Darbi: Darba autors (13); Izdevējs (1); Recepcijas persona (2)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Jānis Alfrēds Kukurs |
|---|---|
| Pseidonīms | Pašvaldis, Mazais Dundurs |
| Kopsavilkums | Jānis Alfrēds Kukurs Jānis (1879–1942) – grāmatu izdevējs un tirgotājs, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks, grāmatizdevēja Ziedoņa Kukura tēvs. Jāņa Kukura 1897. gadā izveidotais apgāds pirms Otrā pasaules kara bija vecākā un viena no lielākajām un vadošajām latviešu firmām savā nozarē. Apgādājis ap 50 periodisku izdevumu un kalendāru, latviešu un cittautu autoru daiļliteratūras sacerējumus, 1905.–1907. gada revolūcijas laikā laidis klajā sociāli aktīvu publicistisku, arī aizliegtu literatūru. Bijis izdevējs un redaktors periodiskajiem izdevumiem – humoristiski satīriskajam žurnālam "Vārdotājs" (1906-1907, 1932-1933), "Šalkas" (1907), "Vērotājs" (1907), "Gailis" (1912-1913), pirmajam tirdzniecībai veltītajam laikrakstam "Baltijas Tirgotājs" (1912-1915), pirmajam ilustrētajam nedēļas žurnālam "Varavīksne" (1914-1916), "Latvijas Tirgotājs" (1920-1932). No literārā devuma kā kultūrvēsturiski nozīmīgākais darbs izceļams autobiogrāfiskais romāns "Laimīgais" (1939). |
| Personiska informācija | Dzimis lauku amatnieka Jāņa un Karlīnas (dzimusi Braune) ģimenē. Precējies, sieva Hedviga (dzimusi Baikmane), Emma (1879.24.01.–?). Jānis Alfrēds Kukurs kopā ar sievu Emmu un dēliem Alfrēdu (1907.12.08.–?) un grāmatizdevēju Ziedoni (1913.13.12.–?) izvesti 1941. gada 14./15. jūnijā uz Narimu (Tomskas apgabals). Dzimtenē palicis dēls Laimonis, kurš vācu okupācijas laikā atgūst padomju okupācijas gadā nacionalizēto grāmatniecības uzņēmumu – rakstāmlietu veikalu, kas tobrīd atradies Aspazijas gatvē 10 ar nodaļu Marijas ielā 18. Jānis Alfrēds Kukurs mācījies Skultes Aleksandra skolā, beidzis pilsētas skolu. No 1892. gada dzīvojis Rīgā, strādājis dažādās fabrikās, tad par grāmatu kolportieri. No 1903. gada Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzes loceklis. Piedalījies 1905. gada revolūcijā. No 1907. līdz 1912. gadam emigrācijā Vācijā un Somijā, Berlīnē apmeklējis Brīvo augstskolu (Freie Hochschule) un Humbolta akadēmiju. 1912. gadā pēc emigrācijas atgriezies Rīgā. 1915. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu. 1919. gada martā atgriezies Latvijā, nodarbojies ar tirdzniecību, rakstījis presē par tautsaimniecības jautājumiem, publicējis humoristisku dzeju, stāstus. |
| Profesionālā darbība | No 1892. gada Rīgā, strādājis dažādās fabrikās sākumā par izsūtāmo zēnu, vēlāk par strādnieku. Grāmatniecībai pievērsies pēc Friča Brīvzemnieka ieteikuma.Izdevējdarbība un grāmatu veikali17 gadu vecumā kļuvis par grāmatu kolportieri.Apgāds1897. gadā no iekrātajiem dažiem simtiem rubļu nodibinājis apgādu Rīgā, Pērnavas ielā 9. Izdevējdarbību turpinājis līdz 1917. gadam. Jāņa Kukura apgāds pirms Otrā pasaules kara bija vecākā un viena no lielākajām un vadošajām latviešu firmām savā nozarē, kuru pazina ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.Pirmās izdotās grāmatas bija tulkojumi: Nikolaja Karamzina stāsts "Nabaga Liza", Aleksandra Puškina stāsts "Zārku taisītājs", Henrika Senkeviča "Cirkus bērni", vairākas sēnalu grāmatas. Apgādājis ap 50 periodisku izdevumu un kalendāru, latviešu un cittautu autoru daiļliteratūras sacerējumus: A. Austriņa, J. Daumanta, J. Kļaviņa, V. Plūdona, Reitmaņu Andreja, K. Skalbes, J. Vainovska, Zeltmata, G. Merķeļa, A. Puškina, H. Senkeviča, J. Vazova u.c. autoru grāmatas. 1905.