Ināra Kaija Eglīte

Pirmā publikācija
1967: dzejolis “Es zinu, kā mostas cilvēki” izdevumā “Padomju Students” (Nr. 28 (597)).

Literārā līdzdalība citos projektos
1970–1980: piedalījusies vairākās Andra Grinberga rīkotās performancēs un hepeningos.
1972: piedalās Andra Grinberga akcijā "Jēzus Kristus kāzas" Carnikavā.
1972: Eglītes dzeja skan Andra Grinberga filmā “Pašportrets”.
1974: piedalās Andra Grinberga akcijā "Sarkanais Tuksnesis – Veltījums Antonioni”.
2003: Eglītes dzeja skan Andra Grinberga filmā “Pašportrets. Testaments”.
2017: fonda “Mākslai Vajag Telpu” Vasaras mājā Rīgā, atklāta Eglītes izstāde "Debesis bez tukšuma".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi
1997: tulkojusi Barbaras Kārtlendas (Barbara Cartland) romānu "Skaistule grāfa skavās" (Artava).
1998: tulkojusi Pola Vilsona (Paul Wilson) grāmatu "Grāmatiņa jūsu dvēseles mieram" (Artava).
1998: tulkojusi Agatas Kristi (Agatha Christie) romānu "Nāves suns" (Artava).
2000: tulkojusi Airisas Mērdokas (Iris Murdoch) romānu "Melnais princis" (Jumava).
2000: tulkojusi Sandras Braunas (Sandra Brown) romānu "Saulrieta apskāviens" (Artava).
2002: tulkojusi Džoannas Harisas (Joanne Hariss) romānu "Šokolāde" (Jumava).
2003: tulkojusi Leslija Lekrona (Leslie M. LeCron) grāmatu "Pašhipnoze" (Jumava).
2004: tulkojusi Loida Aleksandera (Lloyd Alexander) romānu "Triju sirdis: Praidenas hronikas" (Rasa).
2006: tulkojusi Megijas O’Farelas (Maggie O'Farrell) grāmatu "Mana mīlnieka mīļotā" (Zvaigzne ABC).
2009: tulkojusi Maikla Skota (Michael Scott) grāmatu "Alķīmiķis" (Jumava).
2009: tulkojusi Maikla Skota (Michael Scott) grāmatu "Mags" (Jumava).
2011: tulkojusi Lī Kerola (Lee Carroll) grāmatu "Indigo bērni pēc 10 gadiem" (ALIS).
2015: tulkojusi Džeimsa Finleja (James Finley) grāmatu "Mērtona Nekurienes pils" (Lietusdārzs).
2016: tulkojusi Ričarda Rora (Richard Rohr) grāmatu "Lūgšanas spēks" (Lietusdārzs).

Par dzejoļu krājumu "Kliedziens starp āboliem" (Neputns, 2018)

"Cieņas un atturības caurstrāvotā garīgā klātbūtne, kura jūtama šajā izdevumā, ir tās lielākā vērtība. Lai precīzāk ieraudzītu Ināras Kaijas Eglīts dzejas tapšanas lokālo kartējumu, palīdz grāmatā ievietotās fotogrāfijas, kurās skatāmi notikumi no 60. un 70. gadu radošās, neformālās sabiedrības gaitām. Portreti, vidējie plāni un tuvplāni. Tāpat kā Toma dzejā: melnbaltā, toties pašam lasītājam pēc saviem ieskatiem un sajūtām izkrāsojamā."

Treibergs, Toms. Neuzbāzīgā, pelēkā novakare. Domuzīme. 2019.1., 53. lpp.

"Kliedziens starp āboliem varētu tikt skatīts, pirmkārt, kā mierinoša retrospekcija, kas pamatā paredzēta autores laikabiedriem un tiecas aizpildīt tukšus laukus 20. gadsimta 60. un 70. gadu neoficiālajā kultūrā, otrkārt, kā uz jaunāko paaudžu lasītājiem vērsts teksts, kas – tā gribas cerēt – liek nepiedzīvotās pagātnes monohromatiskajiem posmiem iekrāsoties."

Šteinbergs, Ivars. Kaķīšu galvaskausi. Punctum, 20/02/2019.

"Ināras Kaijas Eglītes poētiskajai intonācijai piemīt tiešs, dzīvs raksturs un emocionāls dziļums, tīrs un plašs izteiksmju spektrs. Šai dzejai, izdotai piecdesmit gadus pēc tapšanas laika, nemainīgi pastāv iekšējās brīvības kodols, kas caur autores dzīvi – savrupu, neatkarīgu esību – atgādina par talanta nenovēršamību un gara vertikāli, kura pastāv tikai nesatricināmā augšuptiecībā, katrā mirklī, kurā ir liels kailums, tiešums un šādi iemiesots "zelts patiesais"."

Ābiķe-Kondrāte, Agija. Nepārejošā laikā. "Apkārt viss spožā zeltā / pa īstam ir". Ubisunt. 01.03.2019.

dzejniece
tulkotāja

Toms

Rīgas 50. vidusskola
Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga

Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Mācījusies Filoloģijas fakultātē.

Latvijas Kristīgā akadēmija
Vienības prospekts 23, Jūrmala
Absolvējusi Latvijas Kristīgo akadēmiju.