Darbi: Darba autors (150); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (58)
Audio/video: Teicējs (3)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Nikolajs Kalniņš |
|---|---|
| Kopsavilkums | Nikolajs Kalniņš (1911–2001) – rakstnieks. Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu. Strādājis par skolotāju Latvijā, Vācijā un ASV. Pirmās literārās publikācijas 1932. gadā. Rakstījis īsprozas darbus bērniem un jauniešiem, dzeju un reliģisko dzeju, arī humoreskas ar Dāvja Dievputniņa vārdu. Autobiogrāfiskā dominante, plašs laikmeta faktu un noskaņas materiāls iestrādāts romānu triloģijā par mācību gadiem un skolotāja gaitām - "Laipu licēji" (1965), "Tikai saulei nav ēnu" (1972) un "Cēsis nav Rīga" (1981). |
| Personiska informācija | Dzimis rentnieka divpadsmitbērnu ģimenē kā vienpadsmitais bērns. Smagus pārbaudījumus ģimenei nesa Pirmais pasaules karš - nomira brālis, māsa un tēvs, un visas rūpes par bērniem un ikdienu sagūlās uz mātes pleciem un Nikolajs Kalniņš gāja ganu gaitās, "tur iemīlēju dabu, tur mana pirmā saskare ar grāmatām, kas vienmēr gana tarbā bija līdz". 1944: rudenī bēgļu gaitās nonāca Vācijā. 1949: izceļoja uz ASV, strādājis fermā Minesota, bet Vēlāk Ņujorkā, Manhatenas koledžā par kalpotāju. kur strādāja arī dzejnieks Linards Tauns. 1953: Bronksā salaulājies ar Mirdzu Zeltiņu. Meitas Ilze (precējusies Ievāne, precējusies ar Uldi Ievānu) un Māra (precējusies Siliņa). 1998: pirmoreiz viesojās Latvijā. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1931: pirmā publikācija – dzejolis "Saules sirds" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 3. septembrī.Sarakstījis ap 20 raidāmspēles un raidlugas bērniem, tostarp "Izgudrotāji", 1942; "Ceļa maize", 1942; "Meliem īsas kājas", 1942; "Mazie sargi", 1942; "Mācības priekšmeti runā", 1943; "Ķēniņa kronis", 1943; dziesmuspēle "Masku balle Vējakalnā" (1982). Literārie darbi 1946: dzejoļu krājums "Bajāra dziesmas". 1971: dzejoļu krājums "Tēvzeme". 1996: dzejoļu izlase "Atbalsu atbalsis". 1997: korāļi un dzejoļi apkopoti krājumā "Dieva sliekšņi". Prozas darbi 1956: jaunatnes romāns "Rijas zēnu rota", romānu 1960. gadā dramatizējis Ēvalds Šķipsna. 1959: romāns "Ciems uz riteņiem". 1965: romāns "Laipu licēji". 1972: romāns "Tikai saulei nav ēnu". 1981: romāns "Cēsis nav Rīga". 1990: romāns "Mākoņu stūmēji". Darbi bērniem 1936: "Rūķu telefons": bērnu luga 2 cēlienos. 1937: "Kūleņu metēji". 1938: "Skolas bērni": stāsts. 1946: "Bērni strādā". 1953: "Anitas stāsti" (atkārtoti 1984). 1953: "Rotaļas negaisā". 1975: "Labākā dāvana" (1957: publicēts "Mūsu Ceļš" 12. numurā). Kopā ar J. A. Jansonu sastādījis tautasdziesmu izlasi "Sudraba vītols" (1942), kopā ar Ludi Bērziņu - lasāmgrāmatu pamatskolām "Tēvu valoda" (1941). Humoreskas apkopotas krājumā "Dāvis Dievputniņš" (1983). Periodikā publicētas apceres un atmiņas par latviešu rakstniekiem Ludi Bērziņu, Vili Veldri, Edgaru Ardensu un citiem. Bijis Ņujorkas jauniešu literārā pulciņa vadītājs kopā ar skolotāju Magdalēnu Rozentāli un dzejnieku Linardu Taunu. Ņujorkas draudzes Jonkeru vidusskolas pārziņa vietnieks, arī skolotājs. |
