Amanda Aizpuriete

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (92); Tulkotājs (42); Atdzejotājs (10); Sastādītājs (9); Redaktors (10); Komentāra autors (22); Recepcijas persona (44)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAmanda Aizpuriete
KopsavilkumsAmanda Aizpuriete (1956) – dzejniece, prozaiķe, atdzejotāja un tulkotāja. Klajā nākuši desmit dzejoļu krājumi un romāns. Aizpuriete pieder pie tā saucamās Klāva Elsberga paaudzes, kuri dzejā ienāca 70. gadu vidū, aktīvi nostājoties pret padomju sabiedrības dubulto morāli un godīgi rakstot par dzīves netīkamajām pusēm un dzejai it kā neatbilstošām tēmām. Aizpurietes dzejā atklājas sievietes pasaule skarbā sociālā vidē. Tulkojusi ap 40 romānu no angļu, vācu un krievu valodas, atdzejojusi no vācu, krievu, ukraiņu un angļu valodas. Saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju par krājumu "Turp" (2013) un speciālbalvu par krājumu "Ledusskapja šūpuļdziesma" (2011), Dzejas dienu balvu par dzejas krājumu "Bābeles nomalē" (2000) u. c. apbalvojumus.
Personiska informācijaDzimusi radiožurnālista un farmaceites ģimenē.
Profesionālā darbība1976: pirmā publikācija – dzejolis "Tad vienam akmenim es savas rokas atdevu..." laikrakstā "Literatūra un Māksla" 3. jūlijā.
1997: amerikāņu komponista Ērika Fanka (Eric Funk) 4. simfonija "Šis novakars šķiet bojāts" (This Eventide Seems Spoiled) kontraltam un simfoniskajam orķestrim ar Amandas Aizpurietes dzejoļu ciklu. Pirmatskaņojums Rīgā 1999. gada 1. oktobrī.
2000: jūnijā un jūlijā Amanda Aizpuriete, Māris Čaklais un Roalds Dobrovenskis piedalījās ceļojumā cauri Eiropai "Literatūras ekspresis 2000". Brauciens ilga sešas nedēļas cauri Eiropas valstīm, piedalījās 107 literāti no 43 Eiropas valstīm, notika konferences, diskusijas, autoru darbu lasījumi.
2004: iznācis dzejas disks Poeticus mixturalis (sakārtojis Andris Grandbergs), kur 20 dzejnieku vidū savu dzejoli "Lūk, skatuvīte nodrāztā... " lasa arī Amanda Aizpuriete. (https://nabamusic.bandcamp.com/track/amanda-aizpur... ).

Dzejoļu krājumi

1980: Nāks dārzā māte
1986: Kāpu iela
1990: Nākamais autobuss
1995: Pēdējā vasara
1999: Bābeles nomalē
2003: Viršu debesīs (izlase)
2004: Vēstuļu vējš
2008: Sena tikšanās vieta (izlase)
2011: Ledusskapja šūpuļdziesma
2013: Turp
2020: Pirms izvākšanās

Proza

2000: Nakts peldētāja (romāns)
2011: Šonakt biju zaļš putns (no dienasgrāmatas portālā "Draugiem.lv")

Amandas Aizpurietes dzeja un proza svešvalodās

1993: Die Untiefen des Verrats ("Nodevības dziļumi", vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 1993.
1996: Lass mir das Meer ("Atstāj man jūru", vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 1996.
2000: Babylonischer Kiez ("Bābeles nomalē", atdzejojis Manfrēds Pēters Heins). Reinbek: Rowohlt.
2002: Så som skymningen älskar dig ("Kā mijkrēsli es mīlu tevi", zviedru valodā). Lund Ariel Ellerström.
2005: Krēsla tevi mīl = Сумерки тебя любят (atdzejojusi Milena Makarova). Rīga: ALIS.
2006: Vihreäsilmäinen yö ("Nakts ar zaļām acīm", somu valodā). Turku: Sammakko.
2009: Plaukiotoja naktimis (Nakts peldētāja) (tulkojusi Dzintra Elga Irbīte). Šauļu Universitātes izdevniecība.
2017: Die Untiefen des Verrats ("Nodevības dziļumi", vācu valodā). Zürich: Ink Press.

