Darbi: Darba autors (50); Atdzejotājs (3); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (36)
Audio/video: Teicējs (5)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Astrīde Ivaska |
|---|---|
| Kopsavilkums | Astrīde Ivaska (1926–2015) – dzejniece un atdzejotāja. Dzejai raksturīgs intīmi klusināts pasaules vērojums, smalkjūtīga iedziļināšanās dabā kā ētiski stabilā esamībā, tās harmonijā un skaidrībā. Dzejā dominē pirmatnējas sajūtas, intuitīva garīgās realitātes apjauta, kas izteikta impresionistiski precīzā, simboliski ietilpīgā tēlainībā, nereti arī bērnības un jaunības emocionālās un tikumiskās pieredzes retrospekcija. Dzejai raksturīgas gan klasiskā panta formas, gan asociācijām bagāts verlibrs. |
| Personiska informācija | Dzimusi Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē. 1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949: apprecējusies ar igauņu dzejnieku un literatūrzinātnieku Ivaru Ivasku. 1949–1991: pārcēlusies uz ASV. 1991–2001: pārcēlās uz dzīvi Fauntinstaunā, Īrijā. Kopš 2001: dzīvoja Rīgā. 2015: piemiņas raidījums Latvijas Radio Kultūras Rondo, klausīties: Latvija mūžības ceļā pavada Astrīdu Ivasku / Raksts / LSM.lv 2017: raidījums Latvijas Radio 1, klausīties: Astrīde Ivaska - izjustas un smalkas dzejas autore, tulkotāja / LR1 / / Latvijas Radio (lsm.lv) Pie Vītolu fonda izveidota Astrīdes Ivaskas piemiņas stipendija. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbībaPirmā publikācija1959: dzejoļu kopa žurnāla "Jaunā Gaita" 23. numurā Dzejas krājumi 1966: krājums "Ezera kristības". 1968: krājums "Ziemas tiesa" (Zinaīdas Lazdas balva, 1969. Balvas piešķiršanas motivācijā pasvītrotas dzejoļkrājuma valodas vērtības, kas "valdzina, ir pati vienkāršība, bet ar savu plūsmu aizved pie aizdabīgā ieraudzīšanas tik nešaubīgi, itkā tas būtu daļa nodabas. Kā reti kur citur, Astrīdes lvaskas dzejoļkrājumā visu jūt gravitējam kādam vienam kopējam centram. Kaut kur aiz visa ir "slepena pasaules sirds."") 1973: krājums "Solis silos". 1982: krājums "Gaisma ievainoja". 1987: izlase "Vārdojums" (1987, Latvijā 1993, kopā ar liriskās prozas krāj. "Līču loki"). 1997: "...jo rudens ir mans atgriešanās laiks". Liriskā proza 1981: ceļojuma aprakstu krāj. "Līču loki". 1984: īsproza bērniem "Pārsteigumi un atklājumi". Dzeja angļu valodā 1981: "At the fallow's edge" ("Papuves malā"). 1988: "Tapio, master of the forest" ("Tapio, silu valdnieks"). Atdzejojumi Dzeja atdzejota franču, igauņu, īru, islandiešu, itāļu, lietuviešu, rumāņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā. Atdzejotāja Latviešu valodā atdzejojusi amerikāņu, igauņu, somu, lietuviešu, krievu un citu tautu dzeju. Publicējusi recenzijas un apceres par latviešu un cittautu literatūru, īpaši žurnālā "Jaunā Gaita", "Tilts", "World Literature Today" (agrāk "Books Abroad"), "Journal of Baltic Studies" un citviet. Almanahā "Arhīvs" (1966, 6) publicējusi latviešu trimdas dzejas pārskatu, pārskats par latviešu literatūru – izdevumā "Encyclopedia of world literature in the XXth century" (1967). |
| Citātu galerija | "Astride Ivaska ir dzejniece ceļā – viņas ceļojumi tomēr nav bezsatura traukšanās no vienas tūristiskas vietas uz otru. Gluži otrādi – viņa uzlasa pasaules pagalmos gan nokritušos, cilvēku un laika aizmirstos graudus, gan arī tos, ko pasniedz satiktu sarunu biedru un kollēgu rokas. Amplitūda ir plaša – Spānija, Grieķija, Austrija, Francija, Vācija, Somija un Zviedrija abiem Ivaskiem nav vairs svešums, bet pazīstamiem avotiem bagāti novadi, kur gūt un smelties darbam, pārdomām, dzejai un sev pašam." Irbe, Andrejs sarunā ar Astrīdi Ivasku. Lauva ēd visādus dzīvniekus. Latvija, 1965, 25. sept. Par dzejas krājumu "Ezera kristības" (Upeskalns, 1966)"Ar jaunās dzejnieces Astrīdes Ivaskas pirmo dzejoļu krājumu "Ezera kristības" mūsu pēdējā laika dzejā radusies itin zīmīga pārmaina Un, tā ka krājuma uzņemtie dzejoļi sacerēti veselu deviņu gadu garā posmā (1957-1965), tad liekas, ka