| Citātu galerija | "Nikolajs Kalniņš savos stāstos apliecinājis labas bērnu dzīves novērotāja spējas un prasmi asprātīgi stāstīt. Interesanta stilā un sižetā viņa grāmata "Kūleņu metēji". Krājumam "Skolas bērni", kā pamatmeti ņemti ikdienišķie skolas dzīves notikumi, kuros ieaustas dažas ētiskas un pedagoģiskas idejas. Jānis Širmanis prot uztvert zīmīgus bērnu tipus un labi notēlot viņu dvēseles stāvokļus. Arī dažas situācijas ļoti interesantas." Andrups, Jānis. Jaunības apcirkņi. Sējējs, Nr.3 (01.03.1939) Par stāstu krājumu "Anitas stāsti" (1953)"Stāsti visi norisinās vienā vidē — Vācijas nometnē. Vides vienība pati par sevi piešķir grāmatai zināmu noapaļotību un reizē ir kultūrvēsturisks dokuments par kādu latviešu trimdinieku dzīves posmu. Pēc stāstiem var vērot, ka rakstnieks ar dziļu psiholoģisku izjūtu ir iedziļinājies bērnu domu pasaulē, izjūtā un pārdzīvojumos. Šis uzdevums nebūt nav viegls, kā tas pirmā mirklī varbūt šķistu, jo bērns ir pasaule par sevi ar savu interešu loku, skumjām, prieku un bēdām, ko "lielie", diemžēl tik bieži aizmirst. Nikolajs Kalniņš ar "Anitas stāstiem" pierāda, ka bērna vissmalkākos dvēseles pārdzīvojumos viņš jūtas kā mājās. Tas liecina par gauži pacietīgu novērošanu un redzīgām acīm. Ja salīdzinām abas grāmatas — "Anitas stāsti" un "Rotaļas negaisā", ir jāliecina, ka nule iznākušajā grāmatā rakstnieks ir panācis lielāku māksliniecisku slīpējumu un stāstītais vairāk pārliecina. "Rotaļas negaisā" lasot, lasītājs negribot kādreiz redzēja savā priekšā izšaujamies it kā pamācītāja pirkstu, ko par laimi šeit vairs gandrīz nemana. Nikolajs Kalniņš ir teicams stāstnieks. Attēlotās sarunas risinās viegli, dabiski, it kā rotaļājoties. Tomēr netrūkst arī dažbrīd nepieciešamā drāmatiskā spraiguma. Patiesi iepriecina rakstnieka skopais un reizē smalkjūtīgais stils. Šķiet, no ikvienas rindas dveš pretī latviskas sirds siltums un labestība."Dāle, Karola. Grāmata jaunatnei. Latvija Amerikā, Nr.13 (17.02.1954) Par romānu "Ciems uz riteņiem" (1959)"Nikolaja Kalniņa pēdējo grāmatu "Ciems uz riteņiem" var pa daļai uzskatīt par "Rijas zēnu rotas" turpinājumu. Zināms, lielāko tiesu gan tikai laika secības ziņā. Rijas zēnu rotai vijās cauri jauneklīgi svaigi izjusts patriotisms uz Baigā gada fona. Jaunajā grāmatā, kas tēlo nometņu laikus Vācijā, gan arī vēl iesoļotie paši Rijas rotas zēni, bet nu jau jaunekli ar karavīru rūdījumu pagātnē. Viņu vietā priekšplānā tagad stājušies jaunāki gadu gājumi ar Diegu un Bumbiņu pirmajās lomās. Šie vēl ir pamatskolas zēni (kā gandrīz vai visi Kalniņa personāži) savos pirmajos vai vidējos padsmitos. Nometņu laikmets devis vielu jau daudzu mūsu autoru grāmatām. Bet gandrīz vai visas tās lasītājam ļāvušas uz to atskatīties tikai pieaugušo acīm. Šeit nu ir jauniešiem rakstīta grāmata ar pašu jauniešu skatītu dzīvi. [..] Kalniņa Riteņu ciems izstaigājis trīs nometnes, katru ar savu īpašu iekšējo kārtību un apkārtnes ainavu."Aistars, Ernests. Ciems uz riteņiem. Laiks, Nr.13 (13.02.1960)
"... tēlojis Latvijas laika Rīgas skolotāju institūtu, īpaši divas institūta klases — Putnu klasi un Jautro klasi, to audzēkņus un audzinātājus. Mūsu rakstniecībā šis darbs ar savām 414 lappusēm ir plašākais šāda veida romāns, pie tam gandrīz vai visi mācības spēki (daudzi no tiem tautā plaši pazīstami zinātnieki un grāmatu autori) saukti vārdos. Tik reāli tiešs tēlošanas veids bieži vien ieintriģē arī tādus lasītājus, kuriem literārās intereses nav pirmajā vietā, jo ar zināmiem un personīgi pazīstamiem cilvēkiem romāna norisē tad asociatīvi saistās arī pašu lasītāju atmiņas. [..] Tēlotie trīsdesmitie gadi institūtā skatīti Dauna Apoga acīm. Vai viņš ir šī romāna galvenais varonis? Taču ne. Lai ari cik intensīvi šis jauneklis dzīvo līdz visam, kas vien institūtā nozīmīgāks notiek, darba kompozīciju autors veidojis tomēr tik izsvarotu, ka vispirmā kārtā šis darbs saucams par visa institūta, nevis ar kāda personīga varoņa romānu. Un šai gadījumā tieši šis apstāklis ir tas, kas visam romānam piešķir retas un izcilas grāmatas nozīmi." |
| Saiknes | Mirdza Kalniņa (1917) - Sieva |
