Darbi: Darba autors (39); Tulkotājs (1); Sastādītājs (1); Redaktors (4); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (15)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Velta Rūķe-Draviņa |
|---|---|
| Pseidonīms | Salna, Skabarga, SOS |
| Dzimtais vārds | Velta Tamāra Rūķe |
| Kopsavilkums | Velta Rūķe-Draviņa (1917–2003) – baltiste, folkloriste un pedagoģe. Latviešu folkloras krātuvē (LFK) glabājas 4 burtnīcas ar savāktajiem latgaliešu folkloras materiāliem fonētiskā rakstībā. Ir arī publikācijas par Raiņa, Aspazijas un Rūdolfa Blaumaņa valodu un stilu, par Kaudzītes Matīsa līdzdarbību valodas kopšanā, par cilvēku un dabu latviešu tautasdziesmās un daudziem citiem valodas un folkloras jautājumiem. Vairāk nekā 300 zinātnisku publikāciju periodiskajos izdevumos un rakstu krājumos. |
| Personiska informācija | Dzimusi dzelzceļa ierēdņa Jūlija Rūķa un Natālijas Rūķes ģimenē Valmierā, bet 20. gs. 20. gados ģimene pārcēlusies uz dzīvi Rīgā. Pamatskolu beigusi 12 gadu vecumā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolu 16 gadu vecumā. Vecās mātes brālis no mātes puses – etnogrāfs, kartogrāfs, muzejnieks un folklorists Matīss Siliņš. 1944: Vecajā Ģertrūdes baznīcā salaulājās ar valodnieku Kārli Draviņu. 1944: rudenī devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju. Dēls Dainis Draviņš – astronomijas profesors, meita Sarma Draviņa – arhitekte. Pirmā latviete, kas 1959. gadā Zviedrijā aizstāvēja doktora darbu latviešu valodas jautājumos. 1962: pirmo reizi viesojās Latvijā, pēc tam to apmeklēja regulāri. Skatīt Ingunas Mīlgrāves veidoto virtuālo izstādi: Ruke-Dravina_sm.pdf (lu.lv) |
| Profesionālā darbība | 1933-1934: ar Salnas vārdu publicējusi tēlojumus un dzejoļus Rīgas pilsētas 2. vidusskolas žurnālā "Urdziņa"; bijusi arī tā redaktore. 1937: rakstu krājumā "Ceļi" (8. sējums) publikācija "Dažas piezīmes par kāzām Višķu un Jasmuižas pagastā". 1939: pirmā zinātniskā publikācija – "Latgales izlokšņu grupējums" ("Filologu biedrības raksti", 19. numurs). Pētījumi valodniecībā1959: "Diminutive im Lettischen" ("Deminutīvi latviešu valodā, doktores disertācija)1963: "Zur Sprachentwicklung bei Kleinkindern" ("Par mazbērnu valodas attīstību", 1963, 1) 1965: "Dažas Raiņa valodas un stila problēmas" - par šo apceri saņēmusi Raiņa un Aspazijas fonda prēmiju. 1967: "Mehrsprachigkeit im Vorschulalter" ("Vairrākvalodība pirmskolas vecumā", Lunda). 1969: "Sprak i kontakt" ("Valodu saskare") - Tajā iztirzātas valodas funkcijas, mazākuma tautību un ieceļotāju, sevišķi viņu bērnu valodnieciskās problēmas, kā arī div- un daudzvalodības jautājumi u. c.. 1971: "Place names in Kauguri county, Latvia" ("Vietvārdi Kauguru pagastā, Latvijā") 1977: "The standardization process in Latvian" ("Standartizācijas process latviešu valodā") 1982: "No pieciem mēnešiem līdz pieciem gadiem", rūpīgi izsekots mazā cilvēka valodas attīstības process. 1986: "Cilvēks un daba latviešu tautasdziesmās". Kopā ar Alvilu Kalnieti (Klēbahu) sarakstījusi grāmatā "Galgauskas izloksnes apraksts" (Latvijā 1996): Izdevuma lielāko daļu aizņem fonētikas, morfoloģijas un sintakses apraksts, kas plašāku lasītāju loku var mazāk interesēt, bet šajā aprakstā ietverta ari ļoti plaša īpatnējā leksika un raksturīgi izteicieni, kas prasīt prasa, lai ar tiem bagātinātu literāro valodu. Grāmatas beigās ir izloksnes runas paraugi, kas lasāmi kā mazas noveles. Sastādītāja1940: "Valodas un rakstības jautājumi" (1940)1942: "Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca" (1942, pārstrādāts un papildināts izdots 1944) 1978: "Jāņi latviešu literatūrā" (1978, prozas un dzejas izlase) 1974: "Vārds īstā vietā": frazeoloģismu krājums 1978: "Jāņi latviešu literatūrā" (prozas un dzejas antoloģija; arī ievada autore). Kopā ar Kārli Draviņu publicējusi Stendes dialekta aprakstu "Laute und Nominalformen der Mundart von Stenden" ("Skaņas un nomenu formas Stendes dialektā", 1-2, 1955-56), "Verbalformen und undeklinierbare Redeteile der Mundart von Stenden" ("Darbības vārdu formas un nelokāmās vārdu šķiras Stendes dialektā", 1958), "Interjektionen und Onomatopoie in der Mundart von Stenden" ("Izsauksmes vārdi un onomatopoētiskie vārdi Stendes dialektā", 1962). Darbība valodniecībā1939: pēc studijām Latvijas Universitātē atstāta Filoloģijas un filozofijas fakultātē salīdzināmās valodniecības katedrā pētnieciskā darba uzsākšanai.1939–1944: ar pārtraukumiem strādāja Jāņa Endzelīna un Edītes Hauzenbergas-Šturmas vadītajā Latviešu valodas krātuvē. 