Tulkojumi un atdzejojumi no angļu valodas

1994: Pengborns, Edgars. Triumfa kopa; Deivijs. Rīga: Liesma.
1996: Maklīns, Alisters. Baltās nāves trase. Rīga: Dzītars.
1996: Svorthauts, Glendons. Ieknieb man, es laikam sapņoju. Rīga: Sprīdītis.
1997: Kīzijs, Kens. Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu. Rīga: Jumava.
1997: Kušnere, Elena. Tomass Vārsmotājs, Rīga: Hekate.
1997: Lī, Reižela. Liktenīgā izvēle. Rīga: Asja.
1997: Ondatje, Maikls. Angļu pacients. Rīga: Jumava.
1997: Redklifa, Moda. Baltijas stāsti: Armitstedu dzimta laikmetu griežos = A Baltic story. Rīga: Rīgas Domes Rīgas 800 gadu pasākumu nodaļa.
1998: Apdaiks, Džons. Īstvikas raganas. Rīga: Jumava.
2001: Vulfa, Virdžīnija. Orlando. Rīga: Hekate.
2002: Bašnela, Kandeisa. Sekss un lielpilsēta. Rīga: Valters un Rapa.
2003: Kutzē, Džons Maksvels. Negods. Rīga: AGB.
2003: Volers, Roberts Džeimss. Madisonas apgabala tilti; Tūkstoš lielceļu. Rīga: Jumava.
2004: Ficdžeralds, Frānsis Skots. Lieliskais Getsbijs. Rīga: AGB.
2005: Keruaks, Džeks. Dharmas blandoņas. Rīga: AGB.
2008: Votsons, Īens. Bābeles maukas. (Kopā ar Laumu Lapu.) Rīga: Hekate.
2009: Hartneta, Soņa. Rēgu bērns. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
2013: Ezergaile, Inta. Melnās gailenes. Rīga: Atvērtās krātuves.
2013: Ficdžeralds, Frānsis Skots. Lieliskais Getsbijs. Rīga: Zvaigzne ABC.
2013: Regers, Robs, Grunere, Džesika. Emīlija Dīvaine. Tumšie laiki. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
2013: Regers, Robs, Grunere, Džesika. Emīlija Dīvaine. Aizvien dīvaināk un dīvaināk. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
2014: Kīzijs, Kens. Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu. Rīga: J.L.V.
2015: Regers, Robs, Grunere, Džesika. Emīlija Dīvaine. Galvas lauzīšana. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.

Atdzejojumi un tulkojumi no vācu valodas

1999: Kafka, Francs. Process. Rīga: Daugava.
2000: Kolbe, Uve. Bezmiega sastāvdaļas = Ingredienzen der Schlaflosigkeit. Rīga: Nordik.
2004: Kubelka, Zuzanna. Korsete pušu. Rīga: Zvaigzne ABC.
2004: Šulce, Ingo. Simple storys: Austrumvācijas provinces romāns. Rīga: Adria.
2006: Kafka, Francs. Process. Rīga: Daugava.
2006: Kubelka, Zuzanna. Kundze būs mājās vēlāk. (Kopā ar Jāni Rambu.) Rīga: Zvaigzne ABC.
2006: Trākls, Georgs. Sebastiāns sapnī. (Kopā ar citiem.) Rīga: Jaunā Daugava.
2007: Kubelka, Zuzanna. Korsete pušu. Rīga: Zvaigzne ABC.
2007: Kubelka, Zuzanna. Mimī otrais pavasaris. Rīga: Zvaigzne ABC.
2007: Kubelka, Zuzanna. Pils iemītniece meklē princi. Rīga: Zvaigzne ABC.
2009: Linka, Šarlote. Kad klusums beidzas. Rīga: Zvaigzne ABC.
2010: Kubelka, Zuzanna. Korsete pušu. Rīga: Zvaigzne ABC.
2010: Larka, Sāra. Balto mākoņu zemē. (Kopā ar Ivetu Galēju.) Rīga: Zvaigzne ABC.
2011: Kubelka, Zuzanna. Kundze būs mājās vēlāk. Rīga: Zvaigzne ABC.
2011: Kubelka, Zuzanna. Mimī otrais pavasaris. Rīga: Zvaigzne ABC.
2011: Kubelka, Zuzanna. Pils iemītniece meklē princi. Rīga: Zvaigzne ABC.

