Jānis Medenis

4 bildes

31.05.1903 – 10.05.1961

Jānis Medenis (no 1922. līdz 1935. gadam pseidonīms Jānis Mednis; 1903–1961) – dzejnieks, tulkotājs. Apmeklējis karaskolu Rīgā (1920–1922), neilgi strādājis Jelgavas laikraksta "Zemgalietis" redakcijā par korektoru un literatūras un mākslas nodaļas vadītāju (1922–1923). Studējis Latvijas Universitātē baltu filoloģiju (1922–1924) un tieslietas (1930–1933). Bijis "Latviešu konversācijas vārdnīcas" sekretārs (1927–1937). Savā daiļradē balstījies latviešu mitoloģijā, pievērsies latviešu strēlnieku apdzejošanai. Iedibinājis tautisko dzejas formu, t.s. Medeņa metrus. Saņēmis Kultūras fonda prēmiju par krājumiem "Tecila" (1933) un "Varenība" (1936), kā arī pirmo Annas Brigaderes prēmiju 1937. gadā par dzejas krājumu "Varenība".

Dzimšanas laiks/vieta

31.05.1903
Lejasješkas

Miršanas laiks/vieta

10.05.1961
Murjāņi
Miris ar sirdstrieku.

Personiska informācija

Dzimis zemnieku saimniecības rentnieka Pētera Rūdolfa Medeņa (1864–1924) un viņa sievas Ievas (dzimusi Elksnīte, 1882–1958) ģimenē. Ģimenē bijuši 5 dēli (viens no sešiem bērnībā miris sešu gadu vecumā ar difteriju).
1932. gadā apprecējās ar "Trākšu" saimnieci Almu Varkali.

1959. gadā apprecējies ar tēlnieci Leu Davidovu (1921-1986), viņu ģimenē dzimis dēls Vidvuds Medenis (1960) – radiožurnālists un literāts.

Profesionālā darbība

1920: pirmais dzejolis – "Donna Izabella" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1920. 14.X, ar parakstu Jānis Medens.

Dzejoļu krājumi
1926: "Torņi pamalē"
1933: "Tecila" (Kultūras fonda prēmija)
1936: "Varenība" (Annas Brigaderes prēmija un Kultūras fonda godalga 1937. gadā)
1937: "Mūžīga diena" (pirmā krājuma pārstrādāts un papildināts izdevums"
1942: "Teiksmu raksti"
1942–1945: kara laikā rakstītā dzeja apkopota krājumā "Burvību grāmata", izdots ar nosaukumu "Tērandes rozes" (publicēts trimdā).
No 1946. līdz 1948. gadam ieslodzījumā Bolderājā top dzejas krājums "Dieva dārzs".
1958: "Dienu krāšņums"
1961: "Ugunis naktī"
1989: "Noriļskas vainags" (publicēts žurnālā "Karogs", Nr. 6)
2014: "Dieva dārzs. Putnu ceļš. 1947–1955"

Atgriezies no izsūtījuma, Medenis 1957. gadā iesniedza izdevniecībai dzejoļu krājumu "Ugunis naktī" par 1905.–1906. gada notikumiem (sarakstījis 1956.–1957. gadā). To neizdeva. Ēvalds Sokols panāca Medeņa izlases "Dienu krāšņums" (1958) izdošanu, vienlaikus Medeņa agrākos dzejoļus un dzejnieka personību ideoloģiski uzlabojot (svītrots Medeņa mitoloģiskais personāžs, noklusēti vai falsificēti fakti, labots teksts utt.).
Pēc autora nāves iznāca grāmata "Ugunis naktī" (1961), arī ar cenzora ierobežojumiem (vairākas balādes un poēmas atmestas).


Kopoti raksti
1985–1989: "Jāņa Medeņa Raksti" piecos sējumos (ASV)
2003: "Atkal esmu mājās" Rīga: Nordik


Ārzemju autoru darbu tulkojumi
Medeņa tulkojumu vidū Fjodora Dostojevska romāns "Brāļi Karamazovi" (1-3, 1927–1928), "Pazemotie un apvainotie" (1960), "Idiots" (1961), Aleksandra Kuprina u.c. darbi.
Atdzejojis Puškina un Mihaila Ļermontova darbus.


Sastādītie krājumi
1935: kopā ar Raimondu Bebri sastādījis dzejas antoloģiju "Varoņu laiks", kurā hronoloģiska latviešu karavīru varonības simfonija.

