Darbi: Darba autors (21); Recepcijas persona (9)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Augusts Arājs-Bērce |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Augusts Bērce |
| Kopsavilkums | Augusts Arājs-Bērce (īstajā vārdā Augusts Bērce; 1890–1921) – rakstnieks, revolucionārs. LSDSP biedrs (1905). Nelegālās LKP CK loceklis, Rīgas pilsētas domnieks (1917), LSPR valdības loceklis. 1921 apcietināts par kaujas organizācijas veidošanu cīņai pret Latvijas Republiku, nošauts. |
| Personiska informācija | 1905: sācis strādāt par mācekli Krāmera atslēgu
fabrikā Jelgavā. 1907: darbojies Jelgavas propagandistu kolēģijā. 1908: apcietināts. Pēc atbrīvošanas emigrējis uz Angliju, strādājis dažādus gadījuma darbus. 1911: atgriezies Rīgā, strādājis Felzera mašīnfabrikā, iesaistījies pagrīdes darbā, apcietināts. 1912: no cietuma izbēdzis, devies uz Baku. 1913: apcietinājums Baku cietumā. 1915: izsūtīts uz Jeņisejas guberņu. 1916: aizbēdzis uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā. Līdz 1917, apr.: strādājis Irkutskas izpildkomitemijā, dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā. 1917, vasara: Rīgā ievēlēts par pilsētas domnieku no boļševiku saraksta. 1918: apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē. 1918, nov.: bijis Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs, laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors, piedalījies Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā. 1919: vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu, darbojies par žurnālistu, publicējis dzejoļus, stāstus, feļetonus. Pēc pad. varas krišanas devies uz Krieviju. 1920, apr.: atgriezies Rīgā, bijis nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis, propagandists, laikraksta "Cīņa" redaktors, piedalījies izdevniecības "Daile un darbs" organizēšanā. 1921, 13. maijs: arestēts. 1921, 11. jūn.: no rīta ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. partijas darbiniekiem nošauts. |
| Profesionālā darbība | 1905: aizsākums literārai darbībai, kas saistīta ar komunistiskās pagrīdes pieredzi. 1908: pirmie dzejoļi ievietoti nelegālā cietumnieku žurnālā. 1911–1912: cietumā rediģējis nelegālu žurnālu, rakstījis dzejoļus. 1913: Baku cietumā sarakstījis pirmo lielāko darbu – 5 cēlienu lugu "Gaismai austot" (nav saglabājusies). Grāmatās Augusta Arāja-Bērces darbi izdoti tikai pēc viņa nāves. Grāmatās izdotie darbi1922: dzejoļu krājums "Sarkanais ceļš".1922: "Stāsti". 1925: "Menusa nāve" (krievu valodā). 1936: "Stāsti. Dzejas". 1941: "Raksti". 1951: "Stāsti un dzejas". 1970: dzejoļu krājums "Ro-bo-ba!". |
| Citātu galerija | "Viņa daiļrades galvenais uzdevums – strādniecības kustības atspoguļojums, tās mērķu propaganda. Dzejā revolucionāra romantika nereti izpaužas deklaratīvā formā. Labākajos stāstos psiholoģiski precīzi atsegti raksturi. Varonība rādīta bez patosa un idealizācijas. Spēcīgi cīnītāja traģiskais liktenis atklāts vienā no labākajiem Bērces darbiem – stāstā "Menusa nāve", asi ironiskā skatījumā – stāstā "Aizliegtā cilvēka līdzjutēji"." Treimane, Inese. Augusts Arājs-Bērce. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. |
| Saiknes | Vizbulis Bērce (1916–1971) - Dēls |
| Nodarbes | rakstnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 01.04.1890 Daugmales pagasts Daugmales pagasts, Ķekavas novads Dzimis Bramberģes, vēlākā Daugmales pagasta "Bajāros". |
| Dzīvesvieta | 1911 Rīga Rīga 1916 Irkutska Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia Aizbēdzis no izsūtījuma uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā. 00.04.1920 Rīga Rīga |
| Izglītība | Svētes pagastskola Svēte Svēte, Svētes pagasts, Jelgavas novads |
| Darbavieta | 1905 Jelgava Jelgava Māceklis Krāmera atslēgu
fabrikā 1908 – 1911 (Datums nav precīzs) Londona London, Greater London, United Kingdom Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c. 1908 – 1911 (Datums nav precīzs) Glāzgova Glasgow, Scotland, United Kingdom Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c. 1911 Rīga Rīga Strādājis Felzera mašīnfabrikā 1912 Strādājis nelegālā
