Ēvalds Šķipsna
26.07.1893 – 14.04.1965
Dzimšanas laiks/vieta
26.07.1893
Jaungulbene
Dzimis Jaungulbenes pagastā.
Miršanas laiks/vieta
14.04.1965
Longailenda
Pārpelnots Fernclif kapu krematorijā.
Personiska informācija
Studējis Pēterpilī, beidzis kara skolu, ar Imantas pulku atgriezies no tālajiem austrumiem neatkarīgajā Latvijas Republikā.
Kopš 1920: strādāja Latvijas valsts dienestā, piedalījies bēgļu repatriācijā no Padomju Krievijas, strādājis Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas preses nodaļā.
1926: apprecējies ar tulkotāju Emmu Elizabeti Kauliņu, meita Ilze Šķipsna, dēls Alvis Šķipsna.
Otrā Pasaules kara izskaņā nonāca Vācijā, kopš 1952: dzīvoja ASV.
Profesionālā darbība
Rakstījis kritikas laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa", 1936: laikrakstā "Tēvijas Sargs" publicēts prozas darbs turpinājumos "Uz mājām".
Rakstījis vairākas lugas, no kurām ne visas izdotas grāmatā.
LUGAS
1927: Ciānas bērni (teātrī)
1946: Zaudētā dzimtene (Fīrta: L. Rumaks)
1956: Gājiens tumsā
1957: Jaunais laiks (teātrī)
DZEJA
1920: Ejot...: dzejas krājums (Rīga: Valters un Rapa)
1938: Lauku prieki: bērnu bilžu grāmata ar dzeju (Rīga)
Dramatizējis Valda "Staburaga bērni", Inīdas Blaistonas "Pauks un Šmauks" (ar nosaukumu "Zaķēnu nedarbi"), Nikolaja Kalniņa "Rijas zēnu rota".
Tulkojis no krievu valodas: Tomasa Maina-Rīda "Dzīve pie indiāņiem", "Hudzonas līcis" (1937), "Likteņa pirksts" (1937), "Kvarterone" (1937), "Zēni ziemeļos" (1937), "Velna sala" (1937), "Skalpu mednieki" (1937), "Borneo sala" (1937), "Meksikas strēlnieki" (1937), "Ugunszeme" (1937), "Nelaimes signāls" 2 grāmatās (1938), "Žirafu mednieki" (1938), "Oceola, seminolu virsaitis" 2 grāmatās (1938), "Applūdušais mežs" (1938), "Baltais virsaitis" (1938), "Liktenīgais šāviens", Mihaila Cvika "Apburošais dēkainis" (1937), Fjodora Dostojevska 7. kopotu rakstu sējuma darbus: "Stepančikovo ciems un viņa iemītnieki", "Slikts anekdots", "Saimniece" (1937), Nikolaja Karazina "Sieviete-tīģeris" (1938).
no angļu valodas: Marka Tvena "Toma Soijera piedzīvojumi" (1938).
Citātu galerija
PAR LUGU "ZAUDĒTĀ DZIMTENE": BĒGĻU DZĪVES SKATI 4 CĒLIENOS (FĪRTA, 1946)
"Recenzentam līdz šim svešs autors nesen nācis klajā ar rotātora technikā iespiestu lugu, kuras darbība norisinās pirmā pasaules kara laikā, rādot bagātas Kurzemes saimnieka dzimtas locekļu došanos bēgļu gaitās, posta pilno dzīvi Pēterpilī un atgriešanos mājās. Temats apstrādāts visumā korekti, bet bez sevišķas oriģinalitātes - gandrīz visas rādītās situācijas šķiet jau kaut kur agrāk lasītas. Tāpat lugā atrodam samērā daudz psīcholoģiski pagrūti izprotamu vietu (piem., Hertas un Kārļa dialogos 1. cēlienā), dažkārt pavīd arī fabulas neskaidrības un tukšas frāzes. Domājams, autors, atturīgi nosaukdams lugu par "bēgļu dzīves skatienu", arī nepretendē sniegt rūpīgi izstrādātu drāmu, bet galvenokārt vēlējies palīdzēt mūsu nometņu teātra kopām trūcīgās skatuves literātūras sagādē. Šāds nodoms katrā ziņā apsveicams, un tā reālizācija autoram daļēji arī izdevusies, jo luga ar savu aktuālo tēmatiku var sniegt pateicīgu vielu iestudēšanas darbam. Uzvedumos būtu noteikti jāsvītro 3. cēliens (mēbelētās istabās skats) - panākot tādā kārtā lielāku lugas viengabalainību, tiklab no tīri mākslinieciskā, kā arī idejiskā viedokļa. Pārtraukto darbības kontinuitāti varētu bez grūtībām atjaunot, nedaudz papildinot 2. cēliena beigu ainu."J. R. Ēvalda Šķipsnas luga "Zaudētā dzimtene". Vircburgas Latviešu Vēstis, Nr.19 (25.05.1946)
Saiknes
Elizabete Kauliņa - Sieva
Ilze Šķipsna - Meita
Nodarbes
Pseidonīms
Ev. Kāvs, E. Valdis
Izglītība
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1913
Jēkaba Dubura dramatiskie kursi
Rīga
Darbavieta
Longailenda
Strādāja kuģu būvētavā, dārzniecībā un Risberga uzņēmumā.
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga
Ierēdnis.
Dalība organizācijās
1954
Daugavas Vanagi
Ņujorka
Darbojās Daugavas Vanagu apvienībā Ņujorkā.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926