Iveta Ratinīka

6 bildes

Dzejniece, skolotāja un literatūrkritiķe Iveta Ratinīka (1978) dzimusi Viļānos. Divu dzejoļu krājumu autore – "Rūgts" (2011) un "tikko & tikai" (2018).

Dzimšanas laiks/vieta

01.06.1978
Viļāni

Personiska informācija

Tēva brālēns – dzejnieks un keramiķis Voldemārs Voguls; tēva
brālēns – mākslas kritiķis Jānis Borgs,
kā arī viņa tēvs – literāts Bernhards Borgs.

Profesionālā darbība

1998: pirmā publikācija – dzejoļu kopa Rēzeknes Augstskolas jauno autoru kopkrājumā "Emociju šķērēs".
2007: lasījusi lekcijas RS profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas kursos.
2011: nominēta "Latviešu literatūras gada balvas 2011" konkursā, kategorijā "Spilgtākā debija" (dzejoļu krājums "Rūgts").
2012: sagatavojusi nodarbību sēriju nodibinājuma "Iespējamā misija" projekta dalībniekiem "Metodika – literatūras un valodas mācīšanas metodika" vasaras semestra ietvaros (1. – 30. augusts), kā arī veikusi dalībnieku mentoringu, uzsākot darba gaitas skolās.
2016: dzejolis "es skatos.." dzejas diskā "Corpus poesis" (NABA MUSIC/Melo records).

Piedalījusies RS un reģionālo dzejnieku radošo apvienību rīkotajos pasākumos kā eksperte dzejas teorijas jautājumos.
Izveidojusi scenāriju un intervējusi autorus mācību līdzeklim – filmai "Ieskats latviešu jaunākajā dzejā".


Nominācijas
2015: izvirzīta Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015 titulam.

Citātu galerija



Par dzejoļu krājumu "Rūgts" (2011)

"Ivetas Ratinīkas pirmais dzejoļu krājums "Rūgts" jau ar savu nosaukumu iezīmē sievišķīgu nosacītību, nedefinētību (ne īsti sajūtu, ne izsaucienu, ne ideju vārda pārnestā nozīmē) – instinktīvu apstāšanos pie simbolu izšķirtības robežas. Šī tematika raksturīga viņas dzejai kopumā. (..) Ratinīkas sievišķīgais subjekts ļoti skaidri apzinās un jūt savu ķermeni (ādu, lūpas, pirkstgalus, krūtis, kājas, maksti, smaržu, elpu, pulsāciju) un uzreiz atsakās no šīs skaidrības, tiecoties asociatīvi izpludināt robežas, pārvarēt savu ķermeni, transformēt visdažādākajos veidos, sajaukt ar apkārtni, pieskaņoties tās ritmiem, relativizēt un (ar dzejas palīdzību) atcelt."

Ilva Skulte. Sievišķais subjekts (S/S). Latvju Teksti Nr. 5, 2011, 48.–49. lpp.


Par dzejoļu krājumu "tikko & tikai" (2018)
"Valodu un izteiksmes veidu, ko Iveta Ratinīka lieto ikdienā, daudzi varētu raksturot kā asu un ironisku, tāpēc viņas brīžiem pat nepieklājīgi trauslie un atkailinātie dzejoļi savdabīgi kontrastē ar priekšstatu par "dzelzs učeni", kas nekautrējoties sper acīs citiem literātiem neglaimojošus viedokļus par viņu izsāpētajiem garadarbiem. Aiz mēģinājumiem "būt kā spartietei, / negausties, neklaigāt, neliekties / pretim cilvēkam līdzīgi zemei, / kas pārkalta gaidot uz lietu" un sevis formatēšanas procesa, kad tiek "aizvien ciešāk novilktas / sarkanās līnijas, / un līdz sāpēm cieši saspraustas / matadatas", lasītājiem atklājas maigas un viegli ievainojamas būtnes balss.
Abstinences sindromam tuva mīlestības trūkuma izjūta un neatgriezeniski aizejoša laika kā ķermeņa zaudēšanas apjauta ir pastāvīgas Ratinīkas dzejas tēmas, kas ieskanas viņas tekstos atkal un atkal."

Ronalds Briedis.
Zemāda.

Punctum 27.03.2018

"Krājumam "tikko & tikai" raksturīga runāšana no klusuma, fona pozīcijas, it kā starp "es" un "tu", starp sievišķo (plūstošo) un vīrišķo (iekāroto) subjektu, pastāvētu fundamentāla plaisa, kas liedz atrast kopīgu eksistences formu. [..] Runāt no klusuma pozīcijas, šķiet, nozīmē problematizēt saziņu, padarīt to nestabilu, atvērtu dinamiskām nozīmes maiņām, attālināties no "tiešas valodas", lai jau nākamajā brīdī to negaidīti liktu lietā. Līdzīgi arī Ratinīkas dzeja svārstās starp savas valodas meklējumiem ("tevistiece", "ēnavas", "ierīgoties"), jaunām metaforām ("Mīlestība ir / šaursliežu dzelzceļš piektdienas naktī") un vēlēšanos runāt atklāti, neaizšifrējot emocijas un izrādot padevību. Un šis klusums, kas sašūpo valodu, protams, izpaužas jutekliski: "klusēt ar ādu". Ratinīkas poētika vismaz šobrīd nav iedomājama bez elpas, maiguma, pirkstiem, glāstiem, skūpstiem, čukstiem un citiem ķermeniskiem atribūtiem, turklāt viņa nevairās tos reproducēt."

Artis Ostups.
Dzeja pēc kritikas.

Satori 13.03.2018

Dzīvesvieta

Rīga

Izglītība

–1996
Rēzeknes 5. vidusskola

–2000
Rēzeknes Augstskola
Rēzekne
Humanitārā fakultāte. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā; latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms.

2000–2002
Latvijas Universitāte
Filoloģijas fakultāte. Iegūts maģistra grāds filoloģijā

2002–2003
Pumpviken 3, Karis
Vastra Nylands tautas augstskola Šajā laikā apgūti arī akadēmiskie kursi tālmācībā: Helsinku universitātē – English Text Comprehension (68 stundas) un Swedish School of Economics and Business Administration politikas zinātnē - International Economic Relations (36 stundas) un Europe 2006 (40 stundas).

2003–2008
Latvijas Universitāte
Rīga
Filoloģijas doktorante salīdzināmās literatūrzinātnes specialitātē

2012
Daugavpils Universitāte
Doktorantūras studijas

Darbavieta

2000
Rēzeknes poļu pamatskola
Rēzekne
Latviešu valodas un literatūras skolotāja

2001–2002
Rēzeknes 5. vidusskola
Rēzekne
Kultūras vēstures skolotāja

2003–2004
Rēzeknes Augstskola
Rēzekne
Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes lektore, Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste.

06.11.2006–06.05.2007
LAMZA (Latviešu akadēmisko mācībspēku zinātniskā apvienība) un The Kariksway Foundation atbalstītajā projektā pētījumā “The Internal Exile of Free Thought and Personality in Latvia during the Years of Soviet Occupation (1945-1990) – zinātniskā līdzstrādniece

02.2007–06.2007
Rīga
Tekstu autore (copy writer) reklāmas aģentūrā “McCann-Erickson Riga”

21.01.2008–23.07.2008
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Rīga
Komunikācijas nodaļas vadītāja

01.09.2008
Āgenskalna Valsts ģimnāzija
Latviešu valodas un literatūras skolotāja

22.06.2017
Rīgas dome
Rātslaukums 1, Rīga
Rīgas domes deputāte no partijas "Latvijas attīstībai"

Apbalvojumi