Darbi: Darba autors (199); Atdzejotājs (1); Recepcijas persona (159)
Attēli: Persona attēlā(4)
| Vārds | Aspazija |
|---|---|
| Papildu vārdi | Elza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde |
| Pseidonīms | Aspazija, Kalna Elza |
| Dzimtais vārds | Johanna Emīlija Lizete Rozenberga |
| Kopsavilkums | Dzejniece un dramaturģe Aspazija (1865–1943) ir spilgtākā personība latviešu rakstniecībā 19. gadsimta 90. gados. Savos darbos Aspazija rāda jaunā laika sievieti – ugunīgu, lepnu, patstāvīgu, tādu, kas pati grib veidot savu dzīvi un būt uzticīga sev un savai sirdsbalsij. Raiņa dzīvesbiedre. |
| Personiska informācija | Dzimusi saimnieka ģimenē. Brāļi – Kristaps Roberts un Zamuēls Jūlijs, un māsa Doroteja Albertīne. 1886: vecāku spiesta apprecas ar Maksi Vilhelmu Valteru, kas, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku (laulība šķirta 1897. gada februārī). 1889: Aspazija kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārceļas uz Jelgavu, kur strādā dažādus darbus. Laikrakstā "Dienas Lapa" iepazinās ar laikraksta redaktoru Jāni Raini (Jāni Pliekšānu), kas būtiski ietekmēja Aspazijas sabiedrisko uzskatu attīstību un pāriešanu jaunstrāvnieku pusē. 1895: aizgāja no Rīgas Latviešu teātra, piedalījās jaunstrāvnieku sabiedriskajā darbībā. 1897. gada 21. decembris: Aspazija salaulājas ar dzejnieku Raini. |
| Profesionālā darbība | Skolā sākas pirmie literārie mēģinājumi vācu valodā. 1884: piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestudētajā Viljama Šekspīra lugas "Venēcijas tirgotājs" izrādē (30. augustā). Par šo gaidāmo izrādi ar pseidonīmu Kalna Elza publicēts Aspazijas pirmais raksts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (13./25. augustā). 1887: pirmais publicētais dzejolis – "Jaunā gadā" laikraksta "Dienas Lapa" feļetona pielikumā (24. decembrī) ar pseidonīmu Aspazija. 1888: Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā iesniegtā drāma "Atriebēja" iegūst pirmo vietu, bet cenzūras dēļ luga netiek izrādīta. 1894: Aspazijas luga "Vaidelote" Rīgas Latviešu teātrī. Lugā mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām. 1894: iestudēta luga "Zaudētas tiesības", kurā attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. Polemika veidoja robežšķirtni starp konservatīvajām un radikālajām aprindām, ko pārstāvēja Jaunā strāva un laikrakstā "Dienas Lapa". 1895: polemika ar Rūdolfu Blaumani ("Dienas Lapa”). 1895: izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību. 1901: periodikā publicēta drāma "Zeltīte". 1913: polemika ar Andreju Upīti par Jaņa Jansona–Brauna referāta "Domas par jaunlaiku literatūru” (1893) nozīmi latviešu literatūras attīstībā. Aspazija (faktiski Rainis) vērsās pret minētā referāta pārmērīgu cildināšanu. 1934. gada marts: Aspazija tiek iecelta par goda direktori Dailes teātrī. Sabiedriskā darbībaKopš 1895: Aspazija Raiņa ietekmē piedalījās Jaunās strāvas saietos. Jaunstrāvnieku uzskatus par literatūras galveno uzdevumu – sabiedrības attīstības ietekmēšanu Aspazija izsacīja dzejā un polemikās.Aspazija aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām un emancipāciju. 1920: Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē, savās runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras nozīmi valsts pastāvēšanā. Dzeja"Sarkanās puķes" (sarakstīts 1895, izdots 1897. gadā)"Dvēseles krēsla” (1904) "Saulains stūrītis" (1910) "Ziedu klēpis""(1911) „Izplesti spārni” (1920) "Raganu nakts" (1923) "Trejkrāsaina saule” (1926) "Asteru laikā” (1928) "Dvēseles ceļojums” (1933) "Kaisītās rozes” (1936) "Zem vakara zvaigznes” (1942) "Mēnessdārzs” (1943)