1940–1941: Latviešu valodas krātuves vadītāja. 1940–1944: asistente Latvijas Universitātes Filoloģija un filozofijas fakultātē, strādājusi pie Jāņa Endzelīna, docējusi fonētikas kursu. Kopā ar Elfrīdu Šmiti uzsākusi darbu pie "Latviešu valodas dialektu atlanta" karšu zīmēšanas. 1940: piedalījusies pie grāmatas "Valodas un rakstības jautājumi" (Jāņa Endzelīna redakcijā) izstrādes. 1942, 1944: piedalījusies pie pirmās oficiālās Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas izstrādes. 20. gs. 40. gadu sākumā ar velosipēdu apbraukājusi dažādus Latvijas novadus, vācot izlokšņu materiālus. 1954: ieguvusi filoloģijas licenciātes grādu Stokholmas universitātē par darbu - mīkstinātajlīdzekļi diminutīvos latviešu valodā ("Zur Konsonanterweichung bei Diminutiven im Lettischen"). Darba recenzenti lietuvietis Dr. Lingis un igauņu profesors Arumā. Velta Rūķe-Draviņa savā darbā bija iestrādājusi jaunu materiālu, kā arī izmantoja jaunu, pašas atrastu metodi. 1959: aizstāvējusi filoloģijas doktora disertāciju "Diminutive im Lettischen" ("Deminutīvi latviešu valodā") un ieguvusi filoloģijas doktores grādu. Savā darbā aplūkojusi latviešu diminutivu un diminutivsufiksu formas un to pārvērtības vēsturiskā perspektīvā, izmantodama kā folkloras, tā latviešu valodā pirmo sarakstīto darbu materiālus, pēcāk pāriedama uz latviešu moderno daiļliteratūru, ieskaitot padomju okupācijas laikā publicētos darbus. Doktora darba recezenti bija prof. Kristjans Stangs no Oslo un Dr. phil. A. Gāters no Hamburgas. Bijusi vieslektore Somijas, Dienvidslāvijas, ASV, Vācijas un Polijas universitātēs. Starptautiskās Bērnu valodas pētniecības apvienības locekle, piedalījusies dažādās zinātniskās padomēs un pētniecisko projektu izstrādāšanā. Lasījusi lekciju kursus par valodu, folkloru un literatūru Stokholmas vakara universitātē. Vairāk nekā 300 zinātnisku publikāciju periodiskajos izdevumos un rakstu krājumos latviešu, vācu, zviedru, krievu, lietuviešu, angļu valodā. Daudz pētījusi par vispārīgās valodniecības, baltistikas, baltu un slāvu kontaktu jautājumiem. Nozīmīgākie apkopoti monogrāfijās "Språk i kontakt" ("Valodu saskare", 1969). Pētījusi Višķu, Stendes, Galgauskas izloksnes, aprakstījusi atsevišķu izlokšņu (Latgales, Kurzmes un Vidzemes lībiskā apgabala) grupas, apkopojusi monogrāfijā Kauguru apkārtnes vietvārdus "Place Names in Kauguri Country, Latvia" ("Kauguru pagasta vietvārdi", 1971). Publikācijas par valodniecības jautājumiem žurnālā "Daugava", Upsalas Filologu biedrības Rakstu" sējumos, laikrakstā "Latvju Ziņas", kur veidota sleja "Kopsim latviešu valodu!", kā arī publicēts raksts "Dzimtā valoda emigrācijā" (1949), "Par svešo vietvārdu rakstību" (1951). Darbība folkloristikāJau studiju laikā, profesora Luda Bērziņa rosināta, uzrakstījusi savu pirmo pētniecisko darbu uzrakstīja folkloristiskā ievirzē par kāzu ieražām Višķos un Jasmuižā.1940: izdevuma "Ceļi" 9. sējumā publicēts sastādītais "Latgales tautas dziesmu reģistrs Krišjāņa Barona L. T. D. izdevumam". 1970: Stokholmas vakara universitātē uzsākts speciāls kurss par latviešu tautas dziesmām. Kurss, kas aptvers 48 stundas, dod ievadu latviešu un lietuviešu tautas poēzijā, salīdzina latviešu tautas dziesmas ar mūsu moderno dzeju. To vada latviešu un zviedru sabiedrībā pazīstamā prof. Velta Rūķe-Draviņa. Darbība literatūras pētniecībā valodas aspektā1943: žurnāla "Izglītības Mēnešraksts" 8. un 9. numurā publicēts raksts "Izloksnes latviešu literatūrā".1944: žurnāla "Izglītības Mēnešraksts" 1. numurā publicēts raksts "Jūtu izpausme valodā". 1947: žurnāla "Latvju Domas" 1. numurā publicēts raksts "Latgaliešu dialekts latviešu literatūrā". Redaktores darbs1968–1981: redaktore "Raiņa un Aspazijas gada grāmatai".1982–1990: redaktore Baltijas institūta izdotajai gadagrāmatai "Zari". |
