Andrejs Upīts

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (463); Tulkotājs (1); Sastādītājs (4); Redaktors (14); Līdzautors (1); Komentāra autors (6); Recepcijas persona (292)

Attēli: Persona attēlā(18)

VārdsAndrejs Upīts
PseidonīmsArāju Andrejs, Alfa, Andrejs, Cēsnieks, Dadzis, Iedirbju Fricis, Oļģerts Kurmis, Spricis Ķikuts, Miķelis Mateika, Omega, Orions, Pepermentes Pēteris, Purēns, Remus, A. Silenieks, Tāravas Anniņa, Vecais Aizkrauklietis, Ipiķis
Dzimtais vārdsAndrejs Upītis
KopsavilkumsAndrejs Upīts (1870–1977) – viens no spilgtākajiem reālistiskā literatūras virziena pārstāvjiem Latvijā. Iespējams, ražīgākais latviešu autors ar plašāko vārdu krājumu, tomēr mūsdienās nereti kritizēts savas kreisās politiskās pārliecības dēļ. Tā kopā ar marksisma ideoloģijas iekausēšanu literatūrā likusi A. Upītim vairākkārt pieņemt lēmumus, kas degradējuši viņa personību, līdz ar to izsaucot arī neviennozīmīgu attieksmi pret rakstnieka daiļradi. Dzimis Skrīveru pagasta Kalniņos kā otrais dēls rentnieka ģimenē. Radījis 21 romānu, 10 noveļu krājumus, vairākus garos stāstus un virkni dramaturģijas sacerējumu – vēsturiskas traģēdijas, drāmas, komēdijas –, visu mūžu darbojies literatūrzinātnē, bijis kaismīgs publicists, arī dzejnieks un tulkotājs. Pēc dažu pētnieku aprēķiniem, būtu vajadzīgi apmēram 60 sējumi, lai aptvertu visu Upīša radošo mantojumu. Par vēsturiskajām traģēdijām "Mirabo" (1926) un "Žanna d’Arka" (1930) saņēmis Kultūras fonda prēmiju, par kultūrvēsturisko romānu "Zaļā zeme" (1945) – Staļina prēmiju.
Personiska informācijaDzimis rentnieku Mārtiņa un Māres Upīšu ģimenē kā otrais dēls. Māte bijusi stingra, nervozi ātra un dievbijīga, tēvs – labsirdīgs un nepārspējami bagāts ar stāstiem: "Tikai no viņa esmu mantojis to neizsīkstošo izdomas un iztēles tieksmi, kas mani kā organiska kaite laikam gan neatstās līdz beigām." (Upīts, Andrejs. Kā tapa romāns "Zaļā zeme". Cīņa, 29.06.1946. Nr. 150).
Pētot Andreja Upīša radurakstus, viņa brāļa dēls, literatūrzinātnieks Jānis Upītis atklājis, ka uzvārda forma "Upīts" nevienā gadījumā nav izmantota un tas jo vairāk atgādina, ka mūsdienās nav nekāda pamata lietot šo nepareizo rakstību. Rakstnieks J. Upītim kādreiz teicis: "Es rakstīšu joprojām, kā iesācis – Upīts. Kad manis vairs nebūs, jūs varēsiet rakstīt, kā vajadzīgs." (Upītis, Jānis. Andreja Upīša raduraksti. Karogs, 01.06.1976. Nr. 6).
1952. gadā rakstnieks piedzīvo insultu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz turpmākajām darbaspējām.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

A. Upīša rakstnieka darbību nosacīti iespējams iedalīt trīs lielos laika posmos:
a) līdz 1920. gadam;
b) 20.–30. gadi;
c) 40.–70. gadi, kuri savukārt izdalāmi mazākos apakšposmos.
A. Upīša daiļradē redzams reālistiski piezemēts īstenības tēlojums, prasme dzīves formās atveidot ticamas situācijas, sarežģītus konfliktus un raksturus. Publicējis sacerējumus ar sociālu problemātiku visos literārajos veidos. Savā daiļradē daudz aprakstījis dzimto pagastu, tā ļaudis un notikumus.
Raksturojot savu literāro darbību laikā no 1907. līdz 1940. gadam, A. Upīts sevi nodēvējis par latviešu reālistiskās literatūras virziena galveno rīkotāju un vadītāju.

1892: Pirmā publikācija – “Parunas, Skrīveros uzrakstītas” Nr. 15) un “Kā mūsu senči agrāk Vidzemē dzīvojuši” (Nr. 20) ("Mājas Viesis", ar pseidonīmu Arāju Andrejs).
1901: Pirmā publiskā uzstāšanās – Mīlgrāvī, Augusta Dombrovska skolā nolasīts humoristisks stāsts "Stīpingu famīlijas goda diena".

Dzeja
1896: "Mēs" (Ādolfa Alunāna "Zobgala kalendārs 1897. gadam").
1897: vairāki satīriski dzejoļi izdevumā "Zobgala kalendārs".
1899: "Jaunības sapņi" ("Jauna raža" Nr. 3).
1900: "Sīki ziedi"(15 dzejoļu cikls).
1903–1905: "Jaunības dzeja" (dzejas kopojumi trīs sējumos). Otrās un trešās burtnīcas sastādītājs.
1911: "Mazas drāmas".
1919: "Piektais cēliens".
1923: "Dzīves ceļi" (reālistiskas dzejas krājums: ar kritisku ievadu un bibliogrāfiskām piezīmēm). Sastādītājs.
1924: "Fabulas bez morāles".
1948: "Fabulas. Vārnas eglē".

