Benjamiņš Jēgers

2 bildes

16.01.1915 – 05.05.2005

Benjamiņš Jēgers (1915–2005) – valodnieks un bibliogrāfs. Nozīmīgais devums – "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija" 5 sējumos (1968–1996).

Dzimšanas laiks/vieta

16.01.1915
Jelgava

Miršanas laiks/vieta

05.05.2005
Hiliārda

Personiska informācija

J. Mednieka (Georga Haralda Jēgera) dēls.

Profesionālā darbība

Savācis un sakārtojis "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfiju" 5 sējumos (1968–1996).


Tulkojis Jāņa Endzelīna "Baltu valodu skaņas un formas" angļu valodā (1971, kopā ar V. R. Šmālstīgu), atradis un laidis klajā faksimilizdevumu Jāņa Reitera 1675 Rīgā iespiestās latviešu Bībeles tekstu fragmentu (1975) un Jāņa Reitera tēvreižu krājumu 40 valodās "Oratio Dominica XL linguarum", 1675. gada izdevumu.
Sastādījis rakstu krājumu "In honorem Endzelini" (1960).
Izdevuma "Latvju enciklopēdija" līdzstrādnieks.

Zinātniskus rakstus, galvenokārt par valodniecības un vecās latviešu literātūras jautājumiem, un recenzijas Jēgers publicējis gan latviešu izdevumos (Akadēmiskā Dzīve, ALA Kultūras biroja Biļetens, Amerikas latviešu humānitāro zinātņu asociācijas rakstu krājums, Archīvs, Ceļa Zīmes, Ceļi, Jaunā Gaita, Klēts, Laiks, Latvija Amerikā, LaRAs Lapa, Kritikas gadagrāmata, Universitas), gan arī starptautiskos izdevumos vācu, itāliešu un angļu valodā.

Apbalvojums: 2000: Pasaules Brīvo latviešu apvienības balva par zinātnisko sniegumu latviešu valodniecībā, senās latviešu literatūras pētniecību un par kapitāldarbu piecos sējumos "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija".

Citātu galerija



Par bibliogrāfiju
".. aptver visu trimdas grāmatniecības klāstu, sākot ar augstas kvalitātes literāriem un humānitāro zinātņu kapitāldarbiem (lai tikai minam Daugavas apgāda Latvijas vēstures mamutsējumus), daudzu mūsu klasiķu kopotajiem rakstiem vai izlasēm, dzejas, stāstu, romānu un lugu (Mārtiņam Zīvertam veselas 30 grāmatiņas!), jaundarbiem, laikrakstiem un sabiedriski literāriem žurnāliem, līdz dziesmusvētku un citu lielo sarīkojumu „vadoņiem", programmām, organizāciju "ziņotājiem", mākslinieku izstāžu un pastmarku katalogiem, un citiem sīkākiem tipogrāfiski iespiestiem izdevumiem. Ja tie bija pavairoti, primitīvākās technikās, tad, sākot ar BJ 3. sējumu, tiem bija jāsastāv no mazākais 32 lappusēm. Pirmajos divos sējumos minimums šādiem izdevumiem bija 16 lappuses – ar nedaudziem izņēmumiem. Tad vēl krietns skaits reliģisku izdevumu, mācību grāmatu bēgļu nometņu skolām, mūzikas kompozīciju notis (visvairāk Tālivaldim Ķēniņam) un kartes. Var droši pieņemt, ka trimdas vēsturē ieinteresēti ļaudis šķirstīs visus piecus BJ sējumus kā aizraujošu, nesenai pagātnei pietuvinātāju romānu. [..] Trimdas grāmatniecības dokumentēšanu Dr. Jēgers veica ar neiedomājamu neatlaidību un sīkstumu tikai no maizes darba brīvajās stundas, visu to bez jeb kādas atlīdzības. Šajā milzu darbā viņš ieguldīja gadus, enerģiju un veselību, un bieži vien arī personīgos līdzekļus."

Ekmanis, Rolfs. Pelnīta atzinība par mūža darbu. Latvija Amerikā, 2000, 18. novembrī.


"Grāmatnieku un bibliotēkas darbinieku vidū tas tiek dēvēts par Jēgera rādītāju un lietots ikdienā kā rokasgrāmata. Šī izdevuma nozīme ir nepārvētējama ne tikai praktiskā, bet arī emocionālā nozīmē.
Tas ir trimdas latviešu zinātnes, mākslas, mūzikas, literatūras, sadzīves, sabiedriskās darbības koncentrēts atspoguļojums."

Kince, Velga. Ordeņa kavalieris Benjamiņš Jēgers. Latvijas Vēstnesis, 2000, 28. janv.

Saiknes

Izglītība

Rīgas 23. pamatskola
Torņakalns

–1933
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1934–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu filoloģijas nodaļu, līdztekus studēja arī baltu filoloģiju.

1949
Getingene
Beidza valodu studijas Getingenes universitātē, ieguva doktora grādu baltu filoloģijā par disertāciju "Verkannte Bedeutungsverwandtschaften baltischer Wörter" (Nepamanīti baltu vārdu nozīmju radniecības gadījumi), studēja arī sanskritu un somugru valodas.

1951
Kolumbijas universitāte
Ņujorka
Uzsāka studijas bibliotēku zinības, kuras beidza ar maģistra grādu.

Darbavieta

Midlberi
Bibliotēkārs Midlburijas (Middleburry) koledžā.

Amerikas Savienotās Valstis
Bibliotekārs Jēlas (Yale) Universitātē.

1961–1962
Lundas Universitāte
Lunda
Viesprofesors.

1963–1985
Amerikas Savienotās Valstis
Ģermāņu filoloģijas profesors vairākās Kentuki un Ilinoisas universitātēs.

Emigrē

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

1951
Amerikas Savienotās Valstis

Dalība organizācijās

1966
Latviešu preses biedrība

24.11.1992
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Ievēlēts par ārzemju locekli literatūrzinātnē.

Apbalvojumi

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par 16.–17. gs. veclatviešu iespieddarbu sarakstu.
1960

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija".
1973

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1997. gada 22. janvāra lēmumu.
V šķira
1997