Aivars Kļavis

Dzimis strādnieku ģimenē.

No 1992. gada līdz 1998. gadam prozu neraksta, nodarbojas ar žurnālistiku un lauksaimniecību.

Strādā žurnālā "Liesma" no 1975. gada līdz 1977. gadam (1977. gadā - par nodaļas redaktoru) un no 1980. gada līdz 1985. gadam par atbildīgo redaktoru.
Laikraksta "Likuma Vārdā" galvenais redaktors, izdevniecības "Likuma vārdā" dibinātājs un vadītājs, direktors (1995-2003)
Žurnāla ''40+'' redaktors (2008)

Vidusskolas laikā darbojas ''Padomju Jaunatnē'' jauno žurnālistu klubā ''Mēs plusos un mīnusos''.

Pašas pirmās publikācijas ''Padomju Jaunatnē, vēlāk prozā – stāsti "Viss taču bija pavisam vienkārši", "Un tā - pilsētā ienāca klauns" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1971. gada 25. decembrī.
Rakstījis un raksta žurnālam ''Kapitāls'', portālam lv.lv, laikrakstam ''Diena'' un citiem preses izdevumiem, ap 1500 publikāciju autors.


Grāmatas
Stāstu krājumi "Kafejnīcās zagtas karotītes" (1976), "Apmācies, gaidāms lietus" (1980), "Satikšanās spogulī" (1984), "Es saucu, lai atsauktos" (1988, garstāsts), "Mans nams" (1989), ''11 stāsti par vīriešiem'' (2014), "Bēres ar priekšapmaksu" (2020).
Stāsts bērniem ''Ringla no suņu zvaigznāja'' (2015)

Aprakstu grāmatas "Ir ieslēgts laiks" (1977), "Tu, jūs un pārējie" (1982), "Kur kritīs ābols?" (1985)
Izglītojošas grāmatas bērniem ''Kas tevi sargā'' (2002), ''Vispirms sargā pats sevi'' (2002)

Romāns "Patvērums ilūzijām" (2000)
Cikla ''Viņpus vārtiem'' grāmatas: ''Adiamindes āksts'' (2005), ''Rīgas kuprītis'' (2007), ''Piesmietais karavīrs'' (2009), ''Ceļojošā cirka gūstekņi'' (2012)


Līdzautorība
2000: veicis literāro apdari A. V. Blonska memuāru grāmatai "No ierindnieka līdz ģenerālim" (2000).
2008: scenārija līdzautors filmai ''Vienīgā fotogrāfija'' (2008)
2012: redaktors un vairāku nodaļu autors grāmatā "Nekustamais īpašums Latvijā 1991. — 2012." (2012)
2013: Latvijas ceļu būves vēstures grāmatas līdzautors kopā ar fotogrāfu Imantu Prēdeli "Ceļos nelokāmi" (2013)


Nominācijas
2008: romāns "Rīgas kuprītis" nominēts Latvijas Literatūras Gada balvai

Stāstu krājumos risinātas jaunatnes dzīves un atsvešināšanās problēmas, akcentējot cilvēka nerealizētās iespējas. Aprakstu grāmatās pievērsies nepilngadīgo noziedzības cēloņiem.

publicists
rakstnieks

1960–1968
Rīgas 27. astoņgadīgā skola

1969–1971
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Beidzis Rīgas 2. vidusskolas ķīmijas novirziena klasi.

1971–1981
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
1981. gadā beidzis LVU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.

1967–1968
Rīgas cirka studija
Ap 1967.–1968. gadu darbojas Rīgas cirka studijā, uzstājoties bērniem veidotā programmā.

1974–1975
Latvijas Radio un televīzijas centrs
Strādājis Latvijas Radio un televīzijas centrā par apgaismotāju.

1978–1980
Latvijas Padomju rakstnieku savienības Literatūras propagandas birojs
Direktors

1987–1992
Žurnāls "Avots" (1987–1992)
Galvenais redaktors

1996–2003
Laikraksts "Fakts"
Laikraksta "Fakts" galvenais redaktors

1971–1973
Baltkrievija
No 1971. gada līdz 1973. gadam dienē Baltkrievijā, PSRS stratēģisko raķešu karaspēkā.

1992
Skultes pagasts
Kopš 1992. gada dzīvo Limbažu rajona Skultes pagastā.

1971–1973
Baltkrievija
No 1971. gada līdz 1973. gadam dienē Baltkrievijā, PSRS stratēģisko raķešu karaspēkā.

1976–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs

1979
Rumānija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

08.1989–09.1989
Ņujorka

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par plašu filmas "Vienīgā fotogrāfija" izmantojumu scenārija līdzautoram Aivaram Kļavim. 2009. gadā filma demonstrēta visā Latvijā: Rīgas kinoteātrī "Rīga", kultūras un tautas namos Aknīstē, Alojā, Aizputē, Aizkrauklē, Birzga
2010

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par tetraloģiju "Viņpus vārtiem".
Literatūra
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Speciālbalva piešķirta par tetraloģiju "Viņpus vārtiem".
Speciālbalva
2013

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Valsts prezidenta un Ordeņa kapitula 2022. gada 4. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2022