Silvija Līce

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (9); Sastādītājs (3); Redaktors (2)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsSilvija Līce
Dzimtais vārdsMūrniece
KopsavilkumsSilvija Līce (1940–2020) – mākslas un kino zinātniece, svešvalodu pasniedzēja un tulkotāja. Strādājusi par skolotāju, pasniedzēju Latvijas Valsts universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā. Bijusi zinātniskā līdzstrādniece, vēlāk – vadošā pētniece Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta (tagadējā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā) Teātra, mūzikas un kinomākslas daļā. Rakstījusi par kino, teātra un operas māksliniekiem (Valdemāru Zandbergu, Lidiju Freimani, Inesi Galanti u. c.). Autore televīzijas dokumentālajām filmām "Skatieties, jauni ļaudis" (1969), "Pilsētas portrets", "Melnbaltā intervija" (abas 1970), "Iestādiet rozes zemē nolādētā" (1971). Tulkojusi no franču un angļu valodas, regulāri tulkojusi filmas Latvijas Televīzijai.
Profesionālā darbība1970, 20. jūn.: pirmā publikācija – raksts "Telefilma – jauna ekrāna mākslas forma" laikrakstā "Literatūra un Māksla".

Monogrāfijas

1977: "Latviešu literatūras klasika kinomākslā".
1987: "Valdemārs Zandbergs".
1992: "Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (pēc aktrises stāstījuma, pārstrādāts un papildināts izdevums 2001).
1995: "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu".

Citas grāmatas

1990: "Stāsts par laimīgu cilvēku" (par Pēteri Grāveli).
1992: "Dokumentālā fantāzija" (par Aleksandru Poļakovu).
1995: "Bez Baltā Nama".
1999: "Inese Galante".

Sastādītāja

1983: "Kinooperators Māris Rudzītis" (krājumā ievietota arī Silvijas Līces apcere "Māra Rudzīša dzīve, personība, darbs").
1991: "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino. Latviešu aktierfilmu režisori" (priekšvārds un literārais noformējums).

Līdzautore

1989: "Padomju Latvijas kinomāksla" (arī redkolēģijas locekle).
1999–2002: enciklopēdija "Teātris un kino biogrāfijās" (1–2).

Darbība kinodramaturģijā

1969: televīzijas dokumentālā filma "Skatieties, jauni ļaudis".
1970: televīzijas dokumentālā filma "Pilsētas portrets".
1970: televīzijas dokumentālā filma "Melnbaltā intervija".
1971: televīzijas dokumentālā filma "Iestādiet rozes zemē nolādētā".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No franču valodas
1995: Žoržs Simenons "Megrē un atturīgie liecinieki" (Artava).
1997: Fransuāza Dorēna "Bikšusvārki" (Artava).

No angļu valodas
2001: Roberts T. Kijosaki, Šārona L. Lektere "Bagātais tētis, nabagais tētis" (Zvaigzne ABC).
2003: S. Kāra-Gomma ilustrētā enciklopēdiskā vārdnīcu "Simboli mākslā" (Zvaigzne ABC).

Regulāri tulkojusi filmas Latvijas Televīzijai no angļu un franču valodas.
Nodarbesskolotāja
tulkotāja
scenāriste
mākslas zinātniece
kinozinātniece
docente
Dzimšanas laiks/vieta19.06.1940
Rīga
Rīga
Izglītībanezināms – 1954
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

nezināms – 1958
Rīgas 3. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010

Absolvējusi ar sudraba medaļu.


nezināms – 1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Beigusi ar izcilību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti ar divām specialitātēm – angļu valoda un franču valoda

1971 – 1974
Maskava
Moscow, Russia
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta klātienes aspirante kinozinātnēs Vissavienības Kultūras ministrijas Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskajā institūtā

1980
Maskava
Moscow, Russia
Disertācijas aizstāvēšana Maskavā Vissavienības Kinomākslas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Piešķirts Mākslas zinātņu kandidāta grāds. Nostrificēta par mākslas doktori 1992. gadā
DarbavietaRīga
Rīga
Strādājusi līgumdarbus kā redaktore "GBM Productions" (TV3 Latvija demonstrētajiem šoviem).

Rīga
Rīga
Vadījusi angļu valodas intensīvos kursus (firmā ARTeks).

