Nellija Grīsle

4 bildes

06.06.1919 – 07.10.2000

Nellija Grīsle (1919–2000) – dzejniece, sabiedriskā darbiniece, skolas laikā vākusi folkloru. Represēta par nacionālo partizānu atbalstīšanu, par ko 8 gadus pavadījusi izsūtījumā Mordovijā. Atgriežoties no izsūtījuma, palikusi drošības iestāžu redzeslokā, biogrāfijas dēļ bijušas problēmas iekārtoties darbā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iesaistījusies dažādās kultūras un sabiedriskajās norisēs, vadījusi Cēsu rajona politiski represēto biedrību. Sava dzimtā novada – Raunas – patriote.N. Grīsles sacerētais dzejolis, iegulstot melodijā, kļuvis par Raunas himnu.

Dzimšanas laiks/vieta

06.06.1919
Lībāni

Miršanas laiks/vieta

07.10.2000
Raunas kapi
Mirusi, apciemojot dzimtas kapus Svecīšu vakara laikā.

Personiska informācija

Dzimusi Raunas pagastā, kur dzīvojušas gan tēva, gan mātes dzimtas (attiecīgi Raunas pagasta Kosās un Baižkalna pagastā). Tēvs Pēteris Grīslis, māte Anna, dzimusi Karēlis. Abi nākuši no saimnieku ģimenēm. Vecāki pēc agrārreformas ieguvuši zemi un ap 1929. gadu "Lībānos" (tagad Smiltenes novada Launkalnes pagasts) izveidojuši jaunsaimniecību.

Bērnībā bijis daudz jāstrādā, jo mājas būvēšanai bankā ņemts kredīts. Nellija bijusi vecākā no trim māsām. Vidējā māsa Biruta kļuvusi par tēlnieci, jaunākā – Ira – strādājusi kolhozā.

Skolas gaitas N. Grīsle sākusi turpat netālajā Raunas Mārtiņa pamatskolā, vēlāk tās turpinājusi Rīgā – V. Osvalda ģimnāzijā. Mācījusies izcili, par to saņemot apbalvojumus. Pēc kara strādājusi Raunas Mārtiņa pamatskolā un mācījusies Cēsu skolotāju institūta neklātienes nodaļā. Mācību sesijas laikā 1948. gadā apcietināta. 1949. gadā notiesāta uz 25 gadiem bez apžēlošanas tiesībām par dzimtenes nodevību – sadarbību ar meža brāļiem. Sodu izciest nosūtīta uz Mordovijas labošanas darbu nometni. Šajā laikā sabojāta veselība.

1955. gadā atbrīvota, atgriezusies Latvijā, dzimtajā pusē. Bijušas problēmas atrast darbu biogrāfijas dēļ. 60. gados par pretpadomju rīcību (noorganizējusi jauniešiem Jāņu svinēšanu) atbrīvota no darba, pastāvīgi bijusi Valsts drošības komitejas redzeslokā.

Iesaistījusies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, piedalījusies Cēsu rajona politiski represēto biedrības izveidošanā, to arī vadījusi.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Dzeju sākusi rakstīt 40. gadu beigās, atrodoties izsūtījumā. Uzrakstītais lielākoties saglabājies ierakstos L. Gaideles atmiņu kladē.  Atsevišķas dzejoļu publikācijas laikrakstos lielākoties Cēsu rajona avīzē "Druva" un tās literārajā pielikumā "Novadnieks" saistītas ar politiski represēto piemiņu. Dzeja lielākoties vēsta par izsūtījuma laika emocijām, ilgām pēc dzimtenes.

Plašāk pazīstamais N. Grīsles darbs ir veltījums Raunai. Dziesma tiek uzskatīta par Raunas himnu, izpildīta dažādos sarīkojumos.

Saiknes

Anna Grīsle - Māte
Pēteris Grīslis - Tēvs

Papildu vārdi

Nellija Grīslis

Izglītība

1927–1934
Raunas Mārtiņa 4-klašu pamatskola
Mārtiņa skola
Skolas laikā, 3. klasē vāca folkloru. Pierakstītas 2 teikas, ko stāstījusi māte.

1934–1938
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Skolu beigusi ar izcilību, saņēmusi K. Ulmaņa Latvijas Valsts piemiņas balvu.

1947
Cēsu skolotāju institūts
Bērzaines iela 34, Cēsis
Studējusi neklātienes nodaļā. Mācību laikā apcietināta.

Darbavieta

1944–1948
Raunas Mārtiņa 4-klašu pamatskola
Mārtiņa skola
Skolotāja

1959
Launkalnes padomju saimniecība
Launkalne
Nav zināmi precīzi darba gadi, ne arī nodarbošanās. Bijis grūti atrast jebkādu darbu.

1960
Kolhozs "Padomju Latvija"
Strādājusi par kultūras dzīves organizatori. Atlaista, jo sarīkojusi jauniešiem Jāņu svinēšanu.

1960
Raunas patērētāju biedrība
Raunas patērētāju biedrība

1970
Cēsu meliorācijas celtniecības pārvalde
Grāmatvede.

Apcietinājums

14.07.1949 līdz šim
Mordvija
Apcietināta 1948. gadā par nacionālo partizānu atbalstīšanu. 1949. gadā par dzimtenes nodevību piespriests sods 25 gadi bez tiesībām apžēlot. Soda izciešanas vieta Mordovijā, labošanas darbu nometnē. Pēc J. V. Staļina nāves lieta pārskatīta, atļauts atgriezties Latvijā.

Dzīvesvieta

1970–2000
Cēsis
Pēc došanās pensijā aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē, bieži viesojusies Raunā.

Dalība organizācijās

1989–1996
Cēsu rajona politiski represēto biedrība
Cēsis
Priekšsēdētāja.

Apglabāts

10.2000
Raunas kapi