Darbi: Darba autors (10); Sastādītājs (3); Redaktors (2)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Silvija Līce |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Mūrniece |
| Kopsavilkums | Silvija Līce (1940–2020) – mākslas un kino zinātniece, svešvalodu pasniedzēja un tulkotāja. Strādājusi par skolotāju, pasniedzēju Latvijas Valsts universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā. Bijusi zinātniskā līdzstrādniece, vēlāk – vadošā
pētniece Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras
institūta (tagadējā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā) Teātra,
mūzikas un kinomākslas daļā. Rakstījusi par kino, teātra un operas māksliniekiem (Valdemāru Zandbergu, Lidiju Freimani, Inesi Galanti u. c.). Autore televīzijas
dokumentālajām filmām "Skatieties, jauni ļaudis" (1969),
"Pilsētas portrets", "Melnbaltā intervija" (abas 1970),
"Iestādiet rozes zemē nolādētā" (1971). Tulkojusi no franču un angļu valodas, regulāri tulkojusi filmas Latvijas Televīzijai. |
| Profesionālā darbība | 1970, 20. jūn.: pirmā publikācija – raksts "Telefilma – jauna
ekrāna mākslas forma" laikrakstā "Literatūra un Māksla".Monogrāfijas1977: "Latviešu literatūras klasika kinomākslā".1987: "Valdemārs Zandbergs". 1992: "Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (pēc aktrises stāstījuma, pārstrādāts un papildināts izdevums 2001). 1995: "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu". Citas grāmatas1990: "Stāsts par laimīgu cilvēku" (par Pēteri Grāveli).1992: "Dokumentālā fantāzija" (par Aleksandru Poļakovu). 1995: "Bez Baltā Nama". 1999: "Inese Galante". Sastādītāja1983: "Kinooperators Māris Rudzītis" (krājumā ievietota arī Silvijas Līces apcere "Māra Rudzīša dzīve, personība, darbs").1991: "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino. Latviešu aktierfilmu režisori" (priekšvārds un literārais noformējums). Līdzautore1989: "Padomju Latvijas kinomāksla" (arī redkolēģijas locekle).1999–2002: enciklopēdija "Teātris un kino biogrāfijās" (1–2). Darbība kinodramaturģijā1969: televīzijas dokumentālā filma "Skatieties, jauni ļaudis".1970: televīzijas dokumentālā filma "Pilsētas portrets". 1970: televīzijas dokumentālā filma "Melnbaltā intervija". 1971: televīzijas dokumentālā filma "Iestādiet rozes zemē nolādētā". Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo franču valodas1995: Žoržs Simenons "Megrē un atturīgie liecinieki" (Artava). 1997: Fransuāza Dorēna "Bikšusvārki" (Artava). No angļu valodas 2001: Roberts T. Kijosaki, Šārona L. Lektere "Bagātais tētis, nabagais tētis" (Zvaigzne ABC). 2003: S. Kāra-Gomma ilustrētā enciklopēdiskā vārdnīcu "Simboli mākslā" (Zvaigzne ABC). Regulāri tulkojusi filmas Latvijas Televīzijai no angļu un franču valodas. |
| Nodarbes | skolotāja tulkotāja scenāriste mākslas zinātniece kinozinātniece docente |
| Dzimšanas laiks/vieta | 19.06.1940 Rīga Rīga |
| Izglītība | nezināms – 1954 Rīgas 1. vidusskola Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 nezināms – 1958 Rīgas 3. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010 Absolvējusi ar sudraba medaļu. nezināms – 1963 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Beigusi ar izcilību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti ar divām specialitātēm – angļu valoda un franču valoda 1971 – 1974 Maskava Moscow, Russia Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta klātienes aspirante kinozinātnēs Vissavienības Kultūras ministrijas Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskajā institūtā 1980 Maskava Moscow, Russia Disertācijas aizstāvēšana Maskavā Vissavienības Kinomākslas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Piešķirts Mākslas zinātņu kandidāta grāds. Nostrificēta par mākslas doktori 1992. gadā |