Stāsti
1899: Pirmais stāsts – “Vētra" ("Austruma kalendārs 1900. gadam").
1901–1906: "Mazie cilvēki" (stāstu cikls: "Lielpilsētas straumē", "Kalnā kāpēji", "Paugurciems", "Dziruļu mantinieces", "Sievas radi", "Plūdi", "Tūkstošnieces", "Celminieki" u. c.).
1902: "Mazo cilvēku vēstules" (feļetonu virkne).
1907: "Pilsoņi" (vēlāk – romāna "Pēdējais latvietis" pirmā daļa).
1909: "Pārcilvēki: bildes un karikatūras trijās nodaļās, Andreja Upīša zīmētas". Pirmais gadījums, kurā autors dramatizējis pats savus īsprozas darbus.
1913: "Jaunā dzērve".
1925: "Pa Lauča pēdām".
1929: "Ūdeņos".
1938: "Tāli ceļi: stāsti jaunatnei" ("Ozols", "Iebūvieša dēls", "Gliemeža ceļojums", "Minces piedzīvojumi" u. c.).
1940: "Sūnu ciema zēni".
1942: "Vilnīša brauciens uz Austrumiem".
1942: "Speck, Butter und Eier: šā laika stāsts".
1942: "Varoņa pārnākšana".
1983: "Glabājiet cilvēcību" (noveles un stāsti).

Romāni
1908: "Jauni avoti" (periodikā 1908, grāmatā 1909).
1910: "Sieviete".
1912: "Zīda tīklā".
1913: "Pēdējais latvietis".
1914: "Zelts” (periodikā 1914, grāmatā 1921).
1915: "Renegāti" (periodikā 1915-1916, grāmatā 1922).
1921: "Ziemeļa vējš".
1922: "Pērkona pievārtē".
1926: "Pa varavīksnas tiltu".
1928: "Zem naglota papēža".
1932: "Jāņa Robežnieka pārnākšana".
1933: "Jāņa Robežnieka nāve".
1934: "Vecas ēnas".
1937: "Smaidoša lapa".
1937: "Pirmā nakts".
1939: "Māsas Ģertrūdes noslēpums".
1940: "Laikmetu griežos".
1945: "Zaļā zeme".
1951: "Plaisa mākoņos"

Noveļu krājumi
1909: "Mazas komēdijas".
1910: "Mazas komēdijas II".
1912: "Nemiers".
1915: "Darba laikā".
1919: "Atkusnī".
1920: "Vēju kauja".
1921: "Skaidas atvarā".
1922: "Aiz paradīzes vārtiem".
1923: "Metamorfozas".
1926: "Kailā dzīvība".
1930: "Stāsti par mācītājiem".
1943: "Noveles" ("Klāvs Brūnis", "Viesnīca pie Slinicas", "Rolanda pēctecis").
1967: "Rožu slepkava" (noveļu izlase).

Lugas
1905: "Dzimumdienas rītā".
1909: "Amazones".
1909: "Pārcilvēki" (īsprozas dramatizējums).
1910: "Ragana".
1911: "Balss un atbalss" (teātrī 1919).
1914: "Viens un daudzie" (teātrī 1919).
1915: "Nanniņa".
1918: "Saule un tvaiks" (teātrī 1919).
1921: "Salauzta sirds".
1922: "Peldētāja Zuzanna".
1923: "Laimes lācis".
1923: "Privātīpašums".
1925: "Atraitnes vīrs".
1926: "Kaijas lidojums".
1926: "Mirabo".
1927: "Lapas viesulī".
1928: "Cēloņi un sekas" (noveles dramatizējums).
1928: "Vesela miesa".
1929: "1905".
1930: "Apburtais loks".
1930: "Žanna d'Ark".
1930: "Šodien lillā!".
1930: "Ziedošais tuksnesis".
1932: "Stāsti par mācītājiem" (noveļu dramatizējums).
1933: "Ziņģu Ješkas uzvara".
1942: "Atsvabinātāji".
1943: "Spartaks" (teātrī 1945).
1945: "Darba dienests".
1945: "Divdesmitviens viencēliens" (Darba dienests; Stāsti par mācītājiem, astoņi dramatizējumi: Dvēseļu izvadītāji; Pērle no gredzena; Darba biedri; Kad tas kungs paklausa; Doktora Mārtiņa viesis; Bezdievis; Dekameronisks notikums; Mācītāja Strautmaļa kārdināšana u. c.).
1946: "Dziesmotā jūgā".
1948: "Spuldzes maisā".
1948: "Zaļā zeme" (romāna dramatizējums, teātrī 1950).
1961: "Plaisa mākoņos" (romāna dramatizējums).

Cittautu autoru darbu tulkojumi

No angļu valodas
1906: Oskars Vailds "Zem granātu kokiem" (Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa).
1924: Edgars Alans Po "Gordona Pima piedzīvojumi" ("Pasaules Literatūra").
1938: Viljams Šekspīrs "Veltas pūles mīlā" ("Viljama Šekspīra darbi I". A. Gulbis).
1938: Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija" ("Viljama Šekspīra darbi I". A. Gulbis).

No dāņu valodas
1926: Johanness Vilhelms Jensens "Šļūdonis: stāsts par pirmo cilvēku" (Atis Freināts).

No franču valodas
1924: Gistavs Flobērs "Salambo" (A. Gulbis).
1925: Anatols Franss "Sarkanā lilija" (Jaunais vārds).
1927: Žils Verns "Jūras dibenā: ceļojums ap pasauli kuģī" (Atis Freināts).
1928: Žils Verns "Noslēpumu sala" (Atis Freināts).
1929: Žils Verns "Ap zemeslodi 80 dienās" (Atis Freināts).
1931: Žils Verns "Uz Ziemeļpolu: Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi" (Atis Freināts).
1935: Žils Verns "Mazais kapteinis" (Atis Freināts).

No itāļu valodas

1932: Rafaello Džovanjoli "Spartaks" (Atis Freināts).

No krievu valodas
1903: Aleksandrs Puškins "Poltava" ("Baltijas Vēstnesis").
1903: Jūlijs Nikolajevičs Vāgners "Zeme" (Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa).
1910: Leonīds Andrejevs "Melnās maskas" (B. Baumaņa druka).
1912: Nikolajs Gogolis "Revidents" (A. Gulbis).
1936: Aleksejs Tolstojs "Pēteris Pirmais" romāns divās grāmatās. Ar pseidonīmu Oļģerts Kurmis (A. Gulbis).
1940: Maksims Gorkijs "Vētrasputns" (Zelta Grauds).
1945: Aleksandrs Gribojedovs "Gudra cilvēka nelaime" (VAPP Daiļliteratūras apgāds).
1947: Aleksejs Tolstojs "Sāpju ceļi: triloģija" (Latvijas Valsts izdevniecība).

