Marija Liepiņa

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (16); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsMarija Liepiņa
Papildu vārdiKalniņa
KopsavilkumsRakstniece Marija Liepiņa (1888–1984) dzimusi Mālpilī, pagasta skrīvera ģimenē. Strādājusi par skolotāju. Studējot franču valodu Šveicē, iepazinusies ar Raini un Aspaziju. Pēc atgriešanās Latvijā pievērsusies rakstniecībai un žurnālistikai. Periodikā publicēti stāsti un apceres par sieviešu jautājumu. Rakstījusi lugas. Grāmatā izdota luga "Mīlas untumi" (1937) un romāns "Dzīves vētrās" (1937). Bijusi pazīstama galvenokārt kā romānu dramatizētāja Dailes teātrim.
Personiska informācijaDzimusi pagasta skrīvera Andreja Liepiņa un Karolīnes Šarlotes Liepiņas ģimenē. Martas Skulmes (1890–1962) māsa.
Studējot franču valodu Lozannas universitātē Šveicē, iepazinusies ar Raini un Aspaziju.
Pēc atgriešanās Latvijā pievērsusies rakstniecībai un žurnālistikai.
Profesionālā darbība1923: pirmā publikācija – novele "Askitrija" publicēta žurnālā "Nedēļa" (Nr. 20.–21.).
Periodiskajos izdevumos publicēti stāsti un apceres par sievietes garīgajām problēmām.
Tulkojusi no franču valodas.

Lugas

"Mīlas untumi" (1937)
"Rainis un Aspazija" (periodikā, 1954)

Romāni

"Dzīves vētrās" (1937)
"Klētnieku dzimtas gods" (periodikā, 1940)
"Liepsalu ļaudis" (periodikā, 1954)


Romānu dramatizējumi

Iļja Ērenburgs. "Lazika vētrainā dzīve" (teātrī 1929)
Iļja Ilfa un Jevgēņijs Petrovs. "12 krēsli" (teātrī 1930)
Jēkabs Janševskis. "Dzimtene" (teātrī 1932, grāmatā 1933)
Ivande Kaija. "Iedzimtais grēks" (teātrī un grāmatā 1934)
Knuts Hamsuns. "Augusts – pasaules apbraucējs" (teātrī 1934)
Jēkabs Janševskis. "Mežvidus ļaudis" (teātrī 1936)
SaiknesJānis Krēsliņš - Radinieks
Ivande Kaija - Radiniece
Džemma Lija Skulme - Māsasmeita
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta27.07.1888
Mālpils
Mālpils, Mālpils novads
IzglītībaLozanna
Lausanne, Canton of Vaud, Switzerland

Studējusi franču valodu Lozannas universitātē.


1908
Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Rīga
Darbavieta1908–1911
I.Turauska privātskola
Ventspils
Ventspils

Skolotāja


1919
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga
Skolotāja

1919 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Millera ģimnāzija
Skolotāja

1920
Ilustrēts Žurnāls
Rīga
Rīga
Sekretāre
Ceļojums1911 (Datums nav precīzs)
Šveice
Switzerland
Dodas uz Šveici veseļošanās nolūkos.

1911 (Datums nav precīzs)
Itālija
Italy

1911 (Datums nav precīzs)
Vācija
Germany
Miršanas laiks/vieta15.07.1984
Ņujorka
New York, USA

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Mālpils
(Mālpils, Mālpils novads)
27.07.1888Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Ņujorka
(New York, USA)
15.07.1984Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1908IzglītībaPilsēta
4Lozanna
(Lausanne, Canton of Vaud, Switzerland)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
5Ventspils
(Ventspils)
1908 - 1911DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1919DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1919DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1920DarbavietaPilsēta
9Šveice
(Switzerland)
1911CeļojumsValsts
10Itālija
(Italy)
1911CeļojumsValsts
11Vācija
(Germany)
1911CeļojumsValsts
Marija Liepiņa dzimusi 1889. gada 27. jūlijā Mālpilī pagasta skrīvera ģimenē.

"Esmu dzimusi Mālpils pagastnamā, kur mans tēvs darbojās par pagasta skrīveri. Kad biju astoņus gadus veca, tēvs pārcēlās uz Ģerķēnu mājām tanī pašā pagastā. Māja atradās uz stāva Mergupes krasta, skaistā vietā. Vienmēr raugoties dabas krāšņumos, dvēselē it kā krājās kāds apgarots klusums, kas neļāva iegrimt dzīves seklumā." (Marija Liepiņa. Mazs atskats. // Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava: 1936.)

1908. gadā beigusi Voldemāra Maldoņa ģimnāziju Rīgā, viņa rudenī dodas uz Ventspili, lai strādātu par skolotāju Turauska tirdzniecības skolā. Tur Marija Liepiņa nostrādā nepilnus trīs gadus, jo pēkšņa slimība pārtrauc iemīļoto darbu. Veseļošanās nolūkā viņa dodas uz Šveici, un, drīz vien atspirgusi, uzsāk Lozannā franču valodas studijas. Šajā laikā viņa apceļo Šveici, Itāliju un Vāciju, un Šveicē iepazīstas ar Raini un Aspaziju.

Pēc atgriešanās Latvijā, Marija Liepiņa pievēršas rakstniecībai un žurnālistikai. Viņa raksta noveles, tēlojumus, lugas, un tulko no franču valodas. Nodibinoties Latvijas valstij, Marija Liepiņa atsāk skolotājas darbu. Viņa strādā Viļa Olava komercskolā un Millera ģimnāzijā, reizē klausoties lekcijas augstskolā. Taču veselības dēļ skolotājas gaitas atkal jāpārtrauc. Marija Liepiņa atrod darbu "Ilustrētā žurnālā" par sekretāri. Te viņa sastop daudzus latviešu rakstniekus, un rakstniecība kļūst arī par viņas pašas darba lauku. Pirmā novele "Askitrtija" publicēta 1922. gadā žurnālā "Nedēļa".

Marija Liepiņa sarakstījusi lugu "Mīlas untumi" (1937) un romānus "Dzīves vētrās" (1937), "Klētnieku dzimtas gods" (periodikā, 1940) un "Liepsalu ļaudis" (periodikā, 1954). Viņa bijusi pazīstama galvenokārt kā romānu dramatizētāja Dailes teātrī. Starp Marijas Liepiņas dramatizētajiem romāniem arī Jēkaba Janševska romāni "Dzimtene" (teātrī 1932, grāmatā 1933) un "Mežvidus ļaudis" (teātrī 1936) un Ivandes Kaijas romāns "Iedzimtais grēks" (teātrī un grāmatā 1934).

Tālāku ziņu par Marijas Liepiņas dzīvi trūkst. Vien zināms, ka 1950. gados viņa trimdas presē publicējusi lugu "Rainis un Aspazija" (Latvija Amerikā, Nr.75 (22.09.1954)), atmiņas par tikšanos ar Raini un Aspaziju "Satikšanās ar Raini un Aspaziju trimdā" (Laiks, Nr.73 (11.09.1954)), "Ciemos pie Raiņa un Aspazijas" (Latvija Amerikā, Nr.89 (05.11.1958)), arī apceri par Ivandi Kaiju "Ivande Kaija. Rakstnieces traģiskais mūžs" (Latvija Amerikā, Nr.28 (05.04.1952)). Marija Liepiņa mirusi 1984. gada 15. jūlijā Ņujorkā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.