Eduards Mēklers
08.06.1884 – 07.05.1973
Eduards Mēklers (1884–1973) – rakstnieks, pedagogs. Studējis slāvistiku Tērbatas Universitātē un Maskavas Universitātē, pēc tam darbojies kā valodas un literatūras pedagogs dažādās izglītības iestādēs. 20. gadsimta 20. gados apguvis arī itāļu valodu un literatūru. Rakstījis ne tikai dzeju, bet arī lugas, īsprozu, reliģiski filozofisku pārdomu darbus. Ja sākumposma darbos jūtama mistika, tad vēlākajos darbos pausts īpatnēji reliģisks pasaules uzskats.
Dzimšanas laiks/vieta
08.06.1884
Nītaure
Dzimis Nītaures pagasta "Kalnakuilēnos".
Miršanas laiks/vieta
07.05.1973
Cēsis
Personiska informācija
Dzimis lauksaimnieku Jāņa un Jūlijas (dz. Kazukeviča) ģimenē. Agri zaudējis tēvu un, kad māte apprecējusies otrreiz, apmeties uz dzīvi Rīgā, kur apmeklējis vairākas skolas un ģimnāzijas.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1909: drāma "Haosa derība"
Proza
1910: fantāzija "Meteors"
1912: tēlojumu krājums "Dzīvība"
Dzejoļu krājumi
1912: "Svētnīcā"
1913: "Pērles"
Ceļojumu piezīmes
1922: "Itālijas ceļojuma piezīmes" (publicētas vairākos "Latvijas Vēstneša" numuros)
1934: "Italija. Ed. Mēklera ceļojuma piezīmes un atmiņas"
20. gadsimta 20. gados Mēklers apguvis itāļu valodu un literatūru. Rakstījis arī par Danti Aligjeri un viņa darbu tulkojumiem latviešu valodā, kā arī recenzijas par Sofokla un Aishila drāmu un Platona tulkojumiem latviešu valodā.
Mēklers rakstījis arī par latviešu literātiem – Viktora Eglīša un Kārļa Jēkabsona, Kārļa Jēkabsona, Kārļa Krūzas daiļradi.
Monogrāfija
1935: "A. S. Puškins"
Darbi par reliģiski filozofiskiem jautājumiem
1920: "Domas par reliģiju un svētnīcu"
1923: "Quo vadis, Domine?"
1931: "Reliģija un māksla. Ētikas problēma"
1939: "Mūžības gaismā"
Saiknes
Ieva Lase - Skolniece
Izglītība
–1907
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
1908–1910
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Sākumā izvēlējies Juridisko fakultāti, taču pēc gada, noliekot pārbaudījumu sengrieķu valodā Tērbatas Aleksandra ģimnāzijā, pārgājis uz Vēstures un filoloģijas fakultāti. Par specialitāti izvēlējies slavistiku.
1910–1914
Maskavas Universitāte
Maskava
1910. gadā nolēmis pārcelties uz Maskavas universitāti, ko uzskatījis par atbilstošāku studiju vietu izvēlētajai specialitātei. Maskavā viņš studējis Filoloģijas fakultātes slāvu-krievu filoloģijas nozarē, īpaši specializējoties krievu literatūrā.
Darbavieta
1914
F. Šmidchena un L. Bērziņa privātģimnāzija
Dubulti
Krievu literatūras virsskolotājs. Skolotāja gaitas pārtrauc Pirmais pasaules karš.
1915–1916
Bogorodska
Strādājis par skolotāju vietējā reālskolā.
1916
Latviešu izglītības biedrības vidusskola
Rīga
1916. gada rudenī ticis aicināts uz Rīgu strādāt par krievu valodas un literatūras skolotāju. Šo aicinājumu pieņēmis, daudzus gadus nostrādājot Izglītības biedrības vidusskolā, kas drīz pārdēvēta par II Rīgas pilsētas vidusskolu.
1924–1926
Latvijas Universitāte
Rīga
Krievu literatūras lektors.
1945–1951
Cēsis
Latīņu valodas pasniedzējs Cēsu medicīnas skolā.
1948–1949
Cēsu skolotāju institūts
Bērzaines iela 34, Cēsis
Lektors.
1950
Ventspils mūzikas vidusskola
Ventspils
Literatūras skolotājs.
Evakuācija
1914
Maskava
Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Maskavu, bet vēlāk uz Ņižnovgorodas guberņu.
Dalība organizācijās
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra