Inta Geile-Sīpolniece

1 bilde

Inta Geile-Sīpolniece (1952) – tulkotāja, izdevēja. Beigusi
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču
valodas un literatūras nodaļu (1975). Tulko franču literatūru latviešu valodā.
1997. gadā nodibinājusi izdevniecību “Omnia mea”, lai tulkotu un popularizētu
Latvijā 20. gadsimta franču rakstnieku un filozofu darbus. Intas
Geiles-Sīpolnieces tulkoto autoru vidū ir Fransuāza Sagāna, Anrī Truajā, Žoržs
Simeons, Albērs Kamī, Mišels Fuko, Žans Marija Gustavs Leklēzio, Boriss Vians,
Natalija Sarote, Margerita Dirasa un citi. Franču valodā tulkojusi Erika
Ādamsona noveles un stāstus “Abakuka krišana” (2003) un Kārļa Skalbes “Kaķīša
dzirnavas” (2005), darbiem bijis arī otrs tulkotājs. Sastādījusi un tulkojusi
arī atsevišķu latviešu rakstnieku darbus franču valodā izdotajai antoloģijai “20.
gadsimta latviešu literatūra” (1997).

Dzimšanas laiks/vieta

13.03.1952
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi 1952. gada 13. martā Rīgā steļļu meistara Kārļa Sīpolnieka un grāmatvedes ģimenē. Tēva brālis – ērģelnieks Pēteris Sīpolnieks.

Profesionālā darbība

1981: pirmais tulkojums no franču valodas latviešu valodā – Frasuāzas Sagānas darbi "Esiet sveicinātas, skumjas; Vai jūs mīlat Brāmsu".
1994: sarakstījusi scenāriju pilnmetrāžas filmai par tā saukto franču grupu "Sods par sapni" (režisors Andris Rozenbergs).
1997: sastādījusi krājumu "La litterature lettone au XX-e siecle" ("Latviešu literaūra XX gadsimtā"), kuram tulkojusi Māra Čaklā, Alberta Bela, Knuta Skujenieka, Miervalža Birzes, Regīnas Ezeras, Noras Ikstenas darbus.
Periodikā publicējusi rakstus par franču literatūru, kino, mākslu.


Tulkojumi no franču valodas
1981: Sagāna, Fransuāza. Esiet sveicinātas, skumjas; Vai jūs mīlat Brāmsu. Rīga: Liesma.
1990: Morēns, Edgars. Domājot par Eiropu. Rīga: Omnia mea.
1990: Truajā. Anrī. Egletjēru ģimene. Rīga: Liesma.
1994: Simenons, Žoržs. Nēģeru kvartāls; Trīs istabas Manhatanā. (Kopā ar I. Kundziņu.) Rīga: Tapals.
1997: Kamī, Albērs. Krišana; Trimda un valstība. (Kopā ar Baibu Zīli.) Rīga: Daugava.
1998: Bernema, Emanuela. Viņa sieva. Rīga: Omniva mea.
1998: Koens, Albērs. Es atceros savu māti. Rīga: Daugava.
1999: Simenons, Žoržs. Pedigrī. Rīga: Tapals.
2001: Fuko, Mišels. Uzraudzīt un sodīt: cietuma rašanās. Rīga: Omnia mea.
2002: Leklēzio, Žans Marija Gustavs. Aplis. Rīga: Omnia mea.
2002: Vians, Boriss. Dienu putas. Rīga: Omnia mea. (Atkārtots izdevums 2007.)
2005: Sarote, Natalija. Bērnība. Rīga: Omnia mea.
2006: Kamī, Albērs. Piezīmju grāmatiņas. Rīga: Omnia mea.
2006: Sagāna, Fransuāza. Esiet sveicinātas, skumjas! Madrid, Spain: Mediasat Group. (Atkārtots izdevums 2011.)
2009: Dirasa, Margerita, Lol V. Štainas sajūsma. Rīga: Omnia mea.
2009: Radigē, Reimons. Grāfa d’Oržela balle. Rīga: Omnia mea.
2012: Barberī, Mjūriela. Eža elegance. Rīga: Omnia mea.
2012: Sampē-Gosinī. Mazais Nikolā. Rīga: Jumava.
2013: Sampē-Gosinī. Mazā Nikolā starpbrīži. Rīga: Omnia mea.
2019: Sagāna, Fransuāza. Manas labākās atmiņas. Rīga: Omnia mea.
2021: Apanā, Nataša. Pār jumtu debess vien. Rīga: Omnia mea.


Latviešu literatūras tulkojumi franču valodā
2003: Ādamsons, Eriks. La chute d’Habacuc et autres nouvelles (Abakuka krišana un citas noveles). (Kopā ar Nikolā Ozanno). Montricher : Éditions Noir sur blanc.
2005: Skalbe, Kārlis. Le moulin du chat (Kaķīša dzirnavas). (Kopā ar Žanu Pjēru Moro.) Rīga: Omnia mea.

Citātu galerija



Inta Geile-Sīpolniece par tulkošanu
"Kas ir tulkotājs? Tulkotājam vajadzētu būt kā ēnai. Bet neredzamam. Viņš ir atbildīgs autora priekšā. Viņš ir arī atbildīgs jauna mākslas darba priekšā. Tas, kāds būs tā vai cita rakstnieka darbs latviešu valodā, ir atkarīgs no tulkotāja, no viņa spējas un prasmes neuzspiest sevi, palikt neuzkrītošam. Tulkošana lielā mērā ir intuīcija, kā tas ir daudzos vai varbūt visos mākslas veidos, stila izjūta. Pēdējā laikā daudz domāju arī par tulkotāja atbildību lasītāju priekšā. Daudzie apgādi izdod lielu skaitu grāmatu, starp tām ne mazums sēnalu literatūras. Te var vainot arī tulkotāju. Kas ir tulkotāja pašcieņa? Tulkotājs varētu daudz darīt lasītāju literārās gaumes izkopšanā. Es domāju, ka mēs taču neesam zaudējusi spēju novērtēt labu grāmatu."

Neklātienes saruna par tulkošanu. Karogs, 1994, Nr. 3.

Izglītība

1959–1970
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Mēness iela 8, Rīga

1970–1975
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Franču valodas un literatūras nodaļa

Darbavieta

1975–1978
Rīgas skaņu ierakstu studija "Melodija"
Rīga
Redaktore

1985–1988
LATINFORM
Rīga
Referente

1988–1990
Rīga
Tautas saimniecības izstāde, vecākā metodiķe

1990–1991
Apvienība "Latvijas kino"
Rīga
Ārējo sakaru vadošā speciāliste

1993–1997
Rīgas Franču licejs
Mēness iela 8, Rīga
Tulkošanas pamatu skolotāja

1997
Omnia mea
Rīga
Apgāda vadītāja

Dalība organizācijās

Ceļojums

1993
Parīze
Francijas Kultūras akadēmijas stipendija, lai uzturētos Parīzē.

Apbalvojumi

Francijas Akadēmiskais Palmas Zara ordenis
2007. gadā Inta Geile-Sīpolniece kļuvusi par Francijas Akadēmiskā Palmas zara ordeņa kavalieri.
Kavaliera pakāpe
2007