–1907. gada revolūcijas laikā laidis klajā sociāli aktīvu publicistisku, arī aizliegtu literatūru: P. Lafarga "Rakstus", humoristiski satīriskus rakstu krājumus. Pirmā pasaules kara laikā Sanktpēterburgā iespiedis ap 10 grāmatu latviešu valodā (E. Virzas, J. Daniševska, K. Kautska, A. Berga, K. Pečaka, F. Cielēna sacerējumi). Latvijas Republikas laikā nodevies rosīgai tirdznieciskai darbībai, bet grāmatu izdošanai pievērsies mazāk. No 1920. līdz 1940. gadam Kukura apgādībā iznācis ap 15 grāmatu, pārsvarā lietišķa satura izdevumi un daži kalendāri. Periodiskie izdevumiBijis izdevējs un redaktors periodiskajiem izdevumiem – humoristiski satīriskajam žurnālam "Vārdotājs" (1906-1907, 1932-1933), "Šalkas" (1907), "Vērotājs" (1907), "Gailis" (1912-1913), pirmajam tirdzniecībai veltītajam laikrakstam "Baltijas Tirgotājs" (1912-1915), pirmajam ilustrētajam nedēļas žurnālam "Varavīksne" (1914-1916), "Latvijas Tirgotājs" (1920-1932). Izdevis "Kukura Tēvijas kalendāru" (1924-1940).Grāmatu veikali1904. gadā Vecmīlgrāvī atvēris savu pirmo grāmatu veikalu. Iedzīvotāju vidū iecienītais veikals kļuvis par šauru, tāpēc Kukurs to pārdevis dzejniekam Andrejam Reitmanim par 700 rubļiem.1906. gadā atvēris plašāku veikalu Marijas ielā 71 No 1907. līdz 1912. gadam, kad Kukurs atradies bēgļu gaitās ārvalstīs, veikalus pārzinājusi dzīvesbiedre. Pēc emigrācijas 1912. gadā atgriežas Rīgā, iekārto veikalu pēc modernākajiem Rietumeiropas standartiem Marijas ielā 19, daļu aprīkojuma pārvedot no Marijas ielas 71. Izdod vairākus žurnālus. 1913. gadā veikals pārvietots uz plašākām telpām Marijas ielā 12. Šajās telpās vēl 20. gadsimta 20. gados atradās akciju sabiedrības "J. A. Kukurs" nodaļa. 1915. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu, kur atvēris grāmatu un rakstāmlietu veikalu Gorohovajas ielā 64 un ierīkojis latviešu grāmatu spiestuvi Pavlovskā. Spiestuvē nodarbināts ap 40 strādnieku, pārsvarā no latviešu bēgļu vidus. 1919. gada martā spiestuves un veikala darbu pārtraucis, atstājis aprīkojumu Sanktpēterburgā un atgriezies Latvijā. 1919. gadā Rīgā atjauno lielinieku nacionalizēto uzņēmumu – grāmatu veikalu Marijas ielā 12. Savā namā Klosterbaznīcas ielā 6 iekārto kancelejas preču veikalu, spiestuvi, sietuvi, kancelejas piederumu fabriku. 1920. gadā iekārtojis grāmatu un rakstāmlietu veikalu noliktavu Aspazijas bulvārī 10, Kukurs uzsāka kancelejas preču lieltirgotavas organizēšanu. 1921. gadā uzņēmums pārveidots par akciju sabiedrību "J. A. Kukurs". 1937. gadā atvērta otra lieltirgotava Audēju ielā. Politiskā un sabiedriskā darbībaAktīvi piedalījies 1905. gada revolucionārajā kustībā.Pēc atgriešanās no emigrācijas vienojis latviešu tirgotājus, izdodams žurnālu "Baltijas Tirgotājs" (1912-1915) un organizēdams tirgotāju vasaras sapulces un referātu vakarus. 1917. gadā iesaistījies politiskajā darbībā, bijis Latviešu Demokrātu partijas Pēterpils (Pēterburgas) nodaļas vadītājs. Ievēlēts par Latviešu pagaidu nacionālās padomes organizācijas komisijas priekšsēdētāju. Pēc atgriešanās Rīgā 1919. gadā atjaunojis Latvijas tirgotāju savienību un organizējis reģionos tās nodaļas. Piedalījies Rīgas biržas komitejas pārorganizēšanā un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības bankas dibināšanā. No 1919. līdz 1927. gadam Rīgas biržas komitejas loceklis. Darbojies daudzu saimniecisku organizāciju valdēs un padomēs. 