Meklēt

Pēteris Gūtmanis

1 bilde
Pēteris Gūtmanis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Lomas: literāts, publicists, skolotājs, tulkotājs

19.08.1848 – 03.12.1916

Pēteris Gūtmanis (1848–1916) – skolotājs, literāts un publicists. Tērbatas Universitātē studējis tieslietas un aktīvi iesasitījies Ata Kronvalda vadītā latviešu inteliģences pulciņa darbībā. Literārajai darbībai pievērsies studiju gados. Publicētējis humoristiskus un satīriskus dzejoļus, literārās mīklas un parodijas. Publikācijas galvenokārt parakstījis ar pseidonīmu, šifru vai publicējies anonīmi. No 1873. gada dzīvojis Pēterburgā, kur iepazinies ar latviešu inteliģences pārstāvjiem. Organizējis latviešu teātra izrādes (vācu biedrībasbas "Palme" paspārnē), darbojies biedrībā "Burtnieks". Bijis satīrisko almanahu "Jauni dunduri" (1875), "Dunduru pēcnākami" (1876), "Dunduru padēli" (1877), "Dundurs pats" (1878) oficiālais izdevējs. Almanahos "Dunduri" publicējis savus krievu rakstnieka Ivana Krilova fabulu tulkojumus un ar Ausekli kopīgi sacerētās satīras. Dzejas un prozas almanahu satīras vēstījums vērsās pret sabiedrības morāles divkosību un šķiru privilēģijām. Tulkojis no krievu, poļu un vācu valodas. 1885. gadā žurnālā "Rota" publicējs poļu rakstnieka Jozefa Kraševska vēsturisko romānu "Jaunais varonis". Nepublicēta palikusi Frīdriha Šillera drāma "Vilhelms Tells". Nodibinājis un vadījis Latviešu savstarpējās palīdzības biedrību Pleskavā, bijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis. Rakstījis par biškopības jautājumiem laikrakstā "Rīgas Avīzes".

  • Darba autors (4)
  • Tulkotājs (3)
  • Recepcijas persona (2)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    19.08.1848
    Braslavas pagasts
    Dzimis Braslavas pagasta "Skursenēs" saimnieka ģimenē.

    Miršanas laiks/vieta

    03.12.1916
    More [uo]
    Miris Mores pagasta "Pitņos", kur pavadījis savu mūža nogali.

    Personiska informācija

    1870: studējis tieslietas Tērbatas Universitātē, kur iesaistījies Ata Kronvalda vadītajā latviešu inteliģences pulciņā.
    1873: devies uz Pēterburgu, kur strādājis par mājskolotāju un uzsācis sadarbību ar Baumaņu Kārli, Kažoku Dāvi, Ausekli, Andreju Jurjānu un citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem.
    1878: strādājis Petrozavodskas guberņas ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju.
    1879: strādājis Pleskavas reālskolā.
    1883: Pleskavā nodibinājis Latviešu savstarpējās palīdzības biedrību, arī latviešu draudzi.

    Profesionālā darbība

    1872: pirmā publikācija – dzejolis "Rūpes par līgaviņu" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".

    Nodarbes

    literāts
    publicists
    skolotājs
    tulkotājs

    Pseidonīms

    Barons fon Kamp a Ausīm, Vīķu Peksis, Birutas Peksis

    Izglītība

    Cēsu elementārskola
    Cēsis
    Mācījies Cēsu elementārskolā.

    –1870
    Rīgas guberņas ģimnāzija
    Rīga
    Mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā.

    1870–1873
    Tērbatas Universitāte
    Ülikooli 18, Tartu
    Studējis tieslietas Tērbatas Universitātē.

    Dalība organizācijās

    1884
    Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
    Merķeļa iela 13, Rīga
    Bijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis.

    Apglabāts

    12.1916
    Nītaure