Andris Jakubāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (61); Atdzejotājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (27)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAndris Jakubāns
PseidonīmsH. Cumlaks
KopsavilkumsAndris Jakubāns (1941–2008) – rakstnieks, viens no izcilākajiem īsprozas autoriem 20. gadsimta 70. un 80. gados. Publicējis stāstu krājumus "Mana baltā ģitāra" (1968), "Vakariņas ar klaunu" (1974), "Burves aiziešana" (1980), "Un atkal melnais suns pie kājām" (1988), izlasi "33 stāsti" (2001). Nozīmīga ir Andra Jakubāna darbība žurnālistikā – laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "Neatkarīgā Cīņa" ("Neatkarīgā Rīta Avīze").
Personiska informācijaDzimis Rēzeknē skolotāju ģimenē.
1948–1960: mācījies Cēsu 1. vidusskolā, Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā, Rīgas 2. vidusskolā un Rīgas Raiņa 8. vidusskolā.
1960–1963: studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā, strādājis par elektriķi.
1963–1966: dienējis Padomju Armijā.
1966–1971: strādājis par gaismotāju un redaktoru Latvijas Televīzijā, kā arī citus darbus
Profesionālā darbība1971–1973: žurnāla "Liesma" nodaļas redaktors.
1974–1975
: strādājis Rīgas kinostudijā.
1975–1976: prozas konsultants Rakstnieku savienībā.
1976–1987: laikraksta "Literatūra un Māksla" prozas nodaļas vadītājs
1987–1990: žurnāla "Daugava" ("Даугава") galvenā redaktora vietnieks.
1990–1998: laikraksta "Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze") redaktors un direktors.
2000: vadījis Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija".
2005–2008: Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis.

Pirmā publikācija – tēlojums "Serenāde" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1967. gada 10. jūnijā.

Īsprozas krājumi

1968: "Mana baltā ģitāra" (Liesma).
1974: "Vakariņas ar klaunu" (Liesma).
1980: "Burves aiziešana" (Liesma).
1988: "Un atkal melnais suns pie kājām" (Liesma).
2001: izlase "33 stāsti" (Nordik).

Darbu tulkojumi citās valodās

čehu valodā
1984
: "Večěre s klaunem" ("Vakariņas ar klaunu"; tulkojis Vojtěch Gaja; Prāga: "Lidové nakladatelství").

gruzīnu valodā
2004
: "No pirmdienas līdz pirmdienai" (tulkojis Ušans Salthucišvilī; Tbilisi: b.i.).

igauņu valodā
1970
: "Hakkas sadama kell neli üksteist" ("Lietus sāka līt pulksten četros un vienpadsmit minūtēs" (stāsti no krājuma "Mana baltā ģitāra"); tulkojusi Ita Saks; sērijā "Loomingu raamatukogu"; Tallina: Perioodika).

krievu valodā

1978: "Реставрация бабочек" (tulkojusi Ļubova Osipova; Rīga: Liesma).
1984
: "Уход колдуньи" ("Burves aiziešana"; tulkojis Jurijs Abizovs; Maskava: Советский писатель).
1990: "Леди Сам-Уан и картины ее города" ("Samvanlēdijas pilsētas ainavas"; tulkojis Jurijs Abizovs; Maskava: Советский писатель).

poļu valodā
1983
: "Gość s baru "Lato" ("Vakariņas ar klaunu"; tulkojušas Wiesława Karaczewska un Lubowa Osipova; Varšava: Panstwowy Instytut Wydawniczy).

