Fricis Leja

01.08.1903 – 1949

Fricis Leja (1903–1949?) – literāts. Mācījies Purmsātes un Kalētu skolās. Bijis skrīvera māceklis pie vecākā brāļa Žaņa Vaiņodē. 1920. un 1930. gados publicējis atsevišķas recenzijas periodikā – žurnālā "Domas" un laikrakstā "Literatūras Avīze". 1932. gadā publicējis drāmu 4 cēlienos "Tā zeme ir mūsu" (A. Gulbja apgāds), kas uz Pārdaugavas teātra skatuves uzvesta gadu pirms grāmatas iznākšanas – 1931. gadā. 1933. gadā publicējis prozas darbu "Pie fabrikas vārtiem" jauno autoru almanahā "Signāls" (Aktīvs). Vācu okupācijas gados bijis strādnieks vērtspapīru spiestuvē, vēlāk strādājis mēbeļu fabrikā "Būvgaldnieks". 1945. gadā ticis apcietināts, ievietots Centrālcietumā un vēlāk izsūtīts uz Urāliem. Nometnē sarakstījies ar Mirdzu Oši un nosūtījis viņas meitai veltītu dzejoļu krājumu "Maijas grāmata", kas ar pseidonīmu Aleksandrs Tore publicēts 1994. gadā izdevniecībā "Svētdienas Rīts". Krājumā likteņa smagums un pravietiski redzējumi tēloti Raiņa soneta formā.