Gunta Šnipke

2 bildes

Gunta Šnipke (1955) – arhitekte un dzejniece, dzejoļu krājumu "... un bērns ienāca..." (1995), "... un jūra" (2008), "Ceļi" (2018), "Desmit desas debesīs" (2021) autore.

Dzimšanas laiks/vieta

16.04.1955
Liepāja

Profesionālā darbība

1970: pirmā publikācija – dzejolis Dzejas dienu lapā žurnālā "Veselība" (septembra numurā).
Kopš 1970: dzejas publikācijas visos Liepājas un novada masu medijos, kā arī laikrakstos "LMM", "Labrīt", "Neatkarīgā", "Kultūras Forums", žurnālos "Liesma", "Avots", "Karogs", "Teātra Vēstnesis", "Vārds" u.c.– galvenokārt dzeja, arī proza, viena luga.
1987: dzejoļu kopa publicēta jauno autoru kopkrājumā "Acis".
1993: romāna "Bezvējš" (nepabeigts) fragments publicēts portālā www.liepajniekiem.lv.
1996: luga "Brīnums" iestudēta Liepājas teātrī.
1997: žurnālā "Teātra Vēstnesis" (Nr. 2) publicēta luga "Brīnums. Ziemassvētku pasaka" (iestudēta Liepājas teātrī 1996. gadā).
1998: luga "Brīnums" iestudēta Saldus Tautas teātrī.
1999: dzejoļu kopa publicēta kopkrājumā "Liepājnieku smilšu rausis".
2006: Latvijas pārstāve (kopā ar Ingu Ābeli, Paulu Bankovski, Noru Ikstenu un Matiasu Knollu) Latvijas literatūras dienās Darmštatē, Vācijā.
2008: piedalījusies Zigmāra Liepiņa muzikālā koncertuzveduma "Kapteiņa stāsti" veidošanā.
Kopš 2016: jaunākās dzejas publikācijas žurnālā "Domuzīme", portālos "punctum" un "satori", laikrakstā "konTEKSTS".

Dzeja

1995: "…bērns ienāca…"
2008: "… un jūra"
2018: "Ceļi"
2021: "Desmit desas debesīs"

Dzeja bērniem

2022: "Ineses māja"

Darbība arhitektūrā

1987: pēc Guntas Šnipkes projekta Liepājā izveidota gājēju iela, uzceltas vairākas dzīvojamās mājas.
Kopš 1997: arhitektūras žurnāliste žurnālā "Latvijas Architektūra" (redkolēģijas locekle kopš 2001. gada, viesredaktore numuriem par Liepāju1997. un 2007. gadā).

Kopš 1998: Liepājas arhitektūras gide grupām no Latvijas, Lietuvas, Šveices, Krievijas, Vācijas utt..

2005–2016: arhitektūras dienu Liepājā plānotāja un vadītāja.

Rakstiem par arhitektūru un kultūras norisēm Liepājas laikrakstos, žurnālā “Latvijas architektūra”, laikrakstā “Literatūra un māksla” u.c. periodiskos izdevumos izmantoti pseidonīmi Olga Urbāne un Alma Reinholde.

Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Ceļi" (Mansards, 2018)


"Lielākā daļa dzejoļu piesaistīti eksistējošām ģeogrāfiskām vietām, kas autori virzījušas uz vērojumu, precīzi reģistrējot apkārt notiekošo, vai raisījušas atmiņas. Pats interesantākais Ceļos ir tieši atmiņas aspekts, jo tas telpā atsedz laika dimensiju un ļauj runāt ne tikai par individuālo, bet arī kultūras atmiņu, kas kristalizējas konkrētās vietās. Šo kristalizēšanos autore vienuviet dēvē par "nospiedumiem", ko telpā un vienlaikus arī dzejnieces valodā atstāj vēsture. Savā ziņā Šnipkes krājums ir izteikti eiropeisks – ne tikai piesaukto vietu, bet arī atmiņas iedabas ziņā, ciktāl tā saistīta ar domu, ka pagātne nemitīgi vajā tagadni."

Artis Ostups. 2018. gada grāmatu piecinieks. Dzeja. Punctum, 9.01.2019.

"Guntas Šnipkes dzejoļiem dotās dažādu pilsētu "vizītkartes" identificē pieturas un izejas punktus, taču pats ceļojums notiek nevis "pa globusu", bet "galvā" – tur, kur pieredzējums atbalsojas, sāp un pārveidojas. Šajā tekstā praktiski nav nejaušību, lasītājam, ja vien tas nav paviršs ekskursants, dzejolis atklāj rūpīgi izstrādātu domas konstrukciju; detaļa pie detaļas, vārds pie vārda sastiprinās cieši, vienīgajā autorei iespējamajā veidā, pie kura viņa nonāk, spontāno iestrādājot noturīgajā."

Inese Zandere. Grāmatas pēcvārds. Gunta Šnipke. Ceļi. Mansards, 2018.

"Šnipke ir precīza vērotāja, taču viņas vērojumu objekti nav pieminētās pilsētas, Šnipke vēro pati savu domu, intuitīvo asociāciju virkni. Viņa vēro pati savus katalizatorus, arī atmiņas un vēsturiskus notikumus. Pagātnes apziņa ir ļoti spēcīga, taču tā nav ne dramatizēta, ne ietīta traģikā (..) spēcīgāk par vispārējo vēsturi krājumā "Ceļi" tiek izcelta privātā vēsture."

Līga Sudare. Dažas godīgas atzīšanās par Guntas Šnipkes dzejoļu krājumu "Ceļi". Ubi Sunt, 26.10.2018.

Saiknes

Edvīns Eglājs - Tēvs
Jana Egle - Māsa

Dzīvesvieta

1955–1958
Kalēti

1958–1972
Liepāja

1972–1981
Rīga

1981
Liepāja
Kopš 1981. gada dzīvo Liepājā.

Izglītība

1961–1964
Liepāja
Liepājas Valsts pedagoģiskā institūta Bāzes pamatskola

1964–1972
Liepājas 5. vidusskola
Rīgas iela 50, Liepāja
Ar pastiprinātu vācu valodas apmācību.

1972–1978
Rīgas Tehniskā universitāte
Kaļķu iela 1, Rīga
Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļa. Sertificēta arhitekte. Mg.arch (pielīdzināts 2013).

Darbavieta

1969
Liepāja
Strādniece Liepājas tipogrāfijā (skola brīvlaikā).

1971
Liepāja
Auklīte Liepājas bērnudārzā "Saulīte" (skolas brīvlaikā).

1977–1978
Rīga
Arhitektūras tehniķe institūtā "Rūpnīcprojekts".

1978–1981
Rīga
Arhitekte institūtā "Rūpnīcprojekts".

1981–1993
Liepāja
Arhitekte institūta "Komunālprojekts" Liepājas nodaļā.

1993–1998
Liepāja
Arhitekte SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs".

1998–2003
Liepāja
Liepājas pilsētas galvenā māksliniece.

2003–2006
Liepāja
Liepājas pilsētas galvenā arhitekta vietniece.

2006
Liepājas pilsētas būvvalde
Rožu iela 6, Liepāja
Vecliepājas rajona arhitekte

Dalība organizācijās

2008
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga

Apbalvojumi

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Ceļi".
Dzeja
2018

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Ceļi".
2018

Latvijas Literatūras gada balva
Par darbu "Ceļi"
Labākais dzejas darbs
Nominants
2019