| Darbavieta | Rīga Rīga Strādājusi līgumdarbus kā redaktore "GBM Productions" (TV3 Latvija demonstrētajiem šoviem). Rīga Rīga Vadījusi angļu valodas intensīvos kursus (firmā ARTeks). 1963 – 1964 Dobeles 1. vidusskola Dzirnavu iela 4, Dobele Dzirnavu iela 4, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Angļu valodas skolotāja 1964 – 1971 Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola Mēness iela 8, Rīga Mēness iela 8, Rīga, LV-1013 Franču valodas skolotāja 1965 – 1969 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Franču valodas pasniedzēja Svešvalodas katedrā 1971 Rīgas 50. vidusskola Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga Krišjāņa Barona iela 97A, Rīga, LV-1012 Angļu valodas skolotāja 1974 – 1991 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Teātra, mūzikas un kinomākslas daļas zinātniskā līdzstrādniece 1991 – 1997 Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Teātra, mūzikas un kinomākslas daļas zinātniskā līdzstrādniece, no 1993. gada vadošā pētniece 2007 Latvijas Kultūras akadēmija Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Angļu valodas docente |
| Dalība organizācijās | 1982 – 1990 Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienība Elizabetes iela 49, Rīga Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010 Biedre 1990 Latvijas Kinematogrāfistu savienība Elizabetes iela 49, Rīga Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010 Biedre |
| Miršanas laiks/vieta | 29.08.2020 |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 19.06.1940 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1954 | Izglītība | Ēka, māja |
| 3 | Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010) | 1958 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1963 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Maskava (Moscow, Russia) | 1971 - 1974 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Maskava (Moscow, Russia) | 1980 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Dzirnavu iela 4, Dobele (Dzirnavu iela 4, Dobele, Dobeles novads, LV-3701) | 1963 - 1964 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 8 | Mēness iela 8, Rīga (Mēness iela 8, Rīga, LV-1013) | 1964 - 1971 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 9 | Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga (Krišjāņa Barona iela 97A, Rīga, LV-1012) | 1971 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 10 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1965 - 1969 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1974 - 1991 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 12 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1991 - 1997 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 2007 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 14 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Elizabetes iela 49, Rīga (Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010) | 1982 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 17 | Elizabetes iela 49, Rīga (Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010) | 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
Silvija
Līce (1940–2020) mācījusies Rīgas 1. vidusskolā, beigusi Rīgas 3. vidusskolu
(1958). Ar izcilību beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes
Angļu un franču valodas nodaļu (1963), iegūstot uzreiz divas specialitātes.
Studijas turpinājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un
literatūras institūta klātienes aspirantūrā kinozinātnes specialitātē un
Vissavienības Kultūras ministrijas Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta
aspirantūrā Maskavā (1971–74). Ieguvusi mākslas zinātņu kandidāta grādu (1980),
nostrificēta par mākslas doktori.
Silvija Līce strādājusi par angļu valodas skolotāju Dobeles 1. vidusskolā (1963–64), franču valodas skolotāju Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolā (tagadējā Rīgas Franču licejā; 1964–71), angļu valodas skolotāju 50. vidusskolā (tagadējā Rīgas Centra Humanitārā vidusskola; 1971), par franču valodas pasniedzēju Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu katedrā (1965–69). Bijusi zinātniskā līdzstrādniece, vēlāk – vadošā pētniece Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta (tagadējā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā) Teātra, mūzikas un kinomākslas daļā (1974–1997). Latvijas Kultūras akadēmijā docējusi angļu valodas kursu.