No vācu valodas
1921: Heinrihs Manns "Nabagie" (Daile un Darbs).
1938: Franks Tīss "Vētrainais pavasaris". Ar pseidonīmu Oļģerts Kurmis (A. Gulbis).
1945: Heinrihs Heine "Vāczeme" (VAPP Daiļliteratūras apgāds).

No zviedru valodas
1935: Aksels Munte "Grāmata par San Mikelu" (A. Gulbis).

Kritika un publicistika

A. Upīša darbība literatūras kritikā sākas 1902. gadā – tajā viņš publicē 2 rakstus, 1903. gadā – 1, bet 1904. gadā – 6. Šie pirmie apcerējumi un recenzijas publicētas periodiskajos izdevumos "Dienas Lapa", "Rīgas Avīze", "Baltijas vēstnesis", "Balss" un "Austrums".

1902: Pirmā kritiskā apcere – "Kādi vārdi par rakstniecību un rakstniekiem" ("Dienas Lapa" Nr. 159 un Nr. 160).
1910: "Studijas un kritikas" (kritisku rakstu izlase, 1. daļa).
1911: "Studijas un kritikas" (kritisku rakstu izlase, 2. daļa).
1911: ""Dzimtenes vēstnesis" un viņa loma latviešu sadzīvē".
1912: "J. Rainis un viņa dzeja" (biogrāfiski kritiska skice).
1912–1913: "Vārds" (literārais almanahs, 1–2).
1920: "Proletāriskā māksla" (literāri kritisks apcerējums).
1923: "Gustavs Žibalts: dzīves un darba glezniņa 25 gadu jubilejas gadījumam".
1923: "Rīta cēliens" (rakstu krājums ar autobiogrāfisku ievadapceri).
1930: "Janis Jansons-Brauns: dzīve un darbs" (kritiski biogrāfiska monogrāfija).
1931: "Linarda Laicēna pozīcija un manējā : noskaidrojumi literatūras kreisajā frontē".
1952: "N. V. Gogoļa dzīve un darbs".
1967: "Bezsaules noriets".
1970: "Rudens zelmenis" (publicēts pēc rakstnieka nāves).

Sabiedriskās dzīves un literāro parādību satīrisku vērtējumu ar pseidonīmu Tāravas Anniņa devis dzejoļos, feļetonos un recenzijās ciklā "Ar ušņu duramo".
Balstīdamies uz pasaules un nacionālās literatūras pieredzi, aizstāvējis sociāli tendēta, žanriski un stilistiski daudzveidīga reālisma tēlojuma nepieciešamību un reālisma kā virziena priekšrocības, kļūdaini vērtējis romantismu kā reakcionāru strāvu visos laikos un visu tautu literatūrā.
Jānis Upītis sastādījis A. Upīša kritisko un publicistisko rakstu hronoloģisko rādītāju no 1902. līdz 1917. gadam – tajā iekļautas 672 vienības.

Literatūras zinātne un vēsture

1911: "Latviešu jaunākās rakstniecības vēsture" (papildināts izdevums 1921).
1930–1934 "Pasaules rakstniecības vēsture" (4 daļās, kopā ar Rūdolfu Egli).
1941: "Romāna vēsture" (1. daļa; 2. daļa – manuskriptā).
1951: "Latviešu literatūra: lekcijas Latvijas Valsts Universitātē 1945–1947" (I sējums).
1951: "Reālisms literatūrā" (literatūrkritiski raksti, kas tapuši 1911.–1929. gadā).
1951: "Ceļā uz sociālistisko reālismu" (teorētiski raksti, tapuši 1945.–1951. gadā).
1957: "Sociālistiskā reālisma jautājumi literatūrā".

Padomju varas gados A. Upīts aktīvi sekojis literārās dzīves parādībām, devis analītiskus procesa apskatus. Teorētiskajos darbos nodevies neauglīgai sociālistiskā reālisma ģenēzes un attīstības pētīšanai, nemainot savu noliedzošo attieksmi pret romantismu kā virzienu.
Andreja Upīša Kopotie raksti izdoti no 1923. līdz 1929. (16 sējumi) un no 1946. līdz 1954. gadam (22 sējumi).
Literatūrzinātnieki minējuši, ka visu rakstnieka darbu apkopošanai būtu nepieciešami vismaz 60 sējumi.

Politiskā un sabiedriskā darbība

Lai arī marksisma idejām A. Upīts pievēršas jau 1905. gada revolūcijas iespaidā, daudzējādā ziņā par būtisku visā turpmākajā dzīvē un veidā, kā rakstnieks tiek uzlūkots mūsdienās, kļūst tieši 1917. gads. Martā viņš kļūst par Latvijas Sociāldemokrātijas biedru. Rakstnieks aiziet no laikraksta “Jaunais Vārds” un pievēršas partijas laikrakstam “Cīņa” un citiem kreisi orientētiem periodiskajiem izdevumiem. Augustā A. Upīts piedalās Rīgas pilsētas domes vēlēšanās un tiek ievēlēts; Rīgas Strādnieku deputātu padomē viņš aicina dibināt Strādnieku teātri. A. Upīts kļūst par šī teātra dramaturgu un repertuāra komisijas priekšsēdētāju. 1918. gada 5. janvārī vācu okupācijas vara A. Upīti apcietina, taču februārī atbrīvo.
1919. gada janvārī Andrejs Upīts kļūst par Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas Izglītības komisariāta Mākslas departamenta vadītāju. Atstāj Rīgu 1919. gada maijā. Pēc atgriešanās Latvijā no Padomju Krievijas 1920. gadā divas reizes arestēts, rakstniekam draud nāves sods, no kura viņu paglābj citi kultūras darbinieki, īpaši Vilhelms Purvītis, Teodors Reiters un Jānis Zālītis.
Pēc Latvijas okupācijas A. Upīts kļūst par Tautas Saeimas deputātu un 1940. gada 30. jūlijā kopā ar pārējiem delegācijas locekļiem dodas uz Maskavu lūgt uzņemt Latviju PSRS sastāvā. 5. augustā viņš Maskavā piedalās PSRS Augstākās Padomes sēdē, no 24. augusta kļūst par LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieku, šajā amatā atrodas līdz 1952. gadam. Amatu kā Prezidija loceklis A. Upīts saglabā līdz pat savai nāvei. PSRS okupācijas laikā bijis LPSR Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs, žurnāla "Karogs" atbildīgais redaktors, Latvijas Valsts Universitātes Latviešu literatūras katedras vadītājs (1944–1948) un profesors (1945–1951), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta dibinātājs un pirmais direktors (1946–1952). 1943. gadā A. Upītim piešķirts LPSR Tautas rakstnieka goda nosaukums, bet 1945. gadā – filoloģijas zinātņu doktora grāds. Šajā dzīves un darbības posmā A. Upīts pieļauj savas autoritātes izmantošanu oficiālajā literatūras politizācijā.
Citātu galerija