"Atriebēja” (1888) Aspazija lugu iesniedza Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā, kur drāma ieguva pirmo vietu, tomēr cenzūra neļāva to izrādīt . |
| Citātu galerija | "Aspazija ir viena no visizcilākajām un vispretrunīgāk vērtētajām Latvijas kultūras personībām. Viņas darbiem ir būtiska nozīme latviešu rakstniecības modernizācijā un intelektuālās diskusijas rosināšanā par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, par nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Kā spilgtākā Jaunās strāvas dzejniece un dramaturģe, atbalsojot trauksmes un dziņu laikmetu vācu literatūrā, viņa sevi piesaka 19. gadsimta 90. gados un ar savu domas brīvību, sociālo aktīvismu un gara jaudu nav zaudējusi aktualitāti arī šodien." Ausma Cimdiņa. Priekšvārds. Aspazijas Kopoti Raksti 1. sējums. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 7. lpp. "Aspazijas literāriskā darbība galvenā kārtā izpaudusies lirikā un drāmā. Viņai gleznu bagāta valoda un droša un svaiga fantāzija. Dažviet māksliniecisko plūdumu traucē patētisks skaļums. Aspazijas ideālisms spilgti iezīmējas viņas drāmās. Tēlotās varones cenšas nokratīt zemes putekļus, lai paceltos augšup individuālā skaidrībā, lai neaizliegtu sevi un savas neatkarības ilgas. Tās ir sievietes tiesību cīnītājas, kas grib saskaņot ārējo ar iekšējo pasauli, nokratīt patriarhālos žņaugus un neapmiglotu skatu raudzīties dzīvē. Pāri likumiem un ierašām tās iet turpu, kur aicina sirds balss. Neapklusināmas dziņas viņas spārno ideālismam un ved pretī jauniem sasniegumiem. Šīm varonēm piemīt arī stipri attīstīta jūtu dzīve. lemīlēta vīrieša labā viņas spējīgas iet pa uzupurēšanās un atteikšanās ceļu. (..) Liesmaina Aspazija ir arī savā lirikā. Lai atraisītos no ikdienas, kur putekļi kūp un skumjas staigā, viņa fantāzijā aizšupojas pāri esamībai, līdz mūžības robežai, kur plūst bezgalīgas gaismas straumes, kur dzīvība izplaukst kā krāšņs zieds un visa iesākums saplūst ar nobeigumu. Romantiska pacilātība ir raksturīga visai Aspazijas dzejai. Šaja ietekmē sarakstīti dzejoļu krājumi: Sarkanās puķes (1897), Dvēseles krēslā (1904), Izplesti spārni (1920), Trejkrāsaina saule (1926), Asteru laikā (1828). Savas dzīves dažādos posmus (bērnību, pirmsjaunību un jaunību) dzejniece ietvērusi liriska biogrāfija, kuras atsevišķās daļas saucas: Saulains stūrītis (1910), Ziedu klēpis (1911) un Raganu nakts (1923). Pēdējos gados dzejniece kļuvusi daudz mierīgāka, dzīves apstākļiem piekļāvīgāka. Viņas doma zaudējusi savu asumu un nemieru, un dzejniece vairs netrauc ar zilām būrām sapņu neaizsniedzamā tālumā. leskanas pārdomas, dzīvē redzētā un pārdzīvotā vērtējums. Dominē tīri filozofiski motīvi, metafiziska jūtoņa, rezignācija, rudenīga noskaņa. Dzejnieces gars, meklējot dvēseles skaidrību, reizēm uzraujas transcendentālās sfērās, irreālitātē. (..) Prozā Aspazija vairāk liriska tēlotāja, kā noteiktas fabulas risinātāja." Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava: 1936, 28.–29. lpp. Par Aspazijas dzeju"Galvenokārt Jaunās
strāvas laikā sarakstītie dzejoļi sakopoti krājumā "Sarkanās puķes",
kura izdošanu cenzūra parakstījusi 1895. gadā (krājums iznācis 1897. gadā).
Krājumā kaismīga jūsma un pacilātība izpaužas motīvos par pagātnes važu
saraušanu, kā arī par nākotnes lielumu un indivīda brīvību. Dzejiski izteiktie
programmatiskie aicinājumi sasaucās ar 90. gadu sabiedrības jaunajām noskaņām.