Kopkrājumos
krievu valodā
1971: "Моя белая гитара" (stāsts ""Моя белая гитара" ("Mana baltā ģitāra"); Maskava: Молодая гвардия).
1976: "О старой доброй земле и о море" (stāsts "О старой доброй земле и о море" ("Dziesma par veco labo zemi un par jūru"); tulkojusi Ļubova Osipova; Rīga: Liesma).
1979: "След чайки" (stāsts "Сын вернулся" ("Dēls pārnācis"); tulkojusi Ļubova Osipova; Maskava: Молодая гвардия).
1983: "Современный латышский рассказ" (stāsts "Птичий полет"; tulkojis Jurijs Abizovs; Rīga: Liesma).
1986: "Современный латышский рассказ" (stāsts "Алло, вас беспокоят из 3-го "б"! "; tulk. Z. Trenko; Rīga: Liesma).
1987: "Повести писателей Латвии" (stāsts "Танго" ("Tango"); Maskava: Известия).

somu valodā
1985
: "Koti-ikävä: ja muita latvialaisia novelleja" (tulkojusi Ulla-Liisa Heino; Espo: Weilin+Göös).

vācu valodā
1978
: "Unter dem Flügel eines Vogels" (Berlīne: Volk und Welt).
1979
: "Für Dich, Rostock!: ein literarischer Gruss zum 30. Jahrestag der DDR" (Liesma).
1982: "Neue Namen aus zehn Sowjetrepubliken: Erzählungen" (stāsts "Lodrian – Lotte und Lothar Liebchens Sohn"; tulkojusi Velta Ēlerte; Berlīne: Volk und Welt).
1983: "Novellen aus Estland, Lettland, Litauen" (stāsts "Tbilissi, Tbilissi..." ("Tbilisi, Tbilisi..."); tulkojusi Velta Ēlerte; Berlīne: Volk und Welt).

Publicistika

2000: "Cita tūkstošgade" (Nordik).
80. gadu publicistikā popularitāti ieguva Andra Jakubāna radītais satīriskais aprobežota birokrāta H. Cumlaka tēls "Literatūras un Mākslas" humora pielikumā ”Literatūriņa un Māksliņa”. 90. gados Andris Jakubāns rakstījis slejas par politiskām un sabiedriskām norisēm laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze"), kopā ar laikraksta redaktora biedru Ēriku Hānbergu publicējis gandrīz 400 interviju ar politiķiem, uzņēmējiem, garīdzniekiem un kultūras jomas darbiniekiem.

Citi darbi

1986: komikss "Notikumi ar krēsliem", mākslinieki Irēna Lūse un Atis Lūsis; teksta autors Andris Jakubāns, kopkrājumā Ceļojums vēsturē" (Liesma).
2005: "Dzīvs – tātad dziedu. Ojārs Grinbergs" (Jumava).
2019: Trakie deviņdesmitie: atskati intervijās "...tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam" (sastādījis Voldemārs Hermanis; Jumava).

Darbība kinematogrāfijā

1970: dokumentālā filma "Dienas rītdienai", scenārija autors kopā ar J. Dobrovoļski, Rīgas kinostudija.
1974: dokumentālā filma "Tāds darbs", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1975: spēlfilma "Motociklu vasara", scenārija autors kopā ar Elmāru Ansonu, Rīgas kinostudija.
1975: dokumentālā filma "Akmeņainais krasts", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1977: spēlfilma "Atspulgs ūdenī", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1982: spēlfilma "Salavecīša personiskā dzīve", scenārija autors kopā ar Andri Rozenbergu, Rīgas kinostudija.

Citātu galerija

Par Andra Jakubāna personību un daiļradi

"1967. gada vasarā dzelzs priekškara šajā pusē, kad putekļu mākoņus atkal sacēla tanki, gatavojoties iebrukumam Čehoslovakijā, laikrakstā "Literatūra un Māksla" parādījās Andra Jakubāna pirmais stāsts. Ar virsrakstu "Serenāde", kas tik pārsteidzoši disonēja ar apkārtējo nervozo noskaņojumu, ka daudzi jutās pat šokēti. Jauno autoru nevarēja neievērot. Viņa rokraksts pārāk atšķīrās no tā, kas raksturoja laikmeta kaligrāfiju. Agrāk nepamanīts, savdabīgs un gatavs, rakstnieku aprindām apkārt nesīcis kā odiņš pirms kodiena, Jakubāns pēkšņi, šķiet, bija nokritis no zila gaisa. Jā, biogrāfija viņam bija raiba un svaidīga – mācījies Cēsīs, Valmierā, Rīgā. Trīs gadus skolojies Universitātē, tad strādājis televīzijā par elektriķi, par apgaismotāju. Bieži viņš nepublicējās, toties uzliesmojumi bija spoži.