Citātu galerija

"Daiļrades sākumā mācījies no Edvarta Virzas, Viktora Eglīša dzejas, no Fransuā Vijona franču balādēm, kuras balstītas uz panta muzikalitātes un dinamiskas ritmikas atkārtojumiem. Cienot senās klasiskās dzejas tradīcijas (iemācās latīņu valodu, lai lasītu Horāciju), Medenis iet arī jaunu formu meklējumu ceļu, 30. gadu vidū izveidojot t.s. Medeņa strofas, kuru uzbūves pamatelementi ir latviešu tautasdziesmu trohaja dipodija un daktila pēda. Rindu dažāda garuma un variēta savienojuma ceļā radušies daudzveidīgi muzikālu strofu (metru) varianti. Latvju dainas Medenis dēvējis par savu dzīvību. Formas ziņā Medeņa strofas bagātinājušas latviešu liroepiku. Viņa dzejas izteiksme svaiga un bagāta (epiteti, gleznas, salīdzinājumi, atskaņu izkārtojumi utt.), stils pacilājošs, patētisks. Tematika daudzveidīga: latviešu likteņgaitas kritiskos vēstures posmos, kad vēstures notikumi pacelti līdz simboliski balādiskam augstumam, strēlnieku cīņas, varonība un traģika, kad cīnītāju glorificēšana gūst mūsu dzejā reti skandētu varenību, lauku cilvēka vitalitātes un darba rosmes cildinājums, dabas skaistuma un mīlestības jūtu krāšņums, bet visam pāri – dzimtenes, tautas un brīvās Latvijas valsts jūsmīgs apdziedājums. Medenis viens no izcilākajiem latviešu liroepiķiem."
Biruta Gudriķe

"Tieša sakara dzejniekam Jānim Medenim ar 30. gados latviešu literatūrā dominējošo pozitīvisma virzienu nav, tomēr, neraugoties uz to, viņa šī posma daiļrade lielā mērā iekļaujas pozitīvisma kontekstā. Īpaši dzejoļu krājums "Varenība" (1936), kas jau tajā pašā gadā tika prēmēts ar Kultūras fonda godalgu un Annas Brigaderes prēmiju. Jāni Medeni ar pozitīvismu saista Latvijas neatkarības cīņu, strēlnieku varonības attēlojums, teiksmas, kuru temati pasmelti Senlatvijas mītizētajā pagātnē. Plašāk šo kopību starp Jāni Medeni un pozitīvistiem var nodēvēt par varoņu, varonības meklējumiem, dzejniekam izjūtot, ka grūst ne tikai Latvijas neatkarības ieliktie pamati, bet izjūk stabilas vērtības Eiropā."
Janīna Kursīte. Jānis Medenis. Latviešu rakstnieku portreti. Pozitīvisti. Rīga: Zinātne, 2002, 116. lpp.

"Medeņa spēcīgajā, gaŗajā augumā iemita lēna smaga pievilcība, bet viņa raksturs bija bajārisks, ar plašu vērienu, dzīvības mīlestību. Runājot par dzeju, viņš teica, ka tā pamatos vienmēr skumja, bet ar cildenu skaņu. Savus pantus viņš kala it kā lauku akmenī, bet ar zeltkaļa rūpību, smalku apdari. Vārdu bangas viņš savaldīja gan sonetos, gan savos klasiskajos "metros", kam rakstu, ritumu devušas dainas, bet kas izveidoti pilnīgi patstāvīgi, īpatnēji."
Jānis Veselis. Jāņa Medeņa piemiņai. Labietis, Nr. 22, 1961.01.07.

"Medenis, skandēdams savas vārsmas, grandīdams varenos metrus, parasti pievēra acis kā viņa vārda brālis putns. Viņa drusku piesmakušā balss kļuva gan maigi liriska, dziedoša, gan episki, mierīgi vēstoša, gan pērkonīgi drāmatiska, drebinādama sirdis, prātus. Neviens īsti pareizi nemācēja viņa metrus noskandēt, tikai viņš pats, tad tie ieguva visu savu dzejisko izteiksmes spēku. Viņš sacīja, ka gandrīz katram savam dzejolim izdomājot meldiju, tikai tad esot pārliecināts par tā labumu."
Jānis Veselis. Jānis Medenis. Laika Mēnešraksts, Nr. 7, 1955.01.07.

