Ojārs Vācietis

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (213); Atdzejotājs (3); Sastādītājs (4); Komentāra autors (10); Recepcijas persona (125)

Attēli: Persona attēlā(18)

Vārds	Ojārs Vācietis
Personiska informācija	Dzimis kalpu ģimenē. Tēvs – Oto Vācietis, māte – Berta Vāciete. Brālis – Imants Vācietis. 1956. gada 11. maijā apprecējies ar dzejnieci, tulkotāju un žurnālisti Ludmilu Azarovu. Abu laulībā dzimis dēls Žanis Vācietis.
Profesionālā darbība	Pirmā publikācija 1950: dzejolis "Miera balss" Apes rajona laikrakstā "Sarkanā Ausma" Literārā līdzdalība citos projektos Rakstījis scenāriju par kara pēdējām dienām, kas noraidīts. 1993: izdota zīmējumu mape "Starp dzejoli un dzejoli". Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi 1961: Anatolijs Gladiļins "Brigantīna paceļ buras" (kopā ar Imantu Dikesu) 1979: Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita" R. Roždestvenska, A. Jožefa, M. Isakovska darbi.
Citātu galerija	Par Ojāra Vācieša nozīmi latviešu literatūras vēsturē "Ojāra Vācieša grāmatas lasot, mēs saklausām latviešu tautas sirdspukstus vismaz trīs desmitgadēs. Bet ne tikai tanīs vien – ar maģisku māksliniecisku intuīciju spēdams dzīvot arī senvēsturē un aizvēsturē, līdzi ugunij burdamies pāri senču kauliem, dziļi sevī juzdams iepriekšējo audžu dumpiniekus, katordzniekus, nacisma naktī pelnos sadedzinātos, revolūcijas jūdasu cauršautos cilvēkus un pazemotās tautas, Ojārs Vācietis ir viens no latviešu kultūras pilnvarotajiem sūtņiem cilvēcē. Viņš ir nesalīdzināmi vecāks par saviem 50 gadiem, ko liktenis tam atvēlēja dzīvot, – viņš ir mūsu gara brīvības un tālas gaismas reģis." Jānis Peters "Ojārs Vācietis līdz 60. gadiem turpināja Jāņa Sudrabkalna dzejoļu krājumā "Brāļu saimē" iedibināto dzejas skolu, kam raksturīga padomju dzīves glorifikācija, bet vēlāk nodevās autentiska komunisma un pareiza sociālisma meklējumiem, paužot oficiālajai valsts ideoloģijai nepieņemamu idejiski estētisko pozīciju. Disidentisms kā kultūras parādība un tā izraisītā rezonanse Latvijas sabiedrībā 60. gados saistīta galvenokārt ar diviem dzejoļu krājumiem: Vācieša "Elpa" (1966) un Belševicas "Gadu gredzeni" (1969)." "Ojārs Vācietis ir un paliek viens no visspilgtākajiem un vispretrunīgāk vērtētajiem autoriem 20. gadsimta latviešu rakstniecībā, un tas ir veicinājis spēcīgu ārpusliterāro kontekstu (vēsturisko, politisko, sociālo) klātbūtni viņa dzejas uztverē un vērtējumos. Vācietis kā dzejnieks dzima un mūžībā aizgāja padomju Latvijā, viņam nebija lemts kā Vizmai Belševicai, Mārim Čaklajam, Imantam Ziedonim, Imantam Auziņam, Jānim Peteram un citiem viņa laika un cīņu biedriem literatūrā pieredzēt Aukstā kara beigas, PSRS sabrukumu un Latvijas valsts atjaunotni. Es neteiktu – pieredzēt Atmodu, jo latviešu tautas intelektuālā atmoda, pateicoties Ojāram Vācietim un viņa brīvdomīgās dzejas grupējumam, bija sākusies jau 60. gados, kad dzeja tika raidīta un lielā sabiedrības daļā arī uztverta kā poētiski konspiratīva informācijas nodošanas un komunikācijas forma. Latviešu literatūras vēsture nav sevišķi bagāta ar tā saucamajiem literārajiem grupējumiem, kas, vairāk vai mazāk noformējušies, būtu nākuši klajā ar manifestiem, programmām un ietekmējuši literāros, un līdz ar to arī sabiedriski politiskos, procesus: Dzelme, Trauksme, jaunnacionālisti, Kaza, Elles ķēķis, t.s. Franču grupa. Šajā uzskaitē trūkst varbūt mūsdienu latviešu rakstniecībai un kultūrai paša būtiskākā grupējuma ar Ojāru Vācieti avangardā un viņa ciešākajiem sekotājiem – Vizmu Belševicu, Imantu Ziedoni, Imantu Auziņu, Māri Čaklo, Jāni Peteru – līdzās, kas jau 60. – 70. gados konsekventi un neatlaidīgi sāka rakstīt neatkarības deklarāciju dzejā." Ausma Cimdiņa Par Mihaila Bulgakova romāna "Meistars un Margarita" tulkojumu "[..] pats nozīmīgākais notikums tēmā "Mihails Bulgakovs un Latvija" neapšaubāmi ir Ojāra Vācieša veiktais "Meistara un Margaritas" tulkojums, kas nāk klajā izdevniecībā "Liesma" 1979. gadā. "Meistara un Margaritas" tulkojuma nozīme ir plašāka par viena, lai arī ģeniāla, romāna tulkojumu. Tas, līdzīgi Bībeles vai J. V. Gētes "Fausta" tulkojumam, apliecina katras nacionālas kultūras briedumu, tās gatavību, vajadzību un prasmi lietot cilvēces izcilākos garīgos sasniegumus. [..] domāju, ka tulkotāja panākumus nodrošināja viņa paša briedumgadu dzejas stils, kas daudzviet sakrīt ar Bulgakova stilu un balstās uz emocionāliem un stilistiskiem kontrastiem, kur notiek reizēm asa, reizēm plūstoša pāreja no lirikas uz ironisku grotesku, no surdinēta maiguma uz skarbumu un pat rupjību. [..] Gan viens, gan otrs pat uzkrītoši vairās no klasiskiem poētismiem, balstās uz sarunvalodas dažādiem slāņiem un itin nemaz nebēg arī no t.s. vulgārismiem. Gan viens, gan otrs allaž izmanto literārās valodas konkrētos, nevis abstraktos vārdus. Vācietis un Bulgakovs ignorē arī normu, kas nosaka vārdu kārtību teikumā. Tieši ar vārdu kārtības dažādošanu viņi panāk attiecīgajā brīdī nepieciešamo liriski patētisko vai sarkastiski ironisko intonāciju." Silvija Radzobe
Saiknes	Ludmila Azarova (1935–2012) - Sieva
Nodarbes	dzejnieks tulkotājs
Dzimšanas laiks/vieta	13.11.1933 Trapene Trapene, Trapenes pagasts, Apes novads
Dzīvesvieta	1960 – 1983 Ojāra Vācieša iela 19, Rīga Ojāra Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004 No 1960. gada Ojāra Vācieša ģimene dzīvojusi dzīvoklī Lielajā Altonavas ielā 19 (mūsdienās Ojāra Vācieša iela 19).
Izglītība	1942 – 1948 Trapenes pamatskola Trapene Trapene, Trapenes pagasts, Apes novads 1948 – 1952 Gaujienas vidusskola Gaujiena Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads 1952 – 1957 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Darbavieta	Laikraksts "Literatūra un Māksla" Rīga Rīga Redaktors 1958 – 1959 Žurnāls "Liesma" Rīga Rīga Līdzstrādnieks 1959 – 1962 Žurnāls "Bērnība" Rīga Rīga Atbildīgais sekretārs 1962 – 1963 (Datums nav precīzs) Rīgas kinostudija Rīga Rīga Redaktors 1968 – 1983 Žurnāls "Draugs" Rīga Rīga Redaktors
Dalība organizācijās	1956 – 1983 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs
Miršanas laiks/vieta	28.11.1983 Rīga Rīga
Apglabāts	Carnikavas kapi Siguļi, Carnikavas novads
Piemiņas vietas	24.10.2015 Carnikavas kapi Siguļi, Carnikavas novads Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas piemiņas ansamblis Carnikavas kapos. Arhitekte Ingūna Rībena, tēlniekam Gļebs Panteļejevs, akmeņkalis Guntis Pandars. Pieminekļa pamatā ir Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un piemineklī dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt Ludmilas Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.
Muzeji	1988 Ojāra Vācieša memoriālais muzejs Ojāra Vācieša iela 19, Rīga Ojāra Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004 Muzejs atrodas ēkā, kur kopš 1960. gada dzīvoja dzejnieks ar savu ģimeni.

