Raits Ritums

1 bilde

15.02.1891 – 15.01.1982

Raits Ritums (īst. v. Jēkabs Lībeks; 1891–1982) – žurnālists, grāmattirgotājs, sabiedrisks darbinieks. 1925. gadā atvēris savu grāmatnīcu Rīgā, ar nodaļu Ogrē. Bijis nedēļas laikraksta "Ogres Straumes" redaktors un izdevējs. Darbojies žurnālistikā un publicējies izdevumos "Jaunā Dienas Lapa", "Pēdējā Brīdī", "Aizsargs" un provinces izdevumos. Tulkojis A. Čehova , Gabriela d' A nuncio. Oskara Vailda un citu darbus avīžu literārajiem pielikumiem. Trīs viencēlienu lugu autors. Kopš 1944. gada rudens dzīvoja trimdā Vācijā.

Dzimšanas laiks/vieta

15.02.1891
Prauliena
Dzimis Praulienas pagastā.

Miršanas laiks/vieta

15.01.1982
Delmenhorsta

Personiska informācija

Dzimis rokpeļņa ģimenē.
Pēc Lazdonas draudzes skolas beigšanas ieradies Rīgā, kur sācis darboties grāmatniecībā, bet vakaros sagatavojoties pārbaudījumiem mājskolotāja tiesību iegūšanai, ko sekmīgi izturējis.

1925: atvaļinājies no dienesta.
1925: atvēris savu grāmatveikalu.
1930: slēdzis laulību ar Šarloti Cauni, dēls Ojārs Lībeks.

1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Profesionālā darbība

Kopš 1911: darbojās periodikā.
1913: pirmās publikācijas B. Ibanjesa stāsta "Ierēdnis" tulkojums laikraksta "Auseklis" literārajā pielikumā (7.–9.numurā) un Oskara Vailda pasakas "Lakstīgala un roze" tulkojums "Jaunajā Latvijas kalendārā".

Periodikā publicējis stāstus ("Klaidoņi", 1929), dažus tēlojumus un aprakstus, rakstus par nacionālo apziņu, valsts svētkiem, aizsargiem.
Nozīmīgs raksts par tirdzniecības ētiku – "Grāmatu tirgotāju un izdevēju ētika" ("Latvju Grāmata", 1927, 3; iepriekš nolasīts kā referāts).
Tulkojis Antona Čehova stāstu "Vasarnieki" (periodikā 1928, pirmo reizi ar pseidonīmu Raits Ritums), Leonīda Andrejeva stāstu "Bezdibens" (periodikā 1929) u. c.
Sarakstījis trīs viencēliena lugas, kas izrādītas Latvijā un Vācijā.

Darbojies žurnālistikā, izdodot "Ogres Straume", kā arī rakstījis izdevumos "Jaunā Dienas Lapa", "Pēdējā Brīdī", "Aizsargs" un citur.

5. Rīgas aizsargu pulka adjutants, dziedājis Nikolaja Alunana un Emiļa Melngaiļa korī, līdzdarbojies Rīgas Jaunajā teātri un dažādās biedrībās.

Rakstījis latviešu trimdas laikrakstos, sniedzis priekšlasījumus par dažādiem tematiem latviešu mītnēs Flensburgā, Hannoverē, Oldenburgā, Fārelē un Delmenhorstē.
Darbojies daudzās sabiedriskās organizācijās.

Ieguvis tautskolotāja tiesības.
1907: sācis strādāt par mācekli Augusta Golta grāmatu veikalā.
Piedalījies Latvijas brīvības cīņās.
Bijis Iekšlietu ministrijas ierēdnis, pēc tam pievērsies grāmatniecībai.
1925: Rīgā, vēlāk Ogrē atvēris grāmatveikalu. Izdevis un rediģējis "Mednieku un makšķernieku gada grāmatu" un citus izdevumus.
1928–1928: laikraksta "Ogres Straume" izdevējs un redaktors. Septiņus gadus strādājis tiesu resorā.
Vācu okupācija laikā vadījis Anša Gulbja grāmatnīcu Rīgā.
1930: izdeva laikrakstu "Provinces Vēstnesis".

