Jana Egle

Īstajā vārdā Jana Rūce. Tēvs Edvīns Eglājs, literāts.
Meita Liepa Rūce, dzejniece. Dēls Jānis Rūcis, dziesminieks.

Intervijas ar Janu Egli:
2017. gada janvārī: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/80086/liepajn..
2018. gada oktobrī: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/109534/rakstn...

Literārā darbība

1995: pirmā publikācija dzejoļu kopa laikrakstā "Kursas Laiks” janvārī.
Svarīgākās publicētās dzejas kopas – žurnālā "Karogs" 2003 VII, laikrakstā "Kultūras Forums" 2007 Nr.17 un 2010 Nr.10, portāls Satori.lv 2007 X 21., 2013 II 22.

Literārie darbi

Dzeja
2002: dzejoļu krājums "Dzirdēt noklusēto"
2023: dzejoļu krājums "Ledus debesis"

Proza
2016: stāstu krājums "Gaismā"
2018: stāstu krājums "Svešie jeb Miļeņkij ti moj"
2020: stāstu krājums "Dzimšanas diena"

Darbu tulkojumi

Stāsts "Bedre” publicēts starptautiskā interneta žurnālā "Words Without Borders" angļu valodā tulkojusi Žanete Vēvere-Paskvalīni.
https://www.wordswithoutborders.org/contributor/ja...

Tulkotāja

2019: no lietuviešu valodas – Rasa Dmučovskiene "Skudriņa Kāpēcīte" (Rasa Dmuchovskiene "Skruzdeliukas Nežiniukas”), grāmatā atdzejoja dziesmiņu tekstus (pamatteksta tulkotāja Dace Andžāne).
Vada un organizē pasākumus Liepājas kultūras vidē (kopš 2002. gada).
Liepājas LRMK "Helikons" (2002. gada janvāris – 2003. gada oktobris) biedre, neformālās apvienības Karostas Dzejnieku namiņš (2004. gada janvāris – 2007. gada marts) biedre.
Dziesmas ar Janas Egles dzeju komponējuši E. Pičners, J. Cirvelis, Z. Zālīte, A. Progulbickis, A. Eniņš, ar savu dzeju komponē un izpilda dziesmas.

Par stāstu krājumu "Gaismā" (Lauku Avīze, 2016)

"Autores rakstības stilu raksturo pilnīga neitralitāte – viņas prozā nav [Daces] Vīgantes vijīgās elegances un noklusētā daudznozīmības, [Noras] Ikstenas vai [Gundegas] Repšes daudzslāņainības, [Ingas] Ābeles saudzīgās attieksmes pret saviem varoņiem. Šī vienaldzīgā, dokumentējošā metode palīdz atmest visu lieko, arī aizraušanos ar noskaņas detaļām un psiholoģiskām niansēm, un rada iespaidu par nesamākslota vērojuma iespējamību."

Brokāne, Laura. Gaismas slazdā. Punctum, 04.01.2017.

"Par saviem iekšējiem odžu ņudzekļiem stāstu varoņi pārsvarā latviskā atturībā klusē – gan pāridarītāji, gan tie, kam pāri nodarīts, – un tieši tas rada teksta iekšējo spriegumu, vēstījuma gludais audekls dažbrīd teju plīst pa šuvēm no neizteiktā."

Simsone, Bārbala. Slēpto teritoriju revīzija. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 9, 2017.

Par stāstu krājumu "Svešie jeb Miļeņkij ti moi" (Latvijas Mediji, 2018)

"Lasot Svešos, diezgan drīz sapratu, ka grāmatas nosaukšana par "stāstiem” ir, mazākais, maldinoša. Neviens no atsevišķajiem fragmentiem nav "stāsts” šī vārda pilnajā nozīmē – proti, noslēgts prozas teksts ar sākumu, vidu un beigām, kā arī vai nu noslēgtu, vai apzināti vaļā atstātu sižeta līniju. Katrs atsevišķais "stāsts” ir daļa no visas grāmatas kopuma – grāmatas, kuru īsti nevar saukt par „romānu” vienas galvenās sižeta līnijas trūkuma dēļ. Šo stāstu kopu drīzāk vieno dažādu saistību zirnekļa tīkls, nosacīta laika un telpas vienotība, kā arī kopējā noskaņa un vēstījums. Šī struktūra neapšaubāmi mudina lasīt tālāk, lai saņemtu vismaz kādu atbildi uz jautājumiem, kurus liek uzdot atsevišķie stāsti."

Melgalve, Ieva. Asaru rulete. Punctum, 04.12, 2018.

Jana Šnipke

Jana Rūce

Liepājas Kultūras balva
Liepājas Kultūras balva 2016 balva piešķirta par augstvērtīgu literāro darbību un izcilu debiju prozā ar stāstu krājumu "Gaismā"/
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par stāstu krājumu "Gaismā".
Labākais prozas darbs
2017

Liepājas Kultūras balva
Liepājas Kultūras balva 2018 piešķirta Janai Eglei par augstvērtīgu stāstu krājumu "Svešie jeb miļeņkij ti moi".
2019

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par grāmatu "Dzimšanas diena".
2020