Darbi: Darba autors (157); Atdzejotājs (2); Sastādītājs (3); Komentāra autors (9); Recepcijas persona (101)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Ojārs Vācietis |
|---|---|
| Personiska informācija | Dzimis kalpu ģimenē. Tēvs – Oto Vācietis, māte – Berta
Vāciete. Brālis – Imants Vācietis. 1956. gada 11. maijā apprecējies ar dzejnieci, tulkotāju un žurnālisti Ludmilu Azarovu. Abu laulībā dzimis dēls Žanis Vācietis. |
| Profesionālā darbība | Pirmā publikācija1950: dzejolis "Miera balss" Apes rajona laikrakstā "Sarkanā Ausma"Literārā līdzdalība citos projektosRakstījis scenāriju par kara pēdējām dienām, kas noraidīts.1993: izdota zīmējumu mape "Starp dzejoli un dzejoli". Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi1961: Anatolijs Gladiļins "Brigantīna paceļ buras" (kopā ar Imantu Dikesu)1979: Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita" R. Roždestvenska, A. Jožefa, M. Isakovska darbi. |
| Citātu galerija | Par Ojāra Vācieša nozīmi latviešu literatūras vēsturē"Ojāra Vācieša grāmatas lasot, mēs saklausām latviešu tautas sirdspukstus vismaz trīs desmitgadēs. Bet ne tikai tanīs vien – ar maģisku māksliniecisku intuīciju spēdams dzīvot arī senvēsturē un aizvēsturē, līdzi ugunij burdamies pāri senču kauliem, dziļi sevī juzdams iepriekšējo audžu dumpiniekus, katordzniekus, nacisma naktī pelnos sadedzinātos, revolūcijas jūdasu cauršautos cilvēkus un pazemotās tautas, Ojārs Vācietis ir viens no latviešu kultūras pilnvarotajiem sūtņiem cilvēcē. Viņš ir nesalīdzināmi vecāks par saviem 50 gadiem, ko liktenis tam atvēlēja dzīvot, – viņš ir mūsu gara brīvības un tālas gaismas reģis."Jānis Peters "Ojārs Vācietis līdz 60. gadiem turpināja Jāņa Sudrabkalna dzejoļu krājumā "Brāļu saimē" iedibināto dzejas skolu, kam raksturīga padomju dzīves glorifikācija, bet vēlāk nodevās autentiska komunisma un pareiza sociālisma meklējumiem, paužot oficiālajai valsts ideoloģijai nepieņemamu idejiski estētisko pozīciju. Disidentisms kā kultūras parādība un tā izraisītā rezonanse Latvijas sabiedrībā 60. gados saistīta galvenokārt ar diviem dzejoļu krājumiem: Vācieša "Elpa" (1966) un Belševicas "Gadu gredzeni" (1969)." "Ojārs Vācietis ir un paliek viens no visspilgtākajiem un vispretrunīgāk vērtētajiem autoriem 20. gadsimta latviešu rakstniecībā, un tas ir veicinājis spēcīgu ārpusliterāro kontekstu (vēsturisko, politisko, sociālo) klātbūtni viņa dzejas uztverē un vērtējumos. Vācietis kā dzejnieks dzima un mūžībā aizgāja padomju Latvijā, viņam nebija lemts kā Vizmai Belševicai, Mārim Čaklajam, Imantam Ziedonim, Imantam Auziņam, Jānim Peteram un citiem viņa laika un cīņu biedriem literatūrā pieredzēt Aukstā kara beigas, PSRS sabrukumu un Latvijas valsts atjaunotni. Es neteiktu – pieredzēt Atmodu, jo latviešu tautas intelektuālā atmoda, pateicoties Ojāram Vācietim un viņa brīvdomīgās dzejas grupējumam, bija sākusies jau 60. gados, kad dzeja tika raidīta un lielā sabiedrības daļā arī uztverta kā poētiski konspiratīva informācijas nodošanas un komunikācijas forma. Latviešu literatūras vēsture nav sevišķi bagāta ar tā saucamajiem literārajiem grupējumiem, kas, vairāk vai mazāk noformējušies, būtu nākuši klajā ar manifestiem, programmām un ietekmējuši literāros, un līdz ar to arī sabiedriski politiskos, procesus: Dzelme, Trauksme, jaunnacionālisti, Kaza, Elles ķēķis, t.s. Franču grupa. Šajā uzskaitē trūkst varbūt mūsdienu latviešu rakstniecībai un kultūrai paša būtiskākā grupējuma ar Ojāru Vācieti avangardā un viņa ciešākajiem sekotājiem – Vizmu Belševicu, Imantu Ziedoni, Imantu Auziņu, Māri Čaklo, Jāni Peteru – līdzās, kas jau 60. – 70. gados konsekventi un neatlaidīgi sāka rakstīt neatkarības deklarāciju dzejā." Ausma Cimdiņa Par Mihaila Bulgakova romāna "Meistars un Margarita" tulkojumu"[..] pats nozīmīgākais notikums tēmā "Mihails Bulgakovs un Latvija" neapšaubāmi ir Ojāra Vācieša veiktais "Meistara un Margaritas" tulkojums, kas nāk klajā izdevniecībā "Liesma" 1979. gadā. "Meistara un Margaritas" tulkojuma nozīme ir plašāka par viena, lai arī ģeniāla, romāna tulkojumu. Tas, līdzīgi Bībeles vai J. V. Gētes "Fausta" tulkojumam, apliecina katras nacionālas kultūras briedumu, tās gatavību, vajadzību un prasmi lietot cilvēces izcilākos garīgos sasniegumus. [..] domāju, ka tulkotāja panākumus nodrošināja viņa paša briedumgadu dzejas stils, kas daudzviet sakrīt ar Bulgakova stilu un balstās uz emocionāliem un stilistiskiem kontrastiem, kur notiek reizēm asa, reizēm plūstoša pāreja no lirikas uz ironisku grotesku, no surdinēta maiguma uz skarbumu un pat rupjību. [..] Gan viens, gan otrs pat uzkrītoši vairās no klasiskiem poētismiem, balstās uz sarunvalodas dažādiem slāņiem un itin nemaz nebēg arī no t.s. vulgārismiem. Gan viens, gan otrs allaž izmanto literārās valodas konkrētos, nevis abstraktos vārdus. Vācietis un Bulgakovs ignorē arī normu, kas nosaka vārdu kārtību teikumā. Tieši ar vārdu kārtības dažādošanu viņi panāk attiecīgajā brīdī nepieciešamo liriski patētisko vai sarkastiski ironisko intonāciju."Silvija Radzobe |