Citātu galerija

".. aktīvi darbojas organizācijās, lasa mītnē referātus par dažādiem aktuāliem jautājumiem un ir vairāku trimdas laikrakstu līdzstrādnieks. Bez tam, un to gribu visvairāk uzsvērt, viņš savāc un sakrāj mūsu laikrakstus un žurnālus gada gājumu pēc gada gājuma un nosūta tos somu un zviedru bibliotēkām, pievienošanai šo bibliotēku latviešu literatūras krājumiem, bet nesaņemot par to nekādu atlīdzību. Raits Ritums bija tas, kas pirms vairākiem gadiem, saldams četras dienas no vietas neapkurināmā pagrabā, savāca, sapakoja un nosūtīja uz Helsinkiem pāri par 200 sējumu trimdas pirmo gadu latviešu daiļliteratūras, kas citādi būtu drīzumā sadedzināti. Lielāki vai mazāki grāmatu un laikrakstu sūtījumi uz minētām vietām gājuši tagad katru gadu, bet par to nekas nav dzirdēts, un kam gan būtu nācis prātā padomāt, cik tas prasa darba, laika un izdevumu, jo, ja paku saturs viņam nemaksā, tad iesaiņojums nogādāšana uz muitu un pastu, vienmēr, izdevumi nav mazie. Patiesībā tas ir svētīgs un arī nepieciešams darbs, kas jo sevišķi noderēs nākamām paaudzēm, kas pētīs trimdas laiku. Tas ir liels un pašaizliedzīgs darbs, bet tomēr paliek nemanīts un neatzīts, un ir bijuši gadījumi, ka par to nicīgi parausta plecus un pasmejas."
Vītoliņa, Līvija. Gadu desmitus draugos ar grāmatu. Latvija, Nr.6 (13.02.1971)

Dzimtais vārds

Jēkabs Lībeks

Izglītība

Praulienas pagastskola
Prauliena

Lazdonas draudzes skola
Lazdona

Rīgas Komercinstitūts
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga

Darbavieta

Rīga
Latvijas Republikas Kara ministrijas budžeta un kredīta pārvalde.

Daugavpils
Armijas ekonomiskā veikala priekšnieks Daugavpili.

Delmenhorsta
Delmenhorstas latviešu mītnes bibliotekārs

1925
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga
Administrators.

1925
Marijas iela, Rīga
Raita Rituma grāmatveikals darbojās Rīgā, Marijas ielā 24.

1933–1940
Rīga
Strādājis tieslietu resorā, vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis, departamenta revidents.

1942–1944
A. Gulbja apgāds
Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
Vadīja A. Gulbja grāmatveikalu.

Dalība organizācijās

Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība
Ilgus gadus bijis Grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības valdes sekretārs.

Daugavas Vanagi
Hannovere
DV Hanoveres nodaļas biedrs.

Latviešu preses biedrība
Vācija
LPB Vācijas kopas biedrs.

Rīga
Komerczinātņu institūta korporācijas "Mercuria" biedrs.

Vesterosa
Zviedru Stiftsoch Landsbiblioteket korrespondējošs līdzstrādnieks, vācot un sūtot šim institūtam latviešu trimdas kultūrvēsturiskos materiālus.

Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība (1917–1940)
Rīga

Dienests

1914–1917
Pasaules kara laikā iesaukts toreizējā krievu armijā un iedalīts karaspēka daļā Latvijas teritorijā, bet pēc 1917. gada revolūcijas no dienesta atvaļināts.

1918
1919. gada sākumā brīvprātīgi iestājies cīnītāju rindās un iedalīts toreizējā kapteiņa Bankava artilērijas vienībā.

1934
Rīgas aizsargu pulka bataljona adjutants.

Emigrē

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

Apglabāts

20.01.1982
Delmenhorstas kapsēta