Apbalvojumi	Latvijas PSR Valsts prēmija Elpa Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Elpa". Literatūrā 1967 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1972 LĻKJS prēmija Prēmija piešķirta par augsti māksliniecisku laikabiedra tēla atspoguļojumu latviešu padomju dzejā. Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā 1976 LPSR Tautas dzejnieks 1977 PSRS Valsts prēmija Prēmija piešķirta par dzejoļu cikliem krievu valodā "Piedod, Dzimtene, man!", "Es gribu tikt pareizi saprasts", "Rītam ticēt" un poēmām "Ekskursija fon Vulfa mežā" un "Klavierkoncerts". Literatūra 1982

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Dzīvesvieta:

Miršanas laiks/vieta:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Piemiņas vietas:

Muzeji:

Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.

#	Vieta	Date	Veids	Vietas tips

1	Trapene (Trapene, Trapenes pagasts, Apes novads)	13.11.1933	Dzimšanas laiks/vieta	Ciems
2	Ojāra Vācieša iela 19, Rīga (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004)	1960 - 1983	Dzīvesvieta	Ēka, māja
3	Rīga (Rīga)	28.11.1983	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
4	Carnikavas kapi (Siguļi, Carnikavas novads)	(Nav norādīts)	Apglabāts	Kapsēta
5	Trapene (Trapene, Trapenes pagasts, Apes novads)	1942 - 1948	Izglītība	Ciems
6	Gaujiena (Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads)	1948 - 1952	Izglītība	Ciems
7	Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)	1952 - 1957	Izglītība	Ēka, māja
8	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Darbavieta	Pilsēta
9	Rīga (Rīga)	1962 - 1963	Darbavieta	Pilsēta
10	Rīga (Rīga)	1968 - 1983	Darbavieta	Pilsēta
11	Rīga (Rīga)	1958 - 1959	Darbavieta	Pilsēta
12	Rīga (Rīga)	1959 - 1962	Darbavieta	Pilsēta
13	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1956 - 1983	Dalība organizācijās	Ēka, māja
14	Carnikavas kapi (Siguļi, Carnikavas novads)	24.10.2015	Piemiņas vietas	Kapsēta
15	Ojāra Vācieša iela 19, Rīga (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004)	1988	Muzeji	Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.