Meklēt

Valentīne Hermane

3 bildes
Valentīna Hermane
Avots: Universitas, Nr. 27, 1971.
Valentīna Hermane
Avots: Latvija Amerikā, 1979, 15. dec.
Valentīna Hermane
Avots: Dagavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 1980.
Lomas: literāte

20.07.1924 – 19.11.1979

Valentīne Hermane (1924–1979) – dzejniece. Dzimusi Abrenes apriņķī. Izglītību ieguvusi Abrenē un Jaungulbenē. Jau agrā jaunībā ģimenē izjutusi politisko pārmaiņu represijas. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās. Neilgu laiku dzīvojusi Vācijā, Anglijā un Kanādā, kopš 20. gs. 50. gadu vidus ASV, Čikāgā. Vairāku dzejas krājumu autore. Dzejā dominē mīlestības, dzimtenes un it sevišķi varonības motīvi. Rakstījusi arī īsprozu.

  • Darba autors (7)
  • Redaktors (1)
  • Recepcijas persona (9)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    20.07.1924
    Abrene
    "Grāveros".

    Miršanas laiks/vieta

    19.11.1979
    Eldžina

    Personiska informācija

    Tēvs dienējis robežapsardzes brigādē, bija ieroču meistars robežapsardzības brigādes štābā.
    Otrā pasaules kara laikā kritis vīrs - leģiona virsseržants Jānis Lūsiņš, tēvs miris izsūtījumā Sibīrijā.

    1943: pavasarī apprecējusies ar Latviešu leģiona virsseržantu Jāni Lūsiņu, drīz pēc kāzām krita austrumu frontē.
    Precējusies ar Džonu Deiliju, dēls Boriss, meita Mērija.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    Dzejot sākusi agrā jaunība, kā atzinusi, sava prieka dēļ.
    No 1958: publicējusi periodikā dzejoļus un stāstus, publicistiskus rakstus (arī angļu valodā).

    LITERĀRIE DARBI

    1959: dzejoļu krājums "Meklējumi".
    1963: dzejoļu krājums "Viss neizgaist".
    1965: stāstu krājums "Ēnu robežas".
    1970: dzejoļu krājums "Bez tevis".
    1973: dzejoļu krājums "No man's land" ("Nevienam nepiederoša zeme", 1973).

    Sakārtots palicis vēl viens dzejoļu krājums; tāpat latviešu trimdas periodikā izkaisīti pāri par simt dzejoļu un vairāki īsstāsti.
    Stiprākā puse bija rakstīt dzejoļus par varoņiem un to cildināšana. Viņa veltījusi dzejoļus arī zināmiem karavīriem. Vairāki teksti komponēti.

    Citātu galerija

    PAR DZEJAS KRĀJUMU "MEKLĒJUMI" (1959)

    ".. lasītājs atrod 2 nodaļas. Pirmo autore veltījusi dzimtenei, strēlniekiem, karavīriem, bet otru, ko apzīmējusi vēl reizi ar to pašu visai grāmatai doto nosaukumu – Meklējumi, veltījusi intīmiem pārdzīvojumiem, galvenokārt mīlestībai. Pirmās nodaļas sākumu varētu nodēvēt par apceres liriku - tur galvenokārt trimdinieka skumjas un ilgas pēc tālās dzimtenes. [..] Par saturu runājot – pavīd spilgta izteiksme, maz vārdos ielikts daudz domu un jūtu. [..] Vismaz tiem lasītājiem, kam patīk skaidra doma, koncentrēta izteiksme un daiļums tā "vecmodīgajā" nozīmē, Valentīnas Hermanes-Daly dzeju krājums būtu ieguvums".

    Millere, Antonija. Tēvzemei un mīlai. Laiks, 1960, 4. jūn.


