Augusts Štrauss

1 bilde

16.08.1934 – 31.03.1986

Augusts Štrauss (1934–1986) – dzejnieks un prozaiķis. Literāro darbību sācis 20. gs. 60. gados. Izdoti dzejas krājumi "Saules ēnā" (1971), "Šaipus apvāršņa kalna" (1974), "Akmens otrā puse" (1979) un "Tēvu zemes gaisma" (1984), stāstu krājumi "Kārtu kārtām tēvu zeme" (1977), "Mājas gars un citi..." (1982) un "Debesis pār mājām" (1987). Dzejā sākumā dominēja sulīgs lauku dzīves kolorīts, lauku darbu un dabas motīvi, vēlāk iezīmējās tiecība uz domas filozofiskumu, arī abstraktumu. Poētiskie līdzekļi tradicionāli. Stāsti ir neliela apjoma darbi par lauku ikdienu, to galvenie varoņi – vecākās un vidējās paaudzes cilvēki. Darbojies literatūrkritikā, recenzējis galvenokārt jaunākos dzejas krājumus. Atdzejojis no angļu un franču valodas.

Dzimšanas laiks/vieta

16.08.1934
Sakas pagasts

Miršanas laiks/vieta

31.03.1986
Liepāja

Personiska informācija

Dzimis zemnieku ģimenē

Bērnībā saslimis ar poliomielītu, zaudējis pārvietošanās spējas. Zināšanas apguvis pašmācības ceļā. 

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

1968: pirmā publikācija – dzejolis "Mana pirmā diena" žurnāla "Karogs" 8. numurā.

LITERĀRIE DARBI
Dzejas krājumi

1971: Saules ēnā.
1974: Šaipus apvāršņa kalna.
1979: Akmens otrā puse.
1984: Tēvu zemes gaisma. 

Stāstu krājumi

1977: Kārtu kārtām tēvu zeme.
1982: Mājas gars un citi...
1987: Debesis pār mājām.

Citātu galerija

PAR AUGUSTA ŠTRAUSS DAIĻRADI

"Augusta Štrausa dzejai raksturīgs abstraktās domāšanas saliedējums ar konkrēto vidi, pasaules literatūrā gūtās pieredzes ar savu tēmu, kas vienmēr ņemta no tuvākās apkaimes mūsu Kurzemes. Iztēles spēja radījusi spilgtus un kolorītus atmiņu redzējumus, likteņdzejā apliecināta piederība savai tautai, tautu brālībai. Mīlestības lirika tuva tautas dziesmu tēlainībai. Prozā iepazīstam citu rakstnieka īpašību smalki izzīmētus savdabīgus raksturus, to savstarpējās saskarsmes un sadursmes, kā arī fonu, uz kura tās notiek. Novērošanas spēja atkal saplūst ar iztēli, un reizēm gribas zināt, kas Augusta stāstos pārsvarā savā tuvākā apkaimē iepazītie ļaudis vai pēc viņu līdzības izdomātie? Bet lasītājiem jau tas nav svarīgi, ja vien stāstu varoņi dzīvo, un mēs noticam tiem kā saviem laikabiedriem, kā tēliem, kas dalās ar mums emocionālajā pieredzē un vaļsirdībā. Gan dzejā, gan prozā Augustam piemīt arī humors, ironija un drastisks spēles prieks."

Gūtmanis, Olafs. Jubilejas rindas Augustam Štrausam. Komunists (Liepāja), Nr.157 (18.08.1984)

Izglītība

Izglītību ieguvis pašmācības ceļā.

Apglabāts

08.04.1986
Liepājas Centrālā kapsēta