Meklēt

Broņislava Martuževa

14 bildes
Vanda Kalnciema un Broņislava Martuževa
Vanda Kalnciema un Broņislava Martuževa Barondienas pasākumā.
Folkloristi ar dzejnieci Broņislavu Martuževu
Folkloristi Baiba Putniņa un Jānis Rozenbergs ar dzejnieci Broņislavu Martuževu.
Režisors Zigurds Vidiņš, folklorists Jānis Rozenbergs un dzejniece Broņislava Martuževa
Režisors Zigurds Vidiņš, folklorists Jānis Rozenbergs un dzejniece Broņislava Martuževa.
Dzejniece Broņislava Martuževa
Dzejniece Broņislava Martuževa.
Dzejniece Broņislava Martuževa
Dzejniece Broņislava Martuževa.
Dzejniece Broņislava Martuževa
Dzejniece Broņislava Martuževa.
Dzejniece Broņislava Martuževa
Dzejniece Broņislava Martuževa.
Folklorists Jānis Rozenbergs un dzejniece Broņislava Martuževa
Folklorists Jānis Rozenbergs un dzejniece Broņislava Martuževa.
Folklorists Jānis Rozenbergs un dzejniece Broņislava Martuževa
Folklorists Jānis Rozenbergs un dzejniece Broņislava Martuževa.
Folkloristi pie dzejnieces Broņislavas Martuževas
Folkloristi pie dzejnieces Broņislavas Martuževas.
Folkloristi pie dzejnieces Broņislavas Martuževas
Folkloristi pie dzejnieces Broņislavas Martuževas.
Broņislava Martuževa
Foto: U. Jancis. Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Lomas: dzejniece

08.04.1924 – 13.02.2012

Dzejniece Broņislava Martuževa (1924–2012) dzimusi Slavītu sādžā, politisku iemeslu dēļ slēpusies Lubānas pagasta "Lazdiņos" (1946–1951). 1951. gadā apcietināta, tiesāta un atradusies ieslodzījumā līdz 1956. gadam. Kā bijušajai politieslodzītajai viņai nebija iespējas publicēties. 1980–1989 Martuževas dzejoļi izdoti ar Evas Mārtužas vārdu. Pirmā publikācija, kas parakstīta ar Broņislavas Martuževas vārdu, ir dzejoļu kopa "No "Dienasgrāmatas"" žurnālā "Karogs" (1990). Dzejniece bijusi arī teicēja un sacerējusi dziesmām gan vārdus, gan melodijas.

  • Darba autors (45)
  • Recepcijas persona (25)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    08.04.1924
    Slaveiti

    Miršanas laiks/vieta

    13.02.2012
    Lubāna

    Personiska informācija

    Dzimusi sīkzemnieku ģimenē. Algotu darbu nav strādājusi slimības dēļ.
    1946. oktobris – 1951. 14. februāris: politisku iemeslu dēļ slēpusies Lubānas pagasta "Lazdiņos".

    Profesionālā darbība

    Dzejoļus sākusi rakstīt, mācoties Lubānas vidusskolā.
    Kā bijušajai politieslodzītajai nebija iespējas publicēties.
    1980–1989: dzejoļi izdoti ar Evas Mārtužas vārdu; publicējusi dzejoļu krājumus "Balta puķe ezerā" (1981) un "Rakstītāja" (1987).
    1990: pirmā publikācija, parakstīta ar Broņislavas Martuževas vārdu, – dzejoļu kopa "No "Dienasgrāmatas"" žurnālā "Karogs" (Nr. 1).

    Mārtuževa arī tulkojusi; tulkojumi nākuši atklātībā ar svešu vārdu.
    Tulkojusi arī no itāļu un vecfranču valodas (pēc Maijas Silmales parindeņiem, radioraidījumam).

    Mārtuževa pazīstama kā folkloras teicēja.
    Dziesmas ar Mārtuževas vārdiem komponējuši Georgs Dovgjallo, Alberts Cimanovskis, Ligita Kursiša, Jānis Lūsēns, Rihards Dubra.

    Nodarbes

    dzejniece

    Dzīvesvieta

    1951–1956
    Bratska

    Izglītība

    1938–1940
    Cepurītes
    Cepurītes četrklasīgā pamatskola

    1941–1944
    Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts
    Rēzekne

    Apcietinājums

    1951–1956
    Bratska

    14.02.1951

    Dalība organizācijās

    1991
    Latvijas Rakstnieku savienība
    Rīga

    Apbalvojumi

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
    IV šķira
    1994

    Dzejas dienu balva
    Balva piešķirta par krājumu "Nopūtas".
    Dzeja
    1999

    Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
    Balva piešķirta par dzejas krājumu "Kā putni dzied".
    2004