Par Andreja Upīša personību

"Andrejs Upīts – tas nav tikai apbrīnojamas darba spējas un neparasti spilgta mākslinieka pasaules uztvere, tas ir arī latviešu zemnieka raksturs, darba tikums kā ētiska un estētiska kategorija, tā ir paaudžu dzīves gudrība, dziesmu prieks, dziļa dabas izjūta, spēja mīlēt zaļo zemi un jau gēnos ierakstīta smagnējība – tūkstošveidīgs, vienlaicīgi mirdzoši skaists un nolādēti smags tēvtēvu mantojums."
Lāms, Visvaldis. Andrejs Upīts – Četru pūru kaldinātājs. Karogs, 01.12.1977. Nr. 12. 17. lpp.

Rakstnieka dzimtais Skrīveru pagasts

"Nav nevienas nozīmīgākas, notikumiem piesātinātas vietas Skrīveru apkaimē, kas nebūtu attēlota Andreja Upīša romānos, stāstos, lugās. Nav otra latviešu rakstnieka, kas savu dzimto pusi būtu tik plaši un atkārtoti gleznojis, ieskatījies tās sejā ne tikai tagadnē, bet arī pagātnē, gadsimtu griezumā."
Krauliņš, Kārlis. Andrejs Upīts. Dzīve un darbs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1963. 11.–12. lpp.

Andrejs Upīts un sociālistiskais reālisms

"Andreja Upīša dzīves traģēdija bija viņa neatlaidīgajā un stūrgalvīgajā vēlmē būt par sociālu (un vēlāk – sociālistisku) rakstnieku. Mūsdienu cilvēka traģēdija ir apziņa, ka viņš ir informēts, pašpietiekams, attīstīts, vispusīgs un – katrā ziņā – labāks par iepriekšējām paaudzēm."
Koroševskis, Arnis. Lielais noliedzējs. Rīga: Dienas Grāmata. 2022. 480. lpp.

Fragments no A. Upīša romāna "Ziemeļa vējš" (1921)

"Zili melni piesmadzējusi debess pamale guļ riņķī apkārt kā cietuma valnis. Dienas iet bez saules stara un spožuma, bālsnēji pelēkas, drūmi šalcošas. Vakaros, liekas, tumst no visām četrām pusēm. Mākoņi sabiez un nogulst līdz ar zemi. Mājas sarmotiem salmu jumtiem pieplok nokalņos vai saraujas kailos kļavu un ošu puduros. Tikai uz īsu brīdi sarkana uguntiņa paspīd logā. Tad nodziest atkal. Vējš šmīkstina kailiem kļavu un ošu zariem, un akas vinda šūpodamās klusām čīkst. Suņi salīduši kaut kur gubenī vai izplēstas salmu kaudzes apakšā. Nevienas rejas nekur nedzird.
Naktīs zeme liekas pilnīgi nomirusi. Nevienas skaņas nedzird, nevienas dzīvības nekur nemana. Nevienu nakti zvaigznes nespīd pie debesīm. Un, ja kāda kur nejauši parādās saltās mākoņu villaines plīsumā, tad steigšus paslēpjas atkal. Aizveras kā tīra acs, kam netīkas redzēt zemes pamirumu un riebumu."
Upīts, Andrejs. Ziemeļa vējš. Kopoti raksti. V sējums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948.
SaiknesJānis Upītis (1911–1983) - Brāļadēls
Jānis Purapuķe (1864–1902) - Skolotājs
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
publicists
rakstnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
dramaturgs
teātra kritiķis
redaktors
Dzimšanas laiks/vieta04.12.1877
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads
Kalniņi
Dzīvesvieta1877 – 1884
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads
Kalniņi

1884 – 1886
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Jaunpuntūži (saukti arī par Meža Puntūžiem)


1886 – 1892
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Vilkudobes (Silvas)

Šis ir viens no spilgtākajiem posmiem rakstnieka bērnībā, jo te sākas viņa ganu gaitas ar dažādiem piedzīvojumiem, kas tuvu īstenībai attēloti romānā "Vecas ēnas".


1892 – 1895
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Mucenieki

Pie Skrīveru mežkunga Kārļa Fēniksa. A. Upīts norādījis, ka tieši Muceniekos sācis vērīgāk ielūkoties dažādu ļaužu slāņu dzīvē un to attiecībās.


1895 – 1897
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Baloži

A. Upīts: "Baložos mēs bijām nezinot iekļuvuši jaunā dzimtbūšanā un atradāmies tāli pazīstamā muižkunga, igauņa Reksona (Brensons "Ziemeļa vējā"), kalpībā." Barons no agra rīta līdz tumsai staigājis ar spieķi rokā, visu vērodams. "Sumpurnis" bijis mīļākais epitets, kuru viņš veltījis saviem strādniekiem, tāpēc tas vēlāk ticis attiecināts uz viņu pašu.

Lai arī 1897. gadā rakstnieks pārvācas uz Mangaļiem, līdz gadsimtu mijai vasaras mēneši tiek pavadīti vecāku mājās.


1897 – 1902
Vecmīlgrāvis
Vecmīlgrāvis, Rīga

Dzīvesvieta pie Ķīšezera

A. Upīts: "Oktobra sākumā iekravāju savā pagastskolas kastē drēbes, "biblioteku" un visas pārējās nepieciešamās mantas un brāļa pavadībā devos ceļā uz jaunu dzīvi un darbu (šī kaste un dažas ceļa epizodes vēlāk piedzejotas Robežnieku Jānim "Zīda tīklā")".