Atdzejojumi un tulkojumi no krievu valodas

1988: Tihonovs, Nikolajs. Lapkritis = Листопад (Kopā ar citiem.)
2002: Jemecs, Dmitrijs. Taņa Grotere un burvju kontrabass. Rīga: Kontinents.
2003: Ahmatova, Anna. Melnais gredzens = Черное кольцо. Rīga: Atēna.
2003: Jemecs, Dmitrijs. Taņa Grotere un izgaistošais stāvs. Rīga: Kontinents.
2008: Brodskis, Josifs. Избранные стихотворения = Dzejas izlase (kopā ar citiem atdzejotājiem). Rīga: Neputns.
2012: Moreino, Sergejs. Frāze un līdzsvars: esejas. (Kopā ar citiem). Rīga: Mansards.
2013: Šaca-Marjaša, Ruta. Mans atmiņu kaleidoskops. Rīga: Jumava.
2016: Gumiļovs, Nikolajs. Dzeja. Rīga: Neputns.

Atdzejojumi no ukraiņu valodas

2006: Franko, Ivans. Dzejas = Вірші. (Kopā ar citiem.) Rīga: LUBA.
Citātu galerija"Aizpurietes dzejā svarīga divpasaulība, kuru veido īstenība, reālā dzīve, ikdiena un paralēli tai eksistējošā īstā dzīve – dzīvošana garīgajā un mākslas pasaulē. Ar katru krājumu, īpaši 90. gados izdotajos, nokļūšana garīgajās mājās kļūst arvien grūtāka, to apdraudz sociāli potiskās dzīves cietsirdība un amorālisms, arī pašas pagurums, līdz beidzot liriskā varone jūtas padzīta no tām. Tas nes līdzi izmisumu, iztukšotību un atsvešinātību, sajūtu, ka personība mirusi un ka māju vairs nebūs nekur. Aizpurietes dzejai raksturīga smeldzes cauraustas, surdinētas sarunas intonācija, būtiski ir noklusējumi un izlaidumi. Krājumā "Bābeles nomalē" depresīvo noskaņu pārmāc gaišums, radies no pārsāpētas īstenības."
Kalniņa, Ieva. Amanda Aizpuriete. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 17. lpp.

Par Amandas Aizpurietes krājumu "Turp"

"[Krājums] "Turp” ir savdabīga Amandas Aizpurietes dzeja. Mazliet pārfrāzējot pašas dzejnieces teikto, dzejoļus krājumā varētu poētiski salīdzināt ar "tauriņiem Lētas straumē”. Dzeja skan kā atzīšanās vientulībā, sarūgtinājumā, tomēr joprojām saglabājot zināmu spītu, nevis žēlu gaušanos, padodoties esamības gūstam. Iezīmējot neskaidru virzienu, gan atzīšana, gan noliegums ar, iespējams, apsūbējušu vai padzisušu spožumu dzejas rindās tomēr ir uzskatāms par jaunu pieturas punktu Aizpurietes daiļradē. Lai arī sajūta par nenotikušu pasauli tajā izvirzās priekšplānā, lasītājam krājums noteikti būs "notikusi pasaule”, proti, tīkams rudens dzejas notikums."
Baumane, Līvija. Nenotikusi pasaule. Amanda Aizpuriete "Turp". https://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/41648/
SaiknesAndris Bergmanis - Dzīvesbiedrs
Vija Gune - Vīramāte
Andris Hiršs - Dēls
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
atdzejotāja
Dzimšanas laiks/vieta28.03.1956
Jūrmala
Jūrmala
Izglītībanezināms – 1974
Jūrmalas 4. vidusskola

1974 – 1977
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Studējusi Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā.


1977 – 1979
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Studējusi Vēstures un filozofijas fakultātē.


1980 – 1984
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069

Mācījusies atdzejošanas seminārā.

Darbavieta1988 – 1990
Žurnāls "Avots"
Dzejas konsultante

1993

Laikraksta "Aspazija" redaktore (kopā ar Irēnu Auziņu)


1993 – 1994
Žurnāls "Karogs"

Redaktore, literārā līdzstrādniece.


1999 – 2004 (Datums nav precīzs)
Vides Vēstis

Kultūrvides nodaļas redaktore


2009 – 2010
Kultūras Forums
Dzejas nodaļas redaktore
Dalība organizācijās1983 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre
ApbalvojumiBavārijas Mākslas akadēmijas Horsta Bīnekes prēmija dzejā
1999

Dzejas dienu balva
Bābeles nomalē
Balva piešķirta par krājumu "Bābeles nomalē".
Dzeja
2000

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par Annas Ahmatovas darba "Melnais gredzens" atdzejojumu.
Tulkojumi
2004

Ojāra Vācieša prēmija
Ledusskapja šūpuļdziesmas
Speciālbalva piešķirta par krājumu "Ledusskapja šūpuļdziesma".
Speciālbalva
2011