tipogrāfijā 1916 – 00.04.1917 Irkutska Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia Strādājis Irkutskas izpildkomitejā 1917 Maskava Moscow, Russia Dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās komitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā. 00.06.1917 – 00.08.1917 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga Ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku
no boļševiku saraksta. 1918 – 1919 Valka Valka, Valkas novads Valkas Strādnieku padomes laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors 00.11.1918 Valka Valka, Valkas novads Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs 1919 Vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas
komisariātu. 1920 Laikraksts "Cīņa" Rīga Rīga Redaktors |
| Dalība organizācijās | 1905 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Biedrs 1920 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja Rīga Rīga Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis |
| Emigrē | 1908 – 1911 Anglija England, United Kingdom Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c. 1912 – 1915 Baku Baku, Azerbaijan 1919 Krievija Russia |
| Apcietinājums | 1908 Jelgavas cietums Jelgava Jelgava 1911 – 1912 Rīgas Centrālcietums Mazā Matīsa iela 3, Rīga Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009 1913 – 1915 Baku Baku, Azerbaijan Baku cietums 1918 Krimūnas Krimūnas, Krimūnu pagasts, Dobeles novads Apcietināts un ieslodzīts Krimūnu
koncentrācijas nometnē. 13.05.1921 Rīga Rīga |
| Deportācija | 1915 Sibīrija Siberia, Russia Izsūtīts uz Jeņisejas guberņu. |
| Miršanas laiks/vieta | 11.06.1921 Rīga Rīga 11. jūnija rītā ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. komunistiskās partijas darbiniekiem nošauts. |
| Apglabāts | Matīsa kapi Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009 |
| Piemiņas vietas | Esplanāde Reimersa iela 1, Rīga, LV-1050 Tolaik – Komunāru laukumā Augusta Arāja-Bērces krūšutēls. Mežaparks Rīga Padomju laikā Rīgā, Mežaparkā, iela nodēvēta Augusta Arāja-Bērce vārdā. nezināms – 1992 Mātera iela 30, Jelgava Mātera iela 30, Jelgava, LV-3001 Jelgavā, Mātera ielā 30, līdz 1992. gadam atradās Augustam Arājam-Bērcem veltīts piemineklis. 1956 Vīgriežu iela, Jelgava Vīgriežu iela, Jelgava 1956. gadā ielu starp Tērvetes un Emīla Dārziņa ielu izlēma nosaukt par Arāja-Bērces ielu. |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-31 no 31.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Daugmales pagasts (Daugmales pagasts, Ķekavas novads) | 01.04.1890 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1911 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Irkutska (Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia) | 1916 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Rīga (Rīga) | 01.04.1920 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 5 | Rīga (Rīga) | 11.06.1921 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 6 | Sibīrija (Siberia, Russia) | 1915 | Deportācija | Reģions, apgabals |
| 7 | Anglija (England, United Kingdom) | 1908 - 1911 | Emigrē | Valsts |
| 8 | Krievija (Russia) | 1919 | Emigrē | Valsts |
| 9 | Baku (Baku, Azerbaijan) | 1912 - 1915 | Emigrē | Pilsēta |
| 10 | Matīsa kapi (Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 11 | Svēte (Svēte, Svētes pagasts, Jelgavas novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 12 | Jelgava (Jelgava) | 1905 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Rīga (Rīga) | 1911 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Irkutska (Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia) | 1916 - 01.04.1917 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Maskava (Moscow, Russia) | 1917 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Rīga (Rīga) | 01.06.1917 - 01.08.1917 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Valka (Valka, Valkas novads) | 01.11.1918 | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1918 - 1919 | Darbavieta | Pilsēta |