1920. gadā no jauna uzsācis žurnāla "Latvijas Tirgotājs" izdošanu (1920-1932). No 1927. gada nodevies tikai sava grāmatu un rakstāmlietu veikala, akciju sabiedrības "A. Kukurs" vadīšanai. Literārā darbībaKolportiera profesijas pārstāvju aizstāvībai Kukurs sarakstījis stāstu "Grēka āži jeb naids maizes dēļ" (1898).Sakārtojis un izdevis humoristisku darbu krājumu "Visa Rīga smejas!" (1-4, 1902-1913). Sarakstījis stāstu "Ledus puķes" (1908), tēlojumu un skiču krājumu "Ceļinieka stāsti" (1917), autobiogrāfisku romānu "Laimīgais" (1939). Pirmā pasaules kara laikā rakstījis pamfletus, vāciešu varas darbu aprakstus, strēlnieku dziesmas. Kukura stāsti filozofiski apcerīgi, tajos pārdomas par dzīvi un mūžību. Kukurs savos darbos atklājas kā labs stāstnieks ar raitu, saistošu, bagātu valodu, gaišu humora izjūtu. Romānā "Laimīgais" spilgti raksturotas daudzas vēsturiskas personas. |
| Citātu galerija | Par Jāņa Alfrēda Kukura panākumu cēloņiem"[..] ja mēs meklētu šo spožo rezultātu cēloņus, tad pirmā kārtā jāatduras uz Kukura rakstura pamatīpašību: nenogurstošu, enerģisku darbību, kurai līdztekus iet mīlestība uz pašu darbu, uzņēmība un apzinīga izturēšanās pret saviem pienākumiem. Palūkojoties tuvāki Kukura dzīvē, konstatējams, ka, neraugoties uz enerģisko darbību savos uzņēmumos, viņam atliek pietiekoši laika arī sabiedriskai darbībai; lai tikai atzīmējam viņa intensīvo darbību Latv. Tirgotāju Savienības valdē, Rīgas Biržas Komitejā, dažās kredītiestādēs u.t.t. Un šī plašā sabiedriskā darbība ir sagādājuse viņam zināmu popularitāti mūsu tirgotāju un rūpnieku aprindās un līdz ar to ne mazumu draugu un labvēļu viņa uzņēmumiem.""Kara un revolūcijas laikos, kad katrs mēģināja tikai "andelēt" un "spekulēt" – Kukurs atver Pavlovskā drukātavu un sietuvi – t.i. viņš organizē radošu darba rūpniecību, kas spekulācijai nemaz neder. Gluži tas pats atkārtojas Latvijā pēc lielinieku izdzīšanas: visi steidz likvidēt savus īpašumus un uzņēmumus, jo tie netic Latvijas patstāvībai, bet Kukurs enerģiski strādā pie veikala paplašināšanas, jaunas drukātavas un sietuves organizēšanas. Šie divi fakti pietiekoši skaidri apgaismo K. darbības motīvus un mērķus: strādāt nevis peļņas labad, bet neatlaidīga griba izveidot un attīstīt mūsu nacionālo tirdzniecību un rūpniecību. Šī griba piespieda viņu aizmirst personīgās intereses un vajadzības, kuras bieži palika novārtā, un visu enerģiju un spējas koncentrēt pie saviem veikaliem un uzņēmumiem. Kukuram skaidrs, ka paliekami panākumi nav iegūstami uz reizi – caur laimes gadījienu, bet tie prasa neatlaidīgu, grūtu un lietpratēja darbu. Tāpēc arī viņa vadītos uzņēmumos nav spekulatīvas operācijas, bet ir tikai sistemātisks un produktīvs darbs." R. Fogels. Viens darba cēliens. Latvijas Tirgotājs, Nr. 11, 1922, 5. lpp. Avoti Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Kukurs Jānis Alfrēds. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/1846/ |
| Saiknes | Lonija Kukura (1907–1996) - Vedekla Ziedonis Kukurs (1913) - Dēls Laimonis Kukurs (1912–1981) - Dēls |
| Nodarbes | rakstnieks grāmatizdevējs izdevējs tirgotājs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 19.01.1879 Limbaži Limbaži, Limbažu novads |
| Dzīvesvieta | 1892 Rīga Rīga No 1892. gada dzīvojis Rīgā. 1915 – 1919 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1915. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu. 00.03.1919 Rīga Rīga 1919. gada martā atgriezies Latvijā. 1941 (Datums nav precīzs) Brīvības iela 91, Rīga Brīvības iela 91, Rīga, LV-1001 Pēdējā dzīvesvieta Rīgā – Ādolfa Hitlera (Brīvības) iela 91, dzīvoklis 21. |
| Izglītība | Skultes Aleksandra skola Vīksnas "Vīksnas", Skultes pagasts, Limbažu novads, LV-4025 Mācījies Skultes Aleksandra skolā. Limbaži Limbaži, Limbažu novads Beidzis pilsētas skolu. 1909 (Datums nav precīzs) Berlīne Berlin, Germany Berlīnē apmeklējis Brīvo augstskolu un Humbolta akadēmiju. Precīzs gads nav zināms. |
