Jānis Peters

13 bildes

Jānis Peters (1939) – dzejnieks, diplomāts un politiķis. Literatūrā debitējis 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Radošās darbības aktīvākais posms – 60.–80. gadi. Dzejā dominē tautas likteņtēma. Tā ir izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Kopš 70. gadu 2. puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuvusi par galveno viņa literārajā darbībā. Jānim Peteram ir nozīmīga loma 20. gs. 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Viņš ir Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem. 90. gadu pirmā puse ir aktīvs politiskās darbības periods – Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā.

Dzimšanas laiks/vieta

30.06.1939
Priekule

Personiska informācija

Dzimis Jāņa un Zelmas Peteru ģimenē. Dzejnieka māte Zelma Petere (1904–1981) dzimusi Vidzemē, Mazsalacā. Visu mūžu nostrādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā. Tēvs – Janis Peters (1895–1979) bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. 1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, par ko Latvijas valdība viņam piešķīra Gramzdas muižu, ko nācies pārdot līdzekļu trūkuma dēļ. Tēvs kaujās guvis ievainojumus – norauta kāja un galvas trauma.
Sieva – Baiba Petere.

Profesionālā darbība

1961: pirmā publikācija – dzejolis "Kaist pīlādzis sniegā" Liepājas rajona laikrakstā "Komunists".

Dzeja

1968: "Dzirnakmens".
1970: "Asinszāle".
1973: "Mans bišu koks".
1975: "Ceturtā grāmata".
1979: "Priekšnojautas".
1984: "Tautas skaitīšana".
1988: "Kovārnis korī".
2005: "Vīna dvēsele".
2012: "Minhauzens un kamikadze".
2017: "Rudenskura spogulī: vintāža".

Dzejas izlases

1980: "Modinātāju remonts".
1980: "Līdz durvīm septiņi soļi".
1984: "Trīs dārgas mantas".
1989: "Svētā mierā, sāpēs mūžīgās".
1998: "Es tevi mīlu".
2003: "Jānis Peters: lirika".
2004: "Dzeja".
2004: "Dzejnieka mīlas vārdi".
2015: "Visu mūžu man ir dzejas dienas".
2015: "Teātra dziesmas: Nacionālais, Dailes, Operetes, Leļļu teātris".
2016: "Teātra dziesmas: Liepājas, Valmieras teātris; dziesmas no kinofilmām".

Jānis Peters ir daudzu populāru kora, solo, estrādes dziesmu tekstu autors. Raimonds Pauls komponējis ap 100 dziesmu ar viņa tekstiem. Jānis Peters sarakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm, scenārijus vai diktora tekstus filmām.

Esejas

1981: "Kalējs kala debesīs...".

Apraksti

1973: "Baltijas toverī sālīti..." (kopā ar Dainu Avotiņu).

Proza

1977: "Balta ziemeļu sūna".
1980: "Līdz durvīm septiņi soļi".
1982: "Raimonds Pauls".

Librets

1976: Paula Dambja operai "Spārni".

Ārzemju autoru atdzejojumi

1968: Jevgeņijs Jevtušenko "Sloku pārlidojums".
1969: Vitālijs Korotičs "Man, zāle, iemāci".
1980: Jevgeņijs Jevtušenko "Trešā atmiņa" (kopā ar Liju Brīdaku, Olgu Lisovsku un Laimu Līvenu).

Pagodinājumi

1990: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
1991: Latvijas Universitātes goda biedrs.

Citātu galerija

PAR JĀNI PETERU

“Jānis Peters (1939) ir dzejnieks ar saknēm Kurzemē, bet ar savas radošās darbības mērogiem Latvijā un, iespējams, pasaulē J. Peters ir arī politiķis ar iedzimtu diplomāta talantu, kurš vienlaikus spēj domāt lokālpatriotiski un internacionāli globālos mērogos. J. Petera politiķa un dzejnieka darbība viņa radošajā dzīvē nav atdalāma – literatūrā viņš ir darbojies un izpaudies kā asredzīgs politiķis, savukārt politikā atklājies kā sabiedrības un kultūras procesus jūtīgi tverošs dzejnieks. [..]
[..] tautas atzinību J. Peters ieguvis kā vēstures gaitā paliekošu un populāru dzejas rindu autors, neskaitāmu tautā mīlētu un dziedātu dziesmu tekstu radītājs, kā cilvēks, kurš ar savu mieru un toleranci spējis iedrošināt un iedvest uzticības izjūtu tad, kad tas bijis nepieciešams. [..]
Popularitāte, tautas atzinība un mīlestība ir tie atslēgas vārdi, kas J. Peteru pavada radošās darbības aktīvākajos – 20. gadsimta 60.–80. gados. Savukārt ne tik viennozīmīgi pozitīva, dažkārt pat noraidoša attieksme raksturīga vēlākajā laika periodā, vērtējot J. Petera tiešo klātbūtni un iesaistīšanos Latvijai vēsturiski nozīmīgajos politiskās pārveides procesos, kas saistāmi ar Padomju Savienības sabrukumu un Latvijas neatkarības atgūšanu 20. gadsimta 80./ 90. gadu mijā. Neviennozīmīgi vērtēta dzejnieka darbība Latvijas Tautas frontes dibināšanas periodā 80. gadu nogalē, kā arī veicot Latvijas Republikas valdības pilnvarotā diplomātiskā pārstāvja pienākumus Maskavā 90. gados.”