Ojāra Vācieša prēmija
Turp
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Turp".
2013

Latvijas Literatūras gada balva
Pirms izvākšanās
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Pirms izvākšanās".
Labākais dzejas darbs
2021

Dzintara Soduma balva
Pirms izvākšanās
Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā piešķirta par dzejoļu krājumu "Pirms izvākšanās" ("Neputns").
2021

Kartes leģenda







Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Jūrmala
(Jūrmala)
28.03.1956Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1980 - 1984IzglītībaĒka, māja
3Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1974 - 1977IzglītībaĒka, māja
4Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1977 - 1979IzglītībaĒka, māja
5Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1983 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
6Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
Amanda Aizpuriete (1956) ir latviešu dzejniece, tulkotāja, viena romāna (“Nakts peldētāja” 2000) autore, izdevusi desmit dzejoļu krājumus. Aizpuriete studējusi filoloģiju LVU, kā arī Maksima Gorkija Literatūras institūta atdzejošanas seminārā Maskavā. Bijusi literārā konsultante žurnālā “Avots”, līdzstrādniece žurnālā “Karogs” un “Vides Vēstis”. Dzeju publicē kopš 1976. gada. Pazīstama arī kā Annas Ahmatovas, Josifa Brodska, Georga Trākla u. c. autoru atdzejotāja. Aizpurietes dzeja izdota vācu, zviedru, somu, krievu valodā, toties par krājumu “Bābeles nomalē” 2003. gadā saņem Dzejas dienu balvu, bet krājums “Turp” (2013) apbalvots ar Ojāra Vācieša prēmiju.

Amanda Aizpuriete pieder paaudzei, kas dzejas telpā ienāk 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā līdz ar tādiem autoriem kā Klāvs Elsbergs, Guntars Godiņš, Pēters Brūveris, Māris Melgalvs un citi. Tas ir laiks, kad dzejā veidojas jauns skatījums un pilnīgi citāda pasaules izpratne nekā valdošajos kanona gados. Septiņdesmito gadu beigu un astoņdesmito gadu sākuma dzeja kopumā vērtējama neviennozīmīgi un tajā iezīmējas vairākas pamatlīnijas, kur galvenā ir tieksme pārveidot pamatvērtību sistēmu; veidot līdzsvarotu poētisko virzību, taču šī dzejas attīstības forma nav vienīgā, uzsveramas vēl divas kategorijas, proti, dzeja, kura pasauli skata tās pirmelementos (Uldis Bērziņš, Juris Kunnoss, arī Amanda Aizpuriete) un vērtības saglabājošā dzeja (Leons Briedis, Knuts Skujenieks u. c.). Autoram kļūst svarīga iekšējā pasaule, liriskā “es” pārdzīvojumi, subjektīva pasaules izpratne, kas, piemēram, īpaši raksturīgs Aizpurietes lirikai. Šādā vispārējā dzejas kontekstā tiek izdots arī pirmais Aizpurietes krājums “Nāks dārzā māte” (1980). Jau šajā krājumā iezīmējas tas, ko Guntis Berelis dēvē par maigo apokalipsi – nemitīgu balansēšanu uz bezdibeņa malas. Aizpurietes dzejai raksturīgā poētika veidojas no smalkiem mājieniem, niansēm, klusinātām metaforām. Liriskais varonis, kas balansē virs bezdibens, ir dziļi iesakņojies tēls, to īpaši rezumē autores vienīgā romāna “Nakts peldētāja” otrās daļas sižets, kurā tiek meklēta bez vēsts pazudusī tulkotāja Vita Laukmane un kuras pazušanas mistērija tā arī netiek atrisināta, toties ar metaforikas un vārdu simbolikas palīdzību romānā autore veido priekšstatu par eksistenci kā peldēšanos virs bezdibens, nezinot, kurā brīdī “peldētājs”, tas ir, cilvēks, nogrims. Turklāt, šādā eksistencē nogrimstot, gaidāma neatgriezeniska pazušana.