| Darbavieta | 1897 Jāņa Alfrēda Kukura izdevniecība Pērnavas iela 9, Latgales priekšpilsēta, Rīga Pērnavas iela 9, Latgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1012, Latvia 1897. gadā no iekrātajiem līdzekļiem nodibinājis savu izdevniecību Rīgā, Pērnavas ielā 9. 1904 Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Rīga 1904. gadā Vecmīlgrāvī atvēris savu pirmo grāmatveikalu. 1906 Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals Aleksandra Čaka iela 71, Rīga Aleksandra Čaka iela 71, Rīga, LV-1011 1906. gadā atvēris otru plašāku veikalu Marijas ielā 71. 1906 – 1907 Žurnāls "Vārdotājs" Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Rīga Izdevējs un redaktors 1907 Laikraksts "Šalkas" Izdevējs un redaktors 1907 Rakstu krājums "Vērotājs" (1907) Izdevējs un redaktors 1907 – 1911 Somija Finland Strādājis dažādos tirdznieciskos uzņēmumos Vācijā un Somijā par jaunāko kantoristu. 1912 Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals Marijas iela 19, Rīga Marijas iela 19, Rīga, LV-1011 Pēc emigrācijas 1912. gadā atgriežoties Rīgā iekārto veikalu pēc modernākajiem Rietumeiropas standartiem Marijas ielā 19. 1912 – 1913 Žurnāls "Gailis" Izdevējs un redaktors 1912 – 1915 Laikraksts "Baltijas Tirgotājs" Izdevējs un redaktors 1913 Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals Marijas iela 12, Rīga Marijas iela 12, Rīga, LV-1050 1913. gadā veikals pārvietots uz plašākām telpām Marijas ielā 12. 1914 – 1916 Žurnāls "Varavīksne" Izdevējs un redaktors 1915 – 1919 Gorokhovaya St. 64, Saint Petersburg Gorokhovaya St. 64, Saint Petersburg, Russia 1915. gadā Sanktpēterburgā atvēris grāmatu un rakstāmlietu veikalu, apgādu un ierīkojis grāmatu spiestuvi. Veikals 1919. gadā nacionalizēts. 1915 – 1919 (Datums nav precīzs) Pavlovska Pavlovsk, Saint Petersburg, Russia Ierīkojis plašu drukātavu un sietuvi, kurā nodarbinājis apmēram 35 strādniekus – latviešu bēgļus. Uzņēmums darbojies līdz 1919. gada pirmajai pusei, kad ticis nacionalizēts. 1919 Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals Marijas iela 12, Rīga Marijas iela 12, Rīga, LV-1050 1919. gadā Rīgā atjauno lielinieku nacionalizēto uzņēmumu – grāmatu veikalu Marijas ielā 12. 1919 Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals Minsterejas iela 6, Rīga Minsterejas iela 6, Rīga Savā namā Klosterbaznīcas ielā 6 iekārto kancelejas preču veikalu, spiestuvi, sietuvi, kancelejas piederumu fabriku. 1920 Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals Aspazijas bulvāris 10, Centra rajons, Rīga 1920. gadā noorganizē rakstāmlietu, skolas un kantora piederumu lieltirgotavu Aspazijas bulvārī 10. 1920 – 1932 Laikraksts "Latvijas Tirgotājs" Izdevējs un redaktors 1932 – 1933 Žurnāls "Vārdotājs" Izdevējs un redaktors 1937 Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals Audēju iela, Rīga Audēju iela, Rīga 1937. gadā atvēris otru lieltirgotavu Audēju ielā. |
| Dalība organizācijās | 1917 Latviešu Demokrātu partija Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1917. gadā iesaistījies politiskajā darbībā, bijis Latviešu Demokrātu partijas Pēterpils nodaļas vadītājs. 1919 – 1927 Rīgas biržas komiteja Rīgas biržas komitejas loceklis |
| Emigrē | 1907 Somija Finland Pēc aktīvās dalības 1905. gada revolūcijā vajāšanas dēļ vispirms emigrējis uz Somiju. 1907 – 1911 Berlīne Berlin, Germany No Somijas emigrējis tālāk uz Vāciju, Berlīni. |