Drīz vien viņš jau strādāja Rakstnieku savienībā par jauno autoru konsultantu. Sēdēja arī dažā labā redaktora krēslā. Tomēr ne tā kā citi – savādāk. Kad apkārt skanēja sapīņātas un mākslīgi sacirtotas runas, viņš aicināja patiesību meklēt sevī, sacīja: "Jāsāk ar to, ka vispirms pašam jānoskaidro, ko tu no savas pieredzes esi sapratis, kuri ir tie spēka punkti, kas tev ļauj atsperties." To, ko toreiz cenzūras dēļ nevarēja rakstīt par mūsu pašu vīriem, viņš uzrakstīja par gruzīniem, un latviešu literatūra ieguva neaizmirstamu stāstu "Tbilisi, Tbilisi". Apmīļojot Latvijas zemi un mūsu ļaužu vitalitāti, spalva Jakubāna rokās uzbūra orķestri, kas nospēlēja veselu simfoniju ar nosaukumu "Stāsts par veco, labo zemi un arī par jūru".

Jakubānu cienīja un mīlēja, un šī mīlestība dažkārt izpaudās visai neparasti, proti, reiz, piemēram, viņam par godu Universitātes aulā draugi sarīkoja ērģeļu koncertu. Tukšā zālē pie neiedegtām gaismām. Rakstnieku mājas priekšā Vesetas ielā mēnešiem ilgi nostāvēja ģipša piemineklis – Jakubāna radītais Cumlaka tēls – iekārtas personificētā aprobežotība ar diktatoriski paceltu roku. Daudz spēka un enerģijas Andris Jakubāns kopā ar Ēriku Hānbergu savā laikā iztērēja šķietami neiespējami – uzliekot uz jaunām, neatkarīgām sliedēm vienu no lielākajām Latvijas avīzēm, boļševistisko "Cīņu". Diemžēl arī pasaules stiprākie spēkavīri, kā zināms, pavilkt lokomotīves, lidmašīnas un citus dižsmagumus spēj tikai ierobežotu laiku un mazu gabaliņu.

Pēdējos gados Jakubāns rakstīja maz. Tomēr pašu galveno paspēja – 2001.gadā sakopoja un izdeva savu stāstu izlasi "33 stāsti". Izcila manta.

Reiz kāds vīrs atnācis pie Andra Jakubāna un jautājis: "Sakiet, ja tas nav noslēpums, kādam jābūt labam stāstam?" Jakubāns paskatījies uz jautātāju, it kā brīnīdamies, ka viņš to nezina, un atbildējis: "Nu ko es kā televīzijas bijušais apgaismotājs varu teikt? Gaišam jābūt. Un drusku skumjam. Kā dzīve..." Tieši tādus viņš pats arī rakstīja. Un aiziedams mums atstāj. Rakstnieki mirst tad, kad mirst viņu sacerētais."

Skujiņš, Zigmunds. Andris Jakubāns. 28.II 1941.–16.VI 2008. Diena, 19.06.2008.

"Pirmais krājums "Mana baltā ģitāra" (1968) guva ievērību galvenokārt ar patiesu jaunatnes tematikas atveidi. Turpmākajos stāstos, atklājot dažādu sabiedrības slāņu tipiskus raksturus, Jakubāns pievērsies laikmetīgām sociālētiskām problēmām. Krājumā "Vakariņas ar klaunu" (1974) un krājumā "Burves aiziešana" (1980) autora pasaules skatījums ironisks, plaši izmantota hiperbola. Krājumā "Un atkal melnais suns pie kājām" (1988) tieksme sapludināt reālistisko un fantastisko tēlojumu. Nezaudējot dzīves dramatisma izjūtu, krājuma tonalitātē jūtams lirisks, gaišs akcents."