Sarakstījusi grāmatas: "Latviešu literatūras klasika kinomākslā" (1977), "Valdemārs Zandbergs" (1987), "Stāsts par laimīgu cilvēku" (par P. Grāveli, 1990), "Dokumentālā fantāzija" (par A. Poļakovu, 1992), "Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (pēc aktrises stāstījuma, 1992, pārstrādāts un papildināts izdevums 2001), "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu", "Bez Baltā Nama" (abas 1995), "Inese Galante" (1999). Sakārtojusi krājumu "Kinooperators Māris Rudzītis" (1983), kurā ievietota arī Silvijas Līces apcere "Māra Rudzīša dzīve, personība, darbs". Sastādījusi, literāri noformējusi un sarakstījusi priekšvārdu krājumam "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino. Latviešu aktierfilmu režisori" (1991). Grāmatas "Padomju Latvijas kinomāksla" (1989) līdzautore un redkolēģijas locekle (grāmata saņēmusi “Lielā Kristapa” medaļu kinokritikā), sarakstījusi rakstus enciklopēdijā "Teātris un kino biogrāfijās" (1–2, 1999–2002).
Silvija Līce ir scenārija autore televīzijas dokumentālajām filmām "Skatieties, jauni ļaudis" (1969), "Pilsētas portrets", "Melnbaltā intervija" (abas 1970), "Iestādiet rozes zemē nolādētā" (1971).
No franču valodas tulkojusi dažus Žorža Simenona un Fransuāza Dorēna darbus, regulāri tulkojusi filmas Latvijas Televīzijai no angļu un franču valodas, piemēram, Tenesija Viljamsa “Orfejs nokāpj ellē”, Ļeva Tolstoja “Anna Kareņina”, Gistava Flobēra “Bovarī kundze”, daudzsēriju – Skota Ficdžeralda “Ir maiga nakts”, Aleksandras Riplijas “Skārleta” u. c.
Silvija Līce strādājusi par angļu valodas skolotāju Dobeles 1. vidusskolā (1963–64), franču valodas skolotāju Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolā (tagadējā Rīgas Franču licejā; 1964–71), angļu valodas skolotāju 50. vidusskolā (tagadējā Rīgas Centra Humanitārā vidusskola; 1971), par franču valodas pasniedzēju Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu katedrā (1965–69). Bijusi zinātniskā līdzstrādniece, vēlāk – vadošā pētniece Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta (tagadējā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā) Teātra, mūzikas un kinomākslas daļā (1974–1997). Latvijas Kultūras akadēmijā docējusi angļu valodas kursu.
Sarakstījusi grāmatas: "Latviešu literatūras klasika kinomākslā" (1977), "Valdemārs Zandbergs" (1987), "Stāsts par laimīgu cilvēku" (par P. Grāveli, 1990), "Dokumentālā fantāzija" (par A. Poļakovu, 1992), "Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (pēc aktrises stāstījuma, 1992, pārstrādāts un papildināts izdevums 2001), "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu", "Bez Baltā Nama" (abas 1995), "Inese Galante" (1999). Sakārtojusi krājumu "Kinooperators Māris Rudzītis" (1983), kurā ievietota arī Silvijas Līces apcere "Māra Rudzīša dzīve, personība, darbs". Sastādījusi, literāri noformējusi un sarakstījusi priekšvārdu krājumam "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino. Latviešu aktierfilmu režisori" (1991). Grāmatas "Padomju Latvijas kinomāksla" (1989) līdzautore un redkolēģijas locekle (grāmata saņēmusi “Lielā Kristapa” medaļu kinokritikā), sarakstījusi rakstus enciklopēdijā "Teātris un kino biogrāfijās" (1–2, 1999–2002).
Silvija Līce ir scenārija autore televīzijas dokumentālajām filmām "Skatieties, jauni ļaudis" (1969), "Pilsētas portrets", "Melnbaltā intervija" (abas 1970), "Iestādiet rozes zemē nolādētā" (1971).
No franču valodas tulkojusi dažus Žorža Simenona un Fransuāza Dorēna darbus, regulāri tulkojusi filmas Latvijas Televīzijai no angļu un franču valodas, piemēram, Tenesija Viljamsa “Orfejs nokāpj ellē”, Ļeva Tolstoja “Anna Kareņina”, Gistava Flobēra “Bovarī kundze”, daudzsēriju – Skota Ficdžeralda “Ir maiga nakts”, Aleksandras Riplijas “Skārleta” u. c.