    PAR DZEJAS KRĀJUMU "VISS NEIZGAIST" (1963)

    "Valentine Hermane tiešām ciena pārbaudītas dzejas tradīcijas un [..] krājumā viņa bieži atkāpjas no klasiskajām formām, tad arī brīvajā pantā viņa tomēr stingri ievēro ritmu. "Viss neizgaist" saturā patriotiskā un mīlestības lirika. Patriotiskajā dzejā parasti viegli iezogas klišejiskas frāzes. Bet Hermanei arī šajā nodaļā vietumis pavīd daži autobiogrāfiski pārdzīvojumi. Citādi viņas sniegums šajā novadā nav izcils, bet patīkami konstatēt, ka ir dzejnieki, kas joprojām cenšas to kuplināt. Hermanes mīlestības lirikas savukārt ir kvēla kā vasaras svelme. Savās izjūtās un pārdzīvojumos dzejniece ir loti vaļsirdīga un atklāta. Visumā – ja salīdzina šo krājumu ar Hermanes pirmo grāmatu – progress ir nenoliedzams. Atliek vēlēties, lai dzejnieces augšupceļš turpinātos arī nākotnē"

    Čaks, Raimunds. Otrais krājums. Laiks, 1963, 7. dec. 


    PAR DZEJAS KRĀJUMU "BEZ TEVIS" (1970)

    "Valentines Hermanes dzeja ir tālu no konvencionālām formām, lai gan ik rindu nāk ar lielo burtu. Arī no "modernisma" viņa ir tālu, kaut daudzos dzejoļos ir vienvārdu rindas. Valentine Hermane ir – viņa pati. īsts dzejnieks nav ne klasicisma, ne modernisma kalps. Viņš ir suverēns. Arī Valentine Hermane ir suverēna. Ar vienkāršos vārdos izteiktiem pārdzīvojumiem un atziņām viņa ir radījusi hermaniskā stilā rakstītus dzejoļus ar paliekamu vērtību. [..]. Ļoti spēcīga Valentine Hermane ir emociju un redzes gleznās, kas viņas dzejoļiem piešķir dzīvības spraigumu un krāsainību."


    Apse, Arnolds. Daugavas vanagu dzejniece. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 2, 1971.

    Nodarbes

    literāte

    Dzimtais vārds

    Kupreičika

    Papildu vārdi

    Lūsiņa; Deilija (Daly)

    Dzīvesvieta

    Anglija

    Čikāga

    Anglija
    20. gs. 40. gadu otrajā pusē, līdz 1950. gadam.

    1956–1979
    Čikāga

    Izglītība

    Jaungulbene
    Mācījusies.

    Abrenes pamatskola
    Abrene

    Gulbenes mājturības vidusskola
    Gulbene

    1959
    Čikāga
    Beigusi vidusskolu.

    1959–1964
    Ziemeļilinoisas universitāte
    Čikāga
    Studējusi modernās valodas, ieguvusi bakalaura grādu pedagoģijā

    1969
    Vermonta
    Ieguvusi maģistra grādu modernās valodās Midleburijas universitātē (Middlebury College).

    Darbavieta

    Eldžina
    Strādājusi Eldžinas vidusskolā un koledžā, mācījusi angļu un krievu valodu.

    Abrene
    Abrenes apriņķa priekšnieka sekretāre; 20. gs. 40. gadu sākumā.

    Iceho
    Ierēdne latviešu bēgļu nometnē.

    Dalība organizācijās

    Daugavas Vanagi
    Sekretāre; aktīvi darbojās Čikāgas kopā.

    Darbojās koporācijā "Aurora".

    1965
    Latviešu preses biedrība
    LPB uzņemta 1965. gadā, bijusi Centrālās valdes locekle.

    Emigrē

    1944
    Devusies bēgļu gaitās.

    1944
    Vācija
    Bēgļu gaitās.

    1950
    Kanāda

    Ceļojums

    04.1968
    Austrālija
    Sidnejā apciemoja radus, Melburnā piedalījas Latviešu preses kopas sarīkojumā.

    Apglabāts

    Katskilu brāļu kapi
    Apbedīta pelnu urna.