Šā posma lugās un dzejā Aspazija laikmeta centienu ietekmē izcēlusi sievietes
kā personības pašvērtību. 1904. gadā iznāca Aspazijas dzejoļu krājums
"Dvēseles krēsla", tajā pārsvarā rezignācija un skumjas izjūtas. Ar
dzejoļu krājumiem "Saulains stūrītis" (1910) un "Ziedu klēpis"
(1911), kuros atainotas bērnības un jaunības dienu izjūtas, aizsākta liriska
autobiogrāfiska triloģija. Dzejoļu krājumā "Izplesti spārni" (1920)
sakopoti agrāk sarakstītie dzejoļi. Tā pamatnoskaņu veido pagātnes cīņu
retrospektīvs skatījums, saglabājot nemieru un trauksmi. Krājums "Raganu
nakts" (1923) ir autobiogrāfiskās triloģijas 3. daļa. 1936. gadā publicētā
krājumu "Kaisītās rozes" pirmā nodaļa "Ģēnija aicinājums"
veltīta Kārlim Ulmanim. Nodaļā ievietoti patriotiski, himniski dzejoļi, kuros cildināta
tautas vienotība, brīvība un apliecināta ticība mūžībai." Elza Knope.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Par Aspazijas dramaturģiju
"Drāmas "Atriebēja" (1988) pamatā ir konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Mākslinieciski luga neizstrādāta, bet tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju. Lugā "Vaidelote" (1894) mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām. Lugā "Zaudētas tiesības" (1894) attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. 1895. gadā izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību. Jauns pacēlums Aspazijas jaunradē ap 1905. gada revolūcijas laiku saistīts ar lugu "Sidraba šķidrauts" (1905), tās iestudējumu Jaunajā latviešu teātrī. Lugas darbība gan saistīta ar romantizētu pagātni un galvenās varones individuālu likteni, bet konflikta risinājums un izteiktie aicinājumi saskanēja ar sabiedrības revolucionārajiem centieniem. Aspazijas dramatiskā talanta spēks izpaudās vēstures un teiku vielas izmantošanā un dzejas valodā." Elza Knope. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
|
| Saiknes | Uldis Freimanis - Radinieks Dāvids Freimanis - Brālēns Rainis - Vīrs Amanda Cielēna - Draudzene |
| Nodarbes | dzejniece dramaturģe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 16.03.1865 Daukšas "Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011 |
| Dzīvesvieta | 1865–1889 Daukšas "Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011 1889 Jelgava Jelgava 1889. gadā Rozenbergi pārceļas uz Jelgavu un 16. oktobrī nopērk nelielu māju Zaļā (vēlāk Raiņa) ielā 25. 1893–1897 Rīga Rīga 00.03.1897 Paņeveža Panevėžys, Panevėžys County, Lithuania Kad Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija. 1898–1903 Slobodska Slobodskoy, Kirov Oblast, Russia 1898–1903 Rīga Rīga 1898–1903 Pleskava Pskov, Pskov Oblast, Russia 00.12.1905–00.04.1920 Kastanjola Castagnola, Ticino, Switzerland 1920–1933 Rīga Rīga 1933–1943 Dubulti Priedaine, Jūrmala |
| Izglītība | 1874 Zaļāsmuižas pagastskola Zaļenieki Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads 1874–1878 Jelgavas Dorotejas meiteņu skola Jelgava Jelgava 1878–1884 Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzija Jelgava Jelgava Nepabeigusi Dorotejas meiteņu skolu, Aspazija pāriet uz jaundibināto Jelgavas sieviešu ģimnāzijas sesto klasi (t. i., pēc toreizējā klašu iedalījuma viņai jāmācās skolā sešus gadus). Precīzu ziņu par skolas beigšanu nav. Atmiņās Aspazija vairākkārt stāsta, ka skolu beigusi, bet vectēva bēru dēļ palikuši nenokārtoti gala eksāmeni. |
| Darbavieta | 1891–1893 Jaunsvirlauka Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads Mājskolotāja Jaunsvirlaukas "Ķiplokos". 1892–1893 Pociems Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads Mājskolotāja Pociema "Ķaukuļos". 1892–1893 Pāles pagasts Pāles pagasts, Limbažu novads Dreiliņu muižas (tagadējā Pāles pagastā) pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāja. Te sarakstījusi lugas "Vaidelote", "Zaudētas tiesības", poēmu "Saules meita". 00.10.1893–1895 Rīgas Latviešu teātris Merķeļa iela 13, Rīga Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam. 1897–1903 Laikraksts "Dienas Lapa" Rīga Rīga |
| Emigrē | 00.12.1905–00.04.1920 Kastanjola Castagnola, Ticino, Switzerland Kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastaņolā pie Lugāno. |
| Ceļojums | 1896 Berlīne Berlin, Germany 1896. gada nogalē kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. gada sākumā sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā. |