1901 – 1909
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads
Siksnēni
Kad Upīši pāriet dzīvot uz Skrīveru landrātam Siversam piedrošajām Siksnēnu mājām, rakstnieks šeit pavada vairākus vasaras brīvlaikus. Tieši šeit vecākā brāļa Mārtiņa iespaidā A. Upīts iepazinies ar sociāldemokrātu idejām.

1902
Rīga
Rīga
Dzirnavu iela 20

1902 – 00.06.1904
Rīga
Rīga
Grobiņas iela 3-8

1904
Rīga
Rīga
Ļermontova iela 2

1905 – 1906
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads
Palātu mājas. Dzīvo pie sievas Olgas un viņas vecākiem

1907
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads
Siksnēni. Kopā ar sievas ģimeni pārceļas pie brāļa Mārtiņa un vecākiem.

1908
Rīga
Rīga
Ernestīnes iela 11

1909 – 1915
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Daugavas iela 58. A. Upīts pilnībā atsakās no skolotāja amata un pārceļas no Rīgas uz patstāvīgu dzīvi Skrīveros, lai varētu profesionāli nodoties rakstniecībai un pašizglītībai.


00.07.1915 – 00.09.1915
Baku
Baku, Azerbaijan

Šajā laikā saraksta lielu daļu romāna "Renegāti".


00.12.1915 – 1916
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia
Tolaik Rēvele

02.11.1916 – 00.02.1917
Rīga
Rīga

Zemnīca Mazās Juglas krastā, Šablovska papīrfabrikas tuvumā


00.04.1917
Rīga
Rīga

Ģertrūdes iela 69/71, 6. dzīvoklis. Ēka tolaik piederējusi Upīša draugam, grāmatizdevējam E. Pīpiņam-Vizulim.


00.07.1917
Rīga
Rīga
Bruņinieku iela 20

00.04.1918 – 00.01.1919
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Balšāres. Sākotnēji apmetas malkas šķūnīša piebūvē, dzīvo ļoti smagos un trūcīgos apstākļos, pēcāk pārvācas uz dzīvojamo ēku.


00.01.1919 – 00.05.1919
Rīga
Rīga
Krišjāņa Barona iela 24/26, 20. dzīvoklis

00.05.1919
Veļikije Luki
Velikiye Luki, Pskov Oblast, Russia

Rakstnieks īslaicīgi uzturas arī Maskavā un Kijivā.


00.09.1919 – 00.01.1920
Rēzekne
Rēzekne

Partijas un padomju darbinieku kopmītne Mazajā Nikolaja ielā 12.


00.01.1920 – 00.04.1920
Maskava
Moscow, Russia

28.08.1920 – 00.06.1941
Rīga
Rīga
Ģertrūdes iela 69/71

1922 – 1940
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Daugavas iela 58. Atjaunotajā mājā pavada visas vasaras.


27.06.1941 – 1944
Krievija
Russia

Kstiņina. Aptuveni 20 km attālumā no Kirovas.


00.10.1944 – 00.01.1951
Rīga
Rīga
Andrejs Upīts ar sievu Olgu un mazdēlu Aivaru atgriežas padomju varas okupētajā Rīgā.

00.01.1951 – 1970
Rīga
Rīga
Brīvības iela 38-4.
Izglītība1888 – 1894
Skrīveru pagastskola
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Mācījies pie rakstnieka Jāņa Purapuķes. Par skolotāju A. Upīts izteicies, ka viņš varējis būt labs, taču kā audzinātājam tam trūcis nepieciešamo īpašību, kā arī laika un intereses tuvāk pievērsties saviem skolēniem. Purapuķe mīlējis "forsēt ar savām asprātībām un zobgalībām [..] tādā mērā, ka viņa bijušie skolnieki, jau pieauguši cilvēki, bēga no ceļa nost, viņu pretimnākam ieraudzījuši".


1894 – 1894
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Pēc pagastskolas beigšanas izglītību turpina pašmācības ceļā, gatavojas tautskolotāja eksāmeniem.


1896
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010

Astoņpadsmit gadu vecumā A. Upīts pirmo reizi dodas uz Rīgu, kur Nikolaja ģimnāzijā (tagadējais Rīgas Valsts tehnikums) kārto eksāmenus. Ar pirmo reizi tas neizdodas, taču pēc atkārtota brauciena tā paša gada nogalē pārbaudījumi tiek izturēti. Ieguvis draudzes un pilsētas skolas skolotāja tiesības


00.03.1901

Iegūst mājskolotāja tiesības.


1945
A. Upītim piešķirts filoloģijas zinātņu doktora grāds
Darbavieta1897 – 1902
Mangaļu pagastskola
Mangaļi
Rīga, LV-1030

Palīgskolotājs


1902 – 1902
Katrīndambja skola
Rīga
Rīga

Rezerves skolotājs


1902 – 1902
Rīga
Rīga

Otrais adjunkts Rīgas pirmmācības skolās


1902 – 1907
Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas apgāds
Rīga
Rīga
Tulkotājs un redaktors

00.11.1902 – 00.05.1903
Torņakalna meiteņu skola
Bauskas iela 4, Rīga
Bauskas iela 4, Rīga, LV-1004
Skolotāja vietas izpildītājs

00.05.1903 – 00.05.1909
Zasulauka zēnu elementārskola
Kalnciema iela, Rīga
Kalnciema iela, Rīga
Skolotājs

1909 – 1911
Laikraksts "Izglītība"
Rīga
Rīga
Redakcijas loceklis

1912 – 1915
Žurnāls "Domas"
Rīga
Rīga
Redakcijas loceklis

1912 – 1915
Laikraksts "Jaunā Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Redakcijas loceklis

1915 – 1917
Laikraksts "Jaunais Vārds" (1914–1922)
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga, LV-1050
Redakcijas loceklis

00.12.1915 – 1916
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia
Tolaik Rēvele. Strādnieks cietokšņa būvdarbos piepilsētas salās

02.11.1916 – 00.02.1917
Rīga
Rīga

Strādā bijušās Šablovska papīrfabrikas kantorī, 12. armijas 4. hidrotehniskajā nodaļā


