Darbi: Darba autors (80); Atdzejotājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (32)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Andris Jakubāns |
|---|---|
| Pseidonīms | H. Cumlaks |
| Kopsavilkums | Andris Jakubāns (1941–2008) – rakstnieks, viens no izcilākajiem īsprozas autoriem 20. gadsimta 70. un 80. gados. Publicējis stāstu krājumus "Mana baltā ģitāra" (1968), "Vakariņas ar klaunu" (1974), "Burves aiziešana" (1980), "Un atkal melnais suns pie kājām" (1988), izlasi "33 stāsti" (2001). Nozīmīga ir Andra Jakubāna darbība žurnālistikā – laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "Neatkarīgā Cīņa" ("Neatkarīgā Rīta Avīze"). |
| Personiska informācija | Dzimis Rēzeknē skolotāju ģimenē. 1948–1960: mācījies Cēsu 1. vidusskolā, Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā, Rīgas 2. vidusskolā un Rīgas Raiņa 8. vidusskolā. 1960–1963: studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā, strādājis par elektriķi. 1963–1966: dienējis Padomju Armijā. 1966–1971: strādājis par gaismotāju un redaktoru Latvijas Televīzijā, kā arī citus darbus |
| Profesionālā darbība | 1971–1973: žurnāla "Liesma" nodaļas redaktors. 1974–1975: strādājis Rīgas kinostudijā. 1975–1976: prozas konsultants Rakstnieku savienībā. 1976–1987: laikraksta "Literatūra un Māksla" prozas nodaļas vadītājs 1987–1990: žurnāla "Daugava" ("Даугава") galvenā redaktora vietnieks. 1990–1998: laikraksta "Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze") redaktors un direktors. 2000: vadījis Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija". 2005–2008: Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis. Pirmā publikācija – tēlojums "Serenāde" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1967. gada 10. jūnijā. Īsprozas krājumi1968: "Mana baltā ģitāra" (Liesma).1974: "Vakariņas ar klaunu" (Liesma). 1980: "Burves aiziešana" (Liesma). 1988: "Un atkal melnais suns pie kājām" (Liesma). 2001: izlase "33 stāsti" (Nordik). Darbu tulkojumi citās valodāsčehu valodā1984: "Večěre s klaunem" ("Vakariņas ar klaunu"; tulkojis Vojtěch Gaja; Prāga: "Lidové nakladatelství"). gruzīnu valodā 2004: "No pirmdienas līdz pirmdienai" (tulkojis Ušans Salthucišvilī; Tbilisi: b.i.). igauņu valodā 1970: "Hakkas sadama kell neli üksteist" ("Lietus sāka līt pulksten četros un vienpadsmit minūtēs" (stāsti no krājuma "Mana baltā ģitāra"); tulkojusi Ita Saks; sērijā "Loomingu raamatukogu"; Tallina: Perioodika). krievu valodā 1978: "Реставрация бабочек" (tulkojusi Ļubova Osipova; Rīga: Liesma). 1984: "Уход колдуньи" ("Burves aiziešana"; tulkojis Jurijs Abizovs; Maskava: Советский писатель). 1990: "Леди Сам-Уан и картины ее города" ("Samvanlēdijas pilsētas ainavas"; tulkojis Jurijs Abizovs; Maskava: Советский писатель). poļu valodā 1983: "Gość s baru "Lato" ("Vakariņas ar klaunu"; tulkojušas Wiesława Karaczewska un Lubowa Osipova; Varšava: Panstwowy Instytut Wydawniczy). Kopkrājumoskrievu valodā1971: "Моя белая гитара" (stāsts ""Моя белая гитара" ("Mana baltā ģitāra"); Maskava: Молодая гвардия). 1976: "О старой доброй земле и о море" (stāsts "О старой доброй земле и о море" ("Dziesma par veco labo zemi un par jūru"); tulkojusi Ļubova Osipova; Rīga: Liesma). 1979: "След чайки" (stāsts "Сын вернулся" ("Dēls pārnācis"); tulkojusi Ļubova Osipova; Maskava: Молодая гвардия). 1983: "Современный латышский рассказ" (stāsts "Птичий полет"; tulkojis Jurijs Abizovs; Rīga: Liesma). 1986: "Современный латышский рассказ" (stāsts "Алло, вас беспокоят из 3-го "б"! "; tulk. Z. Trenko; Rīga: Liesma). 