Pēteris Gūtmanis
19.08.1848 – 03.12.1916
Pēteris Gūtmanis (1848–1916) – skolotājs, literāts un publicists. Tērbatas Universitātē studējis tieslietas un aktīvi iesasitījies Ata Kronvalda vadītā latviešu inteliģences pulciņa darbībā. Literārajai darbībai pievērsies studiju gados. Publicētējis humoristiskus un satīriskus dzejoļus, literārās mīklas un parodijas. Publikācijas galvenokārt parakstījis ar pseidonīmu, šifru vai publicējies anonīmi. No 1873. gada dzīvojis Pēterburgā, kur iepazinies ar latviešu inteliģences pārstāvjiem. Organizējis latviešu teātra izrādes (vācu biedrībasbas "Palme" paspārnē), darbojies biedrībā "Burtnieks". Bijis satīrisko almanahu "Jauni dunduri" (1875), "Dunduru pēcnākami" (1876), "Dunduru padēli" (1877), "Dundurs pats" (1878) oficiālais izdevējs. Almanahos "Dunduri" publicējis savus krievu rakstnieka Ivana Krilova fabulu tulkojumus un ar Ausekli kopīgi sacerētās satīras. Dzejas un prozas almanahu satīras vēstījums vērsās pret sabiedrības morāles divkosību un šķiru privilēģijām. Tulkojis no krievu, poļu un vācu valodas. 1885. gadā žurnālā "Rota" publicējs poļu rakstnieka Jozefa Kraševska vēsturisko romānu "Jaunais varonis". Nepublicēta palikusi Frīdriha Šillera drāma "Vilhelms Tells". Nodibinājis un vadījis Latviešu savstarpējās palīdzības biedrību Pleskavā, bijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis. Rakstījis par biškopības jautājumiem laikrakstā "Rīgas Avīzes".
Dzimšanas laiks/vieta
19.08.1848
Braslavas pagasts
Dzimis Braslavas pagasta "Skursenēs" saimnieka ģimenē.
Miršanas laiks/vieta
03.12.1916
More [uo]
Miris Mores pagasta "Pitņos", kur pavadījis savu mūža nogali.
Personiska informācija
1870: studējis tieslietas Tērbatas Universitātē, kur iesaistījies Ata Kronvalda vadītajā latviešu inteliģences pulciņā.
1873: devies uz Pēterburgu, kur strādājis par mājskolotāju un uzsācis sadarbību ar Baumaņu Kārli, Kažoku Dāvi, Ausekli, Andreju Jurjānu un citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem.
1878: strādājis Petrozavodskas guberņas ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju.
1879: strādājis Pleskavas reālskolā.
1883: Pleskavā nodibinājis Latviešu savstarpējās palīdzības biedrību, arī latviešu draudzi.
Profesionālā darbība
1872: pirmā publikācija – dzejolis "Rūpes par līgaviņu" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".
Nodarbes
Pseidonīms
Barons fon Kamp a Ausīm, Vīķu Peksis, Birutas Peksis
Izglītība
Cēsu elementārskola
Cēsis
Mācījies Cēsu elementārskolā.
–1870
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā.
1870–1873
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis tieslietas Tērbatas Universitātē.
Dalība organizācijās
1884
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Bijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis.
Apglabāts
12.1916
Nītaure