| Citātu galerija | Par Veltas Rūķes-Draviņas personību"Pirmo reizi viņu satiku filologu organizācijas Ramaves saieta 1938. gada pavasari – pasīku, tievu, gaišmatainu meiteni, kas izcēlās ar savu gandrīz bērnišķīgi priecīgo prātu. Tas, ka viņas dzejas, vairumā humoristiskas, brīvā pantā, ar parakstu "Lingvisticēns", vienmēr parādījās iekšējā "Mūsu avīzē", nebija nekas sevišķs, jo Ramavē dzejoja gandrīz visi, daži pat augstā līmenī (Jānis Kalns, Jānis Andrups, Aleksandrs Pelēcis, Kārlis Zvejnieks). Arī filoloģiskā gaisotnē, ko veidoja tādi talanti kā Alvils Augstkalns, Kārlis Draviņš, Jānis Bičolis u. c., kādu jaunpienācēju uzreiz pamanīt nevarēja. Bet gadu vēlāk Velta Rūķe jau ir Ramaves saimniece, ar lielisku vērienu vada organizācijas 10 gadu jubilejas sarīkojumu un fakultātes vadošo profesoru vidū jūtas kā savā elementā. Studiju ļoti plašo programmu Velta nobeidz ar filoloģijas maģistres grādu baltu valodniecība 1939. gada rudenī. Iegūta arī zelta medaļa par sacensības darbu indoeiropiešu salīdzināma gramatikā. Izcilais talants ir pamanīts - viņa tiek pieņemta "sagatavoties zinātniskam darbam". Ar Endzelina svētību nāk klajā arī pirmā publikācija "Valodas un rakstības jautājumi", ļoti noderīga grāmatiņa tai laikā, kad filologu centieni veidot tīru latviešu valodu, pēc gadsimtiem ilgās latviešu valodas piesārņošanas citu valodu ietekmē, vēl nebija gala."Zālītis, Herberts. Veltai Rūķei-Draviņai – 80. Laiks, 1997, 8. febr. "Visdziļāk jaunās zinātnieces personības veidošanos ietekmēja profesors Jānis Endzelīns, kura lekcijās “kā spožas dzirkstis iešķiļas domu graudi, kas ieķeras sirdī un atmiņā daudz dziļāk un ilgāk nekā pierakstītie skaņu likumi par patskaņu un līdzskaņu maiņām pagājušos gadsimtos”. Turpinādama studijas doktorantūrā indoeiropiešu salīdzināmajā valodniecībā, viņa kļuva par Jāņa Endzelīna zinātnisko asistenti un lektori." Rozeniece, Aina. Mēs un pasaule. Latvijas Vēstnesis, 2003, 14. okt. "V. Rūķes-Draviņas zinātniskā tematika ir visai plaša. Centrā atrodas specialitāte, lingvistika, bet tā sniedzas arī visās citās filoloģijas nozares folklorā un literātūrā (gan seno, gar jauno laiku), kā arī visjaunāko laiki novirzienos, kur valoda tiek pētīta kā psīchologisks fainomens – psīcholingvistika, sociolingvistika, bērnu valodas attīstība divvalodniecība." Zālītis, Herberts. Veltai Rūķei-Draviņai – 80. Laiks, 1997, 8. febr. "Mums, kas studējām pie Veltas Rūķes-Draviņas, pavērās jauna pasaule. Latviešu valoda šeit nebija vairs sastingusi formu sistēmā, kas fiksēta gramatikās, bet dzīva, plūstoša, spējīga veidoties un lietojama visos laukos, ka latviešu valoda pakļauta tām pašām likumībām kā pasaules valodas. Mums tā bija liela bauda atbrīvoties no latviešu valodas mītiem, komplekšiem un politiskiem vērtējumiem. īpaši mūsu semināru darbos pavērās interesanti aspekti. [..] Pateicoties Veltai Rūķei-Draviņai veselas latviešu paaudzes ir ieguvušas labas zināšanas latviešu valodā un arī dziju interesi par latviešu valodu un kultūru. [..] Veltas Rūķes-Draviņas goda raksts ir tā latviskā pašapziņa, ko viņa ir devusi katram, kas pie viņas smēlies zināšanas." Priedīte, Aija. Veltai Rūķei-Draviņai – 75. Brīvā Latvija, 1992, 10. febr. |
| Saiknes | Līze Draviņa (1879) - Vīramāte Aija Priedīte (1942) - Studente Matīss Siliņš (1861–1942) - Radinieks Kārlis Draviņš (1901–1991) - Vīrs Fricis Draviņš (1879) - Vīratēvs |
| Nodarbes | folkloras pētniece valodniece |
| Dzimšanas laiks/vieta | 25.01.1917 Valmiera Valmiera |