1987: "Повести писателей Латвии" (stāsts "Танго" ("Tango"); Maskava: Известия). somu valodā 1985: "Koti-ikävä: ja muita latvialaisia novelleja" (tulkojusi Ulla-Liisa Heino; Espo: Weilin+Göös). vācu valodā 1978: "Unter dem Flügel eines Vogels" (Berlīne: Volk und Welt). 1979: "Für Dich, Rostock!: ein literarischer Gruss zum 30. Jahrestag der DDR" (Liesma). 1982: "Neue Namen aus zehn Sowjetrepubliken: Erzählungen" (stāsts "Lodrian – Lotte und Lothar Liebchens Sohn"; tulkojusi Velta Ēlerte; Berlīne: Volk und Welt). 1983: "Novellen aus Estland, Lettland, Litauen" (stāsts "Tbilissi, Tbilissi..." ("Tbilisi, Tbilisi..."); tulkojusi Velta Ēlerte; Berlīne: Volk und Welt). Publicistika2000: "Cita tūkstošgade" (Nordik).80. gadu publicistikā popularitāti ieguva Andra Jakubāna radītais satīriskais aprobežota birokrāta H. Cumlaka tēls "Literatūras un Mākslas" humora pielikumā ”Literatūriņa un Māksliņa”. 90. gados Andris Jakubāns rakstījis slejas par politiskām un sabiedriskām norisēm laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze"), kopā ar laikraksta redaktora biedru Ēriku Hānbergu publicējis gandrīz 400 interviju ar politiķiem, uzņēmējiem, garīdzniekiem un kultūras jomas darbiniekiem. Citi darbi1986: komikss "Notikumi ar krēsliem", mākslinieki Irēna Lūse un Atis Lūsis; teksta autors Andris Jakubāns, kopkrājumā Ceļojums vēsturē" (Liesma).2005: "Dzīvs – tātad dziedu. Ojārs Grinbergs" (Jumava). 2019: Trakie deviņdesmitie: atskati intervijās "...tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam" (sastādījis Voldemārs Hermanis; Jumava). Darbība kinematogrāfijā1970: dokumentālā filma "Dienas rītdienai", scenārija autors kopā ar J. Dobrovoļski, Rīgas kinostudija.1974: dokumentālā filma "Tāds darbs", teksta autors, Rīgas kinostudija. 1975: spēlfilma "Motociklu vasara", scenārija autors kopā ar Elmāru Ansonu, Rīgas kinostudija. 1975: dokumentālā filma "Akmeņainais krasts", teksta autors, Rīgas kinostudija. 1977: spēlfilma "Atspulgs ūdenī", teksta autors, Rīgas kinostudija. 1982: spēlfilma "Salavecīša personiskā dzīve", scenārija autors kopā ar Andri Rozenbergu, Rīgas kinostudija. |
| Citātu galerija | Par Andra Jakubāna personību un daiļradi"1967. gada vasarā dzelzs priekškara šajā pusē, kad putekļu mākoņus atkal sacēla tanki, gatavojoties iebrukumam Čehoslovakijā, laikrakstā "Literatūra un Māksla" parādījās Andra Jakubāna pirmais stāsts. Ar virsrakstu "Serenāde", kas tik pārsteidzoši disonēja ar apkārtējo nervozo noskaņojumu, ka daudzi jutās pat šokēti. Jauno autoru nevarēja neievērot. Viņa rokraksts pārāk atšķīrās no tā, kas raksturoja laikmeta kaligrāfiju. Agrāk nepamanīts, savdabīgs un gatavs, rakstnieku aprindām apkārt nesīcis kā odiņš pirms kodiena, Jakubāns pēkšņi, šķiet, bija nokritis no zila gaisa. Jā, biogrāfija viņam bija raiba un svaidīga – mācījies Cēsīs, Valmierā, Rīgā. Trīs gadus skolojies Universitātē, tad strādājis televīzijā par elektriķi, par apgaismotāju. Bieži viņš nepublicējās, toties uzliesmojumi bija spoži.Drīz vien viņš jau strādāja Rakstnieku savienībā par jauno autoru konsultantu. Sēdēja arī dažā labā redaktora krēslā. Tomēr ne tā kā citi – savādāk. Kad apkārt skanēja sapīņātas un mākslīgi sacirtotas runas, viņš aicināja patiesību meklēt sevī, sacīja: "Jāsāk ar to, ka vispirms pašam jānoskaidro, ko tu no savas pieredzes esi sapratis, kuri ir tie spēka punkti, kas tev ļauj atsperties." To, ko toreiz cenzūras dēļ nevarēja rakstīt par mūsu pašu vīriem, viņš uzrakstīja par gruzīniem, un latviešu literatūra ieguva neaizmirstamu stāstu "Tbilisi, Tbilisi". Apmīļojot Latvijas zemi un mūsu ļaužu vitalitāti, spalva Jakubāna rokās uzbūra orķestri, kas nospēlēja veselu simfoniju ar nosaukumu "Stāsts par veco, labo zemi un arī par jūru". Jakubānu