Marija Liepiņa

3 pictures
Roles: author

27.07.1888 – 15.07.1984

Marija Liepiņa (1888–1984) – rakstniece. Studējot franču valodu Šveicē, iepazinusies ar Raini un Aspaziju. Pēc atgriešanās Latvijā pievērsusies rakstniecībai un žurnālistikai. Periodikā publicēti stāsti un apceres. Rakstījusi lugas. Grāmatā izdota luga "Mīlas untumi" (1937) un romāns"Dzīves vētrās" (1937). Bijusi pazīstama galvenokārt kā romānu dramatizētāja Dailes teātrim.

Birth time/place

27.07.1888
Mālpils

Place/time of death

15.07.1984
Ņujorka

Personal information

Dzimusi pagasta skrīvera Andreja Liepiņa un Karolīnes (arī Karlīnes) Šarlotes Liepiņas (dzimusi Lūkina, 1865–1957) ģimenē. Dzimtas saknes no mātes puses Lūkinu dzimtā – mātes Karolīnes brālis ir rakstnieces Ivandes Kaijas vīrs, ārsts Fēlikss Lūkins (1875–1934).
Attāla radniecība vieno ar dzejnieku Jāni Krēsliņu (1924–2021), kurš ir Marijas vectēva Teņa Lūkina brāļa Jāņa Lūkina (1846–1908) mazmazdēls.
Māsa – pirmā profesionālā latviešu tēlniece Marta Liepiņa-Skulme (1890–1962).
Veselības uzlabošanas nolūkos devusies uz Šveici. Studējot franču valodu Lozannas universitātē Šveicē, iepazinusies ar Raini un Aspaziju.
Pēc atgriešanās Latvijā pievērsusies rakstniecībai un žurnālistikai.

Professional activity

1923: pirmā publikācija – novele "Askitrija" publicēta žurnālā "Nedēļa" (Nr. 20.–21.).
Periodiskajos izdevumos publicēti stāsti un apceres par sievietes garīgajām problēmām.
Tulkojusi no franču valodas.


LUGAS

1937: "Mīlas untumi"
1954: "Rainis un Aspazija" (periodikā)


ROMĀNI

1937: "Dzīves vētrās" (periodikā no 1933. gada)
1940: "Klētnieku dzimtas gods" (periodikā)
1954: "Liepsalu ļaudis" (periodikā)

ROMĀNU DRAMATIZĒJUMI

1929: Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve" (teātrī)
1930: Iļja Ilfa un Jevgēņijs Petrovs "12 krēsli" (teātrī)
1932: Jēkabs Janševskis "Dzimtene" (grāmatā 1933)
1934: Ivande Kaija "Iedzimtais grēks" (teātrī un grāmatā)
1934: Knuts Hamsuns. "Augusts – pasaules apbraucējs" (teātrī)
1936: Jēkabs Janševskis. "Mežvidus ļaudis" (teātrī)

Quotes

PAR LUGU "MĪLAS UNTUMI" (1937)

"Jaunā skatu luga uzrakstīta ar labu skatuves pazinēja veiksmi, nenoliedzamu dramatismu un apvieno sevī skatuviskas vērtības ar interesantu nopietnu idejisku saturu. Ja pēdējā laikā runā par augstvērtīga satura lugu izvēli mazākām skatuvēm, tad "Mīlas untumi" var šai repertuārā ieņemt redzamu vietu. Kaut gan personu skaits liels – luga viegli uzvedama. Vairāki skati, kā zaļumballe, ūtrupe un Mirdzas – pēc pārdzīvotiem maldiem un mēģinājuma atgriezt no viegliem ceļiem savu vīru – atkalpārnākšana sava tēva bijušās mājās, kas ūtrupē juridiski pārgājušas viņas agrākā līgavaiņa, morāliskā ziņā visai augstvērtīga cilvēka rokā – dziļi aizkustinoši. Nav šaubu, ka skatītāji redzot šo lugu, gūs dziļus pārdzīvojumus. Negribētos tikai piekrist autorei, ka viņa dziļo mīlas maldu drāmu nosaukusi par mīlas untumiem. Lugas saturs daudz, daudz dziļāks kā to varētu gaidīt spriežot pēc vieglā maldinošā nosaukuma."

Paula Balode. Grāmatu apskats. Sievietes Pasaule, Nr. 5, 01.03.1938. 

MARIJA LIEPIŅA PAR SEVI

"Kad biju astoņus gadus veca, tēvs pārcēlās uz Ģerķēnu mājām tanī pašā pagastā. Māja atradās uz stāva Mergupes krasta, skaistā vietā. Vienmēr raugoties dabas krāšņumos, dvēselē it kā krājās kāds apgarots klusums, kas neļāva iegrimt dzīves seklumā. 1908. gadā beidzu Maldoņa ģimnāziju un rudenī pieņēmu Ventspilī skolotājas vietu Turauska tirdzniecības skolā. Tur sabiju tikai nepilnus 3 gadus, jo pēkšņa slimība pārtrauca manu iemīļoto darbu. Veseļošanās nolūkā aizbraucu uz Šveici. Drīz vien atspirgu un uzsāku Lozannā franču valodas studijas, kas vēlāk ļoti noderēja manā literāriskā darbībā. Tai pašā laikā apceļoju Šveici, Itāliju, Vāciju, iepazīstoties ar svešām tautām, viņu dzīves veidu un iekārtu. Atgriežoties dzimtenē nodevos rakstniecības darbam. Mans pirmais apcerējums par sievietes garīgiem centieniem parādījās Baltijas Vēstnesī, kas pamudināja neatslābt turpmākos literāriskos meklējumos. Sāku rakstīt noveles, tēlojumus, bet visvairāk piegriezos drāmatiskai literātūrai, gan tulkojot no tranču valodas lugas, gan pašai sarakstot arī savas."

Marija Liepiņa. Mazs atskats. Ķelpe, Jānis. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava, 1936.

Affinities

Džemma Lija Skulme - Niece
Ivande Kaija - Relative
Jānis Krēsliņš - Relative
Marta Liepiņa-Skulme - Sister

Occupations

Additional names

Kalniņa

Education

1908–1911
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga

1911
Lozanna
Studējusi franču valodu Lozannas universitātē.

Working place

1908–1911
I.Turauska privātskola
Ventspils
Skolotāja.

1919
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Skolotāja.

1919
M. Milleres neoģimnāzija
Rīga
Skolotāja.

1920
Žurnāls "Ilustrēts Žurnāls"
Rīga
Sekretāre.

Travelled

1911
Šveice
Dodas uz Šveici veseļošanās nolūkos.

1911
Itālija

1911
Vācija