Saiknes

Maija Poiša - Meita
Vidvuds Medenis - Dēls
Vidvuds Medenis - Brālis

Pseidonīms

Jānis Mednis

Izglītība

1913
Praulienas pagastskola
Prauliena
1913. gadā beidzis Praulienas pagastskolu.

1913–1915
Madonas (Biržu) proreālskola
Rīgas iela 1, Madona

1915–1918
Rīgas Kultūrtehniskā skola
Tvera
Mācījies Rīgas kultūrtehniskajā vidusskolā, kas Pirmā pasaules kara laikā bija evakuēta uz Tveru.

1918
Madonas vidusskola
1918. gadā mācījies Madonas vidusskolā.

1920–1922
Latvijas Kara skola
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Apmeklējis karaskolu Rīgā. 1922. gadā tiek atvaļināts kadetkaprāļa pakāpē.

1922–1924
Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātē baltu filoloģiju.

1930–1933
Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātē tieslietas.

Dienests

1918
Piecpadsmit gadu vecumā brīvprātīgi iestājies Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu rotā un piedalījies Latvijas neatkarības cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā.

Darbavieta

1922–1923
Laikraksts "Zemgalietis"
Jelgava
Neilgi strādājis Jelgavas laikraksta "Zemgalietis" redakcijā par korektoru un literatūras un mākslas nodaļas vadītāju.

1927–1937
Latviešu konversācijas vārdnīcas redakcija
"Latviešu konversācijas vārdnīcas" atbildīgais sekretārs

10.1944
Tērandes septiņgadīgā skola
Tērandes muiža
Jānis Medenis norīkots strādāt Tērandes septiņgadīgajā skolā par direktoru un latviešu valodas skolotāju. Viņa dzīvesbiedre Alma mācīja dziedāšanu un vācu valodu.

10.1945
Ēdole
Jānis Medenis kļuvis par Ēdoles, Popes, Puzes un Zlēku dzirnavu pārraugu. Amats pēckara laikā deva ģimenei iespēju tikt pie putraimiem un citas pārtikas.

10.1945
Pope
Jānis Medenis kļuvis par Ēdoles, Popes, Puzes un Zlēku dzirnavu pārraugu. Amats pēckara laikā deva ģimenei iespēju tikt pie putraimiem un citas pārtikas.

10.1945
Puzes muiža
Jānis Medenis kļuvis par Ēdoles, Popes, Puzes un Zlēku dzirnavu pārraugu. Amats pēckara laikā deva ģimenei iespēju tikt pie putraimiem un citas pārtikas.

10.1945
Zlēku pagasts
Jānis Medenis kļuvis par Ēdoles, Popes, Puzes un Zlēku dzirnavu pārraugu. Amats pēckara laikā deva ģimenei iespēju tikt pie putraimiem un citas pārtikas.

Dzīvesvieta

1932
Kokles iela, Rīga
Trīsdesmito gadu sākumā Jānis Medenis pārcēlās uz Rīgu, dzīvoja Jelgavas Ārrīgā Meistaru ielā (mūsdienās – Kokles iela).

1937
Trakši
Pēc Annas Brigaderes prēmijas un Kultūras fonda prēmijas saņemšanas ģimene no Rīgas pārcēlusies uz sievas mājām Praulienas Trākšās.

1937–08.1944
Praulienas pagasts
20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē ar ģimeni dzīvojis piešķirtajā jaunsaimniecībā Saikavas pagasta (šodien – Praulienas pagastā) Aiviekstes kreisajā krastā, kur (daļēji par saņemto Annas Brigaderes prēmiju) uzcēlis Medeņu māju. 1940. gadā mājas atsavināja, tajās ierīkoja milicijas mītni. 1944. gada augusta sākumā vācu karaspēks nesen uzceltās Medeņu mājas nopostīja.

08.1944
Trakši
Pēc Medeņu māju nopostīšanas 1944. gada augusta sākumā ģimene pārcēlās atpakaļ uz dzimtajām mājām Praulienas pagasta "Trākšiem". Vācieši pavēlēja atstāt arī tās, un Medeņi bija spiesti kļūt par bēgļiem.

08.1944
Madona
Pēc dzimto māju zaudēšanas ģimene neilgu brīdi uzturējusies Madonā.

08.1944
Saulrieti
Pēc uzturēšanās Madonā Medeņu ģimene devusies uz Vecpiebalgu, kur dzīvoja Jāņa Medeņa draugs, dzejnieks Kārlis Skalbe. Apmēram divas nedēļas Medeņi dzīvoja pie Skalbes "Saulrietu" mājās.