Astride Ivaska kā dzejniece jau stabilizējusies un arī nākotnē turpinās sākto ievirzi, tādā kārtā palīdzot pasargāt mūsu dzejas attīstību no nosvēršanās diskutējamā vienpusībā. [..] Astride Ivaska pavisam noteikti ir atgriezusies pie dabas un pat pie rustikālisma, tā kas viņas dzejā no urbānisma elementiem tikai retumis uzejams kāds sīkums. Pat atmiņas par Rīgu, kur dzejniece dzimusi. saistās ar ābolu smaržu Marijas ielā, ar Tērbatas ielā redzēto sienu, ar smiltīm un dūjām. Kā dabas mīlētāja Ivaska varējusi Latvijas galvaspilsētai piešķirt pirmreizīgi skaistu epitetu - "... smilšainā, dūju dūkanā Rīga." Ka daba šai dzejniecei nav tikai tematisku ierosmju devēja, kas varētu nozīmēt ari zināmu nevarību, bet dziļāk iepazīta un ar nopietnu interesi iemīlēta, liecina Ivaskas leksika, kur vecie, bet tagad daudziem aizmigtie latviešu floras un faunas nosaukumi uzņemti tik lielā skaitā un ar tādu poētiskās vērtības apjautu, ka brīžiem gribot negribot jāatceras Zinaīda Lazda."Rudzītis, Jānis. Atgriešanās pie dabas un īstenības. Laiks, 1966, 18. jūn. Par dzejas krājumu "Ziemas tiesa" (Upeskalns, 1968)"Īstas dzejas pazīme ir spēja sakustināt lasītāju jūtu ieviļņojumam, bet pār visām lietām gaišredzei, saskarei ar personīgo, it kā neatveramo, ikdienas acīm neredzamo un tomēr dziļāko reālitāti, kas ir ap mums, pāri mums, kas mūs ietver sevī un no kuras neizbēgt. Astrīdes Ivaskas dzeja ir visvairāk tieši šīs saskares dzeja. Kontakts, tuvums, tīra un tieša intuīcija par reālitāti, kas slēpta aiz ārējo lietu pasaules, ir - manuprāt - viņas dzejas raksturīgākā pazīme. Zīmīgi, ka Ivaskai ļoti daudz dzejoļu rakstīti "tu" vai "mēs" formā. Trešās personas forma - "viņš", „tas" ietur distanci, norāda uz kaut ko ārpus savstarpējas tuvības loka; "es" ir izolācijas un vientulības vārds, bet "tu" un "mēs" ir kontakta, personīga dialoga forma. [..] ir atšķirība savas dzimtās zemes tuvuma pārdzīvojumā starp Ivasku un citiem dzejniekiem, kas arī izjutuši lielo lūzumu, pēkšņo atšķirtību un dzīvi tālumā un svešumā. Šo pēdējo dzejnieku dzeju bieži raksturo divi skaidri saskatāmi motīvi: tīri latviskais, sakņaini senais, un pašreizējais, „modernais", kas abi vai nu savijas kopā, vai nomainās viens aiz otra, vai pat it kā vienlaicīgi spīd viens otram cauri. Ivaskai šādu divu motīvu nav. Viņa it kā gājusi vēl soli tālāk. Mazā zeme patālā ziemeļu pusē, ko viņa nemēdz saukt pat vārdā, Ivaskas dzejā kļuvusi kāda pārlaicīga un mūžīga reālitāte, tā ir tepat ap viņu, tā ir „tu", ar ko dzejniece ik brīdi var sarunāties ārpus laika un telpas. [..] Tikpat zīmīgs Astrīdes Ivaskas dzejā ir absolūts patosa un sentimenta trūkums - še valda it kā vēsa, intellektuāla lietišķība, bet tieši šī lietišķība, šī ikdienas konkrētība ir tā, kas daudz dzejoļu piesātina gandrīz vai ar eksplozīvu spēku."Valtere, Nora. Ziemas tiesa - Astrīde Ivaska. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1969, Nr. 4. Par dzejas krājumu "Solis silos" (Daugava, 1973)".. jaunās grāmatas saturs ir ārpus sevis esošu pasauļu atklāšana, šai ziņā tā ir reta parādība, atšķirīga noparastās lirikas ievirzes, kas atklāj tikai dzejnieka iekšējo pasauli un ārpasauli rāda vai nu kā savu pārdzīvojumu projekciju, vai dekorējumu. Astrīde Ivaska turpretim nemitīgi izkāpj no sava individuālā loka un meklē ieskatīt ārpusē esošo. [..] Lai kādu ārpasaules daļu labāk izgaismotu, dzejniece pie tās atkārtoti atgriežas; dzejoļi tāpēc virknējas ciklos par mežu, par jūru, par vasaras balsīm u.t.t. [..] Astrīdes Ivaskas uzburtā pasaules ainava ir duālistiska: aiz skatāmās pasaules pastāv pārreālā pasaule.[..] Astrīdes Ivaskas galvenais dzejas līdzeklis ir intensīvais vārds. Par prieku tiem,kam patīk formulas, varētu teikt, ka viņas dzeja ir intensīvā vārda maģiskais reālisms, šis intensīvais vārds, piesātināts un gandrīz līdz eksplozijai kāpināts ar ārpasaulē sastaptās reālitātes pārdzīvojumu, ir ļoti daudzveidīgs. Dzejniecei nav pieņemtas manieres un gatavu spiedogu. [..] Nav šablonu arī šīs dzejas skaņu ietērpā. Astrīde Ivaska piekopj brīvos ritmus, ikreiz citādā izveidojumā, kas piemērots noskaņojumam. Bieži lietotas aliterācijas, kas parādās jau grāmatas titulā. [..] Astrīdes Ivaskas trešā grāmata rāda dzejnieces ceļu uz arvien koncentrētāku izteiksmi, arvien taupīgāku valodas lietošanu un arvien intensīvāki] dzejas vārda spēku, kur tas jau top par burvju vārdu." Andrups, Jānis. Intensīvais dzejas vārds. Ceļa Zīmes, Nr. 53, 1973. |
