā.

Emigrē

1944
Vācija
Ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

01.06.1950
Amerikas Savienotās Valstis

Dzīvesvieta

1945
Vircburga
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.

1946
Eslingene pie Nekāras
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.