Treimane, Inese. Andris Jakubāns. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2004.

Par krājumu "Vakariņas ar klaunu"

"Zīmīgi jakubāniski stāsti ir arī "Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi" un "Cements". Bet ko nozīmē – jakubāniski? Salīdzinājumā ar agrāko gadu prozu, ko rakstījuši citi, iezīmīgākais un izturēts Jakubāna prozā ir slieksme vēstīt par cilvēkiem, kas ir un paliek tikai cilvēki. Cilvēki dažādos dzīves momentos, dzēruši un nedzēruši, barā vai pa vienam. Brīžiem ērmīgās situācijās, brīžiem morālisti līdz sirds dziļumiem, bet citu neizprasti. Vai šie cilvēki dzīvo zemē, ko dēvē par padomju zemi, vai citur – galu galā ir vienalga: ārējie atribūti var būt dažādi, bet starp ārējā novilktajām robežām cilvēks tomēr svaidās "pa savam". Ir patīkami ar tādiem satikties prozā, just viņu dzīvās asinis pulsējam, nervus ietrīcamies. Papīra figūriņu priekšsēžu un varoņu vietā cilvēks kā cilvēks. Tas ir daudz."

Irbe, Gunārs. Cilvēki kā cilvēki. Jaunā Gaita, 1975, nr. 105.
Nodarbesrakstnieks
kinoscenārists
redaktors
Dzimšanas laiks/vieta28.02.1941
Rēzekne
Rēzekne
IzglītībaCēsu 1. vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis
Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Valmieras 1. vidusskola
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera

mācījies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā


Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola

Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

1960–1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā

Darbavieta1966–1971 (Datums nav precīzs)
Latvijas Televīzija
Nometņu iela 62, Rīga
Nometņu iela 62, Rīga, LV-1002
strādājis par gaismotāju un redaktoru

1971–1973
Žurnāls "Liesma"
Rīga
Rīga
nodaļas redaktors

1974–1975
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006

1975–1976
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
prozas konsultants

1976–1987
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
prozas nodaļas vadītājs

1988–1990
Žurnāls "Даугава"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

galvenā redaktora vietnieks


1990–1998
Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa"
Rīga
Rīga

redaktors un direktors
(vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze")


2000–2002
Latvijas Televīzija
Zaķusalas krastmala 33, Rīga
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050

vadījis raidījumu "4. studija"


2005–2008
Latvijas Nacionālā radio un TV padome

padomes loceklis

Dalība organizācijās1969–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1974–1990
Latvijas Komunistiskā partija

1990–2008
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Dienests1963–1966
Padomju Armija
Ceļojums1976
Mongolija
Mongolia
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1979
Rumānija
Romania
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.10.1980
Dienvidslāvija

Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.04.1982
Bulgārija
Bulgaria
Brauciens uz 10 dienām.

00.03.1984
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.09.1985
Turcija
Turkey
Brauciens KPFSR Rakstnieku savienības tūrisma grupas sastāvā.
Miršanas laiks/vieta16.06.2008
Rīga
Rīga
Atvadīšanās notikusi 19. jūnijā plkst. 13 Rīgas krematorijā.