| Saiknes | Ludmila Azarova - Sieva |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 13.11.1933 Trapene Trapene, Trapenes pagasts, Apes novads |
| Dzīvesvieta | 1960–1983 Ojāra Vācieša iela 19, Rīga Ojāra Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004 No 1960. gada Ojāra Vācieša ģimene dzīvojusi dzīvoklī Lielajā Altonavas ielā 19 (mūsdienās Ojāra Vācieša iela 19). |
| Izglītība | 1942–1948 Trapenes pamatskola Trapene Trapene, Trapenes pagasts, Apes novads 1948–1952 Gaujienas vidusskola Gaujiena Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads 1952–1957 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa |
| Darbavieta | Laikraksts "Literatūra un Māksla" Rīga Rīga Redaktors 1958–1959 Žurnāls "Liesma" Rīga Rīga Līdzstrādnieks 1959–1962 Žurnāls "Bērnība" Rīga Rīga Atbildīgais sekretārs 1962–1963 (Datums nav precīzs) Rīgas kinostudija Rīga Rīga Redaktors 1968–1983 Žurnāls "Draugs" Rīga Rīga Redaktors |
| Dalība organizācijās | 1956–1983 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs |
| Miršanas laiks/vieta | 28.11.1983 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Carnikavas kapi Siguļi, Carnikavas novads |
| Piemiņas vietas | 24.10.2015 Carnikavas kapi Siguļi, Carnikavas novads Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas piemiņas ansamblis Carnikavas kapos. Arhitekte Ingūna Rībena, tēlniekam Gļebs Panteļejevs, akmeņkalis Guntis Pandars. Pieminekļa pamatā ir Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un piemineklī dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt Ludmilas Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru. |
| Muzeji | 1988 Ojāra Vācieša memoriālais muzejs Ojāra Vācieša iela 19, Rīga Ojāra Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004 Muzejs atrodas ēkā, kur kopš 1960. gada dzīvoja dzejnieks ar savu ģimeni. |
| Apbalvojumi | Latvijas PSR Valsts prēmija Elpa Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Elpa". Literatūrā 1967 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1972 LĻKJS prēmija Prēmija piešķirta par augsti māksliniecisku laikabiedra tēla atspoguļojumu latviešu padomju dzejā. Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā 1976 LPSR Tautas dzejnieks 1977 PSRS Valsts prēmija Prēmija piešķirta par dzejoļu cikliem krievu valodā "Piedod, Dzimtene, man!", "Es gribu tikt pareizi saprasts", "Rītam ticēt" un poēmām "Ekskursija fon Vulfa mežā" un "Klavierkoncerts". Literatūra 1982 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Trapene (Trapene, Trapenes pagasts, Apes novads) | 13.11.1933 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Ojāra Vācieša iela 19, Rīga (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004) | 1960 - 1983 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Rīga (Rīga) | 28.11.1983 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 4 | Carnikavas kapi (Siguļi, Carnikavas novads) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | Trapene (Trapene, Trapenes pagasts, Apes novads) | 1942 - 1948 | Izglītība | Ciems |
| 6 | Gaujiena (Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads) | 1948 - 1952 | Izglītība | Ciems |
| 7 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1952 - 1957 | Izglītība | Ēka, māja |
| 8 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1962 - 1963 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1968 - 1983 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1958 - 1959 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1959 - 1962 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1956 - 1983 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 14 | Carnikavas kapi (Siguļi, Carnikavas novads) | 24.10.2015 | Piemiņas vietas | Kapsēta |
| 15 | Ojāra Vācieša iela 19, Rīga (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004) | 1988 | Muzeji | Ēka, māja |