09.1944–10.1944
Ventspils
Caur Rīgu Medeņu ģimene bēgusi uz Ventspili, kuru sasniegusi oktobra sākumā un apmetusies kādā pamestā mājā. Šajā laikā Ventspili daudz bombardēja, un Medeņi bieži pārnakšņojuši patvertnē.

10.1944
Vārves muiža
No Ventspils Medeņi aizbrauca uz Vārvi, kur iekārtojās dzīvoklī Vārves pilī – tobrīd vācu kara hospitālī.

10.1944–08.1945
Tērande
Pēc Jāņa Medeņa norīkošanas darbā par Tērandes septiņgadīgās skolas direktoru un latviešu valodas skolotāju Medeņi pārcēlās uz Tērandi. Šeit ģimene dzīvojusi līdz 1945. gada vasarai.

09.1945
Vārves muiža
1945. gada rudenī ģimene atgriežas Vārvē, kur atkal dabūjuši dzīvoklī pilī.

1947
Noriļska
1947. gadā izsūtīts uz Noriļskas labošanas darbu nometni. Apcietinājumā un izsūtījumā rakstījis dzejoļus, piemēram, ciklu "Daugavgrīvas vanags", "Putnu ceļš".

1955
Irkutska
Pēc Noriļskas gulaga nometināts Irkutskas apgabalā.

03.11.1955
Rīga
1953. gadā pārcietis smadzeņu trieku ar paralīzi labajā kājā.1955. gada rudenī amnestēts, 3. novembrī smagi slims atgriezies Rīgā.

12.1955–01.1956
Cīrulīši
Ar Rakstnieku savienības atbalstu 1955./1956. gada ziemā uzturējies Cīrulīšu atpūtas namā pie Cēsīm.

1958–1961
Murjāņi
1958. gadā ieguvis zemi Murjāņos, kur sācis celt māju.

Apcietinājums

1945
Ventspils
1945. gada rudenī izsaukts uz nopratināšanu Ventspilī.

07.01.1946
Vārve
1946. gada janvārī apcietināts, 26. novembrī tiek izvirzīta apsūdzība, 6. decembrī tiek tiesāts 12 cilvēku grupā. "Jānim Medenim tiek izvirzīta apsūdzība par līdzdalību vācu okupantu militārajos formējumos un nacionālo partizānu akcijās, pretpadomju propagandu un neziņošanu par nacionālo patizānu darbību drošības iestādēm. [..] Liecībā tiesā Jānis Medenis atzīstas, ka piedalījies vācu organizētajā iedzīvotāju pašaizsardzībā Saikavas pagastā – vienu reizi ar šauteni rokās aizsargājis pagastmāju, divas reizes sargājis tiltu. Viņa līdzdalību nacionālo partizānu akcijās noliedza citi šajā prāvā apsūdzētie. [..] Apsūdzība saistās ar dzejoli "Cik mocekļu", kas publicēts nelegālajā izdevumā "Kurbads"1945. gada 15. oktobrī. [..] Jānis Medenis atzīst, ka tas ir pretvācisks dzejolis un tādi bijuši vēl. [..] vairums apsūdzības pantu tiek atspēkoti, paliek tikai neziņošanas, bet par to varēja apsūdzēt ikvienu Kurzemes iedzīvotāju."Grāpis, Andrejs. "Sāpēm es sacīšu dziesmu..." No: Medenis, Jānis. Dieva dārzs. Putnu ceļš. 1947–1955. Rīga: Mansards, 2014, 9.–10. lpp.

07.01.1946
Ventspils
Pēc apcietināšanas Vārvē vispirms pārvests uz Ventspili.

02.1946
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Pēc Ventspils ticis ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. Notiesāts uz 10 gadiem par pretpadomju darbību.

02.1946–18.07.1948
Bolderājas koncentrācijas nometne
Bolderāja
Pēc Rīgas Centrālcietuma ieslodzīts Bolderājas koncentrācijas nometnē.

02.1946
Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja
Laikā, kad atradies apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, pa naktīm ticis vests uz nopratināšanām čekā Stabu ielā.

1948–21.10.1955
Irkutskas apgabals

Dalība organizācijās

27.03.1958
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
1958. gada 27. martā kļūst par Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru.

Apglabāts

13.05.1961
Rīgas Pirmie Meža kapi

Apbalvojumi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Tecila".
Literatūra
1934

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Varenība".
Literatūra
1937

Annas Brigaderes prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Varenība".
1937