1963 – 1964
Dobeles 1. vidusskola
Dzirnavu iela 4, Dobele
Dzirnavu iela 4, Dobele, Dobeles novads, LV-3701
Angļu valodas skolotāja

1964 – 1971
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Mēness iela 8, Rīga
Mēness iela 8, Rīga, LV-1013
Franču valodas skolotāja

1965 – 1969
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Franču valodas pasniedzēja Svešvalodas katedrā

1971
Rīgas 50. vidusskola
Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga
Krišjāņa Barona iela 97A, Rīga, LV-1012
Angļu valodas skolotāja

1974 – 1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Teātra, mūzikas un kinomākslas daļas zinātniskā līdzstrādniece

1991 – 1997
Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Teātra, mūzikas un kinomākslas daļas zinātniskā līdzstrādniece, no 1993. gada vadošā pētniece

2007
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Angļu valodas docente
Dalība organizācijās1982 – 1990
Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienība
Elizabetes iela 49, Rīga
Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010

Biedre


1990
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Elizabetes iela 49, Rīga
Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010
Biedre
Miršanas laiks/vieta29.08.2020

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
19.06.1940Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1954IzglītībaĒka, māja
3Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010)
1958IzglītībaĒka, māja
4Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1963IzglītībaĒka, māja
5Maskava
(Moscow, Russia)
1971 - 1974IzglītībaPilsēta
6Maskava
(Moscow, Russia)
1980IzglītībaPilsēta
7Dzirnavu iela 4, Dobele
(Dzirnavu iela 4, Dobele, Dobeles novads, LV-3701)
1963 - 1964DarbavietaĒka, māja
8Mēness iela 8, Rīga
(Mēness iela 8, Rīga, LV-1013)
1964 - 1971DarbavietaĒka, māja
9Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 97A, Rīga, LV-1012)
1971DarbavietaĒka, māja
10Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1965 - 1969DarbavietaĒka, māja
11Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1974 - 1991DarbavietaĒka, māja
12Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1991 - 1997DarbavietaĒka, māja
13Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2007DarbavietaĒka, māja
14Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
16Elizabetes iela 49, Rīga
(Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010)
1982 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
17Elizabetes iela 49, Rīga
(Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
Silvija Līce (1940–2020) mācījusies Rīgas 1. vidusskolā, beigusi Rīgas 3. vidusskolu (1958). Ar izcilību beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu un franču valodas nodaļu (1963), iegūstot uzreiz divas specialitātes. Studijas turpinājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta klātienes aspirantūrā kinozinātnes specialitātē un Vissavienības Kultūras ministrijas Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā Maskavā (1971–74). Ieguvusi mākslas zinātņu kandidāta grādu (1980), nostrificēta par mākslas doktori.

Silvija Līce strādājusi par angļu valodas skolotāju Dobeles 1. vidusskolā (1963–64), franču valodas skolotāju Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolā (tagadējā Rīgas Franču licejā; 1964–71), angļu valodas skolotāju 50. vidusskolā (tagadējā Rīgas Centra Humanitārā vidusskola; 1971), par franču valodas pasniedzēju Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu katedrā (1965–69). Bijusi zinātniskā līdzstrādniece, vēlāk – vadošā pētniece Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta (tagadējā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā) Teātra, mūzikas un kinomākslas daļā (1974–1997). Latvijas Kultūras akadēmijā docējusi angļu valodas kursu.

Sarakstījusi grāmatas: "Latviešu literatūras klasika kinomākslā" (1977), "Valdemārs Zandbergs" (1987), "Stāsts par laimīgu cilvēku" (par P. Grāveli, 1990), "Dokumentālā fantāzija" (par A. Poļakovu, 1992), "Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (pēc aktrises stāstījuma, 1992, pārstrādāts un papildināts izdevums 2001), "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu", "Bez Baltā Nama" (abas 1995), "Inese Galante" (1999). Sakārtojusi krājumu "Kinooperators Māris Rudzītis" (1983), kurā ievietota arī Silvijas Līces apcere "Māra Rudzīša dzīve, personība, darbs". Sastādījusi, literāri noformējusi un sarakstījusi priekšvārdu krājumam "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino. Latviešu aktierfilmu režisori" (1991). Grāmatas "Padomju Latvijas kinomāksla" (1989) līdzautore un redkolēģijas locekle (grāmata saņēmusi “Lielā Kristapa” medaļu kinokritikā), sarakstījusi rakstus enciklopēdijā "Teātris un kino biogrāfijās" (1–2, 1999–2002).

Silvija Līce ir scenārija autore televīzijas dokumentālajām filmām "Skatieties, jauni ļaudis" (1969), "Pilsētas portrets", "Melnbaltā intervija" (abas 1970), "Iestādiet rozes zemē nolādētā" (1971).

No franču valodas tulkojusi dažus Žorža Simenona un Fransuāza Dorēna darbus, regulāri tulkojusi filmas Latvijas Televīzijai no angļu un franču valodas, piemēram, Tenesija Viljamsa “Orfejs nokāpj ellē”, Ļeva Tolstoja “Anna Kareņina”, Gistava Flobēra “Bovarī kundze”, daudzsēriju – Skota Ficdžeralda “Ir maiga nakts”, Aleksandras Riplijas “Skārleta” u. c.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.