| 19 | Rīga (Rīga) | 1920 | Darbavieta | Pilsēta |
| 20 | Londona (London, Greater London, United Kingdom) | 1908 - 1911 | Darbavieta | Pilsēta |
| 21 | Glāzgova (Glasgow, Scotland, United Kingdom) | 1908 - 1911 | Darbavieta | Pilsēta |
| 22 | Jelgava (Jelgava) | 1908 | Apcietinājums | Pilsēta |
| 23 | Mazā Matīsa iela 3, Rīga (Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009) | 1911 - 1912 | Apcietinājums | Ēka, māja |
| 24 | Baku (Baku, Azerbaijan) | 1913 - 1915 | Apcietinājums | Pilsēta |
| 25 | Krimūnas (Krimūnas, Krimūnu pagasts, Dobeles novads) | 1918 | Apcietinājums | Ciems |
| 26 | Rīga (Rīga) | 13.05.1921 | Apcietinājums | Pilsēta |
| 27 | Rīga (Rīga) | 1920 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 28 | Vīgriežu iela, Jelgava | 1956 | Piemiņas vietas | Iela |
| 29 | Mātera iela 30, Jelgava (Mātera iela 30, Jelgava, LV-3001) | 1992 | Piemiņas vietas | Ēka, māja |
| 30 | Esplanāde (Reimersa iela 1, Rīga, LV-1050) | (Nav norādīts) | Piemiņas vietas | Parks |
| 31 | Mežaparks (Rīga) | (Nav norādīts) | Piemiņas vietas | Pilsētas daļa |
Padomju laika publikācijās plaši sastopama Augusta Arāja-Bērces (īstajā vārdā Augusts Bērce; 1890–1921) personības un daiļrades propaganda. Viņš tiek nodēvēts par vienu no izcilākajiem darbiniekiem Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas posmā Latvijā un visā latviešu strādnieku kustības vēsturē: “rakstnieks – cīnītājs par komunismu”, “viņa daiļrade pauž trauksmi, varonību un cīņas sparu”, “buržuāzijas noslepkavotais revolucionārais strādnieku šķiras cīnītājs” u. tml. Līdzās revolucionārajai darbībai viņš sarakstījis arī vairākus stāstus, feļetonus un dzejoļu, atstājot nākamajām paaudzēm ideoloģiski piesātinātu, neērtu, bet no mūsdienu skata punkta pārskatāmu literāro mantojumu.
Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas līdz aprīlim viņš strādāja Irkutskas izpildkomitejā, tad devās uz Maskavu, kur dažus mēnešus bija arī Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās komitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks.
No Maskavas Augusts Arājs-Bērce atgriezās Rīgā. 1917. gada vasarā viņš tika ievēlēts par pilsētas domnieku no boļševiku saraksta. Kad vācu karaspēks okupēja Latviju, Arājs-Bērce, partijas centrālkomitejas norīkots, palika Rīgā, lai ierīkotu nelegālu spiestuvi. Pagrīdē viņš strādāja līdz 1918. gada janvārim, kad atkal tika apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē, no kurienes viņš kopā ar citiem biedriem izbēga, lai uz dotos uz Valku sevišķā Centrālkomitejas uzdevumā. 1918. gada novembrī viņš bija Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs un laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors. Augusts Arājs-Bērce piedalījās arī Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā. 1919. gadā viņš vadīja Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu, līdztekus strādāja kā žurnālists, publicēja dzejoļus, stāstus un feļetonus.
Pēc padomju varas krišanas viņš devās uz Krieviju, tad 1920. gada aprīlī atgriezās Rīgā un turpina darboties pagrīdē. Viņš ir nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, propagandists un laikraksta "Cīņa" redaktors. 1921. gada 13. maijā viņu arestēja un 11. jūnija rītā kopā ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. partijas biedriem – Rīgas Centrālcietumā nošāva.
Informāciju sagatavoja Madara Eversone.
Drošāk, jaunie komunāri,
Mums ir nolemts uzvarēt!
Lielo brīves pavasari
Visās tautās pieredzēt.
Svēts ir nomocīto liktens –
Viņu mokas sirdī griež.
Bet vēl svētāks viņu niknums,
Kas mums šķēpu rokā spiež.
Posts un smago važu kaudze
Cilvēci vēl spiež un žņaudz;
Jauno komunāru audze
Mirt vai uzvarēt nu sauc.
Ne ar lūgšanām un draufiem
Darbaļaudis uzvarēs –
Tikai negurstošā cīņā
Visu varu ņemsim mēs.
