Eduards Mēklers

08.06.1884 – 07.05.1973

Birth time/place

08.06.1884
Nītaure
Dzimis Nītaures pagasta „Kalnakuilēnos”.

Place/time of death

07.05.1973
Cēsis

Personal information

Eduards Mēklers dzimis 1884. gada 8. jūnijā Rīgas apriņķa Nītaures pagasta „Kalnakuilēnos”, lauksaimnieku Jāņa un Jūlijas (dz. Kazukeviča) ģimenē. Mēklers agri zaudē tēvu un, kad māte apprecas otrreiz, apmetas uz dzīvi Rīgā, kur apmeklē vairākas skolas un ģimnāzijas, ieskaitot Nikolaja ģimnāziju Rīgā, kuru beidz 1907. gadā.

Studiju gaitas uzsāk 1908. gadā Tērbatas universitātē. Sākumā izvēlas Juridisko fakultāti, taču pēc gada, nolicis pārbaudījumu sengrieķu valodā Tērbatas Aleksandra ģimnāzijā, pāriet uz Vēstures un filoloģijas fakultāti. Par specialitāti izvēlas slavistiku. 1909. gadā iznāk viņa pirmais darbs drāma „Haosa derība”. Turpmākajos gados saraksta fantāziju „Meteors” (1910), dzejoļu krājumus „Svētnīcā” (1912) un „Pērles” (1913) un tēlojumu krājumu „Dzīvība” (1912). 1910. gadā nolemj pārcelties uz Maskavas universitāti, ko uzskata par atbilstošāku studiju vietu izvēlētajai specialitātei. Maskavā viņš studē Filoloģijas fakultātes slāvu-krievu filoloģijas nozarē, īpaši specializējoties krievu literatūrā. Mēklers pabeidz universitāti 1914. gada pavasarī. M. K. Sperauskis viņa noslēguma darbu „Oтражение личности Пушкина в его творчестве” (pēc Mēklera domām, šis darbs glabājas Maskavas universitātes arhīvā) novērtē ar augstāko atzīmi.

Beidzis universitāti, tā paša gada rudenī viņš uzsāk darbu Dubultos Bērziņa un Šmitchena ģimnāzijā par krievu literatūras virsskolotāju. Paralēli studijām nodarbojas ar rakstniecību. Skolotāja gaitas pārtrauc Pirmais pasaules karš, Mēklers dodas bēgļu gaitās uz Maskavu, bet vēlāk Ņižnovgorodas guberņu, kur Bogorodskas ciemā 1915./1916. mācību gadā strādā par skolotāju vietējā reālskolā. 1916. gada rudenī tiek aicināts uz Rīgu strādāt par krievu valodas un literatūras skolotāju. Šo aicinājumu viņš pieņem, daudzus gadus nostrādājot Izglītības biedrības vidusskolā, kas drīz tiek pārdēvēta par II Rīgas pilsētas vidusskolu.

Divdesmitajos gados Mēklers apgūst itāļu valodu un literatūru. Bijis arī Itālijā un savus iespaidus vairākos numuros aprakstījis „Itālijas ceļojuma piezīmēs” 1922. gada Latvijas Vēstnesī. 1934. gadā iznāk „Italija. Ed. Mēklera ceļojuma piezīmes un atmiņas”. Rakstījis arī par Danti Aligjeri un viņa darbu tulkojumiem latviešu valodā, kā arī recenzijas par Sofokla un Aishila drāmu un Platona tulkojumiem latviešu valodā. Mēklers rakstījis arī par latviešu literātiem – Viktora Eglīša un Kārļa Jēkabsona, Kārļa Jēkabsona, Kārļa Krūzas daiļradi.

No 1924. līdz 1926. gadam Mēklers strādā Latvijas Universitātē par krievu literatūras lektoru. 1935. gadā viņš izdod grāmatu par Puškinu („A. S. Puškins”, 1935), pie kuras strādājis apmēram 20 gadus. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Par laiku no Otrā pasaules kara par viņu ir zināms maz. No 1945. līdz 1951. gadam strādājis Cēsu medicīnas skolā par latīņu valodas pasniedzēju, bet no 1948./1949. mācību gadā bijis lektors Cēsu Skolotāju institūtā. Piecdesmitajos gados strādā Ventspils mūzikas vidusskolā par literatūras skolotāju.

Mēklers mirst Cēsīs 1973. gada 7. maijā.

Viņš rakstījis ne tikai dzeju, bet arī lugas, īsprozu, reliģiski filozofisku pārdomu darbus. Ja sākumposma darbos jūtama mistika, tad vēlākajos darbos viņš pauž īpatnēju reliģisku pasaules uzskatu. Plaši rakstījis par reliģiski filozofiskiem jautājumiem. 1920. gadā iznāk viņa darbs „Domas par reliģiju un svētnīcu”. Par īpaši vērtīgu pats uzskata „Quo vadis, Domine?”, ko izdevusi Kultūras veicināšanas biedrība. Šajā darbā runāts par reliģiskiem jautājumiem, norādot uz nepieciešamību pēc kristietības atjaunošanas saskaņā ar zinātniski filozofiskām atziņām. Mēklers uzskata, ka reliģiju iespējams pamatot zinātniski. Darbā „Reliģija un māksla. Ētikas problēma” (1931) viņš pauž uzskatu, ka tieši mākslā un daiļliteratūrā izpaužas dzīvā reliģija, pretstatīta baznīcas reliģijai, kas nereti arī sastingst. Šajā darbā risināts jautājums par nacionālo un internacionālo. Reliģija ir universāla, taču māksla, kurā izpaužas reliģiskā dvēsele, ietver arī nacionālo piederību. Mēklers iestājas par reliģisko konfesiju saplūšanu sintētiskā vienībā, radot jaunu reliģiju, kas būtu balstīta reliģijas, filozofijas un zinātņu atziņās, taču ņemtu arī vērā tautas nacionālās īpatnības. 1939. gadā iznāk viņa grāmata „Mūžības gaismā”, kurā ir pārdomas par reliģiju un Dievu un ar to saistītas pārdomas par sabiedrību, politiku, audzināšanu un daudzām citām dzīves tēmām.

Affinities

Ieva Lase - Pupil

Education

1907
mācījiesbeidzis Nikolaja ģimnāziju Rīgā

1907–1909
studējisstudē jurisprudenci un filoloģiju Tērbatas universitātē

1913
studējisbeidzis Maskavas universitātes Filoloģijas fakultāti

Participation in organisations