Kuduma, Anda. Jānis Peters – dzejnieks ar misijas apziņu. Kurzemes rakstnieku silueti, 4. Liepāja: LiePA, 2016, 57.–59. lpp.

"Sākot ar krājumiem "Dzirnakmens" (1968), "Asinszāle" (1970), "Mans bišu koks" (1973), "Ceturtā grāmata" (1975), "Priekšnojautas" (1979), "Tautas skaitīšana" (1984) un līdz šim aptverošāko dzejas izlasi "Svētā mierā, sāpēs mūžīgās" (1989), visa Jāņa Petera dzeja ir mīlestības domu un vārdu caurausta, arī tā, ko nevarētu klasificēt par mīlestības jeb erotisko dzeju. Pēdējo, erotiskās dzejas nojēgumu nezin kāpēc uz Jāņa Petera dzeju negribas attiecināt, tur valda kaislība un par erotiku vien augstākas likmes. Fonā ieskanoties arī citām intonācijām, viņa mīlestības pavadmotīvs un būtiskākā izpausme ir prieks, un tieši sievietes, dzīves un brīvības mīlestībā sakņotais priecīgums ir pati lielākā un tagadnes cilvēkam aktuālākā vērtība un impulss Jāņa Petera dzejā. [..]
Jāņa Petera dzejas cilvēks ir stiprs un vīrišķīgs, viņš redz, apzinās un ir gatavs mēroties ar sievietes spēku, stiprumu un ikdienu, un viņa bruņinieciskums nenoplok, ieraugot sievieti tuvplānā bez smiņķa un krinolīna."

Cimdiņa, Ausma. Bezgalīga mīlestības zīme. Peters, Jānis. Dzejnieka mīlas vārdi. Rīga: Jumava, 2004, 103.–104. lpp.

"Petera dzejā dominē tautas likteņtēma, risināta ciešā pagātnes kopsakarā ar tagadni un rītdienu. Dzeja izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Pamatizjūtā Petera dzeja dramatiska, liriskā varoņa nostāja aktīva, nesamierināma. Dzejas izteiksme mērķtiecīgi lakoniska, koncentrēta, melodiska, tēlaina. Daļai dzejoļu raksturīgs teatrāls rotaļīgums, romantisks, tautiskai groteskai radniecīgs dzīves skatījums. Kopš 70. gadu 2. puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuva par galveno Petera literārajā darbībā."

Ābola, Mirdza. Jānis Peters. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 443. lpp.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "MANS BIŠU KOKS" (1973)

"Jāni Peteru ar tādiem dzejniekiem kā Imants Auziņš, Vitauts Ļūdēns visvairāk vieno tas, ka viņi dziļi izjūt iepriekšējo gadsimtu pieredzes, vēsturisko kultūras slāņu nozīmi šodienas jautājumu risināšanā. [..] Peteram vēstures plūdums ir nepārtraukts, saikne nepārrauta, tas izpaužas arī viņa dzejiskās domāšanas struktūrā. Viņš meklē apliecinājumu dzīves vērtībai, personības saturam arī iepriekšējos gadsimtos, tautas dzīvajā dzīvē, paražās un tikumos, visā tās nenogludinātajā raupjumā un parastumā, ārējā pelēcībā un vienmuļībā. Šī līnija vijas cauri visai viņa dzejai.
Jāņa Petera varonis darbojas, jūt un domā plašās laika dimensijās, bet galvenais, tieši šim dzejniekam īpatnējais – tas ir piesātināts, kolorīts, piepildīts laiks, nevis sterila laika plūsmas apcere. Tādēļ bieži viņa dzejoļos izsekojama grodi savijusies, elastīga tagadnes – pagātnes – nākotnes mijiedarbība, tās ietiecas cita citā. Sevišķi raksturīga Peteram dzejoļa iekšējā kustība no tagadnes pagātnē un no turienes – atkal tagadnē, bet ar jaunu kvalitāti, ar jaunu rakursu tagadnes izpratnē, ar ietiekšanos nākotnes perspektīvā vai mūžības izjūtā. [..]
[..] Jāņa Petera laika izjūta parasti ir ne vien plaša, bet arī kolorīta, konkrētības pilna. Tas, manuprāt, viņu atšķir daudzu dzejnieku pulkā, jo vispār jau laika ritējums un ar to saistītā filozofija ir visai bieži sastopami mūsu dzejas motīvi."