Aizpurietes izdoto krājumu kontekstā nosacīti rodas priekšstats, ka tiek izmantots klasiskajam romantismam raksturīgais paņēmiens, kurā pretstatīta dzeja un dzīve, taču šāda pazīme Aizpurietes lirikas kontekstā ir mānīga. Dzeja nesimbolizē citu pasauli, kas ir labāka vai augstāka pār reālo, tāpat tā neved uz izeju no liriskās varones esamības sloga. Dzeja simbolizē esamības formu kā pašu par sevi, līdz ar to viss ir dzejas vērts. Lielākā daļa dzejas tekstu rakstīti pirmajā personā, kas norāda uz autora un liriskā varoņa saplūsmi. Šajā kontekstā Aizpuriete pārstāv tos autorus (spilgtākā pārstāve, piemēram, Velga Krile), kuriem dzeja-realitāte-dzīve nav šķirama no paša autora personības un domāšanas; kopumā arī Aizpurietes dzeja iezīmē šādu daiļrades-eksistences formu. Tomēr it īpaši pirmajos divos krājumos (“Nāks dārzā māte” un “Kāpu iela” (1986)) vērojamas romantismam raksturīgas ietekmes un estetizēta, pastorāla idille, rudenīgas ainavas, veci dārzi, ceļi, arī rezignācija un tieksme pēc harmonijas, bet vienlaikus apziņa, ka šī harmonija ir bīstama. Sākot ar krājumiem “Nākamais autobuss” (1990) un “Pēdējā vasara” (1995) dzejā notiek tāds kā nosacīts lūzums, izteiksmes ziņā dzeja kļūst skarbāka, atsedzas primitīvais, ikdienas realitāte un tās skarbuma poētika. Dzeja vienlaikus kļūst izteikti tēlojoša, tajā vērojams emocionāls vēsums, uz ko savā recenzijā par krājumu “Kāpu iela” jau norāda literatūrzinātniece Anita Rožkalne. Šī iezīme saglabājas visos autores krājumos, maksimumu sasniedzot krājumā “Turp”, kur būtiska loma ir laikam kā pasaules izpratne metaforai, laikam, kas krājumā konceptuāli tēlotajā postapokaliptiskajā pasaulē atklājas ne tikai kā sākums un beigas, bet, balstoties septiņos sižetiskajos ciklos, demonstrē pasaules pārradīšanas un pēcradīšanas koncepciju. Tieši “Turp” ir simboliski visnoslogotākais Aizpurietes krājums.

2020. gadā iznāk Aizpurietes krājums “Pirms izvākšanās”. Tas aptver dzeju, kas tapusi septiņu gadu laikā, un būvēts kā četru nodaļu cikls, izvēršot ikdienas vērojumu estetizāciju, sēru nebeidzamību, pārmaiņu nenovēršamību un iekšējos dialogus par rakstīšanu kā dzīvesveidu un eksistences formu.

23.03.2021. Ingus Barovskis, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts


Amandas Aizpurietes kolekcijas apraksts Rakstniecības un mūzikas muzejā

Dokumenti
Dokumentu sadaļu veido pieci priekšmeti, sākot ar Amandas Aizpurietes sestās klases liecību līdz dokumentam par autores ģimenes izlikšanu no dzīvokļa Kauguros 1999. gadā.

Fotoattēli
Fotoattēlu kategoriju veido septiņi portreti, sākot no 1990. gada. Kolekcijā iekļauti arī trīs citu personu attēli (Uldis Bērziņš, Ēriks Funks, Velga Krile)

Korespondence
Visplašākā Aizpurietes kolekcijas daļa RMM krājumā. Korespondences sadaļu veido 98 priekšmeti. Iekļautas gan Aizpurietes rakstītas vēstules laikabiedriem, gan arī dažādu personu vēstules Aizpurietei, demonstrējot gan tulkotājas gaitas saziņā ar tulkojamajiem autoriem, gan dzejnieces radošo darbu un kontaktus.

Mākslas darbi
Kolekcijā iekļauti divi mākslas darbi: Ādolfs Čaloupka (Adolf Chaloupka) grafika. Otrā pusē Amandas Aizpurietes dzeja un anotācija. (Ādolfs Čaloupka dzimis 1873. gadā, čehu kultūras darbinieks.) Kā arī Aizpurietes meitas Austras Aizpurietes veidota apsveikuma kartīte Aizpurietei mātes dienā.

Rokraksti
Kolekcijā iekļauti 15 Aizpurietes rokraksti – dzejoļu teksti/dzejoļu kopas, sākot no 1976. gada. Kolekcijā iekļauti arī citu personu rokraksti, piemēram, Māra Čaklā atsauksme par Aizpurietes manuskriptu “Nāks dārzā māte”, Gaiķu Māra dzejolis, kā arī vairāki Mandfrēda Pētera Heina (Manfred Peter Hein) dzejoļi.

Sagatavojis Ingus Barovskis, RMM mākslas eksperts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.