Kartes leģenda

Tiek rādīti ieraksti 1-22 no 22.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rēzekne
(Rēzekne)
28.02.1941Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
16.06.2008Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Leona Paegles iela 1, Cēsis
(Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
4Leona Paegles iela 40, Valmiera(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1960 - 1963IzglītībaĒka, māja
6Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1971 - 1973DarbavietaPilsēta
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1975 - 1976DarbavietaĒka, māja
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1976 - 1987DarbavietaĒka, māja
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1988 - 1990DarbavietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
1990 - 1998DarbavietaPilsēta
12Nometņu iela 62, Rīga
(Nometņu iela 62, Rīga, LV-1002)
1966 - 1971DarbavietaĒka, māja
13Zaķusalas krastmala 33, Rīga
(Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050)
2000 - 2002DarbavietaĒka, māja
14Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
1974 - 1975DarbavietaĒka, māja
15Mongolija
(Mongolia)
1976CeļojumsValsts
16Rumānija
(Romania)
1979CeļojumsValsts
17Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
01.03.1984CeļojumsValsts
18Turcija
(Turkey)
01.09.1985CeļojumsValsts
19Dienvidslāvija01.10.1980CeļojumsValsts
20Bulgārija
(Bulgaria)
01.04.1982CeļojumsValsts
21Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1969 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
22Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990 - 2008Dalība organizācijāsĒka, māja
Fotogrāfs Gunārs Janaitis atmiņās raksta: “Kā es redzu Andri Jakubānu, kad viņu iedomāju? Preses nams. Ceļš no kafejnīcas ved gar marmorakmens sienu, uz kuras caur ziemas dārza lielajiem logiem krīt gaisma. No kafejnīcas izveļas skaļa kompānija – laikraksta “Literatūra un Māksla” darbinieku kunkulis ar gara auguma pašpuiku centrā. Viņi smej, žestikulē, virzīdamies uz liftu telpu, lai tiktu pašā augšējā stāvā savās cellēs. Tad, lūk, tas smējējs kunkuļa vidū ir Andris Jakubāns. Ar apdzisušu cigaretes izsmēķi lūpu kaktiņā, rokām abās kabatās, mazliet uz priekšu augumā sameties, ar krekla ļipu ārpus biksēm mugurpusē, aktīvu un smējēju pāri visam. Viņš izskatījās kā pilnīgi brīvs cilvēks. Un cilvēki ap viņu – arī neatkarīgi, cik nu neatkarīgi pagājušā gadsimta setiņdesmitajos, astoņdesmitajos varēja būt. Ja ļoti vēlējās. Andris Jakubāns LM redakcijā vadīja prozas nodaļu un ne tikai. Ar idejām, savām atziņām bagātināja laikrakstu. Arī redaktoru Jāni Škaparu.”

Rakstnieks Andris Jakubāns dzimis 1941. gada 28. februārī Rēzeknē skolotāju ģimenē. Mācījies Cēsu 1. vidusskolā, Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā, Rīgas 2. vidusskolā un Rīgas Raiņa 8. vidusskolā, no 1960. līdz 1963. gadam studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā. Paralēli studijām strādājis par elektriķi. No 1963. līdz 1966. gadam dienējis Padomju Armijā, pēc atgriešanās no armijas strādājis par gaismotāju un redaktoru Latvijas Televīzijā.

Latviešu literatūrā Andris Jakubāns ienāk strauji un spoži. Viņa pirmā publikācija ir tēlojums “Serenāde” laikrakstā “Literatūra un Māksla” 1967. gada 10. jūnijā, un jau 1968. gadā iznāk viņa pirmais stāstu krājums “Mana baltā ģitāra”.

Zigmunds Skujiņš rakstījis: “1967. gada vasarā dzelzs priekškara šajā pusē, kad putekļu mākoņus atkal sacēla tanki, gatavojoties iebrukumam Čehoslovakijā, laikrakstā “Literatūra un Māksla” parādījās Andra Jakubāna pirmais stāsts. Ar virsrakstu “Serenāde”, kas tik pārsteidzoši disonēja ar apkārtējo nervozo noskaņojumu, ka daudzi jutās pat šokēti. Jauno autoru nevarēja neievērot. Viņa rokraksts pārāk atšķīrās no tā, kas raksturoja laikmeta kaligrāfiju. Agrāk nepamanīts, savdabīgs un gatavs, rakstnieku aprindām apkārt nesīcis kā odiņš pirms kodiena, Jakubāns pēkšņi, šķiet, bija nokritis no zila gaisa. (..) Bieži viņš nepublicējās, toties uzliesmojumi bija spoži.”