| Izglītība | 1924 Rīgas pilsētas 12. pamatskola Rīga Rīga Sāka mācības. 1934 Rīgas pilsētas 2. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 Beigusi mācības. 1934 – 1939 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Ar maģistre grādu beigusi Filozofijas un filoloģijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu. Studēju vienlaikus ar topošu dzejnieci Zinaīdu Lazdu (īst. v. Šreiberi). 1955 Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Beigusi studijas kā slāvu valodas speciāliste. |
| Darbavieta | Malme Malmö, Scania, Sweden Strādājusi lielā eksportfirmā Malmē, kur noder valodas zināšanas, mašīnrakstīšanas un stenogrāfijas iemaņas. Ik dienas viņa no Lundas mēroja ceļu uz Malmi, kur kārto firmas korespondenci ne tikai zviedru, vācu, angļu un franču valodās, bet reizēm arī itāļu un spāņu valodā. 1940 – 1944 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Filoloģijas un filozofijas fakultātes asistente, strādājusi pie valodnieka Jāņa Endzelīna. 1948 – 1958 Lundas Universitāte Lunda Lund, Scania, Sweden Baltu valodu lektore. 1959 – 1969 Lundas Universitāte Lunda Lund, Scania, Sweden Baltu un slāvu valodu docente. 1969 – 1984 Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Profesore. 1970 – 1984 Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Vadījusi Slāvu un baltu institūta Baltu valodu katedru. 1982 – 1990 Gadagrāmata "Zari" Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Redaktore. |
| Dalība organizācijās | Akadēmiskā organizācija "Ramave" Annas Ābeles piemiņas fonda priekšsēde. Raiņa un Aspazijas fonds Kādu laiku bijusi arī sekretāre. 1980 Zviedrija Sweden Zviedrijas Karaliskās Humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmijas locekle. 1990 Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Ārzemju locekle. |
| Ceļojums | 1962 Rīga Rīga Pirmā viesošanās Latvijā pēc tās atstāšanas 1944. gada rudenī. 27.06.1977 – 17.08.1977 Kalamazū Kalamazoo, Michigan, United States Piedalījās kā lektore latviešu valodas kursos Rietummičiganas universitātē. |
| Miršanas laiks/vieta | 07.05.2003 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par darbu "Zur Konsonantenerweichung bei Diminutiven im Lettischen". 1954 Raiņa un Aspazijas fonda balva Balva piešķirta par darbu "Dažas Raiņa valodas un stila problēmas". 1955 PBLA Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par darbu "Zur Sprachentwicklung bei Kleinkindern" ("Par mazbērnu valodas attīstību"). 1963 Annas Ābeles fonda balva Balva piešķirta par darbu angļu valodā "Standartizācijas process latviešu valodā". 1979 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 1996. gada 22. janvāra lēmumu. III šķira 1996 LZA Jāņa Endzelīna balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu. 1998 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Valmiera (Valmiera) | 25.01.1917 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 07.05.2003 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1934 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1934 - 1939 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1955 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1924 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Lunda (Lund, Scania, Sweden) | 1948 - 1958 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Lunda (Lund, Scania, Sweden) | 1959 - 1969 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1944 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1969 - 1984 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1970 - 1984 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Malme (Malmö, Scania, Sweden) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1982 - 1990 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Kalamazū (Kalamazoo, Michigan, United States) | 27.06.1977 - 17.08.1977 | Ceļojums | Pilsēta |
| 15 | Rīga (Rīga) | 1962 | Ceļojums | Pilsēta |
| 16 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 17 | Zviedrija (Sweden) | 1980 | Dalība organizācijās | Valsts |