Čaklā, Inta. Dzīvotprieks nav vaļasprieks. Čaklā, Inta. Kas dzīvo vārdos. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013, 26.–27. lpp.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "MINHAUZENS UN KAMIKADZE" (2012)

"Kā noteikta gada vīns. Lasot dzejnieka jaunāko dzejoļu krājumu, nevilšus jāaizdomājas par to, cik dzīvi un neatkarīgi viņš spēj dzejas valodā runāt par vērtībām, cik bagāta un raiba ir viņa radīto tēlu sistēma un cik – tiklab saturā, kā formā – viņa dzeja nemainīga. Tā ir kā noteikta gada vīns ar kvalitātes zīmi – tēli, simboli, melodija, intonācija, atskaņošana, metriskā struktūra un ritms – labi zināms, noteiktam pagājušam laikmetam raksturīgs vairāk nekā mūsdienu ikdienai, bet tieši šī laika sprīža dēļ zinošs un domājošs lasītājs novērtēs to jo augstāk. Tādēļ krājumā ievietotie pēdējo (2005–2012) gadu laikā sarakstītie dzejoļi neliekas garlaicīgi – tam tie būtu arī par dzīvu un spēlmanīgu – , bet liek pārdomāt bijušu, labi noglabātu un, iespējams, aizmirstu (lai arī eksistenciāli svarīgu) lietu un parādību nozīmi. Peters raksta tieši, sekojot impulsiem no apkārtējās vides, novērojumiem, sociālās dzīves aktualitātēm."

Skulte, Ilva. Jāņa Petera grāmatas Minhauzens un kamikadze recenzija. Vintage. Kultūras Diena, 2012, 11. okt.

Pseidonīms

J. Pīlādzis

Izglītība

Darbavieta

1957–1963
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Skatuves strādnieks un režisora palīgs

1963–1964
Laikraksts "Ļeņina ceļš"
Liepāja
Literārais līdzstrādnieks

1964–1967
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Literārais līdzstrādnieks

1967–1972
Žurnāls "Zvaigzne" (1950–1994)
Rīga
Prozas nodaļas redaktors

1974–1976
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretārs

1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Dzejas konsultants

1985–1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes pirmais sekretārs

1991–1992
Maskava
Latvijas Republikas valdības pastāvīgais pārstāvis Maskavā.

02.1992–09.1997
Maskava
Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā

11.1997–1998
Tērbatas iela 2, Rīga
Muzikālā centra "Vernisāža" kultūras projektu vadītājs. No 1998. gada novembra tā prezidents.

1998
Rīga
Krišjāņa Valdemāra fonda valdes priekšsēdētājs

1999
Latvijas Universitātes Austrumeiropas institūts
Rīga
Sabiedrisko attiecību institūta direktors

Dalība organizācijās

1968–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1973–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

Ceļojums

21.08.1975–26.08.1975
Beļģija
Dalība kultūras seminārā. Brauciens sakarā ar Luisa Dibuā ielūgumu.

10.1975
Bulgārija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

10.1975
Amerikas Savienotās Valstis

15.09.1978
Ruse
Rīgas dienas Rusē.

04.1979
Baltijas jūra
Brauciens pa Baltijas jūras valstīm Miera aizstāvēšanas komisijas sastāvā.

10.1980
Indija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. Dalība Neru starptautiskā fonda komitejā.

12.1981
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1982
Rumānija
Konsultācijas ar autoriem.

05.1982–06.1982
Vācijas Federatīvā Republika
Komandējums uz mēnesi.

11.1982
Kipra
Brauciens Latvijas PSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā.

03.1984
Vācijas Federatīvā Republika

05.1984
Angola
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

08.1984
Dienvidslāvija
Brauciens uz sešām dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

05.1985
Vācijas Federatīvā Republika
Tūrisma brauciens.

05.1985
Spānija
Brauciens no biedrības "Rodina" spectūristu grupas sastāvā.

06.1985
Grieķija
Brauciens no biedrības "Rodina" spectūristu grupas sastāvā.

06.1985
Stokholma
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.

09.1985
Grieķija
Brauciens uz astoņām dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. Brauciena delegācijas vadītājs.

1986
Amerikas Savienotās Valstis

1986
Kanāda

Apbalvojumi

LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Ceturtā grāmata" un publicistiku.
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1978

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1983

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par poēmu "Nakts pēc tautasdziesmas".
1984

Tautu Draudzības ordenis
Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā.
1986

Svētā Marka ordenis
Venēcijas Svētā Marka ordeņa kavalieris
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
III šķira
1995

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par poēmu "Nakts pēc tautasdziesmas" - jauniestudējums teātrī, vecais lasījums un iestudējums radio un televīzijā.
1999

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
1999

Dānijas Danneborga ordenis
2001

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par mūzikla "Māsa Kerija" ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā un ārvalstīs. Mūzikls jaunā interpretācijā – "Kerija. Retrospekcija" – iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī, Luganskas Akadēmiskajā ukraiņu muzikāli dramatiskaj
2008

Atzinības krusts
Ordeņa lielkrusta komandieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 11. novembrī Rīgas pilī.)
I šķira
2008

Cicerona balva
Balva piešķirta nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu.
2008

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par 1982. gadā Operetes teātrī izveidotās izrādes „Nāc pie puikām!” dziesmu izmantojumu, veidojot Edmunda Ņizjurska stāsta jaunu interpretāciju iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī.
2009

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par izcilu radošu devumu latviešu kultūrā, nozīmīgu ieguldījumu Latvijas politikā un diplomātisko attiecību veidošanā.
2009