Darbs un darbaļaužu saime
Izbeigs postu, zudīs bads,
Tavās rokās tava laime,
Ej un ņem, un lem to pats!
(Augusts Arājs-Bērce, Cīņa, Nr. 220, 1967, 19. sept.)
Augusts Arājs-Bērce, līdzīgi kā citi viņa domubiedri, ir nācis no nabadzīgas kalpu ģimenes. Tēvs agri miris, tādēļ 14 gadu vecumā viņš uzsāka darba gaitas Krāmera atslēgu fabrikā Jelgavā. 1905. gadā viņš kļuva par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedru, kā arī nodibināja sakarus ar pagrīdi, uzsākot aktīvas revolucionāra gaitas. 1907. gadā viņš darbojās Jelgavas propagandistu kolēģijā, pirmā rajona komitejā, vēlāk Jelgavas komitejā. Par savām darbībām 1908. gadā apcietināts. Jelgavas cietumā Arājs-Bērce pavada astoņus mēnešus. Cietumā radās arī pirmie literārie mēģinājumi. Viņš uzrakstīja vairākus dzejoļus cietuma nelegālajam žurnālam. Šie darbi nav saglabājušies.
Pēc atbrīvošanas, baidīdamies par savu stāvokli, Augusts Arājs-Bērce emigrēja uz Angliju, kur strādāja dažādus gadījuma darbus – kurinātājs uz tālbraucēja tvaikoņiem, darbs drēbju tīrītavā, ogļraktuvē un cinka kausētavā u. c. Latvijā viņš atgriezās 1911. gadā un nekavējoties iesaistījās pagrīdes darbā, un atkal tika apcietināts. Apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā viņš rediģēja nelegālu žurnālu un turpināja rakstīt dzejoļus. Pēc atbrīvošanas, 1912. gadā, viņš strādāja nelegālā tipogrāfijā. Viņa aktivitātes nepalika nepamanītas, tādēļ, lai izvairītos no kārtējā apcietinājuma, rudenī viņš emigrēja uz Baku. Diemžēl arī tur viņš tika arestēts. Baku cietumā viņš sarakstīja pirmo lielāko darbu – 5 cēlienu lugu "Gaismai austot" (luga nav saglabājusies). 1915. gadā Augusts Arājs-Bērce tika izsūtīts uz Jeņisejas guberņu. Taču 1916. gadā viņam izdevās aizbēgt uz Irkutsku. Tur viņš strādāja stiepļu fabrikā, elektriskā stacijā par dežurantu, aptiekas preču veikalā par pārzini, arvien ciešus sakarus uzturēdams ar partijas nelegālo centru un strādnieku legālām organizācijām.Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas līdz aprīlim viņš strādāja Irkutskas izpildkomitejā, tad devās uz Maskavu, kur dažus mēnešus bija arī Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās komitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks.
No Maskavas Augusts Arājs-Bērce atgriezās Rīgā. 1917. gada vasarā viņš tika ievēlēts par pilsētas domnieku no boļševiku saraksta. Kad vācu karaspēks okupēja Latviju, Arājs-Bērce, partijas centrālkomitejas norīkots, palika Rīgā, lai ierīkotu nelegālu spiestuvi. Pagrīdē viņš strādāja līdz 1918. gada janvārim, kad atkal tika apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē, no kurienes viņš kopā ar citiem biedriem izbēga, lai uz dotos uz Valku sevišķā Centrālkomitejas uzdevumā. 1918. gada novembrī viņš bija Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs un laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors. Augusts Arājs-Bērce piedalījās arī Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā. 1919. gadā viņš vadīja Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu, līdztekus strādāja kā žurnālists, publicēja dzejoļus, stāstus un feļetonus.
Pēc padomju varas krišanas viņš devās uz Krieviju, tad 1920. gada aprīlī atgriezās Rīgā un turpina darboties pagrīdē. Viņš ir nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, propagandists un laikraksta "Cīņa" redaktors. 1921. gada 13. maijā viņu arestēja un 11. jūnija rītā kopā ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. partijas biedriem – Rīgas Centrālcietumā nošāva.
Informāciju sagatavoja Madara Eversone.