Pirmās grāmatas “Mana baltā ģitāra” anotācijā jaunais autors raksta: “Diemžēl šī grāmatiņa nav piemērota, lai pašmācības ceļā būtu iespējams iemācīties spēlēt uz ģitāras, jo trūkst nošu, netiek doti norādījumi, kurā rokā jātur instruments, kā pareizi jāstrinkšķina, netiek pat pieminēts ļoti svarīgais jautājums: kāda veida ģitāras progresīvākas – piecstīgu vai septiņstīgu. Tātad trūkumu grāmatiņā daudz, un tie ir būtiski.” Kritiķi viņa īpašo un neatdarināmo stilu un humora izjūtu nodēvēs par “jakubānisku”, kas izslīpējas dažādās tēmās un variācijās, sākotnēji jauniešu, pēc tam arī pārējo laikmeta varoņu portretējumos, izcili dokumentējot un raksturojot dzīvi no 60. gadu otrās puses līdz atmodas sākumam – t.s. stagnācijas periodā. Jakubāna “baltā ģitāra”, līdzīgi kā iepriekš Ziedoņa “motocikls”, kļuva par apzīmējumu 70. gadu jaunatnes ideālismam un nosacītai brīvdomībai.

Inese Treimane rakstījusi: “.. “Mana baltā ģitāra” (1968) guva ievērību galvenokārt ar patiesu jaunatnes tematikas atveidi. Turpmākajos stāstos, atklājot dažādu sabiedrības slāņu tipiskus raksturus, Jakubāns pievērsies laikmetīgām sociālētiskām problēmām. Krājumā “Vakariņas ar klaunu” (1974) un krājumā “Burves aiziešana” (1980) autora pasaules skatījums ironisks, plaši izmantota hiperbola. Krājumā “Un atkal melnais suns pie kājām” (1988) tieksme sapludināt reālistisko un fantastisko tēlojumu. Nezaudējot dzīves dramatisma izjūtu, krājuma tonalitātē jūtams lirisks, gaišs akcents.”

Andra Jakubāna stāsti tulkoti igauņu, somu, gruzīnu, čehu, poļu, krievu un vācu valodā.

70. gadu sākumā Andris Jakubāns sāk strādāt kultūras žurnālistikā – no 1971. līdz 1973. gadam viņš ir žurnāla “Liesma” nodaļas redaktors. Pēc tam dažus gadus strādā Rīgas kinostudijā (kinoscenāriju līdzautors un teksta autors vairākām spēlfilmām un dokumentālajām filmām, piemēram, “Motociklu vasara”, 1975) un par prozas konsultantu Rakstnieku savienībā (1975–1976), līdz 1976. gadā, pēc Ēvalda Vilka nāves, kļūst par laikraksta “Literatūra un Māksla” prozas nodaļas vadītāju.

Andris Jakubāns ir viens no tiem rakstniekiem, kuri visu mūžu strādājuši vienā žanrā – īsprozā; starp citu, tāpat kā viņa priekšgājējs “Literatūras un Mākslas” prozas nodaļā Ēvalds Vilks. Pārējo radošo enerģiju Andris Jakubāns īstenojis publicistikā. 80. gados popularitāti guvis Andra Jakubāna radītais satīriskais aprobežotā birokrāta Cumlaka tēls “Literatūras un Mākslas” humora pielikumā “Literatūriņa un Māksliņa”, par kuru Gunārs Janaitis raksta: “Tam tautā bija liela piekrišana. Kādu laiku ģipsī veidotais Cumlaks greznojās Rakstnieku mājas priekšā Vesetas ielā Rīgā. (..) Pat Mākslas dienās Rīgā Cumlaks ir piedalījies, stāvēdams uz padomju “lepnākā” auto zaporožecs…”

No 1988. līdz 1990. gadam Andris Jakubāns bijis žurnāla “Daugava” (“Даугава”) galvenā redaktora vietnieks.

