Rīgas evaņģēliski luteriskā Jēzus draudze

1638.gadā celtajā akmens dievnamā līdz 1656.gada rudenim, krievu karaspēka iebrukuma laikam, izvedojusies stabila draudze. Kaut arī baznīca šajā laikā iet bojā, tās draudze pāriet uz Rīgas sv.Jāņa baznīcu, 1676. gadā nodibina draudzes skolu un 1681. gadā - vācu elementārskolu. Jaunajā baznīcas ēkā (celta 1688), pirmais mācītājs ir garīgo dziesmu latviskotājs un valodnieks Liborijs Depkins. Šajā laikā dievkalpojumi notiek pamīšus - vienā svētdienā latviski, otrā - vāciski. Pēc baznīcas ēkas bojājejas 1710. gada vasarā draudze pāriet uz mācītājmuižu, kas tagad kalpo arī kā lūgšanu nams. Jaunu ēku uzceļ 1733. gadā, atkal no koka, arī tas kara laikā - 1812. gada jūlijā nodeg.To atkal uzceļ no jauna 1820gadu sākumā, 1822. gada 8.oktobrī iesvēta virsmācītājs Liborijs fon Bergmanis (1754-1823). Tā ir lielākā koka baznīca Latvijā. 19. gadsimtabeigās draudzes locekļu skaits pārsniedz 19.000 (14.000 latviešu draudzē un 5000 vācu draudzē, dievkalpojumi notiek divreiz dienā. 1938. gadā baznīcā sakarā ar tās 300 gadu jubileju tiek veikts kapitālais remonts. 1990. gadā draudzes dzīve atjaunojas, iznāk "Jēzus Draudzes Dzīve", kas regulāri publicē draudzes hroniku, draudzes locekļu atmiņas un vēstures datus.

Ievērojamākie mācītāji: Liborijs Depkins (1688-1702),Kristiāns Lauterbahs (kalpo arī Biķernieku baznīcā, 1695-97, palīgmācītājs), Jānis Sanders (1921-1935), Roberts Feldmanis (1945-1950).

Ziņas no: http://www.jezusdraudze.lv/dievnams/