01.03.1917 – 10.04.1917
Rīga
Rīga

Strādā bijušās Kronberga šujmašīnu fabrikas otrajā stāvā iekārtotajā Kaktiņa Rīgas kantorī


00.07.1917
Strādnieku teātris
Rīga
Rīga

Dramaturgs, repertuāra komisijas priekšsēdētājs


1919
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīga
Rīga
Teātru un izrīkojumu sekcijas vadītājs

1919
Padomju Latvijas Izglītības komisariāts
Rīga
Rīga

Mākslas nodaļas vadītājs; Literatūras apakšnodaļas pārzinis un Teātru un Operas pārvaldes vadītājs


1919
Padomju Latvijas Strādnieku teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010

Direktors un mākslinieciskais vadītājs


1924 – 1930
Žurnāls "Domas"
Rīga
Rīga

Kritikas nodaļas vadītājs. Šajā laikā atjaunojis savu recenziju sēriju "Ar ušņu duramo", ieviesis satīrisku publicistiku "Jautrā avīžniecība".


1940 – 1941
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Atbildīgais redaktors

1940 – 1951
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs
Rīga
Rīga
Priekšsēdētāja vietnieks

1944 – 1948
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Rīga

Latviešu literatūras katedras vadītājs


1944 – 1954
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Valdes priekšsēdētājs


1945 – 1946
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Atbildīgais redaktors

1945 – 1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Rīga

Latviešu literatūras katedras profesors


1946 – 1952
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Dibinātājs un direktors


1951 – 1970
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs
Rīga
Rīga
Loceklis
Dalība organizācijās1917
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Rīga
Rīga

1940 – 1970
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs
Rīga
Rīga

00.07.1940
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010
Emigrē00.07.1915 – 00.09.1915
Baku
Baku, Azerbaijan

27.06.1941 – 00.10.1944
Krievija
Russia
A. Upīts kopā ar sievu Olgu un mazdēlu Aivaru dodas evakuācijā uz Krieviju – Kstiņinas ciematu aptuveni 20 kilometru attālumā no Kirovas. Viņiem piešķir trīsistabu guļbaļķu māju. A. Upīša dēls Kārlis tobrīd atrodas frontē.
Apcietinājums05.01.1918 – 00.02.1918
Rīga
Rīga

Vācu slepenpolicija apcietina A. Upīti un viņa sievu Olgu. Viņi tiek ievietoti cietuma namā Rīgas Citadelē. Apcietinājuma laikā sarakstītas 14 noveles, kas vēlāk veido pamatu krājumam "Atkusnī".


04.04.1920 – 28.06.1920
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Atgriežoties Latvijā, uz Igaunijas robežas apcietināts, apsūdzēts par "piederību komunistiskai organizācijai". Atbrīvots pret galvojumu un vēlāk atrodas policijas uzraudzībā Skrīveru pagasta Balšārēs.

21.07.1920 – 25.08.1920
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

Atkārtoti apcietināts, atbrīvots sakarā ar Satversmes sapulces amnestiju.

Miršanas laiks/vieta17.11.1970
Rīga
Rīga
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Skrīveros pie A. Upīša vidusskolas un memoriālmājas uzstādīti tēlnieces Leas Davidovas-Medenes veidotie Andreja Upīša krūšutēli.


01.09.1954
Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Stacijas laukums 1, Skrīveri
Stacijas laukums 1, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125

Sākotnēji Andreja Upīša vidusskola.

Rakstnieka vārdā nosaukta arī Skrīveru bibliotēka un iela ne tikai Skrīveros, bet arī Preiļos, Valmierā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē un Dundagā.


1977
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

A. Upīša simtgadē nodibināta viņa prēmija literatūrā. To pasniedz Skrīveru izmēģinājuma saimniecība, piešķirot 4000 rubļu naudas prēmiju. Šo apbalvojumu 1977. gadā saņem Māris Čaklais, starp laureātiem ir arī rakstnieki Alberts Bels (1977), Māra Zālīte (1985), Vizma Belševica, Knuts Skujenieks (1986), Pauls Putniņš (1977) un Lilija Dzene (1982).


1977
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads
Par godu Andreja Upīša simtgadei par Lielo Andreju tiek nosaukts liels, skaists dižozols Skrīveros – tā lemj dzejnieks Imants Ziedonis. Dižozols atrodas Sprūda kalna virsotnē, savā apkārtmērā tas nu jau ir vairāk kā seši metri izaudzis, pie tā ved izkopta taciņa, no kuras paveras burvīgs skats uz Dīvajas senleju, Daugavas ielejas Dabas parku un Jaunjelgavu.

1978
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

Andreja Upīša vidusskolas 1978. gada izlaiduma klašu skolēni stāda ozolu un bērzu piemiņas birzis pie rakstnieka dzimtajām mājām Kalniņi.


1981
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads

1981. gada Andreja Upīša vidusskolas absolventi izlaiduma gada pavasarī izkopj Lielā Andreja (ozols Sprūda kalna virsotnē Skrīveros) apkārtni un izveido pirmo taku skolotāja Leonīda Antona vadībā – Dīvajas taku, kuras garums ir 1050 metru. Taka savieno Sateku ar Lielo Andreju. 80. gadu vidusskolas absolventi izveido savas takas, izstrādājot maršrutus, kuros iekļautas Skrīveru gleznainās vietas un ciemata kultūrvēstures objekti.


