Jānis Krēsliņš
19.08.1924 – 17.02.2021
Jānis Krēsliņš (1924–2021) – dzejnieks. Otrā pasaules kara izskaņā nonāca Vācijā, dzīvoja Eslingenas latviešu bēgļu nometnē. 1946. gadā publicētas pirmās recenzijas par glezniecību, 1948. gadā - dzejas publikācija dzejolis "Uz akmens plākšņu galda". 1949. gadā izceļoja uz Ameriku, dzīvoja Ņujorkā un iesaistījās Ņujorkas latviešu literārā un kultūras dzīvē. Bijis viens no žurnāla "Jaunā Gaita" redaktoriem (1959-1962). Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā. Dzejoļu krājumā "Tomēr, es atceros" (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. Daļai dzejoļu liroepiska ievirze. Krēsliņš blakus G. Saliņam, L. Taunam un O. Stumbram ir viens no trimdas dzejas reformētājiem 20. gs. 50.-–60. gadu mijā.