| Miršanas laiks/vieta | 05.11.1943 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Piemiņas vietas | 1972 Kastanjola Castagnola, Ticino, Switzerland Kastanjolas pilsētas pašvaldība uzcēla latviešu rakstniekiem Rainim un Aspazijai granītā veidotu pieminekli (G. Chiesa) ar ierakstu bronzas plāksnē: "Šeit atradās māja, kur dzīvoja, uzticīgī dzimtenei un dzejai, Rainis un Aspazija, nākdami no tālās Latvijas, meklējot mieru un brīvību / Kastanjolas pašvaldība veltī viņu piemiņai šo zemes gabalu" – un trimdas latviešu (J. Plāte) bronzas veidojumiem: rakstnieku kopportreta reljefs, Latvijas valsts ģerbonis, Raiņa lugas Zelta zirgs stilizēts simbols un plāksne ar ierakstu: "Dižajiem dzejniekiem un Latvijas brīvības cīnītājiem latvieši svešumā". 1990 Horna dārzs, Jūrmala Jomas iela 35, Jūrmala, LV-2015 Raiņa un Aspazijas piemineklis "Rainis un Aspazija". To veidojuši tēlnieki Zigrīda–Džoana Rapa un Juris Rapa. 1995 Aspazijas māja Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala, LV-2015 Piemiņas plāksne un tēlnieka Jāņa Bārdas izveidotā skulpturālā grupa "Kaķu stabs”, kas veltīta Aspazija piemiņai. 2009 Aspazijas māja Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala, LV-2015 Tēlnieces Artas Dumpes veidots piemineklis "Aspazija". 10.09.2020 līdz šim Skulptūra "Aspazija kāpās" Akas iela 1, Jūrmala, Latvija 2020. gada 10. septembrī Dubultos, kāpu zonā iepretī Aspazijas mājai, svinīgi atklāta tur uzstādītā dzejnieces bronzas skulptūra "Aspazija kāpās", ko veidojusi tēlniece Olga Šilova. |
| Muzeji | Daukšas "Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011 Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas iela 30, Rīga Baznīcas iela 30, Rīga, LV-1010 Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015 Aspazijas māja Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala, LV-2015 Raiņa un Aspazijas muzejs Lugano Lugano Lugano, Canton of Ticino, Switzerland |
| Apbalvojumi | Rīgas Latviešu biedrības prēmija Prēmija piešķirta par J. V. Gētes darba "Fausts" tulkojumu (1901). 1901 Rīgas Latviešu biedrības prēmija 1910 Rīgas Latviešu biedrības prēmija 1912 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1926 Kultūras fonda prēmija Asteru laikā Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Asteru laikā". Literatūra 1928 Atzinības krusts II šķira 1938 Tēvzemes balva 1939 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Daukšas ("Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011) | 16.03.1865 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Daukšas ("Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011) | 1865 - 1889 | Dzīvesvieta | Viensēta |
| 3 | Jelgava (Jelgava) | 1889 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Paņeveža (Panevėžys, Panevėžys County, Lithuania) | 01.03.1897 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 5 | Slobodska (Slobodskoy, Kirov Oblast, Russia) | 1898 - 1903 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1898 - 1903 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 7 | Pleskava (Pskov, Pskov Oblast, Russia) | 1898 - 1903 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1933 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 9 | Dubulti (Priedaine, Jūrmala) | 1933 - 1943 | Dzīvesvieta | Pilsētas daļa |
| 10 | Kastanjola (Castagnola, Ticino, Switzerland) | 01.12.1905 - 01.04.1920 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1893 - 1897 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 12 | Rīga (Rīga) | 05.11.1943 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 13 | Kastanjola (Castagnola, Ticino, Switzerland) | 01.12.1905 - 01.04.1920 | Emigrē | Ciems |
| 14 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 15 | Zaļenieki (Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads) | 1874 | Izglītība | Ciems |
| 16 | Jelgava (Jelgava) | 1874 - 1878 | Izglītība | Pilsēta |
| 17 | Jelgava (Jelgava) | 1878 - 1884 | Izglītība | Pilsēta |
| 18 | Jaunsvirlauka (Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads) | 1891 - 1893 | Darbavieta | Ciems |
| 19 | Pociems (Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads) | 1892 - 1893 | Darbavieta | Ciems |
| 20 | Pāles pagasts (Pāles pagasts, Limbažu novads) | 1892 - 1893 | Darbavieta | Pagasts |
