Augusts Arājs-Bērce

1905: sācis strādāt par mācekli Krāmera atslēgu fabrikā Jelgavā.
1907: darbojies Jelgavas propagandistu kolēģijā.
1908: apcietināts. Pēc atbrīvošanas emigrējis uz Angliju, strādājis dažādus gadījuma darbus.
1911: atgriezies Rīgā, strādājis Felzera mašīnfabrikā, iesaistījies pagrīdes darbā, apcietināts.
1912: no cietuma izbēdzis, devies uz Baku.
1913: apcietinājums Baku cietumā.
1915: izsūtīts uz Jeņisejas guberņu.
1916: aizbēdzis uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā.
Līdz 1917. gada aprīlim: strādājis Irkutskas izpildkomitemijā, dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā.
1917, vasara: Rīgā ievēlēts par pilsētas domnieku no boļševiku saraksta.
1918: apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē.
1918. gada novembrī: bijis Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs, laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors, piedalījies Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā.
1919: vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu, darbojies par žurnālistu, publicējis dzejoļus, stāstus, feļetonus. Pēc padomju varas krišanas devies uz Krieviju.
1920. gada aprīlī atgriezies Rīgā, bijis nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis, propagandists, laikraksta "Cīņa" redaktors, piedalījies izdevniecības "Daile un darbs" organizēšanā.
1921, 13. maijs: arestēts.
1921, 11. jūn.: no rīta ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. partijas darbiniekiem nošauts.

1905: aizsākums literārai darbībai, kas saistīta ar komunistiskās pagrīdes pieredzi.
1908: pirmie dzejoļi ievietoti nelegālā cietumnieku žurnālā.
1911–1912: cietumā rediģējis nelegālu žurnālu, rakstījis dzejoļus.
1913: Baku cietumā sarakstījis pirmo lielāko darbu – 5 cēlienu lugu "Gaismai austot" (nav saglabājusies).

Grāmatās Augusta Arāja-Bērces darbi izdoti tikai pēc viņa nāves.

Grāmatās izdotie darbi

"Viņa daiļrades galvenais uzdevums – strādniecības kustības atspoguļojums, tās mērķu propaganda. Dzejā revolucionāra romantika nereti izpaužas deklaratīvā formā. Labākajos stāstos psiholoģiski precīzi atsegti raksturi. Varonība rādīta bez patosa un idealizācijas. Spēcīgi cīnītāja traģiskais liktenis atklāts vienā no labākajiem Bērces darbiem – stāstā "Menusa nāve", asi ironiskā skatījumā – stāstā "Aizliegtā cilvēka līdzjutēji"."

Treimane, Inese. Augusts Arājs-Bērce. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Augusts Bērce

Svētes pagastskola
Svēte

–1992
Mātera iela 30, Jelgava
Jelgavā, Mātera ielā 30, līdz 1992. gadam atradās Augustam Arājam-Bērcem veltīts piemineklis.

Esplanāde
Tolaik – Komunāru laukumā Augusta Arāja-Bērces krūšutēls.

Mežaparks
Padomju laikā Rīgā, Mežaparkā, iela nodēvēta Augusta Arāja-Bērce vārdā.

1956
Vīgriežu iela, Jelgava
1956. gadā ielu starp Tērvetes un Emīla Dārziņa ielu izlēma nosaukt par Arāja-Bērces ielu.

1905
Jelgava
Māceklis Krāmera atslēgu fabrikā

1908–1911
Londona
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.

1908–1911
Glāzgova
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.

1911
Rīga
Strādājis Felzera mašīnfabrikā

1912
Strādājis nelegālā tipogrāfijā

1916–04.1917
Irkutska
Strādājis Irkutskas izpildkomitejā

1917
Maskava
Dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās komitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā.

06.1917–08.1917
Rīga
Ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku no boļševiku saraksta.

1918–1919
Valka
Valkas Strādnieku padomes laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors

11.1918
Valka
Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs

1919
Vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu.

1920
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Redaktors

1905
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Biedrs

1920
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis

1908–1911
Anglija
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.

1912–1915
Baku

1919
Krievija

1908
Jelgavas cietums
Jelgava

1911–1912
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga

1913–1915
Baku
Baku cietums

1918
Krimūnas
Apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē.

13.05.1921
Rīga

1911
Rīga

1916
Irkutska
Aizbēdzis no izsūtījuma uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā.

04.1920
Rīga

1915
Sibīrija
Izsūtīts uz Jeņisejas guberņu.

Matīsa kapi