Mihaels Gerhards Grenciuss
16.01.1759 – 01.02.1822
Mihaels Gerhards Grenciuss (Michael Gerhard Grenzius, 1759–1822) – vācu izdevējs, tipogrāfs. No 1802. līdz 1817. gadam oficiālais Tērbatas universitātes tipogrāfs, izdevis iespieddarbus vācu, igauņu un arī latviešu valodā. Izdevis periodiku un gadījuma dzeju, reliģiskus rakstus un mācību grāmatas, t. sk. dziesmu grāmatu (1799) un igauņu kalendāru (kopš 1796), pirmo laikrakstu dienvidigauņu valodā "Tarto maa rahwa Näddali-Lehte" (no 1806), kā arī divas latviešu grāmatas – F. G. Hildes "Ceļš uz mūžīgu labklāšanu" (1793) un B. Fītinghofa-Šēla "Mācība, kā no asins sērgas var sargāties" (1807).
Dzimšanas laiks/vieta
16.01.1759
Štendala
Miršanas laiks/vieta
01.02.1822
Tartu
Pēc citiem avotiem miris Rīgā.
Personiska informācija
Dzimis Stendālē, ierēdņa – akcīžu kontroliera Martina Grenciusa un Annas Dorotejas, dzimušas Mēnas (Meen) ģimenē.
1784. gadā Jelgavā apprecējies ar Katrīnu Milleri (Müller).
Profesionālā darbība
DARBĪBA GRĀMATU IZDEVĒJDARBĪBĀ UN IESPIEŠANĀ
No 1784. gada atradies Jelgavā, kur strādājis J. F. Stefenhāgena spiestuvē.
No 1786. gada īrēja grāmatspiestuvi Peltsamā (Igaunijā) (kopā ar Georgu Kupcu). 1789. gadā pārveda uz Tartu (tolaik – Tērbatu). 1791. gadā tipogrāfiju iegādājies sev. Līdz 1814. gadam Grenciusa tipogrāfija bija vienīgā tipogrāfija Dienvidigaunijas apgabalos.
Kopš 1793. gada arī vācu un igauņu grāmatu tirgotājs un oficiālais Tērbatas universitātes izdevējs (1802–1817). 1793. gadā atvēris patapinājuma bibliotēku.
1800. gadā viņš iegādājās privilēģiju izdot grāmatas dienvidigauņu valodā no sava sievastēva, Rīgas iespiedēja Jūlija Konrāda Daniela Millera.
1817. gadā spiestuvi pārdeva Johanam Kristianam Šīmanim.
Iespiestās un izdotās grāmatas un laikraksti
No 1789: izdeva laikrakstu "Dörptsche Politisch Gelehrte Zeitung", no 1790. līdz 1817. gadam bija arī avīzes izdevējs-redaktors, ar 1790. gadu laikraksta nosaukums "Dörptsche Zeitung".
No 1796: tautas kalendārs (rahvakalendrit)
No 1806: izdeva pirmo laikrakstu dienvidigauņu valodā "Tarto maa rahwa Näddali-Lehte"
Izdevis grāmatas igauņu, vācu valodā, divas grāmatas – latviešu valodā:
1793: F. G. Hilde "Ceļš uz mūžīgu labklāšanu"
1807: B. Fītinghofs-Šēls "Mācība, kā no asins sērgas var sargāties"
Avoti
L. Limane, V. Villerušs (b. g.). Šķirklis Grenciuss Johans Mihaels Gerhards. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/801/
Michael Gerhard Grenzius (1759–1822) (b. g.). Digital Text Repository for Older Estonian Literature. https://utlib.ut.ee/eeva/index.php?lang=en&do=autor&aid=953
Nodarbes
Papildu vārdi
Johann Michael Gerhard Grenzius, Grentzius, Grensius, Krentsius
Darbavieta
1784–1786
Izdevniecība "J. F. Stefenhāgens"
Jelgava
No 1784. gada atradies Jelgavā, kur strādājis J. F. Stefenhāgena spiestuvē.
1786–1788
Peltsamā
Nomā grāmatu spiestuvi Peltsamā.
1789–1801
Tartu
1789. gadā spiestuvi pārveda uz Tartu (tolaik – Tērbatu).
1891–1817
Mihaela Gerharda Grenciusa apgāds
Tartu