1982
Kronvalda parks
Kronvalda parks, Centrs, Rīga, Vidzeme, Latvija
Uzstādīts A. Upītim veltīts piemineklis. Tēlnieks Alberts Terpilovskis, arhitekts Gunārs Asars.
Muzeji1952 līdz šim
Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros
Daugavas iela 58, Skrīveri
Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125

1972 līdz šim
Andreja Upīša memoriālais muzejs
Brīvības iela 38-4, Rīga
Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Mirabo
Literatūra
1927

Kultūras fonda prēmija
Žanna d'Ark
Literatūra
1931

Darba Sarkanā Karoga ordenis
1943

LPSR Tautas rakstnieks
1943

Staļina prēmija
Zaļā zeme
Literatūra, kategorija "Mākslas proza"
1946

Ļeņina ordenis
1946

Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordenis piešķirts par auglīgu darbību daiļliteratūras laukā sakarā ar 70. dzimšanas dienu.
1947

Ļeņina ordenis
1950

Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordenis piešķirts par izciliem nopelniem latviešu daiļliteratūras attīstībā sakarā ar 75. dzimšanas dienu.
1952

Latvijas PSR Valsts prēmija
Sociālistiskā reālisma jautājumi literatūrā
Literatūra
1957

Ļeņina ordenis
1957

Ļeņina ordenis
1965

Sociālistiskā Darba Varonis
1967

Ļeņina ordenis
1967

Kartes leģenda























Tiek rādīti ieraksti 1-78 no 78.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Skrīveru pagasts
(Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
04.12.1877Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Skrīveru pagasts
(Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1877 - 1884DzīvesvietaPagasts
3Skrīveru pagasts
(Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1884 - 1886DzīvesvietaPagasts
4Skrīveru pagasts
(Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1886 - 1892DzīvesvietaPagasts
5Skrīveru pagasts
(Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1892 - 1895DzīvesvietaPagasts
6Skrīveru pagasts
(Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1895 - 1897DzīvesvietaPagasts
7Vecmīlgrāvis
(Vecmīlgrāvis, Rīga)
1897 - 1902DzīvesvietaPilsētas daļa
8Rīga
(Rīga)
1902DzīvesvietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1902 - 01.06.1904DzīvesvietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1904DzīvesvietaPilsēta
11Skrīveru pagasts
(Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1905 - 1906DzīvesvietaPagasts
12Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1907DzīvesvietaCiems
13Rīga
(Rīga)
1908DzīvesvietaPilsēta
14Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1909 - 1915DzīvesvietaCiems
15Baku
(Baku, Azerbaijan)
01.07.1915 - 01.09.1915DzīvesvietaPilsēta
16Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
01.12.1915 - 1916DzīvesvietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
02.11.1916 - 01.02.1917DzīvesvietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
01.04.1917DzīvesvietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
01.07.1917DzīvesvietaPilsēta
20Skrīveru pagasts
(Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
01.04.1918 - 01.01.1919DzīvesvietaPagasts
21Rīga
(Rīga)
01.01.1919 - 01.05.1919DzīvesvietaPilsēta
22Veļikije Luki
(Velikiye Luki, Pskov Oblast, Russia)
01.05.1919DzīvesvietaPilsēta
23Rēzekne
(Rēzekne)
01.09.1919 - 01.01.1920DzīvesvietaPilsēta
24Maskava
(Moscow, Russia)
01.01.1920 - 01.04.1920DzīvesvietaPilsēta
25Rīga
(Rīga)
28.08.1920 - 01.06.1941DzīvesvietaPilsēta
26Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1922 - 1940DzīvesvietaCiems
27Krievija
(Russia)
27.06.1941 - 1944DzīvesvietaValsts
28Rīga
(Rīga)
01.10.1944 - 01.01.1951DzīvesvietaPilsēta
29Rīga
(Rīga)
01.01.1951 - 1970DzīvesvietaPilsēta
30Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1901 - 1909DzīvesvietaCiems
31Rīga
(Rīga)
17.11.1970Miršanas laiks/vietaPilsēta
32Krievija
(Russia)
27.06.1941 - 01.10.1944EmigrēValsts
33Baku
(Baku, Azerbaijan)
01.07.1915 - 01.09.1915EmigrēPilsēta
34Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
35Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1894 - 1894IzglītībaCiems
36Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
1896IzglītībaĒka, māja
37Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1888 - 1894IzglītībaCiems
38Mangaļi
(Rīga, LV-1030)
1897 - 1902DarbavietaCiems
39Rīga
(Rīga)
1902 - 1902DarbavietaPilsēta
40Rīga
(Rīga)
1902 - 1902DarbavietaPilsēta
41Rīga
(Rīga)
1902 - 1907DarbavietaPilsēta
42Bauskas iela 4, Rīga
(Bauskas iela 4, Rīga, LV-1004)
01.11.1902 - 01.05.1903DarbavietaĒka, māja
43Kalnciema iela, Rīga01.05.1903 - 01.05.1909DarbavietaIela
44Rīga
(Rīga)
1909 - 1911DarbavietaPilsēta
45Rīga
(Rīga)
1912 - 1915DarbavietaPilsēta
46Rīga
(Rīga)
1912 - 1915DarbavietaPilsēta
47Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 3, Rīga, LV-1050)
1915 - 1917DarbavietaĒka, māja
48Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
01.12.1915 - 1916DarbavietaPilsēta
49Rīga
(Rīga)
02.11.1916 - 01.02.1917DarbavietaPilsēta
50Rīga
(Rīga)
01.03.1917 - 10.04.1917DarbavietaPilsēta
51Rīga
(Rīga)
01.07.1917DarbavietaPilsēta
52Rīga
(Rīga)
1919DarbavietaPilsēta
53Rīga
(Rīga)
1919DarbavietaPilsēta
54Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
1919DarbavietaĒka, māja
55Rīga
(Rīga)
1924 - 1930DarbavietaPilsēta
56Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1940 - 1941DarbavietaĒka, māja
57Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1944 - 1954DarbavietaĒka, māja
58Rīga
(Rīga)
1944 - 1948DarbavietaPilsēta
59Rīga
(Rīga)
1945 - 1951DarbavietaPilsēta
60Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1946 - 1952DarbavietaĒka, māja
61Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1945 - 1946DarbavietaĒka, māja
62Rīga
(Rīga)
1940 - 1951DarbavietaPilsēta
63Rīga
(Rīga)
1951 - 1970DarbavietaPilsēta
64Rīga
(Rīga)
05.01.1918 - 01.02.1918ApcietinājumsPilsēta
65Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
04.04.1920 - 28.06.1920ApcietinājumsĒka, māja
66Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
21.07.1920 - 25.08.1920ApcietinājumsĒka, māja
67Rīga
(Rīga)
1917Dalība organizācijāsPilsēta
68Ģertrūdes iela 6, Rīga
(Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010)
01.07.1940Dalība organizācijāsĒka, māja
69Rīga
(Rīga)
1940 - 1970Dalība organizācijāsPilsēta
70Stacijas laukums 1, Skrīveri
(Stacijas laukums 1, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125)
01.09.1954Piemiņas vietasĒka, māja
71Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1978Piemiņas vietasCiems
72Kronvalda parks
(Kronvalda parks, Centrs, Rīga, Vidzeme, Latvija)
1982Piemiņas vietasParks
73Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1977Piemiņas vietasCiems
74Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1981Piemiņas vietasCiems
75Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
1977Piemiņas vietasCiems
76Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasCiems
77Brīvības iela 38-4, Rīga
(Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050)
1972MuzejiDzīvoklis
78Daugavas iela 58, Skrīveri
(Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125)
1952MuzejiĒka, māja

4. decembrī rakstniekam, dzejniekam, publicistam, literatūrkritiķim un tulkotājam ANDREJAM UPĪTIM – 150!