cienīja un mīlēja, un šī mīlestība dažkārt izpaudās visai neparasti, proti, reiz, piemēram, viņam par godu Universitātes aulā draugi sarīkoja ērģeļu koncertu. Tukšā zālē pie neiedegtām gaismām. Rakstnieku mājas priekšā Vesetas ielā mēnešiem ilgi nostāvēja ģipša piemineklis – Jakubāna radītais Cumlaka tēls – iekārtas personificētā aprobežotība ar diktatoriski paceltu roku. Daudz spēka un enerģijas Andris Jakubāns kopā ar Ēriku Hānbergu savā laikā iztērēja šķietami neiespējami – uzliekot uz jaunām, neatkarīgām sliedēm vienu no lielākajām Latvijas avīzēm, boļševistisko "Cīņu". Diemžēl arī pasaules stiprākie spēkavīri, kā zināms, pavilkt lokomotīves, lidmašīnas un citus dižsmagumus spēj tikai ierobežotu laiku un mazu gabaliņu. Pēdējos gados Jakubāns rakstīja maz. Tomēr pašu galveno paspēja – 2001.gadā sakopoja un izdeva savu stāstu izlasi "33 stāsti". Izcila manta. Reiz kāds vīrs atnācis pie Andra Jakubāna un jautājis: "Sakiet, ja tas nav noslēpums, kādam jābūt labam stāstam?" Jakubāns paskatījies uz jautātāju, it kā brīnīdamies, ka viņš to nezina, un atbildējis: "Nu ko es kā televīzijas bijušais apgaismotājs varu teikt? Gaišam jābūt. Un drusku skumjam. Kā dzīve..." Tieši tādus viņš pats arī rakstīja. Un aiziedams mums atstāj. Rakstnieki mirst tad, kad mirst viņu sacerētais." Skujiņš, Zigmunds. Andris Jakubāns. 28.II 1941.–16.VI 2008. Diena, 19.06.2008. "Pirmais krājums "Mana baltā ģitāra" (1968) guva ievērību galvenokārt ar patiesu jaunatnes tematikas atveidi. Turpmākajos stāstos, atklājot dažādu sabiedrības slāņu tipiskus raksturus, Jakubāns pievērsies laikmetīgām sociālētiskām problēmām. Krājumā "Vakariņas ar klaunu" (1974) un krājumā "Burves aiziešana" (1980) autora pasaules skatījums ironisks, plaši izmantota hiperbola. Krājumā "Un atkal melnais suns pie kājām" (1988) tieksme sapludināt reālistisko un fantastisko tēlojumu. Nezaudējot dzīves dramatisma izjūtu, krājuma tonalitātē jūtams lirisks, gaišs akcents." Treimane, Inese. Andris Jakubāns. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2004. Par krājumu "Vakariņas ar klaunu""Zīmīgi jakubāniski stāsti ir arī "Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi" un "Cements". Bet ko nozīmē – jakubāniski? Salīdzinājumā ar agrāko gadu prozu, ko rakstījuši citi, iezīmīgākais un izturēts Jakubāna prozā ir slieksme vēstīt par cilvēkiem, kas ir un paliek tikai cilvēki. Cilvēki dažādos dzīves momentos, dzēruši un nedzēruši, barā vai pa vienam. Brīžiem ērmīgās situācijās, brīžiem morālisti līdz sirds dziļumiem, bet citu neizprasti. Vai šie cilvēki dzīvo zemē, ko dēvē par padomju zemi, vai citur – galu galā ir vienalga: ārējie atribūti var būt dažādi, bet starp ārējā novilktajām robežām cilvēks tomēr svaidās "pa savam". Ir patīkami ar tādiem satikties prozā, just viņu dzīvās asinis pulsējam, nervus ietrīcamies. Papīra figūriņu priekšsēžu un varoņu vietā cilvēks kā cilvēks. Tas ir daudz."Irbe, Gunārs. Cilvēki kā cilvēki. Jaunā Gaita, 1975, nr. 105. |
| Nodarbes | rakstnieks kinoscenārists redaktors |
| Dzimšanas laiks/vieta | 28.02.1941 Rēzekne Rēzekne |
| Izglītība | Cēsu 1. vidusskola Leona Paegles iela 1, Cēsis Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Valmieras 1. vidusskola Leona Paegles iela 40, Valmiera Leona Paegles iela 40, Valmiera mācījies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola Rīgas 2. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 1960 – 1963 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050 studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā |
| Darbavieta | 1966 – 1971 (Datums nav precīzs) Latvijas Televīzija Nometņu iela 62, Rīga Nometņu iela 62, Rīga, LV-1002 strādājis par gaismotāju un redaktoru 1971 – 1973 Žurnāls "Liesma" Rīga Rīga nodaļas redaktors 1974 – 1975 Rīgas kinostudija Šmerļa iela 3, Rīga Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006 1975 – 1976 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 prozas konsultants 1976 – 1987 Laikraksts "Literatūra un Māksla" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 prozas nodaļas vadītājs 1988 – 1990 Žurnāls "Даугава" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 galvenā redaktora vietnieks 1990 – 1998 Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" Rīga Rīga redaktors un direktors 2000 – 2002 Latvijas Televīzija Zaķusalas krastmala 33, Rīga Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050 vadījis raidījumu "4. studija" 2005 – 2008 Latvijas Nacionālā radio un TV padome padomes loceklis |
| Dalība organizācijās | 1969 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 1979 – 1990 Latvijas Komunistiskā partija 1990 – 2008 Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 |
| Dienests | 1963 – 1966 Padomju Armija |
| Ceļojums | 1976 Mongolija Mongolia Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 1979 Rumānija Romania Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.10.1980 Dienvidslāvija Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.04.1982 Bulgārija Bulgaria Brauciens uz 10 dienām. 00.03.1984 Čehoslovākija Czechia, Slovakia Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.09.1985 Turcija Turkey Brauciens KPFSR Rakstnieku savienības tūrisma grupas sastāvā. |
| Miršanas laiks/vieta | 16.06.2008 Rīga Rīga Atvadīšanās notikusi 19. jūnijā plkst. 13 Rīgas krematorijā. |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rēzekne (Rēzekne) | 28.02.1941 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 16.06.2008 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Leona Paegles iela 1, Cēsis (Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Leona Paegles iela 40, Valmiera | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050) | 1960 - 1963 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1971 - 1973 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1975 - 1976 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 9 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1976 - 1987 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 10 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1988 - 1990 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1990 - 1998 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Nometņu iela 62, Rīga (Nometņu iela 62, Rīga, LV-1002) | 1966 - 1971 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Zaķusalas krastmala 33, Rīga (Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050) | 2000 - 2002 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 14 | Šmerļa iela 3, Rīga (Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006) | 1974 - 1975 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 15 | Mongolija (Mongolia) | 1976 | Ceļojums | Valsts |
| 16 | Rumānija (Romania) | 1979 | Ceļojums | Valsts |
| 17 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 01.03.1984 | Ceļojums | Valsts |
| 18 | Turcija (Turkey) | 01.09.1985 | Ceļojums | Valsts |
| 19 | Dienvidslāvija | 01.10.1980 | Ceļojums | Valsts |
| 20 | Bulgārija (Bulgaria) | 01.04.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 21 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1969 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 22 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 - 2008 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