| Saiknes | Ivars Ivasks - Vīrs |
| Nodarbes | dzejniece atdzejotāja |
| Dzimšanas laiks/vieta | 07.08.1926 Rīga Rīga |
| Izglītība | I Rīgas valsts ģimnāzija Raiņa bulvāris 29, Rīga Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050 Hānava Hanau, Hesse, Germany Beigusi Hānavas nometnes latviešu ģimnāziju. 1944 Rīgas Franču licejs Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013 1946–1949 Marburgas universitāte Vācija Germany Beigusi romānu, ģermānu un slāvu valodas ar cand. phil. grādu. |
| Darbavieta | 1950–1952 Minesota Minnesota, United States Bibliotekāre Minesotas universitātes Mākslas nodaļā. 1958–1966 Minesota Minnesota, United States Mācījusi valodas Sv. Olafa koledžā Minesotā. 1958–1966 Oklahoma Oklahoma City, Oklahoma, United States Mācījusi valodas Oklahomas universitātē. 1961–1982 Žurnāls "Jaunā Gaita" Toronto Toronto, Ontario, Canada Darbojusies redakcijā. 1971 Ceļa Zīmes Londona London, Greater London, United Kingdom Redkolēģijā. |
| Dalība organizācijās | Latvijas PEN klubs Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Īrija Ireland Īrijas Rakstnieku savienībā. 1993 Latvijas Rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 |
| Miršanas laiks/vieta | 24.03.2015 Rīga Rīga |
| Piemiņas vietas | 17.05.2016 līdz šim Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka Rūpniecības iela 10, Rīga Rūpniecības iela 10, Rīga, LV-1010 Misiņa nodaļā atklātas dzejnieku Astrīdes un Ivara Ivasku memoriālās istabas. |
| Apbalvojumi | Zinaīdas Lazdas prēmija Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Ziemas tiesa". 1969 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Solis silos". 1974 Jāņa Jaunsudrabiņa balva Balva piešķirta par aprakstu krājumu "Līču loki". 1981 Goppera fonda balva Balva piešķirta par īsprozas krājumu bērniem "Pārsteigumi un atklājumi". 1984 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2000. gada 12. marta lēmumu. IV šķira 2000 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā. Mūža ieguldījums 2009 Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts Atzinības raksts piešķirts par ieguldījumu latviešu literatūras bagātināšanā un Baltijas valstu kultūras sakaru veicināšanā. 2011 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 07.08.1926 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 24.03.2015 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Raiņa bulvāris 29, Rīga (Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013) | 1944 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Hānava (Hanau, Hesse, Germany) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Vācija (Germany) | 1946 - 1949 | Izglītība | Valsts |
| 7 | Minesota (Minnesota, United States) | 1950 - 1952 | Darbavieta | Novads |
| 8 | Minesota (Minnesota, United States) | 1958 - 1966 | Darbavieta | Novads |
| 9 | Oklahoma (Oklahoma City, Oklahoma, United States) | 1958 - 1966 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Toronto (Toronto, Ontario, Canada) | 1961 - 1982 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Londona (London, Greater London, United Kingdom) | 1971 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 13 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1993 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 14 | Īrija (Ireland) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Valsts |
| 15 | Rūpniecības iela 10, Rīga (Rūpniecības iela 10, Rīga, LV-1010) | 17.05.2016 | Piemiņas vietas | Ēka, māja |