Andrejs Upīts ir viens no spilgtākajiem reālistiskā literatūras virziena pārstāvjiem. Iespējams, ražīgākais latviešu autors ar plašāko vārdu krājumu, tomēr mūsdienās nereti kritizēts savas kreisās politiskās pārliecības dēļ. Tā kopā ar marksisma ideoloģijas iekausēšanu literatūrā likusi A. Upītim vairākkārt pieņemt lēmumus, kas degradējuši viņa personību, līdz ar to izsaucot arī neviennozīmīgu attieksmi pret rakstnieka daiļradi.

Dzimis 1877. gada 4. decembrī Skrīveru pagasta Kalniņos kā otrais dēls rentnieku Mārtiņa un Māres Upīšu ģimenē. Mācījies Skrīveru pagastskolā pie rakstnieka Jāņa Purapuķes (1888–1894), pēc tam pašizglītojies. 1892. gadā laikrakstā "Mājas Viesis" ar pseidonīmu Arāju Andrejs publicējis pirmos rakstus: "Parunas, Skrīveros uzrakstītas" (15. numurā) un "Kā mūsu senči agrāk Vidzemē dzīvojuši" (20. numurā). 1896. gadā ieguvis draudzes un pilsētas skolas skolotāja tiesības, sācis strādāt par palīgskolotāju Mangaļu pagastskolā, 1901. gadā ieguvis arī mājskolotāja tiesības. Strādājis vairākās Rīgas skolās, kā redaktors darbojies Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas izdevniecībā (1902–1907) un laikrakstos "Izglītība" (1909–1911), "Domas" (1912–1915; 1924–1930) "Jaunā Dienas Lapa" (1912–1915) un "Jaunais Vārds" (1915–1917), vēlāk arī žurnālā "Karogs" (1940–1941; 1945–1946). 1919. gadā kļuvis par Padomju Latvijas Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītāju. Padomju okupācijas laikā vadījis literatūras katedru (1944–1948) un lasījis lekcijas Latvijas Universitātē (1945–1951). Bijis Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta dibinātājs un direktors (1946–1952), Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs (1944–1954), Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks (1940–1951), vēlāk – loceklis (1951–1970).

Publicējis sacerējumus ar sociālu problemātiku visos literārajos veidos. Kopumā radījis 21 romānu, 10 noveļu krājumus, vairākus garos stāstus un virkni dramaturģijas sacerējumu – vēsturiskas traģēdijas, drāmas, komēdijas –, visu mūžu darbojies literatūrzinātnē, bijis kaismīgs publicists, dzejnieks un tulkotājs. Pēc literatūrzinātnieku minējumiem, būtu vajadzīgi apmēram 60 sējumi, lai aptvertu visu Upīša radošo mantojumu. Par vēsturiskajām traģēdijām "Mirabo" (1926) un "Žanna d’Arka" (1930) saņēmis Kultūras fonda prēmiju, par kultūrvēsturisko romānu "Zaļā zeme" (1945) – Staļina prēmiju.

2022. gadā izdots apjomīgs pētījums par Andreja Upīša dzīvi un daiļradi – "Lielais noliedzējs". Tā autors Arnis Koroševskis, raksturojot A. Upīša darbību pēdējās dzīves desmitgadēs, uzsvēris – 1952. gadā Andreju Upīti piemeklē insults, un "turpmākos gadus kādreiz tik talantīgais, asprātīgais, erudītais un latviešu literatūru pētīt alkstošais rakstnieks pavada, vairākos simtos lapaspušu iztirzādams sociālistiskā reālisma jautājumus. Visu, ko Upīts ir publicējis pēc traģēdijas "Spartaks" un romāna "Zaļā zeme" (diviem laikmeta kontekstā unikāliem literāriem darbiem), var nodēvēt precīzi tāpat, kā savulaik rakstnieks apzīmēja, viņaprāt, vājo latviešu literatūru – par "skanošo tukšumu". Upītim vajadzēja apstāties laikā, kad Latvijā tika atjaunots padomju okupācijas režīms – iespējams, tad rakstnieks vēsturē paliktu kā vienkārši dogmatisks marksists, kurš mūža pēdējos gados politiski piedalījās valsts okupācijā, sarakstīja vēl pāris pietiekami labus literārus darbus, par pēdējo saņemdams Staļina prēmiju." (Koroševskis, Arnis. Lielais noliedzējs. Rīga: Dienas Grāmata. 2022. 422. lpp.).

Andrejs Upīts mūžībā devies 1970. gada 17. novembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos. Godinot rakstnieka piemiņu, izveidots A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38-4 un memoriālmāja Skrīveros, Daugavas ielā 58. Viņa vārdā nosaukta Skrīveru vidusskola un bibliotēka, kā arī ielas Skrīveros, Preiļos, Valmierā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē un Dundagā. Rīgā, Kronvalda parkā atrodas A. Upītim veltīts piemineklis, tēlnieces Lea Davidovas-Medenes veidotie krūšutēli uzstādīti Skrīveros pie vidusskolas un memoriālmājas. A. Upīša dzimtajā pagastā izveidoti viņa darba un dzīvesvietām veltīti tūrisma maršruti un zaļie uzraksti, pie Kalniņu mājām iestādītas ozolu un bērzu piemiņas birzis. 3. decembrī Aizkrauklē norisinājusies rakstniekam veltīta zinātniskā konference "Andrejs Upīts. Atskats un izredzes".

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.