| Deportācija | 14.06.1941 Juhnova Yukhnov, Kaluga Oblast, Russia Izsūtīts no dzīvesvietas Rīgā, Brīvības ielā 91 1941. gada 14./15. jūnijā, sākotnēji uz PSRS IeTK Juhnovas labošanas darbu nometni. 09.07.1941 Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags) Lesnoi, Verkhnekamskiy District, Kirov Oblast, Russia No Juhnovas labošanas darbu nometnes ieradies Vjatlagā 1941. gada 9. jūlijā. |
| Miršanas laiks/vieta | 11.04.1942 Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags) Lesnoi, Verkhnekamskiy District, Kirov Oblast, Russia Miris (pirms sprieduma pasludināšanas) 7. lāgerpunktā Jagodnija ciematā, Vjatlagā (mūsdienu Verhņekamskas rajons). |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-27 no 27.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Limbaži (Limbaži, Limbažu novads) | 19.01.1879 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1892 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1915 - 1919 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Rīga (Rīga) | 01.03.1919 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 5 | Brīvības iela 91, Rīga (Brīvības iela 91, Rīga, LV-1001) | 1941 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 6 | Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags) (Lesnoi, Verkhnekamskiy District, Kirov Oblast, Russia) | 11.04.1942 | Miršanas laiks/vieta | Nezināms |
| 7 | Juhnova (Yukhnov, Kaluga Oblast, Russia) | 14.06.1941 | Deportācija | Pilsēta |
| 8 | Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags) (Lesnoi, Verkhnekamskiy District, Kirov Oblast, Russia) | 09.07.1941 | Deportācija | Nezināms |
| 9 | Somija (Finland) | 1907 | Emigrē | Valsts |
| 10 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1907 - 1911 | Emigrē | Pilsēta |
| 11 | Vīksnas ("Vīksnas", Skultes pagasts, Limbažu novads, LV-4025) | (Nav norādīts) | Izglītība | Viensēta |
| 12 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1909 | Izglītība | Pilsēta |
| 13 | Limbaži (Limbaži, Limbažu novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 14 | Aspazijas bulvāris 10, Centra rajons, Rīga | 1920 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 15 | Vecmīlgrāvis (Vecmīlgrāvis, Rīga) | 1904 | Darbavieta | Pilsētas daļa |
| 16 | Vecmīlgrāvis (Vecmīlgrāvis, Rīga) | 1906 - 1907 | Darbavieta | Pilsētas daļa |
| 17 | Pērnavas iela 9, Latgales priekšpilsēta, Rīga (Pērnavas iela 9, Latgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1012, Latvia) | 1897 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 18 | Gorokhovaya St. 64, Saint Petersburg (Gorokhovaya St. 64, Saint Petersburg, Russia) | 1915 - 1919 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 19 | Pavlovska (Pavlovsk, Saint Petersburg, Russia) | 1915 - 1919 | Darbavieta | Pilsēta |
| 20 | Somija (Finland) | 1907 - 1911 | Darbavieta | Valsts |
| 21 | Aleksandra Čaka iela 71, Rīga (Aleksandra Čaka iela 71, Rīga, LV-1011) | 1906 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 22 | Marijas iela 19, Rīga (Marijas iela 19, Rīga, LV-1011) | 1912 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 23 | Marijas iela 12, Rīga (Marijas iela 12, Rīga, LV-1050) | 1913 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 24 | Marijas iela 12, Rīga (Marijas iela 12, Rīga, LV-1050) | 1919 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 25 | Minsterejas iela 6, Rīga | 1919 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 26 | Audēju iela, Rīga | 1937 | Darbavieta | Iela |
| 27 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1917 | Dalība organizācijās | Pilsēta |