1990. gadā Andris Jakubāns sāk strādāt laikrakstā “Cīņa”, kļūst par Preses nama Apvienoto darba kolektīvu padomes priekšsēdētāju un aizstāv “Cīņas”, kā arī visu Preses nama žurnālistu intereses. “Cīņas” kolektīvam atsakoties strādāt Latvijas Komunistiskās partijas pārvaldībā, kopā ar Ēriku Hānbergu un domubiedriem top “Neatkarīgā Cīņa”. 25. jūlijā iznāk pēdējais iepriekšējā kolektīva veidotais “Cīņas” numurs, kurā Andris Jakubāns, jaunās “Neatkarīgās Cīņas” redaktors, raksta: “Ļoti ceru, ka viss labais un godīgais, kas ir bijis, trīskāršosies un pieckāršosies “Neatkarīgajā Cīņā”.” Pirmais “Neatkarīgās Cīņas” numurs iznāca 1990. gada 24. augustā, vēlāk laikraksts pārdēvēts par “Neatkarīgo Rīta Avīzi”.

Šajā laikā – līdz 1998. gadam – Andris Jakubāns pārstāja darboties prozā, taču rakstīja slejas par politiskām un sabiedriskām norisēm un kopā ar redaktora biedru publicēja gandrīz 400 interviju ar politiķiem, uzņēmējiem, sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem sērijā “...tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam”.

Pēc aiziešanas no laikraksta redaktora amata Andris Jakubāns vadījis Latvijas Televīzijas raidījumu “4. studija”. 2005. gadā ievēlēts par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli.

2000. gadā iznācis komentēts publicistisko rakstu apkopojums “Cita tūkstošgade”, gadu vēlāk – sagaidot autora 60 gadu jubileju – labāko stāstu izlase “33 stāsti” ar komentāriem par darbu tapšanu. 2005. gadā publicēta grāmata par dziedātāju Ojāru Grīnbergu “Dzīvs – tātad dziedu”.

Andris Jakubāns devies mūžībā 2008. gada 16. jūnijā.

Kā noprotams pēc intervijās sacītā, izdošanu joprojām gaida vairāki rakstnieka manuskripti. 2003. gadā Andris Jakubāns stāstījis: Dzīvoju Ragaciemā, sēžu un rakstu grāmatiņas. Jau no rīta sēstos pie sava kompjūterīša un saceru līdz vakaram. Stāsti ir labi, tikai neviens nedrukā. Piedāvāju žurnāliem, citiem medijiem, saku – baigi aktuāli, bet viņi: vai, vai, paldies, paldies, tikai labāk nenesiet... Laikam neiederos vairs jauno laiku literatūrā, tikai es nemaz īsti nezinu, kāda tad ir tā jaunā literatūra?! Bet vispār esmu apmierināts, jo jūtos kā jaunībā, jo nedrukā jau jaunībā. (..) Man top grāmata, pat nosaukums jau ir – “Kliedzieni pilnmēness naktī”. Izdevniecībām vēl nepiedāvāju, nav gatava, pabeigšu pēc mēneša, diviem. Es rakstu par vietu, kur dzīvoju. Par jūras večiem, piejūras kolhozu sabrukumu, par zivīm, kuru nav, par bandītiem un miličiem. Man ir labi dokumentēts padomju laiks, tagad es gribu parādīt pārmaiņu laiku. (..) Šorīt es tā izsmējos. Ēriks Hānbergs man dzimšanas dienā atsūtīja īsziņu, viņam tagad ir mobilais telefons. Astoņos no rīta saņēmu. Super! Kas to kādreiz varēja iedomāties, ka rakstnieks Hānbergs sūtīs īsziņas?!”

Aprakstu sagatavoja pētnieks Jānis Oga (projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482).

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.