| Nodarbes | skolotājs rakstnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 1911 18.05.1911 Upespils Upespils , Suntažu pagasts, Ogres novads Dzimis Kastrānes pagasta "Vecmazmiķeļos". |
| Dzīvesvieta | |
| Izglītība | nezināms – 1944 studējis studē baltu filoloģiju 1921 – 1925 Kastrānes pamatskola Kastrāne Kastrāne, Suntažu pagasts, Ogres novads, Zemgale, Latvija 1925 – 1927 Suntažu sešklasīgā pamatskola Suntaži Suntaži, Suntažu pagasts, Ogres novads 1927 – 1933 Rīgas Skolotāju institūts Liepājas iela, Rīga Liepājas iela, Rīga |
| Darbavieta | Rīga Rīga Skolotājs bērnu patversmē Rīgā. Rīgas pilsētas 8. pamatskola Rīga Rīga Skolotājs. Ņujorka New York, USA Strādāja Fordema universitātes (Fordham University, The Jesuit University of New York) bibliotēkā. Bronksa The Bronx, New York, United States Latviešu valodas skolotājs Bronksas latviešu skolā Ņujorkā. 00.08.1936 – 00.10.1937 Rīga Rīga Skolotājs Skolotāju institūta parauga pamatskolā. 1939 – 1940 (Datums nav precīzs) Kastrānes pamatskola Kastrāne Kastrāne, Suntažu pagasts, Ogres novads, Zemgale, Latvija Skolas pārzinis. 1945 – 1949 (Datums nav precīzs) Fuldas Latviešu ģimnāzija Fulda Fulda, Hesse, Germany Latviešu valodas skolotājs, klases audzinātājs. |
| Dalība organizācijās | Latviešu preses biedrība Ņujorka New York, USA Līdzdarbojās Ērika Raistera pieminas fondā. |
| Emigrē | 1944 Vācija Germany Devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949 Amerikas Savienotās Valstis United States |
| Miršanas laiks/vieta | 20.02.2001 Ņujorka New York, USA |
| Apbalvojumi | Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva Rijas zēnu rota Rakstniecības nozarē 1955 Goppera fonda balva Laipu licēji Balva piešķirta par romānu "Laipu licēji". 1964 PBLA Krišjāņa Barona prēmija Tikai saulei nav ēnu Prēmija piešķirta par romānu "Tikai saulei nav ēnu". 1974 Ērika Raistera piemiņas fonda balva Par ilgo un veiksmīgo darbu latviešu literātūrā, žurnālistikā un jaunatnes audzināšanā. 14 grāmatu autors, publicējis dzejoļus un daudzus rakstus periodika par aktuālākajiem notikumiem trimdas latviešu kultūras dzīvē. 1988 Goppera fonda balva Mākoņu stūmēji Balva piešķirta par romānu "Mākoņu stūmēji". 1991 Goppera fonda balva Dieva sliekšņi Balva piešķirta par korāļu un dzejoļu krājumu "Dieva sliekšņi". 1998 |
|---|
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Upespils (Upespils , Suntažu pagasts, Ogres novads) | 18.05.1911 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Ņujorka (New York, USA) | 20.02.2001 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrē | Valsts |
| 4 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1949 | Emigrē | Valsts |
| 5 | Kastrāne (Kastrāne, Suntažu pagasts, Ogres novads, Zemgale, Latvija) | 1921 - 1925 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Suntaži (Suntaži, Suntažu pagasts, Ogres novads) | 1925 - 1927 | Izglītība | Ciems |
| 7 | Liepājas iela, Rīga | 1927 - 1933 | Izglītība | Iela |
| 8 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 01.08.1936 - 01.10.1937 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Fulda (Fulda, Hesse, Germany) | 1945 - 1949 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Ņujorka (New York, USA) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Bronksa (The Bronx, New York, United States) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsētas daļa |
| 14 | Kastrāne (Kastrāne, Suntažu pagasts, Ogres novads, Zemgale, Latvija) | 1939 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Ņujorka (New York, USA) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
