Fricis Rūmnieks

3 bildes

21.04.1919 – 02.05.1960

Fricis Rūmnieks (1919–1960) – rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs. Bijis laikraksta "Padomju Jaunatne" redaktora vietnieks, žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs un "Dadzis" redaktors, Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretārs. Viena stāstu krājuma "Pie makšķernieku ugunskura" līdzautors. Publicējis periodikā dzejoļus par darbu, dabu, mīlestību, tautu draudzību, rakstus par literatūru un recenzijas. Tulkojis no krievu valodas.

Dzimšanas laiks/vieta

21.04.1919
Puzes pagasts
"Strautnieki"

Miršanas laiks/vieta

02.05.1960
Sanktpēterburga

Personiska informācija

Dzimis laukstrādnieku ģimenē.
Tulkotājas Laimas Rūmnieces vīrs un rakstnieka Valda Rūmnieka tēvs.

Profesionālā darbība

Publicējis periodikā dzejoļus par darbu, dabu,
mīlestību, tautu draudzību, rakstus par literatūru un recenzijas.


Stāstu krājums
1957: "Pie makšķernieku
ugunskura" (kopā ar Uldi Plotnieku).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas
1946: "Kādam jābūt komjaunietim" (VAPP).
1948: Aleksandrs Boičenko "Jaunība" (kopā ar Annu Tirzmalu; Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: Aleksandrs Čakovskis "Pie mums jau rīts" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: Vera Ketļinska "Vīrišķība" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1951: Mihails Sloņimskis "Inženieri" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1951: Konstantīns Sedihs "Daurija" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1953: Vladislavs Reimonts "Zemnieki" (3. un 4. daļa, Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: Pavels Niļins "Cietsirdība", "Pārbaudes laiks": stāsti no cikla "Dzīves sīkumi" (Latvijas Valsts izdevniecība).

Citātu galerija

"Jau no pirmajām apzinīgas saprašanas dienām redzēju savu
tēvu kā divus atšķirīgus cilvēkus. Kā mūsu ģimenes aprūpētāju, saimniecisku un
darbīgu vīru, kurš vēlu vakaros sēžas pie rakstāmmašīnas un strādā, vasarā viņš
ir fotogrāfs un aizrautīgs foreļu un sapalu ķērājs. Bet, ja no Mežaparka ar
zilo trīsvagonu tramvaju nokļūst Rīgā (un īsti Mežaparka iedzīvotāji tikai tā
arī saka: braukt uz Rīgu vai sliktākajā gadījumā – uz pilsētu!), tad lepnajā
Rakstnieku savienības namā Krišjāņa Barona ielā 12 piecdesmito gadu viducī aiz
milzīgā, kā man likās, 19. gadsimta kokgriezumiem rotātā rakstāmgalda sēž otrs
Fricis Rūmnieks – uzvalkā, baltā kreklā un ar šlipsi, nemitīgi runā pa telefonu
un reizē ar duci rakstnieku, kuri ienākuši kabinetā un tikai retumis uzsmaida
mazajam negantniekam pie blakus galdiņa ar krāsu zīmuļiem rokās."

Rūmnieks, Valdis. Starp Mežaparku un Murjāņiem: atmiņas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi, 1951–1980. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018, 8–9. lpp.

Saiknes

Pseidonīms

Fr. Strautnieks

Izglītība

–1932
Puzes pagasta 1. pamatskola
Puzes pagasts

30.08.1932–16.06.1937
Ventspils 1. ģimnāzija
Kuldīgas iela 1, Ventspils

1937–1939
Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Jelgava

1943–1944
Maskava
Maskavas universitātes Rietumu valodu fakultāte

Darbavieta

1939–1940
Jelgava
Jelgavas laikraksta "Zemgales Balss" līdzstrādnieks

1940–1941
Puzes pamatskola
Puzes pagasts
Skolotājs

1941
Ventspils
Ventspils apriņķa Tautas izglītības nodaļas inspektors

1943
Maskava
Latvijas ĻKJS Centrālās komitejas instruktors

1944–1951
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Redakcijas komjaunatnes dzīves daļas vadītājs, no 1945. gada – redaktora vietnieks

1951–1956
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Atbildīgais sekretārs

1954–1956
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretārs

1956–1960
Žurnāls "Dadzis" (1957–)
Rīga
Atbildīgais redaktors

Dienests

1941
Sarkanā armija
Krievija
1941. gada septembrī pie Ļeņingradas tiek smagi ievainots un demobilizēts.

Dalība organizācijās

1948–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1952–1960
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1952–1960
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1957–1960
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedrs

Apglabāts

Raiņa kapi